Pavisam nesen atklāta jauna vieta Birojnīca. Vieta, kur strādāt, komunicēt, satikt jaunus kolēģus, iedzert tēju un iegādāties grāmatas. Par to visu vairāk (arī ar video) Plikumā.

Līdz šim esam izvairījušies rakstīt par reklāmu, jo visa reklāmas nozare šķiet pietiekami spēcīga un pašpietiekama, un galu galā reklāma nav dizains. Tomēr kaut kas interesants tajā visā ir, jo caur reklāmas aģentūrām ir gājuši cauri virkne dizaineru, fotogrāfu, ilustratoru, dzejnieku… sākuši kā projektu vadītāji, ārt direktori, tekstinieki un tad pārtapuši par ko citu vai atpakaļ visdažādākajās kombinācijās. Vienus tas novedis līdz tam, ka reklāmu viņi ienīst no visas sirds un negrib par to pat dzirdēt, citi spējuši to uztvert kā skolu – samācījušies un devušies tālāk, bet daži reklāmā ir atraduši tieši to, ko visvairāk arī vēlas darīt (un kas parasti viņiem arī lieliski izdodas). Šķiet, ka Aleksandrs Bētiņš ir tieši pēdējais gadījums. Savos knapi divdesmit gados veidojis gan mājaslapas, gan logotipus un pat filmējies seriālā, līdz izlēma doties pastrādāt uz Viļņu kādā aģentūrā… Rezultātā šobrīd pēc gandrīz desmit gadiem ir aģentūras “Not Perfect YR” viens no īpašniekiem un arī tās radošais direktors.

1. Pastāsti, lūdzu, par sevi – kur esi radies, mācījies un kā nokļuvi līdz reklāmas aģentūrai Lietuvā?
Esmu rīdzinieks, mācijos RV1Ģ, pēc skolas apmeklēju Rīgas mākslas skolu. Paralēli skolām ņēmos ar grafikas dizainu, web-lapām, VJ-ošanu pārtijos, reklāmu filmēšanu pie “Vilkiem”. Tad kādu dienu Lietuvas “Y&R” pasūtīja man weblapu, kur, būdams lecīgs freelancers, iereklamēju sevi kā labu radošo, un viņi mani uzaicināja strādāt par copywriteru. Ilgi gāja, kamēr tur nonācu, pastrādāju tur 9 mēnešus, pārkvalificējoties par artdirectoru, jo riebās, kā dizaineri strādāja. Tad atgriezos Rīgā uz kādu pusgadu, radīju bērnu, un vajadzēja pastāvīgu darbu. Rīgā neatradu, kur strādāt, bet kopēju valodu atradu tai pašā aģentūrā Lietuvā, kur ar visu famīliju pārvācos. Pēc kaut kāda laika mēs – Paulius Senuta (MD), es (AD/CD) un Marius Lukošius (CD) pārpirkām “Garage4×4 Y&R Vilņa”, un tā radās lieliska neatkarīga reklāmas aģentūra “Not Perfect”. Tagad jau kādus 2 gadus ar kapeikām ir “Not Perfect Rīga”, arī es no pagājušā gada septembra esmu pārvācies atpakaļ uz savu mīļo Rīgu.
Apmēram tā pagāja pēdējie  8 gadi.
Āmen.

2. Vai tas, ka tagad lūkojies pēc palīgiem Latvijā, nozīmē, ka plāno pārvākties uz Rīgu pavisam?
Esmu jau pārvācies uz Rīgu, bet strādāju vēl arī Lietuvā. Es regulāri lūkojos pēc jauniem cilvēkiem, tagad gan Rīgas, gan Viļņas “Not Perfectam”, gan dizainerus, gan radošos. Jāsaka, ļoti grūti iet ar atrašanu, nav to cilvēku. Dizainerus pārsvarā meklējam skolās, vai jaunus freelancerus, kas pašmācības ceļā ir kaut kur tikuši un kas nav sabojāti ar pieredzi sūdīgās aģentūrās, un viņi diezgan ātri izaug un iemācās daudzreiz vairāk nekā skolā. Principā es viņus pierunāju nemācīties skolā (viņi iet nodot tikai darbus), bet pie mums, un vēl par to saņemt naudu.

3. Šķiet, ka tev izdodas daudz kas – esi veidojis dizainu (šķiet, ka arī esošā “Mooz” lapa ir tevis izstrādāta, ne?) un pat kādreiz spēlējis tīņu seriālā. Kādēļ esi izvēlējies strādāt reklāmā?
Laikam “MooZoom” lapa ir vienīgā, kas vēl dzīva no tiem laikiem. Tajā laikā seriālu filmēja ar steadycam statīvu, kas tad bija jaunums, un mani tas interesēja vairāk nekā visa tā cita ņemšanās. Man patīk dažādas lietas un to mijiedarbība, reklāma ir viena no tām vietām, kur satiekas dažādas disciplīnas, cilvēki, uzzini katru dienu kaut ko jaunu un var daudz iemācīties, un, jo vairāk māki, jo plašāka pasaule. Pašam lepnums, ka esam attīstījuši netipiskas lietas reklāmas aģentūrai, piemēram, iepakojuma dizainu, ko parasti taisa specializēti kantori, bet tagad Lietuvas un Latvijas ražotāji, kas pirms tam griezās Anglijā vai Amsterdamā, piemēram, pie “Classensiem”, nāk pie mums. Tāpat postproduction un ilustrācija ir tā lieta, ko esam ļoti attīstījuši tieši aģentūras iekšienē, un pie mums strādājošie dizaineri savos portfolio sāk likt darbus, ko taisījuši aģentūrā, kas ir retums.

4. Kas, tavuprāt, ir reklāma un kas ir dizains? Kur un vai vispār ir robeža?
Reklāma ir tas process, kas rada priekšstatu par kaut ko, tad nu dizains palīdz to veidot labāku – funkcionāli, vizuāli, emocionāli. Pa lielam robežas nav, bet ja grib, var novilkt, tādā blurčikā.

5. Vai atšķiras strādāšana Lietuvā un Latvijā?
Nu, man personīgi jā, jo ilgi nostrādāts Lietuvā. Īpaši atšķiras ārējie aģentūras resursi, tādi kā foto, video, mūzika, ilustratori, producenti, kur visi jau savējie un viens otru saprot no pusvārda. Liekas, ka kopējais industrijas līmenis ir augstāks Lietuvā. Sākumā Latvijā likās, ka visi ir iedomīgi un baigi gudrie runātāji, jo nebija vēl atrasti darītāji, bet tagad jau atrodas nenoguruši pašaizliedzīgi cilvēki, kaut gan pagaidām tāpat daudz strādāju ar Lietuvu.

