Mēbeļu mazumtirdzniecības tīkli ‘Asko’ un ‘Sotka’ atver interneta veikalus Latvijā

Viens no Somijā un Igaunijā lielākajiem mēbeļu mazumtirdzniecības tīkliem “Indoor Group”, kas pārstāv “Asko” un “Sotka” zīmolus, pēc vairāk nekā 10 gadiem atjauno savu darbību Latvijā, un šī gada laikā atvērs savus mēbeļu veikalus internetā.

“Līdz 2010. gadam Latvijā mums bija vairāki veikali, turklāt pēc saņemtajām atsauksmēm un veiktās analīzes datiem Latvijā joprojām ir pieprasījums pēc “Asko” un “Sotka” produkcijas. Atverot interneta veikalus, mēs izpētīsim arī citas pārdošanas iespējas, īpaši Rīgas reģionā,” stāsta “Indoor Group” valdes priekšsēdētājs Karijs Forstens, kas atbild par komercdarbību Baltijas valstīs.

“Igaunijā savus pirmos internetveikalus mēs atvērām 2011. gadā. Atbilstoši to darbības rezultātiem veicām vairākas izmaiņas, un šī gada laikā atvērsim augstākā līmeņa internetveikalus arī Latvijā. Pārdošana internetā aug straujāk nekā tradicionālajos tīklos, un mēs gribam arī turpmāk būt šīs izaugsmes priekšgalā,” atzīst par “Indoor Group” tiešsaistes pārdošanu atbildīgā Kaja Temmo.

Somijā dibinātā kompānija “Asko” pērn nosvinēja savas darbības gadsimtu. Savukārt uzņēmumam “Sotka” šogad aprit 60 gadi. Igaunijā AS “Indoor Group” darbojas jau 23 gadus. Kompānijām “Asko” un “Sotka” Igaunijā ir desmit veikali, turklāt katram no tīkliem ir savs internetveikals.

Melnā piektdiena Latvijā: noskaidrotas pirktākās lietas internetā

Visvairāk pircēji iegādājušies smaržas, kā arī mobilos tālruņus, liecina interneta veikala “220.lv” apkopotie dati.

Analizējot pircēju paradumus, secināts, ka kāpis arī pirkuma groza apjoms, un starp pirktākajām precēm ierindojas arī Ziemassvētku eglītes, gaismas rotājumi, “Lego” konstruktori, video spēļu konsoles, viedpulksteņi. Aizvien biežāk pircēji iegādājas arī mazo elektrosadzīves tehniku, piemēram, kafijas automātus. Tāpat liela interese bijusi par dažādām mēbelēm, piemēram, sofām.

“Tradicionāli novembra beigās norit gatavošanās Ziemassvētkiem, tāpēc Melnā piektdiena ir īpaši iecienīta tieši dāvanu iegādei. Intensīva pircēju plūsma tika novērota jau ceturtdienas vakarā. Mūsu apkopotie rezultāti liecina, ka pārdoto preču apjomi ir auguši divas reizes, salīdzinot ar šo pašu laika periodu pērn. Pircēju vidū aizvien biežāk ir jauni klienti, kas nozīmē, ka e-tirdzniecība kļūst gan populārāka, gan arī iemanto jaunu pircēju uzticību. Tāpat pieaug arī veikto pirkumu skaits no viedtālruņiem,” informē “220.lv” izpilddirektors Raimonds Žilēns (Raimondas Žilēnas).

“220.lv” pārstāvis norāda, ka šāds pārdoto preču apjoms sasniegts, pateicoties tirdzniecības vietnes plašajam sortimentam un zemajām cenām. Noslēdzoties Melnās piektdienas iepirkšanās drudzim, interneta veikals ir uzrādījis vēl nebijušu rekordu, izpārdošanas nedēļā sasniedzot vienu miljonu apmeklētāju un pārdošanas apjomus kāpinot divas reizes.

Šogad Melnās piektdienas iepirkšanās festivālu “Pigu” grupa atklāja 11. novembrī un turpināja līdz pat 23. novembra naktij. Uzņēmums tajā apvienoja divas iepirkšanās tradīcijas – Melno Piektdienu un Vientuļnieku dienu (“Single’s Day”).

“Pigu Grupa”, kurai pieder tiešsaistes veikals “220.lv” Latvijā, “Pigu.lt” Lietuvā un “Kaup24.ee” Igaunijā, ir lielākais e-komercijas tirgus dalībnieks Baltijas valstīs. Kopš 2015. gada “Pigu” grupu pārvalda viena no lielākajām privātkapitāla investīciju sabiedrībām Centrāleiropā un Austrumeiropā “MCI”. Šī ir pirmā un vienīgā Lietuvas kompānija, kas trīs gadus pēc kārtas ierindojas starp pieciem visstraujāk augošajiem Centrāleiropas tehnoloģiju uzņēmumiem.

Latvijā 20% atpūtnieku mainītu galamērķi, ja tajā nebūtu interneta, atklāj aptauja

Latvijā 20% aptaujāto atpūtnieku mainītu galamērķi, ja tajā nebūtu pieejams internets, liecina mobilā sakaru operatora “Bite Latvija” aptauja par iedzīvotāju interneta lietošanas tendencēm.

Aptaujā secināts, ka ceļojuma galamērķi, konstatējot, ka tajā nav interneta, mainītu gan 20% jauniešu vecumā no 18 līdz 29 gadiem, gan arī 20% senioru vecumā no 60 līdz 74 gadiem.

