DesignBlog – grafiskais, produktu, interaktīvais dizains Latvijā

Krāsa bieži ir pirmā lieta, ko cilvēks pamana. Pirms viņš izlasa nosaukumu, pirms saprot produktu, pirms iedziļinās detaļās. Tāpēc krāsu izvēle zīmolā nav gaumes jautājums — tā ir stratēģija.

Pareizi izvēlēta palete palīdz zīmolam būt atpazīstamam, konsekventam un uzticamam arī tad, kad mainās trendi. Nepareizi izvēlēta palete liek zīmolam pēc gada izskatīties novecojušam vai “salīmētam no gabaliem”.

Šis ir praktisks skatījums uz to, kā veidot krāsu sistēmu, kas strādā ilgtermiņā.

🧠 Sāc ar nozīmi, nevis ar to, kas patīk

Ja krāsas izvēlies pēc personīgas simpātijas, rezultāts bieži ir skaists, bet nestabils. Zīmola krāsām ir jābalsta ideja: kādu sajūtu tu gribi radīt, kādu vērtību pasvītrot un kādā “pasaulē” zīmols dzīvo.

Silts vai tehnisks? Mierīgs vai enerģisks? Premium vai demokrātisks? Vietējs, amatniecisks vai globāls un moderns? Ja šie jautājumi nav skaidri, palete būs nejauša.

🔍 Domā par atpazīstamību reālā vidē

Krāsa nav tikai ekrānā. Tā dzīvo uz iepakojuma, drukā, uz apģērba, uz reklāmas materiāliem, dažādos apgaismojumos un dažādos ekrānos.

Palete, kas izskatās perfekti tavā monitorā, var “izšķīst” uz kartona vai kļūt netīra drukā. Tieši tāpēc ilgtermiņā strādā krāsas, kuras ir pietiekami stabilas un paredzamas dažādos materiālos.

🎯 Izvēlies vienu galveno krāsu, kas tur visu kopā

Ilgtspējīga palete parasti balstās uz vienu galveno krāsu, kas ir zīmola “paraksts”. Tā nav obligāti spilgta. Tā vienkārši ir krāsa, kuru vari lietot konsekventi un kas kļūst atpazīstama.

Ja galvenā krāsa katrā materiālā mainās vai ir vairākas “galvenās krāsas”, zīmols kļūst grūti atpazīstams.

🧩 Būvē sistēmu, nevis sarakstu ar skaistām krāsām

Palete nav piecas krāsas, kas labi izskatās kopā. Palete ir sistēma ar lomām.

Parasti pietiek ar:

• 1 galveno krāsu (brand color),
• 1–2 akcentiem (akcijām, pogām, izcēlumiem),
• neitrālajiem toņiem (foni, teksti, līnijas),
• funkcionālajām krāsām (brīdinājumi, kļūdas, apstiprinājumi).

Kad krāsām ir lomas, dizains kļūst konsekvents un viegli pārvaldāms.

📏 Pārbaudi kontrastu un lasāmību jau pašā sākumā

Krāsu izvēle nav tikai estētika. Tā ir arī lietojamība. Ja tekstu uz fona nevar izlasīt, ja pogas nav saprotamas, ja viss “peld”, tad palete nedarbojas.

Palete, kas iztur laiku, parasti ir vienkārša un skaidra. Tā ļauj informācijai būt saprotamai bez piepūles.

🕰️ Izvairies no pārāk trendīgām kombinācijām

Trendi ir labi iedvesmai, bet bīstami kā pamats. Pārāk “sezonālas” krāsu kombinācijas pēc pāris gadiem var izskatīties kā konkrēta laikmeta zīmogs.

Drošāka pieeja ir veidot pamatu no stabilām, pārbaudītām krāsām un trendus izmantot kā akcentus, kurus var mainīt, nesagraujot visu identitāti.

