Iznācis jaunais un arī pēdējais žurnāla Dizaina Studija numurs. Šoreiz par vāku parūpējies Zigmunds Lapsa, bet iekšā savu vizuālo pienesumu devuši arī grafikas dizaineri Sandijs Ruļuks, Kirils Kirasirovs, Artis Briedis, Rūta Briede, Edgars Zvirgzdiņš un Artis Tauriņš. Vairāk par to visu www.dizainastudija.eu un pašā žurnālā, pie kura varat tikt kioskos un bibliotēkās.

Žurnāls “Rīgas Laiks” iznāk jau kopš 1993. gada, un šķiet, ka tas vienmēr bijis melnbalts ar sarkanu logo un super kūlīgs. Grūti noticēt, taču tā izskats īpaši nav mainījies pēdējos 10 gadus, tādēļ jo īpaši pamanāmas ir izmaiņas marta numurā. Vāks vēl joprojām ir melnbalts un logo ir sarkans, taču žurnāls ir kaut kāds citādāks. Kas mainījies, kādēļ mainījies un kurš to visu ir mainījis? 10 jautājumu intervija ar žurnāla galveno redaktoru Uldi Tīronu un dizaineru Ivu Zenni.

1. Kādēļ nolēmāt mainīt žurnāla izskatu?
Uldis Tīrons: Bija vairāki apsvērumi, kāpēc mainīt žurnāla izskatu: viens no tiem bija pārliecība, ka žurnāla izskatam pēc iespējas labāk jāatbilst tā saturam; tāpat arī gribējās radīt žurnālu, kas pēc izskata apmierinātu estētiski prasīgu cilvēku; un visbeidzot – bija nobriedusi nepieciešamība kaut ko žurnālā mainīt.

2. Kurš veidojis iepriekšējo žurnāla izskatu un kurš – jauno?
U.T.: Iepriekšējo dizainu (sākot ar 2000. gadu) bija veidojis Ēriks Šulcs. Pašreizējo – Ivs Zenne, taču dizaina apspriešanā, kā arī papīra izvēlē piedalījās vēl arī Jānis Blanks, Harijs Brants, Juris Petraškevičs un Ilmārs Blumbergs.

3. Kā noritēja sadarbība starp dizaineri(-iem)/mākslinieku(-iem) un redakciju? Cik liela katram bija teikšana, vai apspriedāties un diskutējāt, vai arī uzreiz bija skaidrs, kā žurnālam jāizskatās?
U.T.: Bez šaubām, mākslinieki apspriedās ar redakciju, kur redakcijas pusei bija savas prasības – konservatīvisms, laba lasāmība, elegance un tīrība, bet māksliniekiem – savējās, kas skāra fontus, maketa struktūru, papīru u. tml.
Ivs Zenne.: Situācija bija tāda, ka viņi gribēja kaut ko mainīt un saaicināja cilvēkus, kuriem svarīgs ir šis žurnāls. Spriedām, ko jā, ko nē, tad kaut kādus maketus piedāvāju es un Jānis Blanks, un kaut kā tā sanāca, ka tas manējais variants visiem likās pieņemams, un tad es viņu attīstīju līdz galam. Tāda tā vēsture apmēram.

4. Nosauciet 3 lietas, kas jaunajā žurnālā jums pašiem vislabāk patīk!
U.T.: 1. Tas, kā žurnāls “jūtas” rokā, tas attiecas uz formātu un papīru. Arī papīra krāsa ir īpaši piemeklēta.
2. Virsrakstu un teksta attiecības, labi saredzams raksta sākums.
3. Tīrs teksts, pateicoties nolīdzinātajām malām un jaunajam šriftam.
I.Z.: Pirmkārt, man patīk, ka ir “kontinuitāte”, ka kaut kādas lietas ir saglabājušās. Es ļoti labi zinu arī mākslinieku Ēriku Šulcu, kas ir iepriekšējo taisījis, un es visnotaļ cienu, ko viņš dara un kā viņš strādā, un tas, patiesību sakot, arī bija tāds kā izaicinājums, iztaisīt kaut ko citu, savādāku, labāku. Otrs, tas papīrs ir fantastiski plastisks, taktili viņš ir ļoti patīkams. Formāts ir patīkams ar to, ka ir mazāks, papīrs ir ļoti plastisks un ērts lasīšanai; es, atklāti sakot, centos pēc iespējas dzīties pēc lasāmības un tāda sava veida konservatīvisma. Trešā lieta, kas man patīk, ir tas, ka ir tikts vaļā no lieliem virsrakstiem, tai skaitā arī uz vāka, kas vairāk piedien cita veida presei.

