Līdz šim esam izvairījušies rakstīt par reklāmu, jo visa reklāmas nozare šķiet pietiekami spēcīga un pašpietiekama, un galu galā reklāma nav dizains. Tomēr kaut kas interesants tajā visā ir, jo caur reklāmas aģentūrām ir gājuši cauri virkne dizaineru, fotogrāfu, ilustratoru, dzejnieku… sākuši kā projektu vadītāji, ārt direktori, tekstinieki un tad pārtapuši par ko citu vai atpakaļ visdažādākajās kombinācijās. Vienus tas novedis līdz tam, ka reklāmu viņi ienīst no visas sirds un negrib par to pat dzirdēt, citi spējuši to uztvert kā skolu – samācījušies un devušies tālāk, bet daži reklāmā ir atraduši tieši to, ko visvairāk arī vēlas darīt (un kas parasti viņiem arī lieliski izdodas). Šķiet, ka Aleksandrs Bētiņš ir tieši pēdējais gadījums. Savos knapi divdesmit gados veidojis gan mājaslapas, gan logotipus un pat filmējies seriālā, līdz izlēma doties pastrādāt uz Viļņu kādā aģentūrā… Rezultātā šobrīd pēc gandrīz desmit gadiem ir aģentūras “Not Perfect YR” viens no īpašniekiem un arī tās radošais direktors.

1. Pastāsti, lūdzu, par sevi – kur esi radies, mācījies un kā nokļuvi līdz reklāmas aģentūrai Lietuvā?
Esmu rīdzinieks, mācijos RV1Ģ, pēc skolas apmeklēju Rīgas mākslas skolu. Paralēli skolām ņēmos ar grafikas dizainu, web-lapām, VJ-ošanu pārtijos, reklāmu filmēšanu pie “Vilkiem”. Tad kādu dienu Lietuvas “Y&R” pasūtīja man weblapu, kur, būdams lecīgs freelancers, iereklamēju sevi kā labu radošo, un viņi mani uzaicināja strādāt par copywriteru. Ilgi gāja, kamēr tur nonācu, pastrādāju tur 9 mēnešus, pārkvalificējoties par artdirectoru, jo riebās, kā dizaineri strādāja. Tad atgriezos Rīgā uz kādu pusgadu, radīju bērnu, un vajadzēja pastāvīgu darbu. Rīgā neatradu, kur strādāt, bet kopēju valodu atradu tai pašā aģentūrā Lietuvā, kur ar visu famīliju pārvācos. Pēc kaut kāda laika mēs – Paulius Senuta (MD), es (AD/CD) un Marius Lukošius (CD) pārpirkām “Garage4×4 Y&R Vilņa”, un tā radās lieliska neatkarīga reklāmas aģentūra “Not Perfect”. Tagad jau kādus 2 gadus ar kapeikām ir “Not Perfect Rīga”, arī es no pagājušā gada septembra esmu pārvācies atpakaļ uz savu mīļo Rīgu.
Apmēram tā pagāja pēdējie  8 gadi.
Āmen.

2. Vai tas, ka tagad lūkojies pēc palīgiem Latvijā, nozīmē, ka plāno pārvākties uz Rīgu pavisam?
Esmu jau pārvācies uz Rīgu, bet strādāju vēl arī Lietuvā. Es regulāri lūkojos pēc jauniem cilvēkiem, tagad gan Rīgas, gan Viļņas “Not Perfectam”, gan dizainerus, gan radošos. Jāsaka, ļoti grūti iet ar atrašanu, nav to cilvēku. Dizainerus pārsvarā meklējam skolās, vai jaunus freelancerus, kas pašmācības ceļā ir kaut kur tikuši un kas nav sabojāti ar pieredzi sūdīgās aģentūrās, un viņi diezgan ātri izaug un iemācās daudzreiz vairāk nekā skolā. Principā es viņus pierunāju nemācīties skolā (viņi iet nodot tikai darbus), bet pie mums, un vēl par to saņemt naudu.

3. Šķiet, ka tev izdodas daudz kas – esi veidojis dizainu (šķiet, ka arī esošā “Mooz” lapa ir tevis izstrādāta, ne?) un pat kādreiz spēlējis tīņu seriālā. Kādēļ esi izvēlējies strādāt reklāmā?
Laikam “MooZoom” lapa ir vienīgā, kas vēl dzīva no tiem laikiem. Tajā laikā seriālu filmēja ar steadycam statīvu, kas tad bija jaunums, un mani tas interesēja vairāk nekā visa tā cita ņemšanās. Man patīk dažādas lietas un to mijiedarbība, reklāma ir viena no tām vietām, kur satiekas dažādas disciplīnas, cilvēki, uzzini katru dienu kaut ko jaunu un var daudz iemācīties, un, jo vairāk māki, jo plašāka pasaule. Pašam lepnums, ka esam attīstījuši netipiskas lietas reklāmas aģentūrai, piemēram, iepakojuma dizainu, ko parasti taisa specializēti kantori, bet tagad Lietuvas un Latvijas ražotāji, kas pirms tam griezās Anglijā vai Amsterdamā, piemēram, pie “Classensiem”, nāk pie mums. Tāpat postproduction un ilustrācija ir tā lieta, ko esam ļoti attīstījuši tieši aģentūras iekšienē, un pie mums strādājošie dizaineri savos portfolio sāk likt darbus, ko taisījuši aģentūrā, kas ir retums.