🧪 Testē paleti ar reāliem piemēriem, nevis tikai ar krāsu kvadrātiņiem

Krāsas uz paletes parauga izskatās vienādi skaisti. Bet dzīvē tās sāk “strādāt” tikai tad, kad tās uzliec uz:

• logo,
• sociālo tīklu grafikas,
• iepakojuma maketa,
• mājaslapas komponentēm,
• fotogrāfijām.

Testēšana ar reāliem materiāliem parāda, vai krāsas dzīvo kopā, vai arī tās konfliktē.

🔁 Domā par pielāgojamību: gaišais, tumšais, sezonas variācijas

Zīmols, kas dzīvos vairākus gadus, agrāk vai vēlāk nonāks situācijā, kur vajag:

• tumšo režīmu digitālajos produktos,
• sezonas kampaņas,
• sadarbības ar citiem zīmoliem.

Tāpēc paletei jābūt elastīgai. Pamats stabils, akcenti pielāgojami. Ja viss balstās uz vienu sarežģītu krāsu triku, jebkura izmaiņa kļūst sāpīga.

✅ Ko vari darīt jau tagad

Paņem savu esošo paleti un uzdod sev trīs vienkāršus jautājumus:

• Vai viena krāsa skaidri “vada” identitāti?
• Vai palete strādā gan digitāli, gan drukā (vismaz aptuveni paredzami)?
• Vai krāsām ir lomas (galvenā, akcenti, neitrālie, funkcionālās), vai tās ir vienkārši “skaistas”?

Ja atbilde ir “nē”, sāc ar pamatu: izvēlies vienu galveno krāsu un uzbūvē ap to neitrālo sistēmu. Bieži vien ar to vien pietiek, lai zīmols izskatītos stabilāks un profesionālāks — arī pēc 5 gadiem.

Produkts reti tiek izvēlēts tikai pēc funkcijas. Biežāk izvēli nosaka sajūta: uzticība, simpātija, pārliecība, ka “šis ir man”. Dizains ir tas, kas šo sajūtu iedarbina visātrāk — pirms apraksta, pirms atsauksmēm un pat pirms cenas salīdzināšanas.

Labi izstāstīts produkta stāsts caur dizainu nepadara lietu tikai skaistāku. Tas palielina uztverto vērtību un palīdz cilvēkam pieķerties produktam emocionāli.

🧠 Stāsts sākas pirms teksta

Pirmais iespaids rodas sekundēs: forma, materiāls, krāsa, proporcijas, detaļu kultūra. Šīs lietas pasaka, vai produkts ir pārdomāts, vai tas ir uzticams, un kādam cilvēkam tas vispār ir domāts. Stāsts sākas vēl pirms lietotājs “sāk lasīt”.

🎯 Dizains pasaka, kam produkts pieder

Katrs produkts iekrīt kādā “pasaulē”: tehnisks, silts un mājīgs, premium, rotaļīgs, utilitārs, ilgtspējīgs. Dizains palīdz cilvēkam uzreiz saprast, vai šī pasaule saskan ar viņa gaumi un vērtībām. Ja saskan, uzticība rodas daudz ātrāk nekā ar vārdiem vien.

✋ Emocija rodas no sajūtas, nevis no loģikas

Bieži vien saikni rada tieši taustes un lietošanas pieredze: kā priekšmets guļ rokā, kā atveras iepakojums, cik “klusi” un precīzi strādā mehānika, cik patīkami ir materiāli. Šīs nianses ir kā stāsta pierādījumi — tās pasaka, ka rūpes nav tikai reklāmā.

🔁 Konsekvence ir ticamības valūta

Stāsts kļūst pārliecinošs, ja tas ir vienāds visur: uz produkta, iepakojumā, mājaslapā, fotogrāfijās un komunikācijā. Ja vizuālā valoda mainās haotiski, cilvēks to uztver kā nedrošību un nepabeigtību. Konsekvence padara izvēli vienkāršāku.