5. Atšķirīgais, ko var pamanīt uzreiz – mazāks formāts, plānāks un dzeltenīgāks papīrs, žurnāls ir līmēts, ne skavots. Kādēļ veiktas šīs izmaiņas?
U.T.: Mazāks formāts – tika uzskatīts, ka šāds izmērs ir draudzīgāks lasīšanai dažādos apstākļos, bet tas ir svarīgi, jo “Rīgas Laiks” ir lasāmais, ne skatāmais žurnāls. Papīrs tika izvēlēts dzeltenāks tādēļ, ka tas ir patīkamāks lasīšanai, kā arī taktili patīkamāks. Līmēts žurnāls tiek vairāk tādēļ, lai tam piešķirtu solīduma vērtību, kam nozīme ir pircēju un reklāmdevēju acīs.
I.Z.: Papīrs ir nekrītains, attiecīgi melns nekad nebūs pilnīgi melns, par ko ļoti daudzi spļaudās, bet patiesībā no lasīšanas viedokļa melns nav pats labākais, un balts arī nav pats labākais. Man ļoti patīk tas kontrasts, viņš ir absolūti lasīšanai komfortabls.

6. Kas vēl ir mainījies, ko varbūt uzreiz nemaz nevar pamanīt?
U.T.: Vēl ir mainījies rubriku novietojums apakšā, zemsvītras atsauču noformējums, virsrakstu izvietojums kopā ar autoru un apakšvirsrakstu.
I.Z. Vēl viena lieta, kas man liekas svarīga, ka izdevās atrast pamattekstam fontu. Tas ir Freight Display Pro. Man viņš patīk, jo viņam ir ārkārtīgi laba attiecība starp lielajiem un mazajiem burtiem. Mazie burti ir diezgan lieli, tā attiecība ir diezgan maziņa, un viņš ir tāds fantastiski klasisks, nu, tik ļoti apaļš un skaists!  Viņš gan ir displeja fonts, nevis teksta fonts, bet tā teksta versija nav tik skaista. Tur, kur žurnālā ir izcēlumi un citāti, var labi novērtēt. Iepriekšējā versijā bija Garamond light versija, un viņš bija mehāniski sakompresēts bišķiņ.

7. Gan logotipā, gan iekšlapās tiek izmantots DIN fonts (Deutsches Institut für Normung akronīms, kas sākotnēji paredzēts ceļa zīmju un citu tehnisko tekstu atveidei). Kādēļ šāda fonta izvēle?
U.T.: Tas ir jautājums māksliniekam, no redakcijas puses – šis ir viens no lasāmakajiem fontiem, kuram arī ir visas iespējamās formas – kursīvi, boldi utt., kā arī svešvalodu versijas.
I.Z.: Tas nav tas DIN, kas visām norādēm, bet tā ir jau adaptēta teksta versija, viņu tā arī sauc, DIN Text Pro, attiecīgi to ģimeni mēs arī nopirkām, lai varētu visu labi uztaisīt. Faktiski tikām vaļā no vēl viena lieka fonta, iepriekšējā versijā bija bišķi vairāk fontu, un man patīk, ka ir izdevies iet tādā vienkāršošanas virzienā.

