Turpinām informēt par Latvijas grafisko dizaineru ieteiktiem fontiem, kas atbalsta latviešu valodu, bet nav pārlieku izplatīti, jeb tiem, kas nav gluži burtu pop-stāri (lai arī šoreiz pieminēts, piemēram, Courier, kurš varētu būt tāds alternatīvais stārs vai arī Georgia – fonts, kurš ir gandrīz katram, bet tomēr slēpj sevī arī skaisto pusi, tā teikt). Kā solīts – koncentrējamies uz fontu serifu versijām un šoreiz iekļāvām vairāk – desmit.

Courier
Kirils Kirasirovs – man šis fonts atgādina kādus senilus pagrīdes izdevumus, kas taisīti uz pirmajiem PC, ļoti spēcīga tieši šī noskaņa, kā no laikiem, kad, ja vispār saņēmās ko drukāt, kas jau bij’ vesels notikums, tad noteikti ko svarīgu un jēgpilnu.

American Typewriter
Sandijs Ruļuks – lai arī tas ir ļoti līdzīgs Courier un radīts rakstāmmašīnām, man patīk tās mazās detaļas, piemēram, ‘r’, ‘y’, ‘c’ izliekumi. Vienīgi neoriģināls gadījumos, kad jāpanāk veca dokumenta sajūta.

Serifa
Iesaka Liene Drāzniece (fonts izmantots arī Madara kosmētikas dizainos).

Glypha
Germans Ermičs – Glypha ir Serifa pēctecis (Adrian Frutiger). Diezgan bagāta slab serif ģimene, sākot no thin līdz bold. Ovāla forma, kas viegli nolasās un labi izskatās drukā.

Melior
Germans Ermičs – Melior ir  vieni no maniem mīļākajiem burtiem (Hermann Zapf). Izteiksmīga forma, kas balstās uz taisnstūri, lieliska lasāmība. Veto Magazine pamata burti.

Apud Roman
Miķelis Baštiks – bagi forši asie serifi & foršs teksta ritms.

Greta
Iesaka Mikus Vanags – Greta ar visiem optiskajiem lielumiem no Typotheque. Ļoti patīk, tomēr pašam nav pieejams.

PT Serif
PT Serif iekļāvām vispirms tādēļ, ka to minējāt iepriekšējā raksta komentāros, bet otrkārt tādēļ, ka fonts ir pieejams par brīvu, sans-serif versijā arī cyrilic versijā, un tam visam vēl web fonti pieejami. Noliekot to blakus Greta, starp viņiem ir arī interesanta līdzība (PT Serif ir šaurāks).

Didot
Sandijs Ruļuks – diezgan plaši izmantots fonts, tomēr mani vienmēr fascinējis līniju kontrasts. Dažkārt mēdzu izmantot Italic versijā.

Georgia
Sandijs Ruļuks – šis ir interneta fonts (tas ir uz visiem datoriem) ar no tā izrietošu funkciju. Tomēr izrādās, ka Italic versijā Georgia kļūst ļoti baudāms, jo satur dažādus mazus niekus un noapaļojumus. Turklāt labi darbojas gan lielā, gan mazā izmērā. Izmantots www.berta.lv.

Saistītie raksti:
Rakstām latviešu valodā (1. DAĻA)

Pēdējā Dizaina Studijas numurā tika publicētas grafisko dizaineru Miķeļa Baštika, Kirila Kirasirova, Zaggas, Sandija Ruļuka un Zigmunda Lapsas idejas kāda varētu būt Latvijas vizītkarte. Lai arī tas ir reducēts vienā bildē katram autoram, šī tēma ir krietni ietilpīgāka un par to domājuši daudzi dizaineri. Piedāvājam aplūkot ko tad kurš izveidojis:

(Vairāk informācijas par autoriem un vizītkartēm lasāms Dizaina Studijas rakstā: www.dizainastudija.eu)

Protams, ka tēma par identitāti ir pāris atsevišķu rakstu vērta. Īpaši aktuāli tas ir visos valsts svētkos, kad tiekam apbērti ar banālu simboliku, bet ne mazāk savādi ir skatīties uz Lielvārdes jostas tipa ornamentiem visdažādākajās izpausmēs jau daudzu gadu garumā (piemēram, agrāk pieminētajā Live Rīga).

Apzināti vai neapzināti bet ar visu ko šobrīd veidojam, mēs radam to, kas kādreiz būs vēsture. Līdz ar to mēs paši varam noteikt to, cik ļoti esam tas, kas bijām iepriekš un cik ļoti tas, kas vēlamies būt. Vai mēs turpinam bakstīt senus simbolus, vai veidojam jaunus? Vai mēs esam tikpat unikāli kā mūsu kaimiņi, vai tomēr mums ir kas specifisks? Galu galā vai var būt runa par unikalitāti un vai to rada grafisko zīmju pielietojums vai pati pieeja dizaina procesam?

Lai vai kā, esošās vizītkartes pārstāv diezgan plašu dizaina spektru un iespējams, tās var palīdzēt izlemt kurp doties Latvijas meklējumos.

Iznācis šī gada pēdējais žurnāla Dizaina Studija novembra-decembra numurs. Šoreiz vāka autors ir Miķelis Baštiks.  Numura tēma ir Latvijas vizītkarte, kuru vizuāli ir risinājuši visi šogad izdoto žurnālu vāku autori – Sandijs Ruļuks, Kirils Kirasirovs, Dmitrijs “Zagga” Pavlovs, Zigmunds Lapsa un Miķelis Baštiks.

NOTIKUMI
- Deviņdesmit Dailes gadi. Ilze Martinsone.

VIEDOKLIS
- Kas kļūs par kultūras patronu – valsts vai brīvais tirgus? Kā Latvijā mērāms “izstieptas rokas attālums” starp politiskiem lēmumiem un finansējumu kultūrai? Kā veidojusies kultūrpolitika ASV un ko prezidents Baraks Obama vēlas panākt šodien. Savā viedoklī dalās Dace Demir (Asst. prof., muzeoloģija, Oklahomas Universitāte).

TĒMA
- Diskusija par Latvijas Nacionālā mākslas muzeja pārbūves metu konkursa rezultātiem. Ilze Martinsone aptaujā gan žūrijas pārstāvjus, gan konkursa dalībniekus.
- Žurnāla “Dizaina Studija” 2010. gada numuru vāku dizaineri Sandijs Ruļuks, Kirils Kirasirovs, Dmitrijs “Zagga” Pavlovs, Zigmunds Lapsa un Miķelis Baštiks fiksējuši Latvijas vizītkarti jau nākamajam – 2011. gadam. Materiālu sagatavoja Anda Boluža.

TELPA
- Viss pa vecam, un labi, ka tā! Atskats uz dizaina mesi 100% Design 2010 Londonā. Sandra Krastiņa
- Helsinku dizaina nedēļas izraisītajās pārdomās par zelta vidusceļu starp formālismu un funkcionālismu dalās Alise Tīfentāle.

FORMA
- Lietuviešu arhitektu uzvara Latvijas Nacionālā mākslas muzeja piebūves metu konkursā rosina interesi arī par kaimiņvalsts dizainu. Ieskats Frankfurtes mesē Tendence. Sandra Krastiņa.
- Par to, kā dzīvosim 2050. gadā un kā to paredz Electrolux Design Lab 2010 konkursa laureāti pēta Anna Iltnere rakstā “Gudriem jābūt jau šovakar”.

LAIKS
- Vēstures pārrakstīšanas procesiem, meklējot citādu kontekstu, pievērsusies Ieva Astahovska, iepazīstinot ar izstādi “UN CITI virzieni, meklējumi, mākslinieki Latvijā 1960–1984”.

Galvenā redaktore Sandra Krastiņa, galvenās redaktores asistente Renāte Vilnīte, redaktore Ilze Martinsone, “Dizaina skolas” redaktore Inese Pētersone, mākslinieki Rūta Briede, Artis Briedis.

“Dizaina Studiju” var iegādāties preses kioskos, Jāņa Rozes un Valtera un Rapas grāmatnīcās, galerijā “Istaba”, kā arī izdevniecībā “Neputns” un interneta veikalā www.neputns.lv.

www.dizainastudija.eu

Baltijas grāmatu svētkos Tallinā vienu no trim konkursa diplomiem ‘BALTIC BEST DESIGNED BOOKS 2009′ saņēma apgāda ‘Neputns’  izdotā grāmata ‘ Rīga ārpus nocietinājumiem. Pilsētas plānotā izbūve un pārbūve’.

Interesanti, ka Latvijā grāmata Latvijas konkursā Zelta ābele neko īsti neieguva. Par to un vairāk par konkursu Lauku avīzes rakstā.

Grāmatas autori: Irēna Bākule un Arnis  Siksna.
Dizaineri – Zigmunds Lapsa un Sandijs Ruļuks (hungry lab)
Izdevniecība: Neputns
Grāmata iespiesta Jelgavas tipogrāfijā
Baltijas Grāmatu mākslas konkurss notika Baltijas Grāmatu svētku laikā Tallinā no 6. līdz 8. maijam.

Grāmatu var iegādāties labākajās Latvijas grāmatnīcās, galerijā „Istaba”, grāmatu un dizaina koncepta veikalā Lukabuka 11. novembra krastmalā 35, izdevniecībā „Neputns” un interneta veikalā www.neputns.lv

Žurnāls Pastaiga veido interesantus rakstus par dizainu, tai skaitā arī Latvijas dizainu. Šoreiz pārpublicējam žurnāla martaa numura rakstu un intervijas ar jaunajiem Latvijas dizaineriem — Miķeli Baštiku, Zigmundu Lapsu, Sandiju Ruļuku, Lieni Drāznieci, Elīnu Bušmani, Ievu Lauriņu, Rihardu Funtu, Baibu Lingu-Bērziņu un Indru Mercu.

Savu pagātni mainīt nevar, var vien radīt mītus par to. Toties nākotnes kaldināšana pilnībā ir pašu ziņā. Pastaigā  – Latvijas jaunie dizaineri, kuru veikums jau šodien liecina par viņu būtisko ietekmi uz pašmāju un varbūt ne tikai vietējā dizaina nākotni.

Apzinot Latvijas labākos jaunos dizainerus, Pastaiga īsti latviskā garā secina, ka situācija ir krietni labāka, nekā varētu domāt, apmeklējot pašmāju dizainam veltītās izstādes, aplūkojot ar dizaina izglītību saistīto skolu beidzēju diplomdarbus un meklējot vietējo dizaineru piedāvājumu veikalos. Tas liecina, ka patieso Latvijas dizaina ainu neuzrāda oficiālie jomas pasākumi un vietējo mācību iestāžu audzēkņu saraksti. Tā rašanās avoti, kā arī attīstības un izplatības ceļi kļūst arvien dažādāki un arvien biežāk meklējami ārpus Latvijas robežām.

Lietojot jēdzienu “dizainers”, galvenokārt domājam par atsevišķu produktu dizaineriem, kuru izglītības monopols Latvijā joprojām ir Latvijas Mākslas akadēmijas nodaļas, kas saistītas ar dizaina jomu. Taču arvien vairāk jauno dizaineru papildina savas zināšanas ārzemēs vai tieši tur iegūst profesionālo izglītību. Šī tendence neapšaubāmi paplašina jauno dizaineru redzesleņķi un ļauj izvairīties no dažkārt par slogu esošā tā sauktās Latvijas dizaina skolas zīmoga.
Par mūžīgo mūsmāju dizaina klupšanas akmeni tiek uzskatīts tas, ka trūkst sadarbības ar ražotājiem, – kamēr latviešu dizaineri gaida pretimnākšanu no industrijas pārstāvjiem, pretī viņi saņem lielākoties pārmetumus par to, ka nav spējīgi rast komerciāli veiksmīgus risinājumus. Šķiet, ka tagad vismaz daļa veiksmīgāko latviešu jauno dizaineru vairs nejūtas mūžīgi apvainojušies uz rūpniekiem, bet meklē citus pašizpausmes ceļus, kļūstot paši par savu ideju producentiem un to realizētājiem, izgatavojot vismaz nelielu eksemplāru skaitu.
Savu ideju novešana līdz veiksmīgai uzvarai daudz labāk sokas nevis pa vienam, bet gan pulcējoties kopā. Par vēl vienu jaunās dizaineru paaudzes iezīmi var nosaukt dažādu īslaicīgāku vai ilgāk pastāvošu apvienību un kopu dibināšanu. Latviju gan tā arī neskāra trekno gadu mākslas dizaina mode, kas šķita kā radīta mūsu apstākļiem ar izcilām amatniecības prasmēm, uz dizainu neorientētu rūpniecību un koptām lietišķās mākslas tradīcijām. Laikam gan bijām tā aizrāvušies ar lietišķās mākslas un dizaina nošķiršanu, pārsaukšanu un nesenās pagātnes vērtību apstrīdēšanu, ka, vietējo tradīciju spēku neizmantojot, lieki lauzāmies cieši aizslēgtajās rūpnieciskā dizaina durvīs. Tieši tā sauktās mākslas jeb galeriju dizains pasaulē daudziem jaunajiem dizaineriem ļāva iekarot savu vietu pašu spēkiem, kā galveno trumpi izspēlējot ideju, nevis veiksmīgu satikšanos ar ražotāju.

Grafiskais dizains Latvijā, šķiet, attīstās paralēli produktu dizainam – ar atšķirīgām izglītības un prakses iespējām. Kamēr produktu dizaineri sapņo par sadarbību ar ražotājiem, sēžot mazāk vai vairāk smalku mēbeļu salonos, pārdodot citu radīto un pa reizei izstrādājot kādu individuālu risinājumu atsevišķiem klientiem, grafiskie dizaineri vergo reklāmas aģentūrās, bieži vien sūrā ikdienas pieredzē gūstot neatsveramas zināšanas sadarbībā ar klientiem un slīpējot vai pazaudējot profesionālās prasmes darbā ar piezemētiem pasūtījumiem. Varbūt tieši iespēja ikdienā strādāt savā tiešajā arodā, kā arī kopumā daudz izkoptākā Latvijas grafiskā dizaina tradīcija ļauj apgalvot, ka interesantākie dizaina paraugi un spējīgākie pašmāju dizaineri meklējami un arī atrodami tieši grafiskā dizaina lauciņā. Viņi arvien biežāk mācīties dodas uz ārzemēm, turklāt tur spēj atrast arī darbu savā profesijā. Jomas specifika ļauj vienkāršāk pašiem dibināt savas studijas un atrast klientus, turpinot izkopt profesionālās prasmes un veidot pārliecinošāku Latvijas grafiskā dizaina ainu.

Pastaiga visiem, mūsuprāt, izcelšanas vērtajiem jaunajiem dizaineriem uzdeva trīs jautājumus:
1.    Kas, tavuprāt, ir dizains un dizainers?
2.    Kādas ir dizainera karjeras iespējas Latvijā?
3.    Kāds ir tavs karjeras tālākais mērķis un profesionālais ideāls?

Miķelis Baštiks, dz. 1984. g., grafiskais dizainers

Viens no retajiem latviešu dizaineriem, kuru īpaši interesē burtu dizains un tā radīšana. Spēj izstrādāt konceptuāli pamatotu un lietotājam ērtu grafisko dizainu bez pašmērķīga stilīguma uzsvēršanas. Karjeru līdzīgi vairākumam sāka reklāmas aģentūrā (McCann-Erickson Riga & Lowe Age), bet nopietnus patstāvīgus profesionālos panākumus guva dizaina studijā Asketic. Miķelis ir viens no tās partneriem un vadošajiem grafiskajiem dizaineriem. Viens no bloga plikums.lv iniciatoriem un veidotājiem, tajā cenšas apkopot informāciju par pašmāju dizaina, īpaši grafiskā, lauciņā notiekošo.
Vairāk mikelisbastiks.com un asketic.lv.

1. Ar jēdzienu “dizains” tiek saprastas tik dažādas lietas, ka joprojām nezinu, vai uz šo jautājumu ir viena pareizā atbilde. Dizains ir ik uz soļa. Iespējams, jo mazāk to ikdienā manām, jo labāks tas ir. Lietojam labu, funkcionālu un ērtu dizainu, nedomājot par tā tapšanā ieguldīto darba daudzumu. Grafiskais dizains ir neliela tā visa daļa – ļoti, ļoti interesanta, bet pie mums bieži vien līdz galam neizprasta un nenovērtēta. Dizainers meklē risinājumus, kā labāk un ērtāk pasniegt informāciju, cenšas ikdienu padarīt patīkamāku un komfortablāku.

2. Kaut arī pie mums joprojām nav nopietnas grafiskā dizaina izglītības programmas, iespējas sevi attīstīt gan radoši, gan profesionāli te ir ļoti lielas. Vajag mīlēt savu darbu, meklēt interesantas iespējas, izrādīt pašiem iniciatīvu, sākt jaunus projektus un daudz strādāt. Skatīties un sajust, kas notiek pasaulē, meklēt informāciju, mācīties – to visu var darīt arī bez smalkām skolām un programmām. Ja par kaut ko ir patiesa interese, agrāk vai vēlāk pie tā var nonākt. Nedomāju, ka laba karjera vienmēr nozīmē darbu lielā aģentūrā ārpus Latvijas. Tiešām neredzu attaisnojumu, kādēļ labu dizainu nevarētu radīt tepat.

3. Zinu, ka šobrīd daru to, kas man patīk, un labprāt to darītu vēl daudzus gadus. Es izbaudu sajūtu, ka katrs nākamais projekts nāk ar jaunu pieredzi, ka tas reizēm ir kaut kas pilnīgi atšķirīgs no tā, ko esmu darījis līdz šim. Man interesē uzsākt un attīstīt pašam savus projektus, nevis tikai strādāt ar klientiem. Ideālā gadījumā – skatīties un darīt plašāk par tiešajiem ikdienas darbiem. Gribas cilvēkiem stāstīt par grafisko dizainu, parādīt, ka arī Latvijā ir ļoti spējīgi dizaineri.

Zigmunds Lapsa, dz. 1982. g., grafiskais dizainers

Perspektīvākais latviešu izcelsmes dizainers, kura paveiktais droši novietojams līdzās pasaules jaunās paaudzes labāko grafisko dizaineru darbiem. Karjeru uzsācis reklāmas aģentūrā tepat, Latvijā (McCann-Erickson Riga & Lowe Age), ir viens no dizaineru apvienības/studijas Hungry Lab dizaineriem. Kopš 2008. gada strādā Amsterdamā. Sākumā par praktikantu Studio Laucke un Lesley Moore, pašlaik par grafisko dizaineru vienā no Nīderlandes labākajām studijām Thonik.
Vairāk 82kg.net.

1. Neesmu sev formulējis, kas ir dizains, un nejūtu vajadzību to darīt. Pat katrs uzrakstītais teikums ir dizainēts, konstruēts – tam ir noteikta uzbūve, darbības principi un uz lasītāju atstāts efekts. Cenšos nenodalīt, kas ir un kas nav dizains, bet saskatīt visam kopīgo.

2. Latvijā grafiskā dizaina jomā karjeras iespējas ir bēdīgas. Cik zinu, nav mums tādu superstudiju, uz kuru katrs jaunais profesionālis rautos strādāt par katru cenu un spētu tur gūt neatsveramu pieredzi. Pārsvarā ir tikai divas iespējas – iet strādāt reklāmas aģentūrās vai kādā webdizaina kantorī, kur grafiskajam dizainam netiek pievērsta pienācīga uzmanība. Protams, var strādāt individuāli vai veidot savu studiju.

3. Pašlaik domāju vēl kādu laiku uzkrāt zināšanas un pieredzi Amsterdamā. Profesionālais mērķis ir tikai viens – strādāt pie interesantiem projektiem, kā arī gūt gandarījumu un prieku, darot savu darbu. Valstij, kur strādāju, ir otršķirīga nozīme. Pašlaik Nīderlandes profesionālā vide šķiet saistošāka, bet tas neliedz iespēju paralēli strādāt ar Latvijas klientiem un projektiem.

Sandijs Ruļuks, dz. 1980. g., grafiskais dizainers

Sandija grafiskā dizaina darbi atrodas uz robežas starp utilitāru dizainu un konceptuālu  mākslas darbu. Iespējams, pie vainas iegūtā izglītība Latvijas Mākslas akadēmijā Vizuālās komunikācijas nodaļā, kuras mācību programma gan sākotnēji bija iecerēta, lai absolventi, apguvuši mūsdienu datortehnoloģijas, varētu strādāt reklāmas dizainā, bet praksē šīs nodaļas beidzēji nu jau vairākās paaudzēs ir spēcīgākie Latvijas laikmetīgās mākslas ainas veidotāji. Sandija darbība ir vairāk vērsta uz dizaina tapšanas procesa izbaudīšanu un koncepcijas izstrādi, ne galarezultātu. Viņš aktīvi iesaistās diskusijās par pašmāju dizainu un pats ir iniciējis vairākus projektus, piemēram, kalendāru, kura katra mēneša lapu dizainē viens Latvijas grafiskais dizainers. Viens no dizaineru apvienības Hungry Lab aktīvākajiem darboņiem un designblog.lv iniciatoriem, pašlaik strādā Amsterdamā.
Vairāk ruluks.net un hungrylab.lv.

1. Man dizainā patīk problēmas definēšanas un risināšanas daļa. Sākumā ir kāda vajadzība vai kāda nebūšana, tad sāc meklēt ceļus tās risinājumam, pamokies, un – gala rezultātā ir atbilde. Bieži vien grūti, bet arī ļoti interesanti. Dizaineram, īpaši jaunajā situācijā pasaulē, jābūt priecīgam, jo var strādāt jebkurā valstī, kamēr vien ir risināmas problēmas.

2. Ja ar veiksmīgu karjeru saprot naudas pelnīšanu, Latvijā iespējas ir milzīgas. Joprojām pie mums, radot sliktu dizainu, var nopelnīt vairāk, nekā ārzemēs izstrādājot labu. Savukārt, ja izdevusies karjera ir izaugsme, tad Latvijā situācija ir gaužām bēdīga. Vairākums no tiem, kuriem dizains ir nepieciešams, vispār nesaprot, kas tas tāds ir, bet tie, kuri dizainu novērtē, to nevar atļauties. Rezultātā dizaineriem nav darba.

3. Mans nākotnes mērķis ir vienkāršs – strādāt vairāk.

Liene Drāzniece, dz. 1980. g., grafiskā dizainere

Latvijas grafiskā dizaina skolas turpinātāja, tradīcijas samērojot ar laikmeta prasībām. Lienes darbus raksturo atturīga elegance un formas skaidrība. Pamanāmākais viņas darbs ir ekokosmētikas zīmola Madara iepakojuma dizains un grafiskā identitāte. Dizaineres paveiktais ir uzstādījis augstu latiņu pārējiem tirgus dalībniekiem un iezīmē nozares pagriezienpunktu, pēc kura vairs nekas nevarēs būt tāpat kā agrāk. Liene gan uzsver, ka viņai pašai tuvāks ir grāmatu un mākslas katalogu dizains un interesē burtu dizaina izstrāde.

1. Dizains/dizainers lietām piešķir personības vērtību.

2. Šaubos, vai dizaineram ir būtiska karjeras attīstība tradicionālajā izpratnē. Latvijā dizaineram ir unikāla iespēja radīt jaunus zīmolus un strādāt pie to attīstības. Pasaulē konkurences dēļ tikt pie šādiem darbiem būtu krietni grūtāk.

3. Nesamierināties un censties pārspēt sevi.

Elīna Bušmane, dz. 1984. g., produktu dizainere

Viena no aktīvākajām Latvijas dizaineru jaunās paaudzes pārstāvēm, kas piedalās dažādu jomas pasākumu organizēšanā. Viena no tiem, kas uzdrošinās lauzt priekšstatu par dizainu kā tikai priekšmeta vizuālo veidolu un cenšas paplašināt mums ierastās dizainera kompetences robežas. Pēc studijām Latvijas Mākslas akadēmijā izglītošanos turpina Skandināvijā lielākajā dizaina un mākslas augstskolā – Helsinku Mākslas un dizaina universitātē, kur galvenais uzsvars likts uz dizaina ilgtspējīgumu un starpdisciplināru sadarbību. Skolā, kuru savulaik absolvējis arī kinorežisors Aki Kaurismeki, Elīna ir maģistrantūras studente Dizaina nodaļā. Ir viena no dizaineru apvienības Directdesign četrotnes.
Vairāk elinabusmane.wordpress.com un directdesign.lv.

1. Latvijā ierastā dizaina definīcija saka, ka dizains ir mākslinieciskā projektēšana un dizainers – profesionālis, kas ar to nodarbojas. Taču laikā, kurā dzīvojam, jēdziens “dizains” iegūst arvien plašāku nozīmi. Tā vairs nav tikai estētisku kvalitāšu piešķiršana atsevišķiem priekšmetiem, ierīcēm vai videi, bet gan rezultāts dizaina domāšanai (angl. design thinking), kas nozīmē praktisku un radošu risinājumu radīšanu problēmām vai procesiem, kuru pastāvēšanai nākotnē nepieciešami uzlabojumi.

2. Šābrīža situācija pašu mājās nosaka šauras emocionālā piepildījuma un ekonomiskā labuma robežas. Pašlaik vairāk nekā jebkad ir jāspēj domāt “ārpus kastītes”, kā arī jāierauga sevi un savu pienesumu Eiropas un pasaules kontekstā. Tad arī devums Latvijai nekur nepazudīs.

3. Gribu sadarboties ar uzņēmumiem, kas par savas turpmākās attīstības instrumentu vēlas izmantot tā saukto dizaina domāšanu – maksimāli izmantojot šodienas resursus, radīt efektīvas darbības scenārijus nākotnei. Mani interesē ilgtspējīgs dizains, t. i., risinājumi, kuros vienlīdzīgi ieguvēji ir ekonomika, ekoloģija un sabiedrība.

Ieva Lauriņa, dz. 1983. g., produktu dizainere

Ieva, iespējams, ir tipisks Latvijas nākotnes dizainera piemērs. Pamatizglītības iegūšanai Latvijā sekojušas studijas ārzemēs, profesionālā saistība ar dzimteni ir vien fragmentāra un no attāluma. Pēc studijām Strasbūras Dekoratīvo mākslu augstskolā Ieva turpina izglītoties vienā no pašreiz pasaulē respektētākajām dizaina mācību iestādēm – Eindhovenas Dizaina akadēmijā studiju programmā Cilvēks un dzīvošana. Starp mērķtiecīgi izvēlētām prakses vietām izceļas pusgads pie viena no šobrīd pasaulē progresīvākajiem jaunās paaudzes dizaineriem Bertjana Pota. Ieva piedalījusies neskaitāmās grupu izstādēs un rīkojusi personālizstādes. Visvairāk profesionālas atzinības saņēmusi par šūpuļtīklu Ligzda.
Vairāk ievalaurina.com un balticdesign.wordpress.com.

1. Dizains sakārto un dara skaistu visu cilvēka radīto – vidi un priekšmetus. Dizainers dažādos veidos dara cilvēku dzīvi ērtāku un baudāmāku.

2. Trīs iespējamie scenāriji.
1)    Daudz strādāt, pielāgoties klientu gaumei, uzturēt labas attiecības ar visiem un pabarot ģimeni.
2)    Daudz strādāt, izkopt savu radošo rokrakstu, uzturēt labas attiecības ar visiem, divas dienas nedēļā strādāt par pasniedzēju un pabarot ģimeni.
3)    Mainīt profesiju.

3. Aktīvi darboties apvienībā Rijada un vairot tās starptautisko pazīstamību.

Rihards Funts, dz. 1978. g., produktu dizainers

Viens no dizaina apvienības Rijada dibinātājiem. Jau nodēvēts par kulta dizaineru. Spēj veiksmīgi producēt savas dizaina idejas, tās realizēt un nogādāt līdz iespējamajiem pircējiem. Atjautīgi risina nelielu sadzīves nieku dizainu, ko salīdzinoši vienkārši izgatavot un pārdot. Projekta Design Drive idejas autors. Negaidot atbalstu no malas, aktīvi piedalās lielajos starptautiskajos dizaina pasākumos. Rijadai savs stends bijis gan Milānas Starptautiskās mēbeļu izstādes i Saloni jauno dizaineru sadaļā Satelitte, gan šogad Stokholmas mēbeļu izstādes jauno dizaineru un dizaina skolu sadaļā Greenhouse.
Vairāk rijada.lv.

1. Dizains ir idejas īstenošanas plāns, veids un rezultāts. Dizainers ir staigājoša materiālu bibliotēka un ne tikai.

2. Radīt savu uzņēmumu.

3. Izveidot Eiropas līmeņa dizaina studiju tepat Rīgā.

Baiba Linga-Bērziņa, dz. 1982. g., produktu un grafiskā dizainere

Ir daudz runāts par Latvijas dizaina sakņu un nākotnes perspektīvu meklēšanu pagātnē un etnogrāfijā. Tieši Baibai Lingai-Bērziņai pagaidām visveiksmīgāk izdevies šīs labi domātās ieceres īstenot. Viņas pamanītākais veikums ir sveču sērija, kurā eleganti un mūsdienīgi apspēlētas latviešu etnogrāfiskās zīmes. Baibas radošajā CV gan ir arī citi asprātīgi ikdienas sadzīves situāciju risinājumi ar dizaina palīdzību: neparasts spilvens gulēšanai ar seju tajā, sēžamriņķis kā krēsla aizstājējs brīvā dabā un citi.
Vairāk baibalingaberzina.lv .