💎 Vērtība rodas no nozīmes, ne tikai no funkcijas

Funkcija atrisina problēmu, bet stāsts piešķir nozīmi. Kad dizains palīdz saprast, kāpēc produkts eksistē un kādu attieksmi tas iemieso, lietotājs sāk to vērtēt citādi. Tieši tāpēc daži produkti tiek pirkti “ar sirdi”, pat ja tirgū ir lētāki analogi.

Ko vari darīt jau tagad: apskati savu produktu ar sveša cilvēka acīm — ko par to pasaka forma, materiāli un detaļas pirmajās 5 sekundēs? Ja šis “stāsts” nav skaidrs, sāc ar vienu lietu: nostiprini vienu vizuālo ideju (krāsa, materiāls vai tipogrāfija) un konsekventi ievies to iepakojumā un komunikācijā.

Grafiskā identitāte nav vien tikai logotips vai krāsu palete – tā ir vizuāls stāstījums par uzņēmuma būtību. Katra krāsa, burtveidols un kompozīcija palīdz veidot asociācijas un emocionālu saikni ar mērķauditoriju.

🎨 Identitātes elementi un to nozīme

Logotips, krāsu sistēma, tipogrāfija, veidnes un vadlīnijas — tie visi ir orientieri klientam, kas palīdz uztvert uzņēmumu kā profesionālu, konsekventu un atpazīstamu.

🧠 Stāsts aiz dizaina

Labs dizains reflektē uzņēmuma misiju un vērtības. Piemēram, kompānijas vizuālā identitāte var būt balstīta uz domām par ilgtspēju, inovācijām vai vietējo izcelsmi.

📣 Konsistence visos kanālos

Vienots izskats tīmeklī, drukātajos materiālos, iepakojumā un sociālajos medijos nodrošina spēcīgu zīmola atpazīstamību. Dizaineri uzsver, ka būtiskāks par skaistumu ir uzticamība un atpazīstamība.

🔍 Kāpēc tas būtiski uzņēmumam?

Vienota vizuāla tēla izmantošana rada profesionāla pirmā iespaida, palielina uzticamību un ļauj izcelties konkurentu vidū.

👉 Ko vari darīt jau tagad: pārskati sava uzņēmuma vizuālos materiālus (sociālie mediji, iepakojums, mājaslapa) — vai tie visi izskatās pēc “vienota stāsta”? Ja nē, izveido vienkāršu vadlīniju (krāsas + fonts + logo izvietojums) un ievies vairākos materiālos.

Digitālā vide vairs nav vienīgi “platforma”, kurā klājas satura vai e-komercijas vietas — tā kļūst par aktīvu līdzekli produktu dizainā. Tehnoloģijas, interaktivitāte un lietotāja pieredze (UX) iebrauc tieši produktu izstrādē un komunikācijā ar lietotājiem.

🖥️ Interaktīvie produkti un lietotāja pieredze

2025. gadā arvien vairāk produktu tiks veidoti tā, lai rastos mijiedarbība ar lietotāju digitāli: viedierīces, savienojamība, mobilās lietotnes un mākoņrisinājumi. Tas nozīmē, ka produkta dizains vairs nav tikai forma, bet arī “pieredze” un “savienojums”.

🌐 Paplašinātā un virtuālā realitāte (AR/VR)

AR un VR tehnoloģijas ļauj lietotājam iepazīt, pielaikot, “pieredzēt” produktus digitāli — pirms iegādes vai pat pirms fiziskā versija tiek izlaista. Tas nozīmē, ka dizaineriem jāstrādā ar simulācijām, 3D modeļiem un lietotājdraudzīgu saskarni.

♻️ Ilgtspējība un digitālās kopienas

Digitālā vide ļauj produktu dizainā ieviest jaunas pieejas — dalīšanās ekonomika, “produkta kā pakalpojuma” modeli, un digitālā saikne ar lietotāju, kas veicina ilglaicīgu attiecību, ne tikai vienreizēju pirkumu.

📊 Datu vadīts dizains

Lietotāja dati, tiešsaistes lietotājskaitļi un uzvedības analītika kļūst par rīku produktā – dizaineri izmanto datus, lai pielāgotu funkcijas, formu un mijiedarbību, nevis tikai vizuālo fasādi.