4. Kas, tavuprāt, ir reklāma un kas ir dizains? Kur un vai vispār ir robeža?
Reklāma ir tas process, kas rada priekšstatu par kaut ko, tad nu dizains palīdz to veidot labāku – funkcionāli, vizuāli, emocionāli. Pa lielam robežas nav, bet ja grib, var novilkt, tādā blurčikā.

5. Vai atšķiras strādāšana Lietuvā un Latvijā?
Nu, man personīgi jā, jo ilgi nostrādāts Lietuvā. Īpaši atšķiras ārējie aģentūras resursi, tādi kā foto, video, mūzika, ilustratori, producenti, kur visi jau savējie un viens otru saprot no pusvārda. Liekas, ka kopējais industrijas līmenis ir augstāks Lietuvā. Sākumā Latvijā likās, ka visi ir iedomīgi un baigi gudrie runātāji, jo nebija vēl atrasti darītāji, bet tagad jau atrodas nenoguruši pašaizliedzīgi cilvēki, kaut gan pagaidām tāpat daudz strādāju ar Lietuvu.

6. Kā nokļūt līdz labam galarezultātam (vienalga, reklāmā vai dizainā)?
Šis ir labs un ļoti daudzpusīgs jautājums, varētu runāt stundām, un, domāju, viss beigtos ar sarunām par kvanta mehāniku vai skudru pūžņa uzbūvi. Man darbā ir divi galarezultāti – viens individuālais un otrs, kā panākt visai aģentūrai izcilu gala rezultātu. Galarezultāts aģentūrai ir nevis viens projekts, bet vidējais no visiem darbiem, ko dari un kā dari – nepietiek ar vienu izcilu darbu un tūkstoš sūdiem.
Lai to panāktu, visam darba procesam jābūt interesantam, lietderīgam un iedvesmojošam. Pirmkārt, ir pašam sevi jāiedvesmo konkrētajam uzdevumam, lai dabiski sanāktu “cenšanās” un aizrautība, un jāzina, ka viss sanāks, bet, protams, jābūt arī nežēlīgi paškritiskam mierīgā manierē. Tikpat svarīgi ir mācēt iedvesmot citus, piemēram, dizaineru  – aģentūrā tomēr ir fabrikas ritms, un tās iedvesmas ne vienmēr stāv pa rokai, pēc viena projekta jāpārlec uz citu un tad atpakaļ, tā pārslēgšanās, iejušanās ir tās maģiskās lietas, kur jāņem talkā šamanisms.
Parasti reklāmas radīšanas process sastāv no stratēģijas, radošās idejas un visbeidzot – izpildījuma, katrai daļai ir japapildina vienai otru, un svarīgi, lai cilvēki, kas pie tā strādā, nesāktu dalīt robežas, kur beidzas, kur sākas viņu pienākumi, jo konkrētu robežu nevar novilkt. Ļoti svarīgi ir mācēt nodot uzdevumu – saprotami un iedvesmojoši, tāpat arī uzdot jautājumus.
Ir jāciena cilvēki, kam tu to dari – ja tu uzskatīsi visus klientus par idiotiem, pats tāds kļūsi, ir jāsaprot, ka visu var izdarīt labāk un ka nav sliktu klientu. Nedrīkst arī aizmirst, ka klients maksā par to, ka tu viņam saki taisnību un nepiekrīti viņam, ir jāaizmirst par neērtajām situācijām, termiņu nokavēšanu (saprātīgi) laba rezultāta vārdā – jo tas ir tas, ko klients un citi atcerēsies.
Ir jāsaprot, ka tie foršie darbi, kas manīti mūsu valstī vai blakus, ir taisīti par tādu pašu budžetu, ar tikpat īsu termiņu, ar tikpat piekasīgiem klientiem kā visi – jautājums ir tikai par to, cik tu extra ieliec sevi. Es neciešu, ja tikai pēc projekta tu saproti, kā to vajadzēja darīt, jo iespēja ir tikai viena, tāpēc daudz ieguldu laiku pre-prodakšanā.