Pēc aptaujas datiem, dodoties atpūtā uz attālākiem Latvijas nostūriem, interneta pieejamībai ir būtiska nozīme gan praktiskiem, gan izklaides mērķiem.

Aptaujā secināts, ka līdzās “sērfošanai” ziņu portālos un maršruta plānošanai tālākajiem brīvdienu piedzīvojumiem, kā trešo biežāko interneta izmantošanas veidu, atpūšoties nomaļākās vietās, aptaujātie norādījuši mūzikas straumēšanu ballītē vai piknikā, kā arī foto un video ievietošanu sociālo tīklu kontos, tā daloties ar brīvdienu piedzīvojumiem. Starp biežāk minētajiem interneta izmantošanas mērķiem ir arī iecienītāko seriālu jaunāko sēriju skatīšanās, kā arī internets tiek izmantots, lai noskaidrotu, vai mežā atrastās sēnes un ogas ir ēdamas.

Vienlaikus dati atklāj, ka interneta izmantošanas atšķirības novērojamas dažādos vecumposmos, proti, puse respondentu vecumā no 19 līdz 29 gadiem, atzinuši, ka, esot brīvdienu galamērķī, internetu visbiežāk izmanto, lai ievietotu sociālajos tīklos foto un video no spilgtākajiem atpūtas brīžiem, kā arī lai atrastu ceļu uz nākamo apskates objektu. Turpretim aptaujas dalībnieki vecumā no 30 gadiem internetu atpūtas galamērķos vairāk izmanto, lai uzzinātu jaunumus ziņu portālos.

Aptaujā noskaidrots, ka Latgalē dzīvojošie iedzīvotāji būtiski biežāk nekā Zemgales, Vidzemes vai Kurzemes iedzīvotāji mainītu savus atpūtas plānus, uzzinot, ka izvēlētajā brīvdienu galamērķī nav interneta. Turklāt Latgales iedzīvotāji biežāk izmanto internetu “sērfošanai” ziņu portālos, kā arī lai skatītos iecienītākos seriālus un saplānotu turpmāko atpūtas brauciena maršrutu, kamēr Zemgalē dzīvojošie biežāk to izmanto mūzikas straumēšanai. Tāpat Zemgalē dzīvojošie retāk nekā citu reģionu iedzīvotāji izmanto internetu, lai dalītos ar brīvdienu piedzīvojumiem sociālajos tīklos.

Interneta aptauju veica “Bite Latvija” sadarbībā ar pētījumu aģentūru “Norstat Latvija”. Aptauja norisinājās 2019. gada maijā, un tajā piedalījās 1008 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Jāņos par 13% lielāks interneta patēriņš mobilajās ierīcēs nekā Līgo

Šogad Vasaras saulgriežos kopējais interneta patēriņš mobilajās ierīcēs sasniedzis 418 TB, turklāt, salīdzinot ar Līgo, Jāņu dienā tas bija par aptuveni 13% lielāks, liecina mobilo sakaru operatora “Bite” dati. Kopumā svētkos internets mobilajās ierīcēs visvairāk izmantots video skatīšanai, kā arī, salīdzinot ar citām pagājušās nedēļas dienām, īpaši palielinājusies saziņas mobilo aplikāciju, piemēram, “WhatsApp”, “Facebook Messenger” un “Viber”, izmantošana, sevišķi Līgo vakarā.

Lai gan Latvijas iedzīvotāji Līgo un Jāņus tradicionāli svin tuvāk pie dabas, piemēram, dodas uz lauku mājām, pie ezera vai jūras u.tml., mūsdienās tehnoloģijas ir kļuvušas par daļu no šiem svētkiem. Tās palīdz veidot īpašu svētku atmosfēru neatkarīgi no tā, kur tie tiek svinēti.

Vasaras saulgriežos mobilās ierīces tiek izmantotas dažādiem mērķiem, piemēram, lai nodrošinātu muzikālo pavadījumu dejām līdz pat rīta gaismai, noskatītos šiem svētkiem raksturīgākās latviešu filmas un uzzinātu, kur notiek lustīgākie līgošanas pasākumi vai kā pagatavot Jāņu sieru u.tml.

Kopsummā “Bites” tīklā šogad 23. un 24. jūnijā interneta patēriņš mobilajās ierīcēs sasniedzis 418 TB, kas ir par 14 TB vairāk nekā šo svētku laikā pērn. Ar šo interneta apjomu iespējams, piemēram, divarpus mēnešus straumēt mūziku, 10 gadus nepārtraukti skatīties filmas un augšupielādēt sociālajos tīklos 31 miljonu fotogrāfiju.

Visvairāk internets mobilajās ierīcēs izmantots, lai skatītos video saturu, “sērfotu” internetā un straumētu mūziku. Salīdzinot ar vidējo rādītāju citās pagājušās nedēļas dienās, Līgo un Jāņos par trešdaļu pieaudzis datu patēriņš dažādu saziņas mobilo aplikāciju lietošanai, piemēram, “Viber”, “WhatsApp”, “Facebook Messenger” u.c. Turklāt lielākā aktivitāte šo mobilo aplikāciju izmantošanā novērota tieši Līgo vakarā, laikā no pulksten 18 līdz 21.

Kā ierasts, šajos svētkos visvairāk internetu mobilajās ierīcēs izmantojuši iedzīvotāji Rīgā, kur kopējais datu patēriņš “Bites” tīklā sasniedzis 181 TB. Turpretim starp Latvijas reģionu pilsētām šogad visvairāk izcēlusies Jelgava – tur datu patēriņš sasniedzis 19,6 TB, savukārt Liepājā – 18,7 TB; kamēr Daugavpilī un Ogrē – 16 TB. Citviet reģionos ievērojams interneta patēriņš mobilajās ierīcēs novērots Jūrmalā, Talsos un Bauskā – 15 TB apmērā. Ar šādu datu apjomu iespējams noskatīties aptuveni 3700 filmas.