8. Pēdējā laikā arvien biežāk kāds apšauba drukātās preses nākotni. Kāds ir jūsu viedoklis par to Latvijā un pasaulē?
U.T.: Pievienojos bažām par drukātās preses nākotnes perspektīvām, taču uzskatu, ka tas pirmām kārtām skars ziņu publicēšanu, kamēr kvalitatīvu komentāru un rakstu rakstīšana vēl kādu laiku būs drukātās preses prerogatīva. No otras puses, drukātajai presei ir sava estētiska kvalitāte, kam ir zināma inerce – domāju, tā ir tendence, kura vēl kādu laiku pastāvēs. Nu un vēl joprojām aktuāls ir jautājums par drukātās preses labo lietojamību (ērta lasīšanai), kas joprojām nav atrisināts elektroniski – arī ar planšetdatoru ieviešanu.

9. Kāds, jūsuprāt, ir labs žurnāla dizains?
U.T.: Labs žurnāla dizains ir tāds, kurš perfekti atbilst tā saturam un funkcijām.
I.Z.: Redzi, te ir jāšķir žurnāls no žurnāla. Šis ir ārkārtīgi teksta orientēts žurnāls, un attiecīgi arī dizains ir lielā mērā tam pakārtots. Mana ciešākā pārliecība ir, ka dizains ir pakārtots funkcijai, kas šajā gadījumā ir mazāk dekoratīva, vairāk tekstuāla.

10. Kādi ir “RL” nākotnes plāni?
U.T.: “RL” plāni ir saistīti ar pēc iespējas kvalitatīvāku tekstu radīšanu, kas būtiski pretojas vispārējai tekstu vienkāršošanas tendencei, domāju, ka “RL” nākotne ir tieši atkarīga no tā spējas būt elitāram, intelektuālam izdevumam. Es pieļauju, ka tas skan nekonkrēti, tomēr joprojām ir būtiskas iespējas uzlabot “RL” saturu.
Iespējams, ka “RL” lūkos arī kaut ko piedāvāt elektroniskā formātā.

Attēlos zemāk aplūkojami daži iepriekšējo gadu vāki (1996, 1999 un 2002 gadā). Viss žurnālu arhīvs www.rigaslaiks.lv.

Iznācis žurnāla Dizaina Studija maija/jūnija numurs. Šoreiz vāka autors ir Dmitrijs Zagga. Tas, ka nevar zināt kas veidos nākamo vāku noteikti veicina interesi par žurnālu un nu ir par vienu interesantu vāku vairāk. Tā vien šķiet, ka grafiskie dizaineri labprāt darītu arī daudz vairāk, ja kāds viņiem to piedāvātu. Vēl žurnālā lasiet:
VIEDOKLIS
Vai Latvijā kultūra ierindojama kā vismazsvarīgākā gan politiķu, gan iedzīvotāju prioritāšu sarakstā? Nīkuļot vai mainīties – kultūras perspektīvu nākotnē iezīmē Arnis Balčus.

NOTIKUMI
Dizaina izvirdums” caur Īslandes vulkāna pelnu filtriem jeb karstās ziņas par dizaina visnozīmīgāko notikumu – I SALONI 2010 Milānā.

TĒMA
Latvijas uzņēmuma an & angel imunitāte pret nebūšanām. Raksta autore – Jana Kukaine.
Savs vārds par dizaina izglītību mūsmājās, savs vārds par tirdzniecību ārzemēs, savs – par Latvijas nākotni. Sandra Krastiņa iepazīstina ar EmotionLAMPS kolekcijas autoriem, kas saviem strukturālajiem gaismekļiem starta punktu iezīmējuši Milānā.

TELPA
Izvērstā materiālā Barbara Ābele skata šīgada I SALONI 2010 būtiskākos pieturas punktus.

FORMA
Ilze Martinsone analizē jau vēsturiski iedibināto īpatnību Latvijā – mākslas un dizaina ciešās saites; augstas raudzes dizaina profesionāļi skolojas zem mākslas institūcijas jumta.
LAIKS
Kā holandieši aizsteigušies citiem priekšā, izveidojot savu Grafiskā dizaina muzeju. Anda Boluža
Par dizaina grafiku mūsu sabiedrībai vismazāk zināms, taču jau 20. gadsimta otrajā gadu desmitā Latvijā ir radīti darbi Eiropas standartu līmenī, to apgalvo Ramona Umblija.