6. Kā nokļūt līdz labam galarezultātam (vienalga, reklāmā vai dizainā)?
Šis ir labs un ļoti daudzpusīgs jautājums, varētu runāt stundām, un, domāju, viss beigtos ar sarunām par kvanta mehāniku vai skudru pūžņa uzbūvi. Man darbā ir divi galarezultāti – viens individuālais un otrs, kā panākt visai aģentūrai izcilu gala rezultātu. Galarezultāts aģentūrai ir nevis viens projekts, bet vidējais no visiem darbiem, ko dari un kā dari – nepietiek ar vienu izcilu darbu un tūkstoš sūdiem.
Lai to panāktu, visam darba procesam jābūt interesantam, lietderīgam un iedvesmojošam. Pirmkārt, ir pašam sevi jāiedvesmo konkrētajam uzdevumam, lai dabiski sanāktu “cenšanās” un aizrautība, un jāzina, ka viss sanāks, bet, protams, jābūt arī nežēlīgi paškritiskam mierīgā manierē. Tikpat svarīgi ir mācēt iedvesmot citus, piemēram, dizaineru  – aģentūrā tomēr ir fabrikas ritms, un tās iedvesmas ne vienmēr stāv pa rokai, pēc viena projekta jāpārlec uz citu un tad atpakaļ, tā pārslēgšanās, iejušanās ir tās maģiskās lietas, kur jāņem talkā šamanisms.
Parasti reklāmas radīšanas process sastāv no stratēģijas, radošās idejas un visbeidzot – izpildījuma, katrai daļai ir japapildina vienai otru, un svarīgi, lai cilvēki, kas pie tā strādā, nesāktu dalīt robežas, kur beidzas, kur sākas viņu pienākumi, jo konkrētu robežu nevar novilkt. Ļoti svarīgi ir mācēt nodot uzdevumu – saprotami un iedvesmojoši, tāpat arī uzdot jautājumus.
Ir jāciena cilvēki, kam tu to dari – ja tu uzskatīsi visus klientus par idiotiem, pats tāds kļūsi, ir jāsaprot, ka visu var izdarīt labāk un ka nav sliktu klientu. Nedrīkst arī aizmirst, ka klients maksā par to, ka tu viņam saki taisnību un nepiekrīti viņam, ir jāaizmirst par neērtajām situācijām, termiņu nokavēšanu (saprātīgi) laba rezultāta vārdā – jo tas ir tas, ko klients un citi atcerēsies.
Ir jāsaprot, ka tie foršie darbi, kas manīti mūsu valstī vai blakus, ir taisīti par tādu pašu budžetu, ar tikpat īsu termiņu, ar tikpat piekasīgiem klientiem kā visi – jautājums ir tikai par to, cik tu extra ieliec sevi. Es neciešu, ja tikai pēc projekta tu saproti, kā to vajadzēja darīt, jo iespēja ir tikai viena, tāpēc daudz ieguldu laiku pre-prodakšanā.

7. Kādas, tavuprāt, ir 3 stiprās un 3 vājās  latviešu dizaineru īpašības (tās, ar kurām lepoties, un tās, kuras derētu uzlabot)?
Ir dizaineri, kas ir personības un ir gatavi zem katra darba parakstīties – tā ir stiprā īpašība; ir dizaineri, kas iet uz darbu atsēdēt un tad mājās top freelance dizaini – tā ir vājā īpašība. Vispār katram cilvēkam ir jātrod sava iekšējā motivācija, interesantums katrā darbā, robeža, kas jāpārkāpj – ja šie jautājumi stāv galvā ikdienā, tas ir labi; ja tu sāc domāt, ka citi ir vainīgi un tev nav pietiekami interesanti vai vēl kaut kas, lai izdarītu labi, – tas ir slikti. Mazāk muldēšanas, vairāk darīšanas būtu labs vektors jebkuram latvietim, ieskaitot mani. :)

8. Raklāmas aģentūrās cilvēku mainība parasti ir diezgan augsta. Kādiem cilvēkiem tur vajadzētu iet strādāt un kādiem labāk nemaz nemēģināt?
Tiem, kam nepatīk reklāma un kas netic, ka var izdarīt labāk nekā jau ir,  – tiem labāk nemaz nemēģināt, savukārt tie, kam riebjas reklāma, bet viņi domā, ka var būt labāk un grib mainīt  – varētu mēģināt. Tiem, kas domā, ka strādāt reklāmas aģentūrā ir  “stilīgi” pavadīt laiku, domājot “crazy” idejas – nav ieteicams; tiem, kas saprot, ka ir daudz jāstrādā un jāstrādā – tiem jā.
Strādājot reklāmas aģentūrā, var iegūt ļoti labu praksi. Es runāju pārsvarā par jauniem cilvēkiem, jo cilvēki ar pieredzi parasti jau ir aplauzušies un diemžēl paši gudri. :) Mērķis noteikti nav mainīt cilvēkus, bet lai viņi aug un attīstās.

9. Kas tev ir laba reklāma vai labs dizains?
No vienas puses, labs dizains ir tāds, kur nejūt dizainu, no otras puses, tas ir kaut kas, kas pilda savas funkcijas un nav bezpersonisks. Kaitina, kad dizains ir dizaina pēc.
Ar reklāmu ir līdzīgi – laba reklāma neizskatās pēc reklāmas. Laba reklāma ir tāda, kas pretendē arī uz kulturālu vērtību  – interesantu stāstu. Kā jebkam, ne tikai reklāmai  – biznesam, izglītībai, žurnālistikai ir jāciena otrs; ja tu pievērs cita uzmanību, uzrunā – tad attiecīgi rēķinies, ka tev būs kaut kas skaidri jāpasaka un lai nav garlaicīgi un lieki patērēts cita laiks.

10. Kādi ir tavi nākotnes plāni?
Tuvākajā nākotnē plāns ir pabeigt vīt ligzdu – esam tikko ievākušies jaunās telpās pie “Piena”, virs “Kefīra”, kur citi produkti. Tāpat turpinām attīstīt “Not Perfect Rīga”. Tā kā mēs esam jauni, mums daudz kas jāpierāda, mēs arī strauji augam, meklējam vēl cilvēkus. Plāns ir vairāk sadarboties ar vietējiem fotogrāfiem, filmu studijām, ražotājiem utt. un vispār sakult ūdeni Latvijā, un ienest jaunu vēsmu.

Galvenais attēls: 17:17 ir Not Perfect Riga ofisa dīvāns.

Vairāk info un darbi:
www.not-perfect.com
http://www.facebook.com/NotPerfect Photos
http://www.facebook.com/NotPerfect Videos

Dažas dienas atpakaļ (svētdien) nejauši sanāca klātienē novērot dzīvojamās istabas pārtapšanu par nu jau ceturto pēc kārtas māj-restorānu jeb pop-up restorānu “Rozentāls” (kurš nu jau atkal ir pārvērties atpakaļ par dzīvojamo istabu). Nelielais twitterī publicētās informācijas daudzums varēja radīt aizdomas, ka tas ir slepens un normāliem cilvēkiem nesasniedzams pasākums, kas, kā izrādās, taisnība ir tikai daļēji. “Rozentālu” veido Inese Rozentāle, kura radījusi arī kulinārijas blogu maltite.blogspot.com, un biļetes uz pasākumu bija pieejamas  jau krietni iepriekš. Turklāt, ja palasa viņas blogu, tad slepenību Inesei pārmest nekādi nevar (blogā var uzzināt pat krustmātes slepeno mīklu). Vairāk par to visu Agneses Kleinas sarunā ar Inesi Rozentāli.