5G tīkls Latvijā: iedzīvotāji to varēs pamēģināt nākamgad, sola kompānijas

Piektās paaudzes tīklu jeb 5G LMT un “Tele 2” klienti varētu sākt pamazām izmantot jau nākamgad, bet “Bite” vēl neprognozē, kad tā iedzīvotājiem varētu piedāvāt šo šobrīd tehnoloģiju vidē vienu no apspriestākajiem tuvākās nākotnes pakalpojumiem.

Jau iepriekš eksperti skaidrojuši, ka paredzamais 5G tehnoloģijas ātrums, kas būs mērāms gigabitos sekundē, salīdzinot ar 4G tehnoloģijai raksturīgo ātrumu (megabiti sekundē), ļaus ātrāk pārsūtīt lielu datu apjomu. Piemēram, fullHD kvalitātes filmu varēs lejupielādēt dažās sekundēs nevis minūtēs. Bet zemais latentums jeb signāla aizture – aptuveni viena milisekunde pašreizējo 30 līdz 40 milisekunžu vietā, kas nodrošinās vēl ātrāku ierīču un mobilā tīkla “saziņu” jeb savienošanos. Piemēram, tiešsaistes spēles varēs baudīt reāllaikā un vienlīdz augstā kvalitātē kā ar optisko vadu savienojumu.

Līdzīgi kā daudzi pasaules operatori, “Tele2” šobrīd strādā pie 5G plānošanas.

“5G ieviešana nosacīti iedalīsies divos posmos – pirmajā šī tehnoloģija tiek ieviesta radio tīklā, otrajā – tiek veidots 5G pamattīkls. Abi šie posmi zināmā mērā pārklāsies. Daļa mūsu bāzes staciju jau ir aprīkotas ar “Nokia 5G-Ready AirScale” aparatūru un šobrīd testējam programmatūras versijas, kas ļauj sasniegt ātrumu līdz 1 gigabitam sekundē (Gbps). Tas nozīmē, ka šīs bāzes stacijas faktiski ir gatavas 5G programmatūras uzstādīšanai,” portālam “Delfi” skaidroja “Tele2” valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.

Atbildot uz jautājumu, kad praktiski “Tele2 ” tīkla lietotāji, varēs izmantot 5G pakalpojumus, viņš sacīja: “Pirmie mūsu 5G pakalpojumi varētu sākt darboties 2019. gada vasarā. Līdzīgi kā citviet pasaulē, 5G pirmie soļi, visticamāk, būs mājas vai biroja bezvadu internets ar labākām lejuplādes ātruma un pakešu aiztures īpašībām (labāks latentums). Taču tas būs tikai pats 5G stāsta sākums.”

Lai tiktu panākta pilna 5G funkcionalitāte, uzņēmumam jāpabeidz būvēt 5G pamattīklu, kā arī gatavām jābūt citām iesaistītajām pusēm: klientiem paredzēto iekārtu un programmatūru ražotājiem, bet uzņēmumiem – to klientiem, kā arī zināmā mērā valstij.

“Paredzu, ka pilna 5G bilde būs redzama ap 2021. gadu, taču ar ierobežotu ģeogrāfisko pārklājumu. Lai panāktu 5G pārklājumu visā teritorijā, operatoriem, tai skaitā Tele2, jāsagaida 700Mhz frekvenču izsole. Vēlos uzsvērt, ka 5G nav stāsts tikai un vienīgi par interneta ātrumu, kā daudzi to šobrīd mēdz trivializēt. Tas ir stāsts par to, ka 5G pasaulē lietotājam būs iespējas definēt pakalpojumus ar individuāliem parametriem, piemēram, būs klienti, kuriem ir svarīgs pēc iespējas mazāks pakešu aiztures laiks, tāpat kā būs klienti, kuriem būtisks ir minimālais garantētais lejuplādes ātrums u.c. Paredzam, ka pirmie par 5G iespējam interesēsies uzņēmumi savu iekšējo procesu automatizēšanai un efektivizēšanai, kā arī dažādu viedo ierīču ražotāji, kas piedāvās jaunākās paaudzes tehnoloģijas mājsaimniecībā,” viņš skaidroja.

Viņš arī piebilst, ka, kritiski raugoties, 5G tehnoloģija mūsu sadzīvi varētu sākt mainīt ne ātrāk kā pēc gadiem diviem vai trijiem, kad tā kļūs plašāk pieejama valsts teritorijā. “5G patiesais potenciāls atklāsies vēlāk, sniedzot iespēju gan uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām optimizēt, automatizēt darbību, padarīt dzīvi ērtāku un izvairīties no liekas rutīnas. Tas viss šobrīd ir vismaz 4-5 gadu attālumam,” sacīja uzņēmuma pārstāvis.