👉 Izmēģini arī tu: pārskati savus produktus vai pakalpojumus — vai tajos iekļauta digitālās vides mijiedarbība vai varbūt būtu vērts ieviest? Apsver vienu digitālo elementu, kuru vari pievienot jau nākamajā izstrādes ciklā.

Mūsdienu mode ir daudz vairāk nekā tikai apģērbu šūšana un materiālu izvēle; tā ir māksla, kas ļauj izpausties radošumam, integrējot grafisko dizainu un tehnoloģijas, lai radītu unikālus apdrukātus T-kreklus. Šis process, kas sākas ar vienkāršu skici un beidzas ar kvalitatīvu apdrukātu produktu, atklāj mūsdienu dizaina tendences un tehnoloģiju iespējas apģērbu industrijā.

Dizaina Nozīmīgums

Dizaina procesā galvenā loma ir idejai, kas tiek pārvērsta vizuālā zīmējumā. Mākslinieki un dizaineri izmanto tradicionālas zīmēšanas metodes vai digitālos rīkus, lai radītu oriģinālus attēlus, kas pēc tam tiek pielāgoti T-kreklu apdrukas prasībām. Šis radošais process ļauj izteikt sociālas, kultūras vai personīgas vērtības, piedāvājot patērētājiem ne tikai apģērbu, bet arī veidu, kā paust savu individualitāti.

Tehnoloģiju Loma

T-kreklu apdrukā izmantotās tehnoloģijas ir būtiski attīstījušās, piedāvājot augstāku kvalitāti un ilgtspēju. No sietspiedes līdz digitālajai tiešajai drukai (DTG), katra tehnika piedāvā unikālas iespējas attēlu pārnesē uz auduma, saglabājot sākotnējās dizaina krāsas un detaļas. Šīs tehnoloģijas ļauj dizaineriem eksperimentēt ar sarežģītiem dizainiem un krāsu pārejām, kas agrāk nebija iespējamas.

Pārbaudiet, kā šīs tehnoloģijas tiek izmantotas praksē, apmeklējot mūsu e-veikalu un iepazīstoties ar plašu apdrukātu T-kreklu kolekciju.

No Idejas līdz Realizācijai

Dizaina idejas pārvēršana par fizisku produktu prasa rūpīgu plānošanu un sadarbību starp dizaineriem un drukas speciālistiem. Dizaina pārbaude un paraugu izgatavošana ir būtiski soļi, lai nodrošinātu, ka galīgais produkts atbilst sākotnējām vizijām. Kvalitātes kontrole ir izšķiroša, lai garantētu, ka apdrukātais T-krekls ne tikai izskatās labi, bet arī izturēs laika pārbaudi.

Modes un Identitātes Izpausme

Apdrukātie T-krekli ir kļuvuši par spēcīgu pašizpausmes līdzekli, ļaujot indivīdiem izteikt savas vērtības, piederību konkrētai kultūrai vai sociālai grupai, vai vienkārši demonstrēt savu stilu. Ar neierobežotām dizaina iespējām, no vienkāršām teksta ziņām līdz sarežģītām grafikām, apdrukātie T-krekli ir kļuvuši par mūsdienu modes stūrakmeni.

Nobeigumā

No skices līdz T-krekla apdrukai – šis process ne tikai atklāj mūsdienu

dizaina un tehnoloģiju iespējas, bet arī rada jaunas izteiksmes formas modes pasaulē. Integrējot radošumu, inovācijas un tehnoloģiju, apdrukātie T-krekli turpinās būt viens no galvenajiem veidiem, kā izpaust individuālo un kolektīvo identitāti.