1. No kurienes nāk ideja?
Par “Rozentālu” iedomājos kaut kad pavasarī. Sākotnēji tas bija kā joks /ideja, kas dzima, kad reiz kāds mans draugs bija atnācis ciemos un es kā reiz biju pagatavojusi pusdienas. Smējāmies, ka es tik bieži netīši baroju savus draugus, ka mierīgi varētu vērt vaļā savu restorānu. Runāju par to ar saviem draugiem, un visi kā viens teica, ka man tas noteikti jāuztaisa. Tad arī uzzināju, ka Londonā tādi jau pastāv kādu laiku un ir neiespējami uz tiem tikt, jo vienmēr visas vietas aizņemtas jau iepriekš.

2. Kā un kur to realizēji?
Vasarā saņēmos pirmajam. Tas bija veltīts ogu tematikai – gaspačo ar kakao mērci (tomāti, kā mums zināms, arī ir ogas), salāti ar zemenēm un dor blu sieru un saldējums ar ogu mērci. Principā katras reizes ēdienkarte un tas, ko gatavoju, ir mana brīva izvēle. Cenšos, lai tas būtu daudzmaz sezonāli un, ja iespējams, lai var ēst gan veģetārieši, gan pārējie. Par to, kas būs katrā reizē, noziņoju jau laicīgi savā blogā, Facebook “Maltītes” grupā un savā Draugiem.lv galerijā. Receptes parasti atrodamas jau pirms tam manā blogā, bet ja nav – pēc restorāna tās tur nopublicēju.

Man palīdz mana ģimene, draugi un dzīvokļa biedri. Dzīvoju ārkārtīgi lieliskā Valdemārielas dzīvoklī, kura saimniece ir arī mana draudzene. Ar viņas iedrošinājumu, ka “restorānu” vajag, arī telpu jautājums bija atrisināts. Par viesmīļiem un palīgiem virtuvē draugi paši piesakās, un varu teikt droši, ka man ir lielisks kolektīvs.

3. Kas ir restorāna apmeklētāji?
Nāk draugi, paziņas un cilvēki, kuriem viņi par šo vietu ir pastāstījuši. Katru reizi ir kāds, kuru iepriekš neesmu pazinusi, bet tāpēc jau ir interesanti, jo pie galdiem vienmēr sanāk sēdēt kopā ar kādu, ar kuru tu neesi atnācis. Lieliska iespēja iepazīties ar cilvēkiem, ar kuriem citkārt tu diez vai sēdētu pie viena galda. Pasākums parasti ievelkas. Pirmajā reizē nosēdējām līdz kādiem pustrijiem naktī un izdzērām visu restorāna un mājās esošo vīnu. Raisās sarunas un nereti viss tiek ēsts vēlreiz, jo vienmēr ir nelielu papildporciju iespēja – mēs to saucam par “šņakarēšanās” daļu, uz kuru paliek tikai stiprākie. Parasti atnāk ap 20 cilvēkiem. Pēdējās reizes esmu ieviesusi iepriekšnopērkamas biļetes, lai precīzi zinātu, cik viesu ieradīsies, un man nebūtu jārezervē vieta visiem gribētājiem – kurš pirmais nopērk biļeti, tas arī nāk.

4. Vai šādi pasākumi notiks vēl?
Šis bija jau ceturtais. Tā kā plānoju uz laiku padzīvot Londonā, domājams, ka nākamais būs tur. Svētdien spriedām, ka tas noteikti būs pavasara variants parkā “Rozentāls un uzkodas”. Visi laipni gaidīti arī tur. Bet es noteikti braukšu atpakaļ, un tad jau Rīgā atgriezīsies arī “Rozentāls”.

1. What’s the idea?
It popped into my mind around last spring. First it was sort of a joke that was born when a friend of mine visited me one day just around lunch time. We had a laugh that my home is a place to grab a bite for all off my friends and that I could easily open a restaurant. Had a talk with my friends and all of them patted me on the shoulder saying – yes, you can and you must do it! Around that time I learned that London is a place for things like that already quite a time, however, everything’s always sold out and it’s impossible to get a table.

2. When and how the idea turned into an actual restaurant?
Last summer I pulled off the first one. It was all about berries – gazpacho with cocoa sauce (tomatoes, as we know it, are berries as well), some salad with strawberries and dor blu cheese as well as ice cream with berry sauce. In fact, the menu is entirely up to me. I try to arrange it more or less around the season and, if possible, with options for vegetarians. The menu is posted in my blog, Facebook group (of my blog) and in my photo gallery at Draugiem.lv. The recipes of meals cooked in my restaurant can also be found in my blog.
I couldn’t do it without my family, friends and roomies. I live in this splendid flat on Valdemara street; the landlord is also a good friend of mine. By the way, she was very supportive when I told her about my idea. Thus, the question of ‘where’ was settled. My friends are also big helpers in the kitchen.

3. Who are your patrons?
They’re my friends, some people I know and some that I don’t, but who heard about me from friends of mine. Every time there are a few I see first time in my life, but that’s exactly what’s about. It’s a wonderful chance to meet new people. The event tends to run late. This first time we sat until three o’ clock in the morning and did drink all the wine at the restaurant AND at home. People are chatting and trying entire menu once more as it’s always possible to sign up for extra portions.  Usually it gets around 20 persons. Last time we started selling tickets in advance so that I know the exact number of guests and can prepare the meal for everyone.

4. Can we hope for next times to…err, pop up?
This was the 4th time. Now I’m going away to live in London for a while, so, the next time will be there. Last Sunday we discussed that it could happen in spring somewhere in a park and called ‘Rozentals and snacks’. Everyone is welcomed. However, some day soon I’m definitely coming back to Riga and ‘Rozentals’ is coming back with me.

Teksts: Agnese Kleina
Attēli: Inese Rozentāle

Viktors Timofejevs (Viktor Timofeev) ir Berlīnē dzīvojošs latviešu mākslinieks. Dzimis 1984. gadā, bet jau pamanījies piedalīties dažādās izstādēs, un tikko arī viņa darbi iekļauti IdN žurnālā, blakus Stefan Sagmeister, Stanley Donwood un citiem radošajiem/dizaineriem. Droši var piekrist tur teiktajam, ka aplūkojot Viktora darbus, zīmēt šķiet tik vienkārši! Lai arī visi, kas to mēģinājuši zina, ka nemaz tik vienkārši gan tas nav.
Viktors ir gleznotājs un darbi nav gluži dizains klasiskā izpratnē, tomēr tie, šķiet, cieši saistīti gan ar dizainu, gan arhitektūru. Tādēļ nolēmām uzzināt 10 atbildes uz 10 jautājumiem un ielūkoties mākslinieka ikdienā plkst 17:17. (Šoreiz intervija ir gan latviešu, gan angļu valodā).

1. Pastāsti, lūdzu, par sevi – kas esi un ko dari?
Es esmu dzimis Rīgā un dzīvoju Purvciemā līdz 97. gadam, kad kopā ar ģimeni pārcēlos uz Ņujorku. Tur es pabeidzu bakalaura studijas gleznošanā Hunter Universitātē un 2008. gadā aizbraucu studēt maģistrantūrā Londonā, Royal College of Art. Diemžēl man bija finansējuma nesaprašanās ar direkciju, tādēļ pametu universitāti un pārvācos uz Berlīni, kur joprojām dzīvoju.