“Ar likumiem šajā ziņā viss ir kārtībā un nekādas būtiskas izmaiņas šobrīd nav nepieciešams veikt. Svarīgs jautājums ir 700 Mhz frekvences pieejamība, kas nepieciešama, lai 5G tīkls spētu aptvert pārklājumu visā Latvijā. Šīs frekvences izsole gaidāma 2021. gadā, jo valsts struktūrām to lietojums jāsaskaņo ar Austrumu kaimiņvalstīm, kurām savukārt tā ir pakāpeniski jāatbrīvo. Šīs gan nav likumu izmaiņas. 5G ieviešanas gaitu var ietekmēt būvniecības birokrātija, kas jau sen ir norādīta arī “Doing Business” pasaules valstu reitingā kā viena no jomām, kur Latvijai ļoti nepieciešami uzlabojumi. Ja būvniecības birokrātija mazinātos, tas sekmētu ātrāku 5G ieviešanu Latvijā, jo 5G vajadzībām būs nepieciešams izvietot vairāk bāzes staciju,” paskaidroja Vancovičs.

LMT sadarbojas ar ‘Mikrotīklu’

Savukārt Latvijas Mobilā Telefona (LMT) prezidents Juris Binde portālam “Delfi” atgādina, ka LMT Latvijā jau šogad demonstrēja pirmo 5G testa tīklu Baltijas jūras reģiona 5G “Techritory” foruma laikā septembrī, sasniedzot datu pārraides ātrumu 1,4 Gbps.

“Pirmo darbam 5G gatavo bāzes staciju LMT uzstādīja šā gada martā un šobrīd LMT tīklā darbojas jau vairāk nekā 130 šādas bāzes stacijas. Savukārt, klientiem pirmos 5G prototīklus LMT plāno piedāvāt nākamajā gadā, kad Latvijā būs pieejamas lietošanā 5G nepieciešamās frekvences, kā arī lietotājiem – pirmās 5G ierīces, lai tīklu klienti varētu izmantot,” sacīja Binde.

LMT sadarbojas arī ar pasaulē pazīstamo Latvijas bezvadu iekārtu un rūteru ražotāju “Mikrotīkls”, lai nodrošinātu testa vidi 5G tehnoloģijām pielāgotu iekārtu izstrādei.

“Šoreiz gatavošanās nākamās paaudzes tīkla ieviešanai LMT sācis ļoti agri. Tas darīts, lai Latvija būtu viena no pirmajām pasaulē ar 5G, bet vēl būtiskāk – lai valsts pārvaldes iestādes un uzņēmumi varētu sākt modelēt, kā 5G izmantot. Šis nebūs vienkārši vēl ātrāks mobilo sakaru tīkls. 5G tiek standartizēts un veidots kā ātrs, stabils pieslēgums ar ļoti zemu aizturi, lai uz to varētu paļauties gan automatizētās rūpnīcas, gan bezpilota auto satiksmē, gan pacients attālināto tehnoloģiju veselības aprūpē. Jaunās iespējas prasa laiku, lai izprastu un pārorietētos, jo līdzīgi kā kādreiz elektrība un savulaik IT sistēmas ražošanai tuvākajos gados 5G transformēs praktiski jebkuru nozari. Latvijai ir jākļūst par viedvalsti, ja gribam konkurēt globālajā tirgū un uzlabot dzīves kvalitāti iedzīvotājiem,” sacīja Binde.

“Bite” pagaidām piesardzīga

“Paredzams, ka pirmās 5G bāzes stacijas gan “Bites”, gan citu mobilo sakaru operatoru tīklos parādīsies jau nākamgad. Ņemot vērā, ka 5G ir pavisam jauna tehnoloģija, sākotnēji plānojam nopietnus tās testus. Tādējādi par to, kad 5G tīkls kļūs pieejams BITES klientiem, šobrīd spriest ir pāragri,” sacīja uzņēmuma preses pārstāve Karīna Javtušenko.

“Mūsu mērķis ir nodrošināt klientiem pozitīvu mobilo sakaru lietošanas pieredzi, tādēļ jaunus produktus un pakalpojumus piedāvājumā ieviešam vien tad, kad esam pārliecināti, ka tie atbilst augstākajiem kvalitātes standartiem, kā arī mūsu klientu vēlmēm un vajadzībām,” viņa rezumēja.

Šogad mobilā interneta patēriņš palielinājies par 75%, atklāj ‘Bite’

Šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar identisku periodu pērn, mobilā interneta patēriņš Latvijas iedzīvotāju vidū ir palielinājies par 75%, liecina mobilo sakaru operatora “Bite” dati. Līdzīgi kā pērn, arī šogad vislielākais interneta patēriņa pieaugums novērots nedēļas nogalēs. Šīs izmaiņas veicinājusi mobilo sakaru izmantošanas iedzīvotāju paradumu maiņa.

Mobilā interneta patēriņš pieaug ne tikai Latvijā, bet arī citviet pasaulē. Piemēram, kompānijas “Statista” dati liecina, ka priekšroku interneta izmantošanai mobilajās ierīcēs dod katrs trešais Eiropas iedzīvotājs, bet kopumā internetu mobilajās ierīcēs izmanto 48,2% pasaules iedzīvotāju.

Mobilā interneta patēriņš “Bites” tīklā pērn, salīdzinot ar 2017. gadu, ir teju dubultojies, sasniedzot vidēji 8 GB uz vienu lietotāju mēnesī. Visstraujāk tas ir palielinājies nedēļas nogalēs – par 87%, kamēr darba dienās pieaugums bija 79%.

Jāpiebilst, ka arī šogad mobilā interneta patēriņš nedēļas nogalēs palielinās straujāk nekā darba dienās – šā gada pirmajos četros mēnešos vidējais patēriņš dienā nedēļas nogalēs ir bijis par gandrīz 10% lielāks nekā vidēji darba dienā. To galvenokārt ietekmējusi mobilo sakaru lietošanas paradumu maiņa, arvien vairāk brīvdienās izmantojot mobilo internetu atpūtai un izklaidei.

“Viens no galvenajiem mobilā interneta patēriņu veicinošajiem faktoriem ir aizvien pieaugošais video satura patēriņš mobilajās ierīcēs, kas veido jau vairāk nekā pusi kopējās datu plūsmas “Bites” tīklā. Fakts, ka visaktīvāk mobilais internets tiek izmantots sestdienās un svētdienās, skaidrojams galvenokārt ar lietotāju brīvdienu paradumiem. Piemēram, cilvēki to aizvien biežāk izmanto, lai skatītos brīvdienu vakaros kopā ar ģimeni filmas, rādītu multfilmas bērniem garāku braucienu laikā, straumētu ar draugiem mūziku ballītēs, dalītos sociālajos tīklos ar spilgtākajiem brīvdienu piedzīvojumiem u.tml.,” stāsta “Bites” mārketinga direktore Diāna Šmite.

Viņa piebilst, ka īpaši liels mobilā interneta patēriņš tradicionāli vērojams dažādu nacionāli nozīmīgu notikumu laikā. Piemēram, šogad vislielākā datu plūsma “Bites” tīklā reģistrēta Lieldienās, turklāt tā bija par 70% lielāka nekā šo svētku laikā pērn.

Savukārt pagājušā gada 18. novembrī jeb valsts svētkos kopējais interneta patēriņš “Bites” tīklā bija par 88% lielāks nekā 2017. gadā. Gan izmantojot mobilo internetu ikdienas vajadzībām, gan daloties ar svētku salūta foto un video sociālajos tīklos, vērojot svētku programmu tiešsaistes mobilajos telefonos u.tml., operatora klienti šajā dienā izlietoja teju 200 TB datu. Ar šādu interneta apjomu iespējams skatīties HD kvalitātes video saturu vairāk nekā četrus gadus, augšupielādēt teju 57 miljonus fotogrāfiju vai klausīties mūziku vairāk nekā trīs miljonu stundu garumā.

Salīdzināšanai var minēt, ka Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku laikā “Bites” tīklā pērn ik dienu patērēti vidēji 146 TB interneta, turklāt vislielākā datu plūsma reģistrēta 2. un 6. jūlijā, pie kam tā koncentrējās Daugavas stadiona apkārtnē Rīgā. Šajā laikā mobilais internets visaktīvāk izmantots video un audio satura straumēšanai dažādās sociālo tīklu platformās, komunikācijai savstarpējās saziņas vietnēs, piemēram, “WhatsApp” un “Facebook Messenger”, “sērfojot” un spēlējot mobilās spēles.

“Palielinoties mobilā interneta pieejamībai, pakāpeniski mainās iedzīvotāju paradumi – tas, kā viens otru apsveicam svētkos, kā dalāmies iespaidos, emocijās un pat to, kā “fanojam”. Piemēram, pērn laikā, kad norisinājās Pasaules čempionāts hokejā, vidējais interneta patēriņš dienā uz vienu lietotāju pieauga par 10%. Arī šobrīd Latvijas valstsvienību spēļu laikā interneta patēriņš “Bites” tīklā ievērojami palielinās. No līdzšinējām spēlēm īpaši skatīta bija Latvijas un Šveices valstsvienību cīņa,” skaidro “Bites” pārstāve.

Uzņēmuma ekspertu aplēses liecina, ka arī šogad kopējais mobilā interneta patēriņš palielināsies, turklāt to, līdzīgi kā iepriekšējos gados veicinās galvenokārt video satura straumēšanas pieaugums mobilajās ierīcēs. Minēto apliecina arī pērn veiktās aptaujas dati – 75% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka viņi video saturu mobilajās ierīcēs, piemēram, viedtālrunī un planšetdatorā, patērē vairāk nekā gadu iepriekš.

Tāpat mobilā interneta patēriņu veicinās dažādi šogad plānotie masu pasākumi. Līdzšinējā pieredze liecina, ka mobilā tas tradicionāli pieaug pilsētu svētku laikā, dažādu festivālu – “Positivus”, “Summer Sound”, “Laba Daba” u.c. – laikā. Tāpat būtisks datu plūsmas pieaugums mobilo sakaru operatoru tīklos gaidāms “Prāta vētras”, “Rammstein”, Eda Šīrana, Stinga u.c. koncertu laikā.

“Tomēr īpaši straujš mobilā interneta patēriņa pieaugums paredzams tuvāko pāris gadu laikā un to veicinās 5G tehnoloģijas attīstība. Lai arī sākotnēji tās priekšrocības vairāk izjutīs uzņēmēji, kuriem būs iespēja attīstīt jaunus, progresīvus mobilajās tehnoloģijās bāzētus produktus un pakalpojumus, arī privātpersonas gaida patīkamas pārmaiņas. Pateicoties lielākam ātrumam, kā arī mazākai signāla aizturei, lietotāji tik iecienītos video failus varēs izbaudīt pavisam citā kvalitātē,” tā Šmite.

Izziņo Latvijas Dizaina gada balvu 2019

Janvāra vidū sāksies darbu pieteikšana nacionālas nozīmes konkursam – “Latvijas Dizaina gada balvai 2019” (LDGB 2019). Šī gada balvas vēstījums ir “Dizains ir darbība”, izceļot dizainu kā mērķtiecīgu radīšanas, risināšanas un uzlabošanas procesu, portālu “Delfi” informē balvas rīkotāju pārstāvji.