Latvijas dizaina scēna pēdējo gadu laikā ir pieredzējusi strauju attīstību, izvirzoties kā viena no radošajiem spēkiem ne tikai Baltijā, bet arī starptautiskā mērogā. Ar unikālu pieeju, kas balstās uz kultūras mantojumu un inovatīvām idejām, Latvijas dizaineri ir guvuši atzinību un apbalvojumus dažādos pasaules dizaina konkursos un izstādēs. Šis raksts aplūkos svarīgākos sasniegumus un iezīmēs galvenos izaicinājumus, ar kuriem saskaras Latvijas dizaineri savā ceļā uz starptautisko atpazīstamību.

Sasniegumi

Latvijas dizaineru darbi ir atzīti par inovatīviem un funkcionāliem, ar spēcīgu estētisko vērtību. No grafiskā dizaina līdz produktu un interaktīvajam dizainam, Latvijas profesionāļi ir spējuši radīt darbus, kas ne tikai atbilst, bet arī pārsniedz starptautiskos standartus. Viens no nozīmīgākajiem sasniegumiem ir Latvijas dizaineru iekļūšana prestižajos dizaina apbalvojumos, piemēram, Red Dot un IF Design Award. Šie apbalvojumi ir pierādījums augstajai profesionālajai meistarībai un inovācijai, ko Latvijas dizaineri spēj piedāvāt.

Starptautiskā Atpazīstamība

Latvijas dizaina produkti ir kļuvuši par eksporta preci, kas atspoguļo valsts kultūru un radošo potenciālu. Daudzi Latvijas dizaineru radītie produkti tagad ir pieejami globālajos tirgos, tostarp Eiropā, Ziemeļamerikā un Āzijā. Šī starptautiskā klātbūtne ir veicinājusi Latvijas tēlu kā valsts ar bagātu dizaina mantojumu un spēju radīt kvalitatīvus, ilgtspējīgus un estētiski pievilcīgus produktus.

Izaicinājumi

Neskatoties uz sasniegumiem, Latvijas dizaineri saskaras ar vairākiem izaicinājumiem. Pirmkārt, konkurence starptautiskajā dizaina tirgū ir milzīga, un izcelties prasa ne tikai radošumu un kvalitāti, bet arī efektīvu mārketingu un zīmola veidošanu. Otrkārt, finansiālais atbalsts radošajām industrijām Latvijā joprojām ir ierobežots, kas apgrūtina jaunu projektu attīstību un starptautisku mārketinga kampaņu veikšanu.

Nākotnes Perspektīvas

Lai pārvarētu šos izaicinājumus, Latvijas dizaineriem un uzņēmējiem ir jāturpina strādāt pie savu zīmolu stiprināšanas, kā arī jāmeklē inovatīvi risinājumi produktu attīstībā un mārketingā. Valdības un privātā sektora atbalsts, tostarp investīcijas izglītībā un infrastruktūrā, ir

Rīgas Mākslas un mediju tehnikumā Mediju mājas izstāžu zālē, Rīgā Jūrmalas gatve 96, 23. septembrī, pulksten 17 tiks atklāta fotogrāfa Reiņa Fjodorova lielformāta fotogrāfiju izstāde.

Kā vēsta atgādina izstādes veidotāji, projekts tapis pagājušā gada ziemā, laika posmā, kad Latvijas skolu pedagogi saskarās ar jaunu realitāti – klātienes mācības tika pārceltas digitālajā telpā, sarunas ar jauniešiem – aizstātas ar ziliem ekrāniem un “Zoom” profiliem.

Projekta autors, izmantojot populāra televīzijas seriāla “Troņu spēle” estētiku, izveidoja 16 RMMT skolotāju portretus, meklējot atbildi uz jautājumu: kas ir šī jaunā realitāte, ar ko saskaras pedagogi visā Latvijā?

Projektā piedalījās 23 skolotāji no Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma. Daļa no skolotājiem bija profesionālo priekšmetu skolotāji, kuri mācīja dažādus profesionālos priekšmetus saistītus ar foto, video, animāciju, utt. Bet otra daļa māca vispārizglītojošos priekšmetus, tādus kā vēsture, angļu valodu, latviešu valodu, u.c.