2. Kas tevi saista mākslā? Kādēļ ne dizains vai arhitektūra?
Starp mākslu un dizainu ir fundamentāla atšķirība. Protams, ka dizains (burtu, grafiskais) ir cēlies no mākslas, jo sākotnēji mākslinieki darīja abas lietas vienlaicīgi (piemēram, mūsu pašu Gustavs Klucis). Ar laiku avangarda eksperiments noslēdzās; tika radīts dizains kā atsevišķš žanrs. Vienlaicīgi ar šo maiņu notika sasķelšanās. Vienā pusē, garīgums, kas tika saistīts ar agro abstrakto mākslu, progresēja Marka Rotko (arī no Latvijas), Eda Reinharta, Bārneta Ņūmena virzienā. Šī pasaule eksistēja tikai galerijās, muzejos un kolekcionāru majās, nemēģinot piedāvāt skatītājiem neko citu kā garīgu pārdzīvojumu. Otra puse bija dizains, korporatīvie zīmoli un logo… garīgums, ar ko tas tika asociēts iepriekš, bija pazudis.

Tas nenozīmē, ka dizainam vajadzētu pievērst mazāk uzmanības. Milzīgajā patērētāju sabiedrībā, kurā mēs šobrīd dzīvojam, šis sadalījums ir eksponenciāli pieaudzis. Mākslas spēks, atbildība – protams, tas ir grūts jautājums, taču tieši tas mani saista. Mākslai nav noteiktas funkcijas vai mērķa, tā ir diezgan nenoteikta. Labs dizains vienmēr balstās uz caurredzamību un gala produktu. Tā ir atšķirība un iemesls, kādēļ mani interesē māksla.

Arhitektūra, protams, ir cits stāsts, taču atšķirības ir līdzīgas. Labākā ir papīra arhitektūra, kas eksistē tikai skatītāja galvā – tādēļ skices, zīmējumi un iedomāti projekti vienmēr ir interesantāki par dabā realizētajiem.

Ir vēl kāda atšķirība. Es kādu laiku apguvu dizainu un arhitektūru skolā. Būtībā lielākā tās pasaules daļa tiek veidota datorā. Tieši analogā kvalitāte ir tas, kas man pietrūkst. Es sapratu, ka nevēlos visu savu dzīves atlikušo daļu 15 stundas dienā pavadīt pie datora. Tas var izklausīties ačgārni, bet ekrāns mani ietekmē un tas nav tas, ko vēlos. Gribu nokļūt līdz punktam, kad epastu pārbaudu reizi nedēļā, taču tas var prasīt vairākus gadus!

3. Kādēļ, tavuprāt, žurnālā IdN esi nosaukts kā viens no top radošajiem šobrīd?
Taisnību sakot, es pats to līdz galam neesmu sapratis…Varbūt tāpēc, ka savā darbā daudz lietu esmu mantojis no dizaina pasaules un arhitektūras. Bet par to es neesmu pārliecināts.

4. Ar ko atšķiras labs dizains no slikta? Vai laba māksla no sliktas?
Kad es skatos uz kaut kādu mākslas objektu – vai nu gleznu, skulptūru vai filmu, es sev jautāju, ko tieši šis objekts grib izteikt, un vai tam tas izdodas. Kolosālam mākslas darbam ir jāpiesaista un jāsaglabā tava uzmanība.

5. Ko dari, kad neglezno?
Katru dienu cenšos skeitot. Labprāt lasu J. G. Ballard, tikko pabeidzu ‘Concrete Island’. Arī veidoju un spēlēju mūziku… http://soundcloud.com/viktor-timofe

6. Tev bijušas izstādes Ņujorkā, Londonā, Berlīnē un citur. Kad tavi darbi būs apskatāmi LV un Ko vispār domā par mākslu un dizainu Latvijā?
Patiesībā tas tas nav atkarīgs no manis. Man ļoti patīk atrasties Rīgā, nākotnē es plānoju uz kādu laiku atgriezties. Mans draugs Jānis Avotiņš mēģināja man palīdzēt organizēt izstādi, bet diemžēl šobrīd tā neizdevās. Redzēsim… Šī intervija ir pirmā uzmanības izrādīšana no Latvijas puses.

Jāatzīst, ka man nav pārāk lielu zināšanu par darbiem no Latvijas, jo pats tur jau ilgāku laiku nedzīvoju. Ik pa brīdim sastopos ar kādu turienes darbu, kas man ārkārtīgi patīk; nevarētu teikt, ka šī patikšana ir pilnībā objektīva, ņemot vērā, ka tā tomēr ir mana dzimtene. OK, te ir dažas lietas, kas ir piesaistījušas manu uzmanību – gan jaunas, gan ļoti vecas – dizainā, mākslā, mūzikā un skeitā.

“Substance” sporta komplekss Jūrmalā, Uģa Šenberga priekšlikums par jauno pilsētas centru Rīgā. Man ļoti patīk Bruno Vasiļevska, Žaņa Valdheima un Jāņa Avotiņa gleznas. Es kolekcionēju Valda Celma grāmatas, īpaši par latviešu zīmju vēsturi. Akvareļi, ko nesen no jauna atklāju savas bērnības pasaku grāmatā „Trīs Vēja Mezgli”, ir joprojām tik interesanti – tos veidoja Ināra Garklāva 1988. gadā. Protams, žurnāla „Jaunā Gaita” vāki mēdz ietvert atsauces gan uz Latvijas lomu Krievijas avangarda attīstībā, gan uz tās dabas bagātīgo skaistumu  Man ļoti patika pēdējais Skyforger albums „Kurbads”, tas šķiet kā pagrieziens no pagānu metāla uz vispārīgāku roka/metāla žanru, tomēr zināmā mērā saglabājot unikalitāti. Madars Apse noteikti tagad ir jau viens no labākajiem Eiropas skeiteriem – ja neziniet par viņu, tad apskaties viņa devumu jaunākajā Element video, Get Busy Living

Kopumā, manuprāt, Latvija šobrīd ir unikālā situācijā. No vienas puses tai ir ļoti sena vēsture, kas ietver apspiestību vairāku gadsimtu garumā. No otras puses tā ir ļoti jauna valsts, kurai gan kā nasta, gan kā dāvana ir dota iespēja veidot savu tēlu no jauna. Ar vienu kāju skandināvu pagānismā, ar otru slāvu utopijā. Tomēr tam tā nav jābūt – tas ir pats skaistākais. Latvija var būt jebkas, jo tās īstā vēsture vēl tikai tiek rakstīta.

7. Nosauc 3 lietas, kas tevi motivē strādāt.
Būvniecības priekšmeti Berlīnes ielās, pasaules vēsture, René Magritte.

8. Kas, tavuprāt, nepieciešams lai sasniegtu lielisku rezultātu?
Tikai viens: centīgs darbs!!!

9. Kā zini, kuru ideju ir vērts attīstīt un kuru atmest?
Es cenšos neatmest nevienu ideju, labprāt atlieku malā un vēlāk pie tās atgriežos. Bet kad es par vienu ideju katru dienu domāju un pat sapņoju, tad es noteikti zinu, ka tā ir laba ideja.

10. Kādi ir tavi nākotnes plāni?
Plānoju gleznot visu ziemu, izdot jaunu kaseti WHIP leiblā, un gatavoties nākotnes izstādēm Londonā, Ķelnē un Vīnē. Un droši vien atgriezties Rīgā.

Bilde, kas uzņemta plkst. 17:17.
“Biju Ķelnē mana drauga Demida Šeronkina virtuvē. Vinš bija mans labākais draugs Purvciemā, un mēs 13 gadus nebijām tikušies. Viņa dzīvokls ir blakus manai galerijai Ķelnē. Vispār baigā nejaušība.”