Šogad būtiskas izmaiņas ieviestas LDGB 2019 vērtēšanas procesā un pirmo gadu 20 konkursa finālistiem būs iespēja prezentēt savu iesniegto darbu gan žūrijas, gan publikas priekšā.

2018. gada 1. novembrī, līdz ar valsts svētku mēneša atklāšanu, norisinājās preses konference, kurā tika informēts par šī gada vēstījumu, izmaiņām konkursa darbu pieteikšanas un vērtēšanas procesu, kā arī atklāti šī gada žūrijas eksperti.

“Latvijas Dizaina gada balva divu gadu laikā laikā ir ieņēmusi stabilu vietu Latvijas kultūras notikumu kartē, vienlaikus paverot konkursa uzvarētājiem arī durvis uz pasaules dizaina notikumiem. Tāpat Latvijas Dizaina gada balva ir arī būtiski veicinājusi sabiedrības izpratni par dizainu un tā nozīmīgumu. Aicinu Latvijas talantīgos dizainerus piedalīties nākamajā konkursā, jo balva ir profesionāls tramplīns ne tikai Latvijas mērogā, bet kalpo arī kā atspēriena punkts ceļā uz starptautiskiem panākumiem. Arī nākamgad Kultūras ministrijas galvenā balva būs 2000 EUR dalībai kādā starptautiskā dizaina notikumā,” akcentē kultūras ministre Dace Melbārde.

Pieteikšanās LDGB 2019 tiks uzsākta 14. janvārī un ilgs mēnesi, līdz 14. februārim. Konkursa dalībniekiem darbi būs jāiesniedz elektroniski, aizpildot pieteikumu mājaslapā www.dizainabalva.lv.

Būtiskas izmaiņas šī gada konkursa darbu izvērtēšanas kārtībā ir uzvarētāja noskaidrošanas process – visiem 20 finālistiem būs iespēja pašiem iepazīstināt žūriju un citus klātesošos ar iesniegto darbu un atbildēt uz žūrijas jautājumiem, sniedzot trīs minūšu garu prezentāciju. Sniegtās finālistu prezentācijas izvērtēs kompetenta dizaina ekspertu žūrija un 4. aprīlī apbalvošanas ceremonijā paziņos LDGB 2019 uzvarētāju.

“Latvijas Dizaina gada balvas 2019” starptautiskajā žūrijā strādās seši dizaina nozares eksperti: Viktorijas un Alberta muzeja (Victoria and Albert Museum) Dizaina, arhitektūras un digitālās mākslas nodaļas vadītājs, kā arī 2018. gada Londonas dizaina biennāles radošais direktors Kristofers Tērners (Cristopher Turner, Londona, Lielbritānija), dizainere un zīmola “Talanted” līdzīpašniece Indra Komarova (Rīga, Latvija), starpdisciplināras dizaina studijas “Dotdash” direktore ar vairāk nekā trīsdesmit gadu pieredzi dizainā Despina Makris (Despina Macris, Brisbona, Austrālija), LDGB pirmā gada uzvarētāju, uzņēmuma “Infogram” vadošais produktu dizainers Jānis Godiņš (Rīga, Latvija), dizaina biroja “Fjord” un “Accenture Interactive” Helsinku biroja dizaina nodaļas vadītājs un radošais direktors Daniels Bošs (Daniel Bosch, Helsinki, Somija) un Londonas Dizaina biennāles 2018 uzvarētājs, dizainers Artūrs Analts (Rīga, Latvija). 2. aprīlī ikvienam interesantam būs iespējams žūrijas pārstāvjus satikt klātienē, īpašā konferencē, kur tie uzstāsies ar publiskām prezentācijām un piedalīsies diskusijā.

LDGB 2019 pasniegšana notiks nākamā gada 4. aprīlī.

Atgādinām, ka pagājušajā gadā LDGB pirmo vietu ieguva “RIGA IFF vizuālā komunikācija un vides objekti”, autors: “Associates, Partners et Sons”, otro – elektroiekārtas “Mass Portal industriālā dizaina valoda” un “Mass Portal plastikāta auklas žāvētājs FD1”, autors: SIA “Mass Portal”, savukārt trešajā vietā ierindojās mājaslapa www.liepaja.lv – Liepājas pašvaldības mājaslapa, autors: SIA “Wrong Digital”. Savukārt balvas lielā partnera – IT uzņēmuma “Accenture Latvia” speciālo balvu “Digitālais bizness” ieguva mājaslapa “CSDD.lv mājas lapa”, autors: “Wrong Digital”.

LMA jaunie dizaineri piedalīsies Ziemeļvalstu mēbeļu un gaismas ķermeņu mesē

Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Dizaina nodaļas studenti jau vienpadsmito reizi piedalās Stokholmas mēbeļu gadatirgū – lielākajā Ziemeļvalstu mēbeļu un gaismas ķermeņu mesē, kas norisinās no 5. līdz 9. februārim, portālu “Delfi” informē LMA pārstāve Laura Ozola.

LMA studentu darbus varēs apskatīt meses dizaina skolu sadaļas “Greenhouse 2019” stendā nr. C18:20 (adrese: Mässvägen 1, SE-125 30).

Ar Stokholmas mēbeļu meses stenda konceptu un izstrādātajiem dizaina produktiem LMA studenti pievērš mēbeļu ražotāju uzmanību faktam, ka sabiedrība noveco. Senioriem ir vajadzīgi īpaši pielāgoti produkti, kuri uzlabotu ikdienas dzīves kvalitāti un novērstu gan fizisku, gan emocionālu diskomfortu. Dizaineri kopā ar ražotājiem var palīdzēt senioriem atgūt gadu gaitā zaudēto spēku un iedot viņiem “superspēku”.