Izstāde būs apskatāma pirmdienās, otrdienās, trešdienās ar iepriekšēju pieteikšanos 26 980 621. Ieeja ar sadarbspējīgiem Covid-19 sertifikātiem.

Viens no Somijā un Igaunijā lielākajiem mēbeļu mazumtirdzniecības tīkliem “Indoor Group”, kas pārstāv “Asko” un “Sotka” zīmolus, pēc vairāk nekā 10 gadiem atjauno savu darbību Latvijā, un šī gada laikā atvērs savus mēbeļu veikalus internetā.

“Līdz 2010. gadam Latvijā mums bija vairāki veikali, turklāt pēc saņemtajām atsauksmēm un veiktās analīzes datiem Latvijā joprojām ir pieprasījums pēc “Asko” un “Sotka” produkcijas. Atverot interneta veikalus, mēs izpētīsim arī citas pārdošanas iespējas, īpaši Rīgas reģionā,” stāsta “Indoor Group” valdes priekšsēdētājs Karijs Forstens, kas atbild par komercdarbību Baltijas valstīs.

“Igaunijā savus pirmos internetveikalus mēs atvērām 2011. gadā. Atbilstoši to darbības rezultātiem veicām vairākas izmaiņas, un šī gada laikā atvērsim augstākā līmeņa internetveikalus arī Latvijā. Pārdošana internetā aug straujāk nekā tradicionālajos tīklos, un mēs gribam arī turpmāk būt šīs izaugsmes priekšgalā,” atzīst par “Indoor Group” tiešsaistes pārdošanu atbildīgā Kaja Temmo.

Somijā dibinātā kompānija “Asko” pērn nosvinēja savas darbības gadsimtu. Savukārt uzņēmumam “Sotka” šogad aprit 60 gadi. Igaunijā AS “Indoor Group” darbojas jau 23 gadus. Kompānijām “Asko” un “Sotka” Igaunijā ir desmit veikali, turklāt katram no tīkliem ir savs internetveikals.

Visvairāk pircēji iegādājušies smaržas, kā arī mobilos tālruņus, liecina interneta veikala “220.lv” apkopotie dati.

Analizējot pircēju paradumus, secināts, ka kāpis arī pirkuma groza apjoms, un starp pirktākajām precēm ierindojas arī Ziemassvētku eglītes, gaismas rotājumi, “Lego” konstruktori, video spēļu konsoles, viedpulksteņi. Aizvien biežāk pircēji iegādājas arī mazo elektrosadzīves tehniku, piemēram, kafijas automātus. Tāpat liela interese bijusi par dažādām mēbelēm, piemēram, sofām.

“Tradicionāli novembra beigās norit gatavošanās Ziemassvētkiem, tāpēc Melnā piektdiena ir īpaši iecienīta tieši dāvanu iegādei. Intensīva pircēju plūsma tika novērota jau ceturtdienas vakarā. Mūsu apkopotie rezultāti liecina, ka pārdoto preču apjomi ir auguši divas reizes, salīdzinot ar šo pašu laika periodu pērn. Pircēju vidū aizvien biežāk ir jauni klienti, kas nozīmē, ka e-tirdzniecība kļūst gan populārāka, gan arī iemanto jaunu pircēju uzticību. Tāpat pieaug arī veikto pirkumu skaits no viedtālruņiem,” informē “220.lv” izpilddirektors Raimonds Žilēns (Raimondas Žilēnas).

“220.lv” pārstāvis norāda, ka šāds pārdoto preču apjoms sasniegts, pateicoties tirdzniecības vietnes plašajam sortimentam un zemajām cenām. Noslēdzoties Melnās piektdienas iepirkšanās drudzim, interneta veikals ir uzrādījis vēl nebijušu rekordu, izpārdošanas nedēļā sasniedzot vienu miljonu apmeklētāju un pārdošanas apjomus kāpinot divas reizes.