Vairāk:
http://victortimofeev.com – Viktor Timofeev website
hannahbarry.com/exhibitions/local_area_networks – par izstādi pēdējo Londonā
http://www.viktortimofeev.com/files/localareanetwork/index_walk.html – pats Viktors par Londonas izstādi

Pirmā attēla autore: Ina Weise
Pārējie attēli: Viktor Timofeev.

Interview in English:

1. Please tell us a little about yourself – where you are from and what you do?
I was born in Riga, Latvia and lived in Purvciems until 1997, when I moved to New York with my family. There I finished my Bachelor of Fine Arts studies at Hunter in painting department and in 2008 moved to London to do my Masters at the Royal College of Art. Unfortunately, we had a financial misunderstanding with the bursar, at which point I left the RCA and went to Berlin, where I am still living.

2. What attracted you to art? Why not design or architecture?
There is a fundamental difference between art and design. Design (typography, graphics) evolved from the arts, with initially artists doing both at the same time (our own Gustavs Klucis for example). Eventually, the avant-garde experiment was over; the graphic design genre was created. With this exchange, a schism occurred. On the one hand, spirituality that was associated with early abstraction moved on, towards the Mark Rothko (also from Latvia) Ad Reinhardt, Barnett Newman direction. This world existed in galleries, museums and collectors’ homes, attempted to give nothing to viewers other than a spiritual experience. The other side was design, corporate branding and logos… the spirituality associated with early abstraction was gone. That is not to say that design should be given any less attention. In huge consumerist society that we live in today, this divide has exponentially grown. The power of art, its responsibility is a hard question of course, but that is what appeals to me. There is no definite function or goal of art, it is pretty ambiguous area. Good design always relies on transparency, clarity and an end product. That is the difference and what draws me to art. Architecture of course is a different history, but ultimately a very similar divide. The best architecture is paper architecture, one that exists in the viewers imagination – its why renderings, drawings visionary projects are always more interesting than the actual realization. There is another difference also that is unrelated. I did some time studying architecture and design in school. Generally speaking, most of that world is constructed on a computer. The analog quality of drawing, painting is something that I realized I need. I realized I don’t want to spend 15 hours a day for the rest of my life on a computer. This may sound backwards in the 21st century in the light age of Twitter and Facebook, but the monitor does affect me and it is not something I want in my life. I want to be get the point where I check my email once a week but this may take more years!

3. In your opinion, why were you named by IdN magazine about of today’s top 10 creatives?
To be honest, I haven’t exactly understood this…Maybe because so much of my visual vocabulary comes from the design and architecture world…But I am not exactly sure about that.

4. What is the difference between bad and good design? Or bad and good art?
When I look at an art object – a painting, sculpture or film, I have to ask what the object is exactly trying to say, and is it successful in doing so. I think a great work of art has to grab your attention and hold it.

5. What do you do when not painting?
I try to skate everyday. I love reading J. G. Ballard, have just finished his ‘Concrete Island’ book. I also write and perform music… http://soundcloud.com/viktor-timofe

6. You have participated in exhibits in New York, London, Berlin among others. When will your work be shown in Latvia and what do you think in general about art and design in Latvia?
To be honest, this does not depend on me. I love being in Riga and in the future plan to move back for some time. My friend Jānis Avotiņš was trying to help me organize a show but nothing has succeeded yet. We will see. This interview is the first attention I have gotten from the Latvian side.
I have to admit my knowledge of work coming from Latvia is not the best because I have not been living there for quite some time. Every now and then I come across work from there that I absolutely love; its impossible to say this love is without bias, it is my homeland after all. OK so here are some things that have really gotten my attention, both new and very old, in design, art, music and skateboarding.

‘Substance’s’ sports complex in Jurmala (substance.lv), Ugis Senbergs proposal for the new city center in Riga (senbergs.lv). I love the paintings of Bruno Vasiļevskis, Zānis Waldheims and Jānis Avotiņš. I collect some books by Valdis Celms, especially about the history of Latvian folk symbols. The watercolors I have recently re-discovered in my childhood fairy tale book Trīs Vēja Mezgli, they are still so interesting, done in 1988 by Inara Garklāva. Of course, the covers from the magazine Jaunā Gaita, sometimes reference both the role of Latvia in the development of the Russian avant-garde and its rich beauty found in nature. The most recent Skyforger album I liked very much, it seemed like a turn from pagan-metal to a general rock/metal genre, while still maintaining some level of uniqueness. Madars Apse has got to be one of the best skateboarders in all of Europe by now – if you don’t know then check out his part in the latest Element video – Get Busy Living

Overall, I do think Latvia is in a unique position at this time in history. On the one hand, it has a very old history, one that has been repressed for so many centuries. One the other hand, it is a very new country, which has both the burden and the gift of making its own image from ‘scratch’. One foot in Scandinavian paganism, the other in Slavic utopianism. But it doesn’t also have to be that way – that is the most beautiful part. It can be anything and everything, for its true history has yet to be written.

7. Name three things that motivate you to work.
Construction sites in Berlin streets, world history, René Magritte.
8. In your opinion, what is necessary to achieve a good result?
Only one: hard work!!!

9. How do you know which ideas to toss and which ones to keep?
I try not to toss any ideas out, only to put them aside and return to them later. When you have an idea that you are thinking about each and every day and even dream about, then you definitely know it is a good idea!

10. What are your future plans?
I am planning on painting all winter, release a new cassette with the WHIP label, and get ready for some upcoming exhibits in London, Cologne and Vienna. And definitely come back to Riga.

Picture which was taken at 17:17.
“I was in Cologne in the kitchen of my friend, Demid Šeronkin. He was my best friend in Purvciems, and we didn’t see each other for 13 years. His apartment is next to my gallery in Cologne, basically a huge coincidence.

More:
http://victortimofeev.com – Viktor Timofeev website
hannahbarry.com/exhibitions/local_area_networks– About the last exhibition in London.
http://www.viktortimofeev.com/files/localareanetwork/index_walk.html – Viktor talks about the exhibit.

Studio photograph by: Ina Weise
Other pictures: Viktor Timofeev

Intervija ar Unu Meisteri par grāmatu Another Travel Guide Rīga. Lasi tālāk un uzzini, kā vari tikt pie grāmatas par brīvu!

1. Kas ir Another Travel Guide?
Anothertravelguide.com (ATG) ir interneta žurnāls laikmetīgiem mūsdienu ceļotājiem, kuriem katrs ceļojums – vienalga tuvs vai tāls, ir ne tikai klātbūtnes ķeksītis pasaules kartē, bet unikāls sajūtu kopums un dzīves pieredze. Tā ir gan telpa, kur smelties idejas, gan telpa, kurā dalīties savā ceļošanas pieredzē. Anothertravelguide.com tika izveidots pirms diviem gadiem – kā domubiedru grupas projekts, uzskatot, ka ceļošana ir ne tikai labākais veids, kā pavadīt brīvo laiku, sevi iedvesmot un gūt pārdzīvojumus, bet arī vienīgā lieta, kurā patiešām vērts investēt. Portāls pieejams trīs valodās – latviešu, angļu un krievu un tā tematiskais loks ir pietiekami plašs, lai sev interesējošo varētu atrast gan kultūras tūrists (viens no ATG stūrakmeņiem ir pasaules kultūras afiša), gan hedonists, gan mugursomnieks un ekstrēmās atpūtas cienītājs. Turklāt visas ATG apkopotās vietas un adreses ir autoru pārbaudītas un izvērtētas.