LMA stenda autori ir Funkcionālā dizaina apakšnozares studenti Līva Elza Harkeviča, Ralfs Čiekurs, Rūta Kristena Bukava, Beatrise Lasmane, Juta Rukuta, Līva Graubiņa, Laura Skulme, Tatjana Rižkova Dizaina nodaļas pasniedzēju Ilzes Kundziņas un Mareka Birznieka vadībā.

Stendā būs aplūkojami trīs dažādi prodokti – “Sit-fit” aktīvs krēsls ofisa videi, “Keasy” – koša atslēgu uzmava un aplikācija, kā arī “fitBAG” – fitnesa aksesuārs, ko izmantot ofisā.

Krēslu “Sit-fit” veidojuši Ralfs Čiekurs un Beatrise Lasmane.

“Mēs dzīvojam 21. gadsimtā, kad lielākā daļa darbu tiek veikti sēdus. Pirmajā acu mirklī var šķist, ka ilgstoša sēdēšana neizraisa negatīvas sekas, bet tā nav. Sēdošs darbs var negatīvi ietekmēt gan jaunāku, gan vecāku cilvēku veselību. Fiziskas slodzes trūkums, mazkustība, muguras muskuļu atrofēšanās ir bieži sastopamas diagnozes gados vecākiem sēdoša darba veicējiem. Daudzas stundas jostas vietas muskuļi vispār netiek nodarbināti, līdz ar to mugura nespēj pati sevi noturēt. “Sit-fit” ir aktīvs krēsls ofisa videi, kas nodrošina regulāru muguras lejas daļas treniņu dziļo muskuļu nostiprināšanai. Krēsla vienkāršā forma acīm slēpj sēdes daļā integrēto mehānismu, kas nodrošina muguras muskulatūras treniņu visas dienas garumā,” produktu apraksta tā veidotāji.

“Keasy” veidojušas topošās dizaineres Rūta Kristena Buklava, Līva Graubiņa.

“Ar laiku cilvēka maņas pasliktinās vai mēdz izspēlēt kādu negaidītu joku. “Kur ir manas atslēgas? Nevaru tās atrast! Tā, kura no visām ir īstā?” – šķiet katram no mums nācies sastapties ar šim frāzēm. Nu šiem jautājumiem rasts risinājums – “Keasy” (Easy key) “Keasy” ir atslēgu uzmava košā krāsā, lai būtu ātri pamanāma jebkurā vidē, kā arī plaukstas satvērienam un slēgšanai ērtā lielumā. Ja gadās atslēgas pazaudēt, tās iespējams atrast ar īpašu aplikāciju,” raksta autores.

Savukārt fitnesa aksesuāru “fitBAG” radījušas Līva Harkeviča un Juta Rukuta.

“”FitBAG” soma risina problēmas, ar kurām saskaras strādājoši seniori, pavadot ilgas stundas ofisa krēslā. Šī soma sniedz iespēju darba dienu pavadīt atraktīvi un veselīgi. “FitBag” soma ir ērti lietojama ikvienam, piestiprinot to zem krēsla. Tajā ieslēptās dažādas pretestības līmeņu fitnesa gumijas ar kuru palīdzību var efektīvi trenēt dažādas muskuļu grupas. Lietojot “fitBAG”, jebkurš krēsls var kļūt par personalizētu trenažieri, kuru var izmantot jebkur un jebkurā laikā,” tā produktu apraksta tā autores.

Stenda izveidošanā starptautiska projekta “BaltSe@nioR ietvaros sadarbojušās trīs augstskolas – Latvijas Mākslas akadēmija, Poznaņas Dabaszinātņu universitāte un Tallinas Tehnoloģiju universitāte. Izstādes koncepts tapa starptautiskās studentu radošās darbnīcas laikā Rīgā pagājušā gada novembrī.

Atklās Latvijas Dizaina gada balvas darbu izstādi

Otrdien, 17. jūlijā, pulksten 14.00, laukumā pie t/c “Origo” tiks atklāta Latvijas simtgadei veltīta lielformāta brīvdabas izstāde “Latvijas Dizaina gada balva 2018”, kurā būs apskatāmi 20 dažādi pašmāju dizaina risinājumi, kas guvuši Latvijas un starptautisku žūrijas pārstāvju atzinību šī gada “Latvijas Dizaina gada balva” konkursā.

“Latvijas Dizaina gada balva” ir lielākais gada notikums Latvijas dizainā un šī balva ir augstākais apbalvojums Latvijas dizaina nozarē. Tas ir ikgadējs, nacionāls dizaina nozares konkurss ar mērķi apzināt, izvērtēt un popularizēt Latvijas dizaineru izcilākos sniegumus, sekmēt Latvijā radītā dizaina pielietojumu un Latvijas dizaina nozares attīstību un izaugsmi ilgtermiņā. 2018. gadā konkurss norisinājās jau otro reizi un izstādē būs atspoguļoti 20 konkursa fināla darbi.

“Latvijas dizains ir daudzveidīgs un tas risina visdažādākos jautājumus,” saka Ingūna Elere, Latvijas dizaina biroja H2E vadošā dizainere, kas ir arī Latvijas Dizaina gada balvas organizatore un Latvijas Mākslas akadēmijas profesore. “Dizains ir neatņemama mūsu ikdienas sastāvdaļa un ir sastopams ik uz soļa pat tik ikdienišķās situācijās kā iegādājoties vilciena biļeti vai iepērkoties lielveikalā. Tas atspoguļo oriģinalitātes un inovācijas vērtības, kā arī demonstrē prasmīgu meistarību, ko pierāda eksponētie “Latvijas Dizaina gada balvas 2018″ 20 fināla darbi. Aicinām pētīt, diskutēt un lietot Latvijā radītu dizainu! Ikvienam ir tiesības uz labu dizainu,” papildina Ingūna Elere.

Ekspozīcijā būs apskatāmas gan dizaina darbu fotogrāfijas, gan plašāki apraksti un darbu autoru vēstījumi par radīto dizainu. Starp izstādē iekļautajiem 20 konkursa fināla darbiem atrodami gan radītie vides dizaina, gan interneta mājaslapu, grāmatu un citu objektu dizaini – piemēram, Rīgas Starptautiskajam kino festivālam radītie vizuālie risinājumi, koka Sup dēļa “GG SUP Race 12.6” un koka Sup aira “GG SUP EO 1.0” dizaini, palīgierīces rāpošanai “Solis pa solim” dizains, radītā vizuālā identitāte “Dizaina un šampanieša veikals/bārs Modernists” un citi. Katram darbam pievienoti arī šī gada žūrijas komentāri un novērtējums.

“Latvijas Dizaina gada balvas 2018” darbi līdz šim bija apskatāmi gan Rīgā, gan Liepājā – Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā un koncertzālē “Lielais dzintars”.

Noslēgsies pieteikšanās Latvijas Dizaina gada balvai 2019

Līdz ceturtdienas, 14. februāra, pulksten 12.00 mājaslapā www.dizainabalva.lv iespējams pieteikt darbus Latvijas Dizaina gada balvai 2019 (LDGB). Iesniegtos darbus izvērtēs dizaina profesionāļu komanda sešu ekspertu sastāvā un 4. aprīlī īpašā ceremonijā tiks apbalvoti 20 labākie Latvijas dizaina darbi, portālu “Delfi” informē balvas rīkotāji.

Latvijas Dizaina gada balvas 2019 vēstījums šogad ir “Dizains ir darbība”. Pēdējo divu gadu laikā tapušos dizaina darbus iespējams bez maksas pieteikt mājaslapā, aizpildot pieteikuma formu.

Iesniegtos darbus izvērtēs industrijas profesionāļu komanda sešu ekspertu sastāvā:

Viktorijas un Alberta muzeja (Victoria and Albert Museum) Dizaina, arhitektūras un digitālās mākslas nodaļas vadītājs, kā arī 2018. gada Londonas dizaina biennāles radošais direktors Kristofers Tērners (Cristopher Turner, Londona, Lielbritānija);

Viena no atzītākajām pašmāju dizainerēm un zīmola “Talanted” dizainere un līdzīpašniece Indra Komarova (Rīga, Latvija);

Starpdisciplināras dizaina studijas “Dotdash” direktore ar vairāk nekā trīsdesmit gadu pieredzi dizainā Despina Makris (Despina Macris, Brisbena, Austrālija);

LDGB pirmā gada uzvarētāju, uzņēmuma “Infogram” vadošais produktu dizainers Jānis Godiņš (Rīga, Latvija);

Dizaina biroja “Fjord” un “Accenture Interactive” Helsinku biroja dizaina nodaļas vadītājs un radošais direktors Daniels Bošs (Daniel Bosch, Helsinki, Somija);

Londonas Dizaina biennāles 2018 uzvarētājs, dizainers Artūrs Analts (Rīga, Latvija).

2. aprīlī ikvienam interesantam būs iespējams žūrijas pārstāvjus satikt klātienē, īpašā konferencē, kur tie uzstāsies ar publiskām prezentācijām. Savukārt 3. aprīlī ar saviem iesniegtajiem darbiem trīs minūšu garās prezentācijās iepazīstinās 20 balvai izvirzītie finālisti.

Kā apgalvo balvas iepriekšējo gadu laureāti, viens no būtiskākajiem ieguvumiem ir iespēja savu darbu demonstrēt pieredzējušiem nozares līderiem un saņemt profesionālu viedokli, tādējādi gūstot apstiprinājumu sava produkta konkurētspējai pasaules līmenī. Latvijas Dizaina gada balva ir veids, kā var apzināt šī brīža situācija Latvijas dizainā un būt daļai no šī procesa.

Pagājušajā gadā LDGB pirmo vietu ieguva RIGA IFF vizuālā komunikācija un vides objekti, autors: “Associates, Partners et Sons”, otro – elektroiekārtas “Mass Portal” industriālā dizaina valoda un “Mass Portal” plastikāta auklas žāvētājs FD1, autors: SIA Mass Portal, savukārt trešajā vietā ierindojās mājaslapa www.liepaja.lv – Liepājas pašvaldības mājaslapa, autors: SIA “Wrong Digital”. Savukārt lielā partnera – IT uzņēmuma “Accenture Latvia” īpašo balvu Digitālais bizness ieguva mājaslapa CSDD.lv mājas lapa, autors: “Wrong Digital”.

Latvijas Dizaina gada balva ir ikgadējs, nacionālas nozīmes apbalvojums dizainā, kura mērķis ir apzināt un popularizēt Latvijas dizaineru labākos sniegumus un veicināt nozares augstvērtīgu attīstību. Latvijas Dizaina gada balvas iniciators ir Latvijas Kultūras ministrija, organizē dizaina birojs “H2E” sadarbībā ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju un Latvijas Mākslas akadēmiju.