DesignBlog
DesignBlog RSS Feed

Žurnāla Rīgas Laiks jaunais izskats / intervija

22. marts, 2011. Autors: designBlog

rl marts designblog2 Žurnāla Rīgas Laiks jaunais izskats / intervija

Žurnāls “Rīgas Laiks” iznāk jau kopš 1993. gada, un šķiet, ka tas vienmēr bijis melnbalts ar sarkanu logo un super kūlīgs. Grūti noticēt, taču tā izskats īpaši nav mainījies pēdējos 10 gadus, tādēļ jo īpaši pamanāmas ir izmaiņas marta numurā. Vāks vēl joprojām ir melnbalts un logo ir sarkans, taču žurnāls ir kaut kāds citādāks. Kas mainījies, kādēļ mainījies un kurš to visu ir mainījis? 10 jautājumu intervija ar žurnāla galveno redaktoru Uldi Tīronu un dizaineru Ivu Zenni.

1. Kādēļ nolēmāt mainīt žurnāla izskatu?
Uldis Tīrons: Bija vairāki apsvērumi, kāpēc mainīt žurnāla izskatu: viens no tiem bija pārliecība, ka žurnāla izskatam pēc iespējas labāk jāatbilst tā saturam; tāpat arī gribējās radīt žurnālu, kas pēc izskata apmierinātu estētiski prasīgu cilvēku; un visbeidzot – bija nobriedusi nepieciešamība kaut ko žurnālā mainīt.

2. Kurš veidojis iepriekšējo žurnāla izskatu un kurš – jauno?
U.T.: Iepriekšējo dizainu (sākot ar 2000. gadu) bija veidojis Ēriks Šulcs. Pašreizējo – Ivs Zenne, taču dizaina apspriešanā, kā arī papīra izvēlē piedalījās vēl arī Jānis Blanks, Harijs Brants, Juris Petraškevičs un Ilmārs Blumbergs.
RL 03 11 18 19 475x321 Žurnāla Rīgas Laiks jaunais izskats / intervija
3. Kā noritēja sadarbība starp dizaineri(-iem)/mākslinieku(-iem) un redakciju? Cik liela katram bija teikšana, vai apspriedāties un diskutējāt, vai arī uzreiz bija skaidrs, kā žurnālam jāizskatās?
U.T.: Bez šaubām, mākslinieki apspriedās ar redakciju, kur redakcijas pusei bija savas prasības – konservatīvisms, laba lasāmība, elegance un tīrība, bet māksliniekiem – savējās, kas skāra fontus, maketa struktūru, papīru u. tml.
Ivs Zenne.: Situācija bija tāda, ka viņi gribēja kaut ko mainīt un saaicināja cilvēkus, kuriem svarīgs ir šis žurnāls. Spriedām, ko jā, ko nē, tad kaut kādus maketus piedāvāju es un Jānis Blanks, un kaut kā tā sanāca, ka tas manējais variants visiem likās pieņemams, un tad es viņu attīstīju līdz galam. Tāda tā vēsture apmēram.

4. Nosauciet 3 lietas, kas jaunajā žurnālā jums pašiem vislabāk patīk!
U.T.: 1. Tas, kā žurnāls “jūtas” rokā, tas attiecas uz formātu un papīru. Arī papīra krāsa ir īpaši piemeklēta.
2. Virsrakstu un teksta attiecības, labi saredzams raksta sākums.
3. Tīrs teksts, pateicoties nolīdzinātajām malām un jaunajam šriftam.
I.Z.: Pirmkārt, man patīk, ka ir “kontinuitāte”, ka kaut kādas lietas ir saglabājušās. Es ļoti labi zinu arī mākslinieku Ēriku Šulcu, kas ir iepriekšējo taisījis, un es visnotaļ cienu, ko viņš dara un kā viņš strādā, un tas, patiesību sakot, arī bija tāds kā izaicinājums, iztaisīt kaut ko citu, savādāku, labāku. Otrs, tas papīrs ir fantastiski plastisks, taktili viņš ir ļoti patīkams. Formāts ir patīkams ar to, ka ir mazāks, papīrs ir ļoti plastisks un ērts lasīšanai; es, atklāti sakot, centos pēc iespējas dzīties pēc lasāmības un tāda sava veida konservatīvisma. Trešā lieta, kas man patīk, ir tas, ka ir tikts vaļā no lieliem virsrakstiem, tai skaitā arī uz vāka, kas vairāk piedien cita veida presei.

RL 03 11 vax 443x600 Žurnāla Rīgas Laiks jaunais izskats / intervija

5. Atšķirīgais, ko var pamanīt uzreiz – mazāks formāts, plānāks un dzeltenīgāks papīrs, žurnāls ir līmēts, ne skavots. Kādēļ veiktas šīs izmaiņas?
U.T.:
Mazāks formāts – tika uzskatīts, ka šāds izmērs ir draudzīgāks lasīšanai dažādos apstākļos, bet tas ir svarīgi, jo “Rīgas Laiks” ir lasāmais, ne skatāmais žurnāls. Papīrs tika izvēlēts dzeltenāks tādēļ, ka tas ir patīkamāks lasīšanai, kā arī taktili patīkamāks. Līmēts žurnāls tiek vairāk tādēļ, lai tam piešķirtu solīduma vērtību, kam nozīme ir pircēju un reklāmdevēju acīs.
I.Z.: Papīrs ir nekrītains, attiecīgi melns nekad nebūs pilnīgi melns, par ko ļoti daudzi spļaudās, bet patiesībā no lasīšanas viedokļa melns nav pats labākais, un balts arī nav pats labākais. Man ļoti patīk tas kontrasts, viņš ir absolūti lasīšanai komfortabls.