2. Kā radās doma par grāmatu?
Ideja par grāmatu radās vasaras sākumā, pašā krīzes pekles punktā, kad pasaules ziņu aģentūru reportāžās Rīgas tēls tika saberzts miltos un daudzi slīga depresijā un runāja par došanos projām. Kaut vienlaikus tieši tajā brīdī bija sajūta, ka Rīga beidzot sākusi pa īstam dzīvot. Glamūrā butaforija bija sabirusi krāsmatās, taču pilsētas radošais potenciāls kļuvis spēcīgāks kā jebkad. To apliecina arī visplašākajā ģeogrāfijā izkaisītās radošās saliņas – sākot no Maskavas ielas spīķeriem un beidzot ar VEF mākslinieku darbnīcām. Rīga var iedvesmot un pārsteigt, viss atkarīgs no skatu leņķa un vēlmes ieraudzīt. Ideja par Another Travel Guide Rīga dzima gan kā savā ziņā ‘patriotisks projekts’ mums pašiem – mudinot paraudzīties uz savu pilsētu no cita skatu leņķa, gan, protams, domājot par atbraucējiem. Turklāt līdz šim Rīgai trūka pilsētas ceļveža, kas to parādītu kā daudzslāņainu, modernu, pulsējošu un dinamisku pilsētu, kurā ir interesanti dzīvot un būt. Atšķirībā no klasiskiem ceļvežiem, Another Travel Guide Rīga noteikti nav formāla norāžu sistēma tūristam, tas ir pilsētas zīmju, tēlu, simbolu un vietu krājums, kura mērķis ir atklāt patieso Rīgas un tās iedzīvotāju identitāti. Vienlīdz svarīgi mums bija arī radīt grāmatu, kas būtu ne tikai informatīvs ceļvedis, bet vienlaikus arī vizuāli pietiekami intriģējošs izdevums – ar laikmetīgas, radošas metropoles sajūtu.

3. Kas ir grāmatas izdevējs?
Grāmatas izdevēji ir interneta žurnāls neatkarīgiem ceļotājiem www.anothertravelguide.com un Kultūras projektu aģentūra Indie. Projekts tapis ciešā sadarbībā ar dizaina biroju Tundra.
Kādēļ šāda veida ceļvežus (ar interesi gan par dizainu, gan līdz šim neaprakstītu saturu) neizdod valsts  atbalstītas institūcijas, bet gan privātie?
Laikam jau šis jautājums būtu adresējams konkrētajām instancēm. No šīs grāmatas tapšanas procesa varu piebilst vien to, ka bijām iesnieguši projektu arī Kultūrkapitāla fondā – starpnozaru programmā, bet diemžēl saņēmām korektu atteikumu, ka šī grāmata, raugi, neatbilstot konkrētās programmas mērķiem. Taču liels prieks, ka arī krīzes apstākļos izdevās atrast cilvēkus un uzņēmumus, kas grāmatas ideju atbalstīja un līdz ar to varējām to realizēt tieši tādu, kādu bijām iecerējuši.

4. Kas ir grāmatas dizaina autors (vāks, iekšpuse)?
Grāmatas dizaina autors un viens no koncepta līdzautoriem ir Kirils Kirasirovs. Un šis noteikti ir projekts, kura raksturojumā līdzās saturam vienlīdz būtisks ir arī tā ārējais veidols. Var teikt, ka Another Travel Guide Rīga ir veids, kādā mēs apliecinām savu pasaules izjūtu un demonstrējam savu laikmetīga dizaina izpratni. Mums būtiski arī, kas šis ceļvedis tapis uz papīra, kam piešķirts „zaļais sertifikāts“, kas ir apliecinājums tā ekoloģiskajai dabai. Konceptuāls akcents ir arī šķietami nepabeigtā grāmatas muguriņa, kas tādējādi sasaucas ar Rīgas leģendu, par to, ka pilsēta nekad nav gatava… Savukārt no funkcionālā viedokļa tā padara grāmatu īpaši ērti lietojamu.

5. Kas veidoja saturu? Kādēļ tieši šīs vietas un ne citas?
Another Travel Guide Rīga ir domubiedru grupas projekts, kura kodolu veido trīs cilvēki – es, mākslas kritiķe un kuratore Daiga Rudzāte un mākslinieks Kirils Kirasirovs. Mums šķita svarīgi parādīt Rīgu visā tās daudzveidībā – no simboliskām zīmēm līdz nomaļu pērlēm un tikai insaideriem zināmām vietām. Tāpēc arī grāmatai nav viena autora, tās tapšanā tika iesaistīti visdažādākie cilvēki – arhitekti, dizaineri, žurnālisti, fotogrāfi u.c. Viņu vidū gan Monika Pormale, gan Pauls Timrots, Dita Rietuma, Pauls Bankovskis, Ieva Zībārte u.c. Grāmatā apkopotās vietas, mūsuprāt, visprecīzāk iemieso Rīgas sajūtu. To, kādu redzam pilsētu, kurai esam cieši piederīgi un ar kuru lepojamies.

6. Kādēļ grāmatas vāks ir zils?
Bet kāpēc nē… Rīga vienmēr ir bijusi ostas pilsēta un šī krāsa mums šķita absolūti organiska jau no paša grāmatas sākotnējā tapšanas brīža. Tik pārliecinoša, ka netika pat īpaši apspriesta.

7. Kas ir visgrūtākais, ar ko jāsaskaras, izdodot grāmatu?
Šī ir mūsu pirmā grāmata un katrs jauns projekts ir izaicinājums. Vēl lielāks izaicinājums ir to pilnībā realizēt pašiem – no idejas līdz jau gatava produkta izplatīšanai. Mūsu sākotnējais mērķis bija, lai grāmata būtu pieejama ne tikai Rīgā un Latvijā, bet arī ārpus tās robežām. Šobrīd tā ir nopērkama Helsinkos (Laikmetīgās mākslas muzejā Kiasma un Stockmann), kā arī Tallinas Laikmetīgās mākslas muzejā Kumu. Un interneta veikalā www.amazon.co.uk. Tā mums bija pilnīgi jauna pieredze, kas kārtējo reizi tikai apliecina vispārzināmo, ka patiesībā viss ir iespējams.

8. Kāds, jūsuprāt, ir Latvijas dizains (grafiskais, produktu u.c.)?
Mūsuprāt, Latvijas dizains ir viena no lietām, ar kuru varam lepoties. Turklāt tas arvien vairāk tiek pamanīts arī pasaulē (Rijada, an&angel u.c.). Plašā klāstā tas pārstāvēts arī grāmatā – kā neatņemama un, mūsuprāt, ļoti būtiska laikmetīgas pilsētas sastāvdaļa.

9. Ko darīt dizaineriem, kas vēlas jums kaut kā nākt palīgā vai sadarboties?
Mēs esam atvērti visdažādākajām idejām un sadarbības iespējām.