Šogad Melnās piektdienas iepirkšanās festivālu “Pigu” grupa atklāja 11. novembrī un turpināja līdz pat 23. novembra naktij. Uzņēmums tajā apvienoja divas iepirkšanās tradīcijas – Melno Piektdienu un Vientuļnieku dienu (“Single’s Day”).

“Pigu Grupa”, kurai pieder tiešsaistes veikals “220.lv” Latvijā, “Pigu.lt” Lietuvā un “Kaup24.ee” Igaunijā, ir lielākais e-komercijas tirgus dalībnieks Baltijas valstīs. Kopš 2015. gada “Pigu” grupu pārvalda viena no lielākajām privātkapitāla investīciju sabiedrībām Centrāleiropā un Austrumeiropā “MCI”. Šī ir pirmā un vienīgā Lietuvas kompānija, kas trīs gadus pēc kārtas ierindojas starp pieciem visstraujāk augošajiem Centrāleiropas tehnoloģiju uzņēmumiem.

Latvijā 20% aptaujāto atpūtnieku mainītu galamērķi, ja tajā nebūtu pieejams internets, liecina mobilā sakaru operatora “Bite Latvija” aptauja par iedzīvotāju interneta lietošanas tendencēm.

Aptaujā secināts, ka ceļojuma galamērķi, konstatējot, ka tajā nav interneta, mainītu gan 20% jauniešu vecumā no 18 līdz 29 gadiem, gan arī 20% senioru vecumā no 60 līdz 74 gadiem.

Pēc aptaujas datiem, dodoties atpūtā uz attālākiem Latvijas nostūriem, interneta pieejamībai ir būtiska nozīme gan praktiskiem, gan izklaides mērķiem.

Aptaujā secināts, ka līdzās “sērfošanai” ziņu portālos un maršruta plānošanai tālākajiem brīvdienu piedzīvojumiem, kā trešo biežāko interneta izmantošanas veidu, atpūšoties nomaļākās vietās, aptaujātie norādījuši mūzikas straumēšanu ballītē vai piknikā, kā arī foto un video ievietošanu sociālo tīklu kontos, tā daloties ar brīvdienu piedzīvojumiem. Starp biežāk minētajiem interneta izmantošanas mērķiem ir arī iecienītāko seriālu jaunāko sēriju skatīšanās, kā arī internets tiek izmantots, lai noskaidrotu, vai mežā atrastās sēnes un ogas ir ēdamas.

Vienlaikus dati atklāj, ka interneta izmantošanas atšķirības novērojamas dažādos vecumposmos, proti, puse respondentu vecumā no 19 līdz 29 gadiem, atzinuši, ka, esot brīvdienu galamērķī, internetu visbiežāk izmanto, lai ievietotu sociālajos tīklos foto un video no spilgtākajiem atpūtas brīžiem, kā arī lai atrastu ceļu uz nākamo apskates objektu. Turpretim aptaujas dalībnieki vecumā no 30 gadiem internetu atpūtas galamērķos vairāk izmanto, lai uzzinātu jaunumus ziņu portālos.

Aptaujā noskaidrots, ka Latgalē dzīvojošie iedzīvotāji būtiski biežāk nekā Zemgales, Vidzemes vai Kurzemes iedzīvotāji mainītu savus atpūtas plānus, uzzinot, ka izvēlētajā brīvdienu galamērķī nav interneta. Turklāt Latgales iedzīvotāji biežāk izmanto internetu “sērfošanai” ziņu portālos, kā arī lai skatītos iecienītākos seriālus un saplānotu turpmāko atpūtas brauciena maršrutu, kamēr Zemgalē dzīvojošie biežāk to izmanto mūzikas straumēšanai. Tāpat Zemgalē dzīvojošie retāk nekā citu reģionu iedzīvotāji izmanto internetu, lai dalītos ar brīvdienu piedzīvojumiem sociālajos tīklos.

Interneta aptauju veica “Bite Latvija” sadarbībā ar pētījumu aģentūru “Norstat Latvija”. Aptauja norisinājās 2019. gada maijā, un tajā piedalījās 1008 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem.