Intervija ar grafisko dizaineri Solvitu Marriott, kura kopš 2000. gada dzīvo ASV.
1. Pastāsti par sevi — kas esi un ko īsti dari? Kā nokļuvi Amerikā?
Esmu beigusi Tyler School of Art Filadelfijā un pašlaik strādāju www.howardrevis.com dizaina studijā Vašingtonā, kas nodarbojas ar izstāžu, muzeju un informācijas centru dizainu. Lielākajai daļai projektu ir valsts finansējums, kas nozīmē nebeidzamas komisijas un formalitātes… Līdz ar to pie viena projekta parasti strādājam vairākus gadus. Brīvajā laikā strādāju pie freelance projektiem, kur gala rezultāts redzams daudz ātrāk.
Kā nokļuvu Amerikā? Visu jau dzivē nevar ieplānot — apprecējos ar amerikāni un tā joprojām šeit arī dzīvoju. Pēc maniem plāniem, man jau sen bija jaatgriežas Latvijā, bet šoreiz krīze visu izjauca.
Šeit studēju 6 gadus, jo vienlaicīgi arī strādāju. Dizainu sāku mācīties pavisam nejauši. Iesāku ar 2-dimensiju dizaina klasi, tad paņēmu zīmēšanu un tad arī pieteicos Grafiskā dizaina programmai. Pēc diviem koledžas gadiem zināju, ka negribu apstāties. Gribējās mācīties labākā skolā, pie labākiem pasniedzējiem. Tā arī nokļuvu Tyler School of Art. Tā bija diezgan smaga programma ar daudzām negulētām naktīm, bet pamati tur tiek iemācīti.
2. Kas tev ir labs dizains?
Labam dizainam ir jāpilda tā pamatfunkcija — jāpasniedz informācija lietotājam un jāsasniedz izvirzītais mērķis. Tam ir jābūt viegli uztveramam, interesantam un saistošam. Pārsteidzošs un negaidīts risinājums parasti paliek atmiņā.
3. Vai latviešu dizainā ir kaut kas īpašs, ko varētu saukt par ‘īpašo Latvijas lietu’? Vai kas tāds ir ASV?
Pateicoties informācijas apmaiņai, atšķirības starp dažādu kultūru dizainu kļūst arvien mazākas. Protams, ir dizaina studijas un dizaineri, kuriem ir savs rokraksts jeb stils, bet nedomāju, ka tas ir kas īpašs, kas raksturīgs tikai ASV. Jebkura laba dizaina pamatā ir ideja, stils ir tikai līdzeklis.
4. Ko dari, kad nestrādā?
Esmu sākusi mācīties Letterpress Printing. Tas ir diezgan laikietilpīgs process, bet galarezultāts ir ieguldītā darba vērts. Ir patīkami turēt rokās labas kvalitātes papīru un ne tikai redzēt tekstu un krāsas, bet arī sajust burtu un krāsu iespiedumus papīrā. Preses sagatavošana, krāsu jaukšana, iespiešana un pat preses tīrīšana ir relaksējošs process pēc datora priekšā pavadītas darba dienas. Patīk pastaigāt pa pilsētas ielām, parkiem — sajust saikni ar dabu, apkārtējo pasauli. Tāpēc arī esmu izvēlējusies dzīvot pilsētā, kur var iztikt bez mašīnas. Amerikā tas nemaz nav tik vienkārši, jo vairākus gadu desmitus šeit viss tika celts un plānots mašīnai nevis cilvēkam.
Patīk svinga dejas, reizēm aizeju līdz jogas studijai. Patīk pagatavot garšīgas vakariņas un aicināt ciemos draugus.
5. Kā, tavuprāt, ir būt par dizaineri ASV? Kā kļūt par labu dizaineri?
Domāju, ka ļoti liela nozīme ir skolai un pasniedzējiem, kā arī cilvēkiem, ar kuriem mēs kopā strādājam. Ar skolas beigšanu mācibu process nebeidzas, ir jāseko līdzi notiekošajam ne tikai dizaina jomā, bet arī citās nozarēs. Kā dizaineriem mums ir dota vienreizēja iespēja strādāt dažādās jomās un ar savu darbu ietekmēt cilvēkus, kas lietos
mūsu radītos produktus. Tā ir arī atbildiba ne tikai klienta, bet arī sabiedrības priekšā. Amerikā ir vairākas organizācijas, kā piemēram, AIGA, TDC, ADC, kas organizē lekcijas, seminārus un izstādes, kuru galvenā auditorija ir grafikas dizaineri.
6. Ko dari, kad ‘iestrēgsti’?
‘Iestrēgstu’ tad, ja neesmu veltījusi pietiekoši daudz laika sākuma stadijā, strādājot pie projekta. Grūtības rodas tad, kad pazaudēju jēgu. Vislabākais risinājums ir sākt no sākuma. Es neticu mistiskai iedvesmai. Katra projekta pamatā ir informācija. Man jāzina, ko klients vēlas sasniegt ar šo projektu un jāsaprot tā ‘pasaule’, kurā galaprodukts ‘dzīvos’. Jāapkopo visa pieejamā informācija un jāatrod vislabākais risinājums problēmai. Palīdz ‘vārdu ķēdes’, asociācijas, skices… tad atlasu derīgo, sakārtoju idejas, līdz izvēlos pāris risinājumu, pie kuriem turpinu strādāt. Palīdz, ja varu aprunāties ar kādu, kam uzticos un kura viedokli respektēju. Bieži vien ļoti elementāras lietas savā darbā nepamanu, bet cilvēks no malas uz to paskatās savādāk. Darbā esmu vienīgā dizainere, arī pie freelance projektiem strādāju viena, tāpēc bieži vien savus failus aizsūtu draudzenei, kuras viedokli respektēju. Tā ir lieliska iespēja dalīties pieredzē un uzklausīt otra viedokli. Noteikti ieteiktu to citiem dizaineriem, kas pie projektiem strādā vieni.
7. Trīs lietas, kas patīk un ko ieteiktu citiem.
1. Labs vīns + labi draugi = labas sarunas;
2. Pastaigas rudens vējā;
3. Adoptēt četrkājainu draugu no dzīvnieku patversmes.
8. Kas ir nepieciešams, lai sasniegtu rezultātu, kas sniedz pašai gandarījumu?
Nekad neesmu apmierināta ar gala rezultātu, jo vienmēr liekas, ka varēja būt labāk. Pilnīgu gandarījumu var iegūt tikai tad, ja ir strādāts ar 100-procentīgu atdevi. Gandarījums nav, ja zinu, ka esmu mazliet noslinkojusi. Lielāko gandarījumu sniedz projekti, pie kuriem strādāts visvairāk, ieguldīta enerģija un laiks. Gandarījumu sniedz projekti, kuros esmu strādājusi pie vairākiem risinājumiem līdz atradusi visatbilstošāko.
9. Kas ir svarīgi dizainā? Kas vispār ir svarīgi?
Dizainā svarīgi ir komunnicēt ideju — vienkārši, uztverami, pārsteidzoši, negaidīti un atmiņā paliekoši. Dzīvē svarīga ir prasme dzīvot dotajā mirklī. Svarīgi ir nepārtraukt mācīties un atklāt kautko jaunu.
10. Kas, tavuprāt, notiks ar Latviju un pasauli kopumā? Kādi ir nākotnes plāni?
Pašlaik studijā esmu vienīgā grafikas dizainere un esmu noilgojusies pēc iespējas strādāt kopā ar līdzīgi domājošiem. Tuvākajā nākotnē plānoju atrast dizaina studiju, kurā varēšu strādāt ar cilvēkiem, kuru darbu respektēju, no kuriem varu mācīties. Tāpēc arī pašlaik strādāju pie savas mājas lapas un stationery, kas kādu laiku bija pavisam piemirsti. Datorā man pat ir folderis ar nosaukumu ‘My New Identity’ — citiem tas varētu šķist aizdomīgi. Tālākā nākotnē domāju pārcelties uz Eiropu — tuvāk Latvijai.
Tagi: ASV, design, grafiskais dizains, letterpress, Solvita Marriott, Tyler School of Art
tīri vārdi un darbi. patīkami
forši uzzināt par “jaunām” LV dizaina sejām
Ta vienkarsi un patiesi