10. Kādi jūsu tālākie plāni?
Šobrīd aktīvi strādājam gan pie www.anothertravelguide.com pilnveidošanas, gan arī pie grāmatas izplatīšanas stratēģijas – mūsu mērķis ir, lai kā savveida laikmetīga un kreatīva Rīgas vizītkarte tā būtu pieejama iespējami plašā ģeogrāfijā. Lai atrasta un izšķirstīta kādā grāmatnīcā vai kādu no Rīgas nesen atgriezušos draugu mājās, šī grāmata kļūtu par mudinājumu atbraukt uz Rīgu arī tiem, kas iepriekš to nav pat iecerējuši.

Šoreiz vienu grāmatas eksemplāru izspēlēsim caur Twitter. Lai piedaītos:
1) Seko mums twitterī;
2) Tvīto (vai RT): Gribu vinnēt Another Travel Guide grāmatu http://ofhqz.th8.us
3) dari to līdz 15. decembra plkst. 18:00.

Paldies Unai par interviju un ATG grāmatu!

Tā, lai arī saraksts vēl papildinās, laižam gaisā designBlog jaunumu — aktīvo Latvijas dizaineru katalogu. Ideja ir vienkārša, apkopot visus šobrīd strādājošos dizainerus no Latvijas, kuru darbi ir apskatāmi online. Dizaineri un uzņēmumi tiek klasificēts pēc reāli padarītā, ne iedomātā. Tā kā darbs nav vienkāršs, tad lūdzam palīdzību — ja zināt kādu, kam tur ir jābūt, bet kura nav — rakstiet!

LADC aicina pieteikties uz Pim Gerrits (NL) lekciju un meistardarbnīcu, kas notiks 26.novembrī plkst. 11.00, SSE Rīga telpās, Strēlnieku ielā 4a. Pim Gerrits jau kopš seniem laikiem strādā aģentūrā Kessels Kramer (kuru mājas lapa un darbi, ja kas, arī kopš seniem laikiem ir ievērības ļoti cienīgi).

Pim Gerrits is one of the longest serving creatives at KesselsKramer. He functions predominately as a writer though his role covers a wide amount of activities such as directing, acting and staging events to fuel the diversity of work produced by the agency.

Over the last 5 years he has helped KesselsKramer launch and build some of its most iconic brands such as the mobile network Ben, MTV Japan, Bavaria beer and Bol.com, as well as numerous cultural projects like the exposition ‘Held/Hero’ for the Amsterdam Rijksmuseum, the art project ‘Eye’ for a national newspaper and the biggest cultural fair in The Netherlands, the Uitmarkt festival.

Pim Gerrits is responsible for the world’s first dog billboard, the world’s first buried ad, the  world’s first book-poster and the world’s first album film, based on an album by the Netherland’s most critically acclaimed hip hop crew.

lekcija Creating brands – This time it’s personal A lecture about creating and building brands the KK-way. With lots of beautiful and bizarre examples from our work for the ‘Hans Brinker Budget Hotel’, ‘Do’, mobile phone company ‘Ben’ and others.

workshop: Eat up – Introducing a Dutch brand in Latvia

About KesselsKramer:
Kessels Kramer is a communication agency located in a nineteenth-century church in the heart of Amsterdam. Founded in 1996, the agency is known for their work for national and international
clients such as Diesel, Nike, Oxfam, Ben, the infamous Hans Brinker Budget Hotel chain and many others. KesselsKramer also created ‘The Other Final’, the internationally awarded documentary film about the football match between the world’s lowest ranking teams Bhutan and
Montserrat, which takes place on the same day as the World Cup Final.

Since its inception KesselsKramer has made a big name for itself thanks to the unique and controversial advertising campaigns the agency has unleashed across a wide range of media platforms. KesselsKramer works in different disciplines, such as film, photography, graphic design, exhibitions, t-shirts, magazines, books, music videos and advertising campaigns. The focus is on the development of a unique concept with a powerful message that is disseminated through the most suitable medium.

Dalības maksa uz lekciju LADC biedriem Ls 30, pārejiem Ls 50 (PVN iekļauts).
Dalības maksa uz meisterdarbnīcu LADC biedriem, kuri iet arī uz lekciju, Ls 30, parejiem Ls 50.

Sūtiet pieteikumus un jautajumus uz zane@ladc.lv

10 + 10 intervija ar Francijā dzīvojošu interaktīvo dizaineri no Rīgas Andreas Šabelnikov, kura specializācija ir izklaides industrijas interaktīvie projekti, turklāt kurš pamanījies izveidot uzņēmumus gan Maskavā, gan Francijā.

1. Who are you? Please tell about yourself.
I was born in 1985, in Riga. I spent like 20 years living in Latvia, but then I moved to Russia/Moscow, to found Arysmedia.ru. It was also started firstly in Latvia, we have managed a couple of projects in Riga, but then the target moved to Russian Entertainment Market.
Right now, I’m creative director of two agencies, one is in Moscow, second one is where I live, in French Riviera, South of France. We are currently opening an office here.
Since I was a kid, I used to draw a lot. During my school classes, at home, everywhere. Within some time, I started to realize that something like that could possibly tie with my possible occupation. I started to be more digital, started playing with Photoshop and other stuff. In a couple of years I was hired by several Latvian web agencies and  was working there as a junior web designer. This period of time gave me a good experience and opportunity to high range clients (British Airways). After some time, my life started to be more and more interesting. I started working as a freelance web designer. During these years, I had a chance to work with such clients like Paramount, MGM, Fox, Warner Bros, Bacardi, Samsung, Toyota and many others. Right now I am pretty happy with everything around me but one of my goals is to open a creative agency in South of France.

2. What is design for you?
Design is everything I do. My fears, my mind, my life, my inspiration and my beloved job :)

3. What do you consider worthy of attention in Latvian design?
At the early stage, when I began working for Latvian companies, I was completely stuck as I didn’t see much going on in design area around the Latvian market. I don;t really know how is it going now but I have a lot of friends who tell that things remain the same. Anyway there still is a lot of talented people whom I really respect (I can not really name any of them, cause maybe i will forger someone and then I will feel bad, bur for sure, there are plenty designers which i talk to, and of course i visit www.shout.lv, where Raitis Shevelis is the owner).

4. What are you busy with when not working?
I am trying to spend as much time as I can with my family, do sports, stay fit, play video games with my brother, watching movies and be a fan of a local soccer team. Oh, and photography, of course.

5. You have quite famous clients. How come?
I just had worked a lot. At the beginning, I was kind of concentrated and focused on improving my position in entertainment business area and this actually is what I like to do more. My future plans and goals are tied to increase possibility to work in this industry and to get more various clients and projects to work on.

6. What do you do when you are stuck?
I close my computer for a few days, go out, meet friends, have a couple of beers, relax. I have to change my lifestyle for a while. Maybe make a bike ride. After these stages I am OK. I hate to work by the computer when I am stuck and feel empty. I would rather go anywhere and switch to any other interesting things in life.

7. Three things you really like and would recommend to others.
Try to enjoy the work you do as much as you can. This makes life go interesting and you feel stronger. Imagine first — it’s a hobby. and second, let’s call it job. The third one — if you really like job and its direction, try to spend as much time as you can. One day something special will knock on your door. Maybe it’s gonna be a very famous client? Just keep doing it.

8. How to become a good designer?
It’s all about you. If you feel you have a talent, go on, don’t listen to anyone, just practice. Do follow what you have in mind, express yourself, show your works, get feedback, make people talk about your designs.