1. Dizains ir nesavtīgs cilvēka sadzīves vērojums.
Ar katru dienu vārda “dizains” nozīme paplašinās, arvien grūtāk ir to definēt un iegrožot. Man dizains un dizainēšana šķiet intelektuāli emocionāla asprātības spēle. Tās laikā rodas priekšmets, ar kuru iespējams mainīt cilvēka dzīvi, to uzlabojot vai sagraujot. Dizainers ir spēles dalībnieks, uz kura sirdsapziņas gulstas spēles galarezultāts un sekas.

2. Karjera Latvijas kontekstā būtu par skaļu teikts. Negribētos izklausīties pesimistiski, taču šobrīd nekāda karjera Latvijā nav iespējama. Bieži darbs ar ražotāju vai klientu noved līdz pašizvarošanai. Vispatīkamāk un ražīgāk ir savā nodabā un par saviem līdzekļiem veidot dizaina prototipus un cerēt, ka reiz tie atradīs savu vietu ražošanā, bet pēc tam arī cilvēku sadzīvē. Dizaineram ir ne tikai jārada dizaina produkts, bet arī jākļūst par biznesa cilvēku, kas spēj virzīt savu ideju tirgū. Šobrīd ir īstais laiks radīt optimistiskas, utopiskas idejas, lai tās realizētu, iestājoties labajiem laikiem. Ceru, ka krīzes gaudas neatspoguļosies latviešu dizainā un mums tās nevilksies līdzi gadsimtiem ilgi.

3. Izmantojot vispārējo apjukumu, ir jādara viss iespējamais, lai iegūtu jaunas zināšanas. Jāstrādā arī bez atalgojuma, jo ticu, ka viss agrāk vai vēlāk atmaksāsies. Regulāri jaunu iespaidu medībās jādodas ārpus Latvijas. Šobrīd apkopoju un pārdomāju iegūto grafiskā dizaina pieredzi reklāmā, kā arī pedagoga darba atziņas Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā. Profesionālais ideāls būtu strādāt dizaineru apvienībā, radot produktus un īstenojot projektus tepat, Latvijā. Gribētos risināt dizaina, nevis finanšu problēmas.

Indra Merca, dz. 1982. g., produktu un grafiskā dizainere

Darbojas galvenokārt sarežģītajā bērnu mēbeļu jomā, izvairoties no šim segmentam bieži raksturīgās banālās krāsainības un pārprastās bērnišķības. Konsekventi un pārdomāti realizē apkārtējo vidi saudzējoša dizaina principus. Mērķtiecīgi un ar panākumiem piedalās starptautiskos dizaina pasākumos, piemēram, DMY starptautiskajā dizaina festivālā Berlīnē un Kortreikas interjera un dizaina biennālē Beļģijā – tās konkursā Theyoungdesignersfair kategorijā Playing ieguvusi pirmo godalgu.
Vairāk tamago.lv .

1. Dizains ir sev definēts funkcionālo un estētisko vērtību kopums, kam jāiedzīvojas kādā priekšmetā, tā stratēģijā. Dizainers saredz un sajūt cilvēku vajadzības un vēlmes – gan atsevišķu lietu, gan servisa kategorijā – un piepilda tās, izmantojot funkcionālu un estētisku paņēmienu kopumu.

2. Liela nozīme ir pašam cilvēkam, viņa izvirzītajiem mērķiem, gribai, kā arī aktivitātei, vēlmei rosīties un neaizmigt.

3. Mērķis ir augt un attīstīties, mācīties domāt par dizainu visaptverošāk. Izrauties no priekšmetu radīšanas vien ierobežotā eksemplāru skaitā.

Raksts publicēts žurnālā Pastaiga (2010, janvāris/februāris)
Autors Kristīne Budže (Pastaiga)
Foto no dizaineru personīgajiem arhīviem, Reinis Hofmanis, Valdis Jansons

No šodienas kioskos un grāmatnīcās nopērkams jaunais Dizaina Studijas Janvāra/Februāra numurs. Šoreiz numura tēmai izmantots Raiņa citāts: Tagadne tukša, Nākotne tāļa. Žurnāls ir ņēmis vērā vismaz vienu mūsu ieteikumu — turpmāk vāku veidos no malas pieaicināti dizaineri. Šī vāka autors ir Sandijs Ruļuks (www.ruluks.net). Izmaiņas notikušas arī www.dizainastudija.eu — daži raksti lasāmi tikai tiešsaistē un lapā tagad atrodami dažādi dizaina jaunumi.