6. Kas vēl ir mainījies, ko varbūt uzreiz nemaz nevar pamanīt?
U.T.: Vēl ir mainījies rubriku novietojums apakšā, zemsvītras atsauču noformējums, virsrakstu izvietojums kopā ar autoru un apakšvirsrakstu.
I.Z. Vēl viena lieta, kas man liekas svarīga, ka izdevās atrast pamattekstam fontu. Tas ir Freight Display Pro. Man viņš patīk, jo viņam ir ārkārtīgi laba attiecība starp lielajiem un mazajiem burtiem. Mazie burti ir diezgan lieli, tā attiecība ir diezgan maziņa, un viņš ir tāds fantastiski klasisks, nu, tik ļoti apaļš un skaists!  Viņš gan ir displeja fonts, nevis teksta fonts, bet tā teksta versija nav tik skaista. Tur, kur žurnālā ir izcēlumi un citāti, var labi novērtēt. Iepriekšējā versijā bija Garamond light versija, un viņš bija mehāniski sakompresēts bišķiņ.

RL 03 11 master 475x321 Žurnāla Rīgas Laiks jaunais izskats / intervija

7. Gan logotipā, gan iekšlapās tiek izmantots DIN fonts (Deutsches Institut für Normung akronīms, kas sākotnēji paredzēts ceļa zīmju un citu tehnisko tekstu atveidei). Kādēļ šāda fonta izvēle?
U.T.:
Tas ir jautājums māksliniekam, no redakcijas puses – šis ir viens no lasāmakajiem fontiem, kuram arī ir visas iespējamās formas – kursīvi, boldi utt., kā arī svešvalodu versijas.
I.Z.:
Tas nav tas DIN, kas visām norādēm, bet tā ir jau adaptēta teksta versija, viņu tā arī sauc, DIN Text Pro, attiecīgi to ģimeni mēs arī nopirkām, lai varētu visu labi uztaisīt. Faktiski tikām vaļā no vēl viena lieka fonta, iepriekšējā versijā bija bišķi vairāk fontu, un man patīk, ka ir izdevies iet tādā vienkāršošanas virzienā.

8. Pēdējā laikā arvien biežāk kāds apšauba drukātās preses nākotni. Kāds ir jūsu viedoklis par to Latvijā un pasaulē?
U.T.: Pievienojos bažām par drukātās preses nākotnes perspektīvām, taču uzskatu, ka tas pirmām kārtām skars ziņu publicēšanu, kamēr kvalitatīvu komentāru un rakstu rakstīšana vēl kādu laiku būs drukātās preses prerogatīva. No otras puses, drukātajai presei ir sava estētiska kvalitāte, kam ir zināma inerce – domāju, tā ir tendence, kura vēl kādu laiku pastāvēs. Nu un vēl joprojām aktuāls ir jautājums par drukātās preses labo lietojamību (ērta lasīšanai), kas joprojām nav atrisināts elektroniski – arī ar planšetdatoru ieviešanu.

9. Kāds, jūsuprāt, ir labs žurnāla dizains?
U.T.: Labs žurnāla dizains ir tāds, kurš perfekti atbilst tā saturam un funkcijām.
I.Z.: Redzi, te ir jāšķir žurnāls no žurnāla. Šis ir ārkārtīgi teksta orientēts žurnāls, un attiecīgi arī dizains ir lielā mērā tam pakārtots. Mana ciešākā pārliecība ir, ka dizains ir pakārtots funkcijai, kas šajā gadījumā ir mazāk dekoratīva, vairāk tekstuāla.

10. Kādi ir “RL” nākotnes plāni?
U.T.: “RL” plāni ir saistīti ar pēc iespējas kvalitatīvāku tekstu radīšanu, kas būtiski pretojas vispārējai tekstu vienkāršošanas tendencei, domāju, ka “RL” nākotne ir tieši atkarīga no tā spējas būt elitāram, intelektuālam izdevumam. Es pieļauju, ka tas skan nekonkrēti, tomēr joprojām ir būtiskas iespējas uzlabot “RL” saturu.
Iespējams, ka “RL” lūkos arī kaut ko piedāvāt elektroniskā formātā.

Attēlos zemāk aplūkojami daži iepriekšējo gadu vāki (1996, 1999 un 2002 gadā). Viss žurnālu arhīvs www.rigaslaiks.lv.

RL1 150x150 Žurnāla Rīgas Laiks jaunais izskats / intervijaRL3 150x150 Žurnāla Rīgas Laiks jaunais izskats / intervijaRL2 150x150 Žurnāla Rīgas Laiks jaunais izskats / intervija

Tagi: , , , , , , , , ,

12 komentāri rakstam “Žurnāla Rīgas Laiks jaunais izskats / intervija”

  1. [...] izdevumu Rīgas Laiks nomainīja gan žurnāla formātu, gan dizainu un virkni citu detaļu. Designblog.lv ir sagatavojuši nelielu interviju ar žurnāla galveno redaktoru Uldi Tīronu un dizaineru Ivu [...]

  2. Laura saka:

    man vispār patīk, vienīgais drusku grūti ar caurspīdīgajām lapām un to, ka nevar atlocīt vaļā atvērumu kārtīgi, tas tomēr ir diezgan parocīgi. gaidu aprīļa numuru, lai nostiprinātu simpātījas/antipātijas.

  3. Miķelis saka:

    jo ilgāk dzīvojos, jo vairāk iepatīkās. pretēji Laura, man atkal patiktu iespējams pat vēl nedaudz plānāks papīrs, lai vēl vairāk saplūstu ar askētisko dizainu un izskaustu jebkādu materiāla glamūru un snobiskumu.

  4. Anna Petersone saka:

    Lasīt ļoti grūti, jo spīd cauri teksts no iepriekšējās/nākamās lapas. :(

  5. Miķelis saka:

    Lasīt grūti pat ar esošo papīru? Jūs kā, pret sauli lasat? :)
    Paņēmu tikko rokās žurnālu, pārbaudīju un pavisam godīgi nesaprotu par ko jūs runājat.

  6. Miķelis saka:

    Vēl es aizvien nevaru samierināties un izprast RL redakcijas pofigu par to kā teksti izskatās (lasīt – ir lasāmi) webā. Es saprotu, ka pamatā ir paredzēts, ka visi lasa papīru, bet ja regulāri tiek papildināts mājas lapas saturs, tomēr būtu svarīgi, lai arī par tur esošo tekstu varētu teikt “konservatīvisms, laba lasāmība, elegance un tīrība”.

    Vēl jo vairāk tāpēc, ka izmainīt šo nepilnību var super īsā laikā (~1-2h?), bez vērā ņemamiem darba un budžeta apjomiem.

    Lai nebūtu tikai tukša runāšana, pāris minūšu lakika uzmetu skici kā to varētu atrisināt pavisam nesāpīgi, bet efektīvi.

    Esošais variants – http://bit.ly/g5wepV
    Uzlabots variants (~15min) – http://bit.ly/eJZeGw
    Uzlaboā varianta uzbūves režģis – http://bit.ly/h9rbEN

  7. Nils saka:

    Man vienādi patīk un nepatīk gan vecais gan jaunais. Webs gan oldskūls.

  8. uldis saka:

    Jap. Es jau tā priecājos par RL dizainu, bet tagad tas viennozīmigi ir kļuvis vēl labāks. Jā, ir redzamas ēnas no iepriekšējās/nākamās lapaspuses, bet man tas nav traucējoši. Domāju, ka ja ir vairāki cilvēki, kas to pamana, tad tam, tomēr, jāpievērš uzmanība.

  9. čikicik saka:

    Kaut kāds atpakaļejošs vipendrons. Vai viņi tagad audzēs visām vāka fočenēm augšas klāt, lai var logo iebāzt? Kompene jau tagad ar to krunkaino opapu ir podā.

  10. Anna saka:

    ” Otrs, tas papīrs ir fantastiski plastisks, taktili viņš ir ļoti patīkams. ”

    Jā, jā, jā!!!! Tas bija pirmais, ko pamanīju, nopērkot jauno numuru ar jauno dizainu. Tik patīkams taustei un arī izmērs+numura biezums+svars. Tas viss kopā veicināja jauku atkalsatikšanos ar Rīgas Laiku, kas pēdējā laikā bija licies “pa lielu un pa cietu” :)) klakšķēja, kad locīja iekšā somā utt. tagad var tā mīksti, klusi ar viņu apieties un vēl arī tonītis tāds mīksts. ļoti forši, tiešām. un visas šīs taktīlās lietas ir būtiskas – jo galu galā tā ir viena no galvenajām lietām, kas drukāto mediju atšķir no lasīšanas elektroniski – tieši ķermeniskā pieredze, ja tā to var nosaukt.

    Urrā!

  11. Buks saka:

    Lietošanai (lasīšanai) mazliet neērtāks, vizuāli smukāks.

  12. Dace saka:

    galvenais jau, lai tirāžu izpērk un tā tiek pieprasīsta! Diemžēl – nedz pēdējie “vecā dizaina”, nedz jaunais “jaunā dizaina” žurnāls man neizraisa ne mazāko vēlēšanos to pirkt. Un ar katru mēnesi pieņemas spēkā nolēmums pat neķerties klāt un nešķirstīt, cerot izlasīt patiešām interesantas un saistošas intrevijas, pat iepriekš abonētam žurnālam uz visu šo gadu.

Atbildēt

You must be logged in to post a comment.

© 2009-2019 designblog.lv / dzinējs: WordPress / hosted on: HIP