9. What’s important in design process? What’s important in general?
In design process, there always should be communication process between the manager, client and project director. This is actually a wire which goes directly to artist and the result of their conversations, hopefully dialogues are usually as good as we planned. I find this process being the worst case when design project is completed with plenty of mistakes — graphical or whatever.
In general, it’s great to live and work and love your family.

10. Where the world is going? And what are your plans?
My plans are to stop the world to go somewhere. I want to be steady at one place, working, enjoy life, maybe to open a new branch office in another country, but remain more stable.

www.itsandreas.com
www.digitalsoftbox.com
www.digitalabstracts.com
www.arysmedia.ru

Latvijas Nacionālā bibliotēka piedāvā apskatīties Latvijas plakātu kolekciju, kas aptver laikaposmu no 19. gadsimta otrās puses līdz mūsdienām. Tur ir gan dažādi plakāti, gan reklāmas, kur viss sadalīts pa kategorijām. Arī šajā kolekcijā nav pārāk domāts par navigāciju, kā rezultātā nav līdz galam skaidrs vai izdevies visu apskatīt vai arī kas palicis nepamanīts, taču ļoti patīkami, ka darbi ir publiski pieejami.
Ir interesanti apskatīt kā ‘audzis’ Latvijas plakāts un varētu arī teikt, ka Latvijas grafiskais dizains. Var izpētīt cik plakātos izmantoti burti vai formas un cik ilustrācijas vai zīmējumi, kā ir ar fotogrāfiju, eksperimentiem, realitāti, jokiem/nopietnību, ‘ietekmēšanos’ no Šveices dizaina skolas un Poļu plakātu skolas.
Uz to visu var skatīties dažādi, taču tas ir tas kas mums ir (piemēram izskatās, ka 70. gadu psihadēlija mums ir gājusi secen). Viens ceļš ir turpināt taisīt pa vecam, otrs visu noliegt, bet iespējams, ka kādam izdodas tur ‘izrakt’ pamatus nākotnes Latvijas grafiskajam dizainam.

Daži piemēri (bez atlases ar vēstījumu):

Tiem, kas vēlas šajā kolekcijā nokļūt, viens no ceļiem ir piedalīties ‘Arī brīvība‘ plakātu konkursā un rādīt ko māk, ja kas.

Gusts Rutkis ir 1979. gadā Rīgā dzimis grafiskais dizaineris, kas darbojas arī ar skaņu. Jautāts par bildi Gusts atbildēja: “nu tāds es izskatījos tieši 17:17. pie savas virpas….”.

1. Pastāsti par sevi — kur esi radies, ko dari, ko vēlies darīt vairāk?
Nekas pārlieku interesants, ko stāstīt, man nav. Esmu no Rīgas… Nedaru neko tādu, par ko varētu rakstīt avīzes vai rādīt tv.
Man nav specifiskas dizaina izglītības – esmu beidzis filozofus. Pašreiz, strādāju reklāmas aģentūrā McCann Erickson.

2. Kas ir dizains? (labs dizains? slikts dizains?)
Dizains ir vēlme uztaisīt kaut ko smuki, vai gluži otrādi – apzināti neglīti. Kritēriji tam ir izkaisīti tik plaši, ka tos nespētu uzskaitīt pa centīgākie enciklopēdisti. Un tie, kas strādā šai frontē, ir dažus priekš sevis izvirzījuši priekšplānā. Viņi mēģina ar tiem sadzīvot.  Nu, un šī kopdzīve mēdz kaut kur materializēties. Varam to saukt par dizainu.

3. Vai latviešu dizainā ir kaut kas īpašs, ko varētu saukt par ‘īpašo Latvijas lietu’? (man, piemēram patika tas kolkas fonts..)
Šķiet, ka nē…  Varbūt ir jāpaiet kaut kādam laikam, lai spētu to īpašo ieraudzīt, jo pašreiz mēs ar to esam pārāk saauguši. Bet varbūt izrādīsies, ka nekas tāds specifisks nemaz nav bijis…
Par kolku (fontu) – nav tā, ka mani iedvesmoja kaut kas Kolkā. Es vienkārši taisīju vienu logo, zīmēju burtus. Pasūtītājam tie laikam nepatika. Tad man šķita, ka tomēr tur kaut kas ir, un saņēmos sataisīt parējos. Un nosaucu to visu par Kolku – forša vieta un forši skan.

4. Ko dari, kad nestrādā?
Ik pa laikam mēģinu kaut ko muzikālu sarakstīt… vispār, gribētos vairāk laika veltīt 1000 mazām ausīm. ir dažas idejas, kuras varbūt kādreiz kaut kur materializēsies… Vēl spēlēju tenisu, un dažkārt braucu makšķerēt.

5. Kā tavuprāt ir būt par dizaineri Latvijā? Kā kļūt par labu dizaineri?
Kā citur nezinu, tāpēc nevaru salīdzināt.
Jābūt kritiskam pret saviem darbiem, un jācer, ka kādam patiks tas, ko tu dari. Jo var taču izrādīties, ka tas, kas patīk tev, ne visai interesē citus. Ka tie kritēriji, kurus tu esi sev izvirzījis, citiem šķiet nebūtiski.

6. Ko dari, kad ‘iesprūsti’?
Būt iesprūdušam nozīmē mēģināt kaut ko jaunu (vizuāli) pateikt. Kā jau visas neierastas lietas, tas rada pretestību. Bez iesprūšanas, dizains ir tikai savu (vai sliktākajā gadījumā citu) ideju atražošana. Pārsvarā gadījumu, izrādās, ka tieši to no tevis vēlās.  Bet ko es tad daru?… Es diezgan pašsaprotami daru pašu muļķīgāko – krītu panikā.

7. Trīs lietas, kas tev patīk un ko ieteiktu citiem.
Saglabāt iesācēja sajūtu (ne tikai dizainā), ko vēl? Varbūt biežāk iedzer ar draugiem vīnu. Un trešā… Nu, ja kaut kas konkrēts jāiesaka, tad varbūt palasīt kaut ko, piemēram, man šķiet Alans Votss (Alan Watts) bija baigi foršais tips.

8. Kas nepieciešams, lai varētu nodrošināt rezultātu, kas pašam patīk?
Forša ideja, nezinu gan no kurienes tā nāk, + pacietība, liela pacietība, to realizēt. Nedaudz laika, lai var nolikt malā, un paskatīties ar svaigu aci. Un galu galā, jābūt kādam, kam tas vajadzīgs, vai kas to lietos.

9. Kas tev ir svarīgi dizainā? Kas vispār ir svarīgi?
Mēģināt uztaisīt maksimāli labi, cik tajā brīdī varu.

10. Kas notiks ar Latviju un pasauli kopumā? Kādi ir tavi plāni?
Turpinās izpausties. Foršākā, vai mazāk foršā veidā. Redzi, man patīk doma, ka mēs neesam lietas un objekti, bet darbības. Teiksim tā, nav tādu ābolu, bet ir process – “ābološanās”.  Es nezinu, varbūt tas skan nedaudz traki. Nu, un ja man prasa par nākotni, tad darīsim kaut ko foršu. Vismaz tā, lai pašiem būtu interesanti. Un tas jau būs daudz.

Daži darbi no www.gustsrutkis.lv