Vairāk www.dizainastudija.eu

No šodienas kioskos un grāmatnīcās nopērkams jaunais Dizaina Studijas Janvāra/Februāra numurs. Šoreiz numura tēmai izmantots Raiņa citāts: Tagadne tukša, Nākotne tāļa. Žurnāls ir ņēmis vērā vismaz vienu mūsu ieteikumu — turpmāk vāku veidos no malas pieaicināti dizaineri. Šī vāka autors ir Sandijs Ruļuks (www.ruluks.net). Izmaiņas notikušas arī www.dizainastudija.eu — daži raksti lasāmi tikai tiešsaistē un lapā tagad atrodami dažādi dizaina jaunumi.

Jaunajā numurā lasi:

NOTIKUMI
Mākslas projekts Survival kit šoruden piedāvā izdzīvošanas komplektu.
Ieskats “Dizains. Nākotne 2009” gaidāmajos pasākumos oktobrī un novembrī.
Jana Kukaine atzīmē pieturvietas dizaina izstāžu ceļvedī Latvijā un aicina iegriezties jaunatvērtās vietās.
Anna Iltnere tur roku uz pasaules pulsa un piedāvā jaunākos pasaules dizaina notikumus, kā arī iepazīstina ar gaidāmā Londonas dizaina festivāla būtiskākajiem pasākumiem.
Baiba Tjarve kultūrpolitikas ziņās vaicā: Kur meklēt radošumu?

VIEDOKLIS
Aizbraukt vai palikt? Viedokli pauž Ieva Andžāne, Sandijs Ruļuks, Līga Gaisa, Uldis Sedlovs, Evelīna Deičmane, Galka Kūlio, Kristaps Epners un Linda Lūse.

RADĪTS LATVIJĀ
Ilze Martinsone sarunā ar Jāni Mitrēvicu – kompānijas Dd studio dibinātāju un “smadzeņu centru”. Pa Raini, Tautas fronti un naftu Baku.
Sandra Krastiņa iepazīstina ar “Rauzas kompānijas” jauno mēbeļu kolekciju MINT.

TELPA
Lielbritānijas dizaina zīmols Established&Sons. Sandra Krastiņa piedāvā ieskatu uzņēmuma attīstībā un jaunākajā kolekcijā, kur savu artavu ieguldījis arī dizainers Džespers Morisons.

FORMA
Libānas dizaineri Visems un Sesila Nohi nenorobežojas no dzimtā reģiona sociālpolitiskajām problēmām, bet transformē tās pilnasinīgā dizaina valodā. Dizaina tumsas pusi pēta Anna Iltnere.
Rasa Šmite un Daina Siliņa atklāj RIXC festivāla “Māksla+Komunikācijas: Enerģija” pamattēmu – enerģijas resursu un ilgtspējīgas attīstības aspektus mākslinieku un dizaineru radošajos meklējumos.

LAIKS
Paklāju dizainu veido scenogrāfi, arhitekti, mākslinieki. Ražotāja NODUS jauno, konceptuālo paklāju kolekciju lasītājiem piedāvā Sandra Krastiņa.
Šovasar Rīgā atklāts salons Krassky Arabesca, kura mērķis ir izglītot vietējo patērētāju paklāju dizainā.

DIZAINA SKOLA
Ilze Martinsone pēta LMA dizaina nodaļu šīgada bakalaura un maģistra darbus, ar prieku secinot, ka jaunie dizaineri pārorientējušies no smukuma pie jēgas.

IKDIENAS IKONA
Kārlis Vērpe šķetina sātana pātagas – dzeloņstiepļu vēsturi.

KONKURSS
Vēl pēdējo reizi iespēja piedalīties konkursā “Dizains taupībai 2009”! Iepazīsties ar šī numura konkursantiem, lasi nolikumu un iesūti savu darbu!

Vairāk informācijas žurnālā un  http://www.dizainastudija.eu