7. Kādas, tavuprāt, ir 3 stiprās un 3 vājās  latviešu dizaineru īpašības (tās, ar kurām lepoties, un tās, kuras derētu uzlabot)?
Ir dizaineri, kas ir personības un ir gatavi zem katra darba parakstīties – tā ir stiprā īpašība; ir dizaineri, kas iet uz darbu atsēdēt un tad mājās top freelance dizaini – tā ir vājā īpašība. Vispār katram cilvēkam ir jātrod sava iekšējā motivācija, interesantums katrā darbā, robeža, kas jāpārkāpj – ja šie jautājumi stāv galvā ikdienā, tas ir labi; ja tu sāc domāt, ka citi ir vainīgi un tev nav pietiekami interesanti vai vēl kaut kas, lai izdarītu labi, – tas ir slikti. Mazāk muldēšanas, vairāk darīšanas būtu labs vektors jebkuram latvietim, ieskaitot mani. :)

8. Raklāmas aģentūrās cilvēku mainība parasti ir diezgan augsta. Kādiem cilvēkiem tur vajadzētu iet strādāt un kādiem labāk nemaz nemēģināt?
Tiem, kam nepatīk reklāma un kas netic, ka var izdarīt labāk nekā jau ir,  – tiem labāk nemaz nemēģināt, savukārt tie, kam riebjas reklāma, bet viņi domā, ka var būt labāk un grib mainīt  – varētu mēģināt. Tiem, kas domā, ka strādāt reklāmas aģentūrā ir  “stilīgi” pavadīt laiku, domājot “crazy” idejas – nav ieteicams; tiem, kas saprot, ka ir daudz jāstrādā un jāstrādā – tiem jā.
Strādājot reklāmas aģentūrā, var iegūt ļoti labu praksi. Es runāju pārsvarā par jauniem cilvēkiem, jo cilvēki ar pieredzi parasti jau ir aplauzušies un diemžēl paši gudri. :) Mērķis noteikti nav mainīt cilvēkus, bet lai viņi aug un attīstās.

9. Kas tev ir laba reklāma vai labs dizains?
No vienas puses, labs dizains ir tāds, kur nejūt dizainu, no otras puses, tas ir kaut kas, kas pilda savas funkcijas un nav bezpersonisks. Kaitina, kad dizains ir dizaina pēc.
Ar reklāmu ir līdzīgi – laba reklāma neizskatās pēc reklāmas. Laba reklāma ir tāda, kas pretendē arī uz kulturālu vērtību  – interesantu stāstu. Kā jebkam, ne tikai reklāmai  – biznesam, izglītībai, žurnālistikai ir jāciena otrs; ja tu pievērs cita uzmanību, uzrunā – tad attiecīgi rēķinies, ka tev būs kaut kas skaidri jāpasaka un lai nav garlaicīgi un lieki patērēts cita laiks.

10. Kādi ir tavi nākotnes plāni?
Tuvākajā nākotnē plāns ir pabeigt vīt ligzdu – esam tikko ievākušies jaunās telpās pie “Piena”, virs “Kefīra”, kur citi produkti. Tāpat turpinām attīstīt “Not Perfect Rīga”. Tā kā mēs esam jauni, mums daudz kas jāpierāda, mēs arī strauji augam, meklējam vēl cilvēkus. Plāns ir vairāk sadarboties ar vietējiem fotogrāfiem, filmu studijām, ražotājiem utt. un vispār sakult ūdeni Latvijā, un ienest jaunu vēsmu.

Galvenais attēls: 17:17 ir Not Perfect Riga ofisa dīvāns.

Vairāk info un darbi:
www.not-perfect.com
http://www.facebook.com/NotPerfect Photos
http://www.facebook.com/NotPerfect Videos

Ir sākusies darbu iesniegšana piektajam radošās izcilības festivālam ADwards. Šogad no 17. līdz 19. martam Rīgā norisināsies jau piektais radošās izcilības festivāls „ADwards”, kurā labākie Latvijas reklāmas un dizaina mākslinieki savā starpā cīnīsies par Meistarības ordeņiem. Savukārt darbus varēs iesniegt, sākot no piektdienas, 26. februāra, līdz pat 11. martam. Šogad par festivāla saukli izvēlēts „Make ideas not war” (Radiet idejas, nevis karojiet).

Ēriks Stendzenieks, Latvian Art Directors Club prezidents:
“Ekonomiski grūtos laikos gaisā pieaug spriedze, daudzi kļūst kreņķīgi un jūtīgi. Radošās industrijas nav izņēmums. Visa mana pieredze liecina: kašķi iznieko enerģiju un resursus, kas patiesībā vajadzīgi ideju radīšanai. Tāpēc festivāls šogad notiek miera un sadarbības zīmē. To vajag gan industrijai, gan klientiem, gan visvairāk – sabiedrībai kopumā! Pieci pazīstami Latvijas reklāmas darboņi pus dienu svīda fotostudijā, lai nāktu pie Jums ar ziņu: “Make Ideas. Not War”.

ADwards darbu pieņemšana notiks no 26. februāra līdz 11. martam. Pieteiktajiem darbiem jābūt radītiem laika posmā no 2009. gada 1. februāra līdz 2010. gada 1. februārim. Viena – pirmā darba iesniegšana visiem festivāla dalībniekiem ir bez maksas, savukārt par katru nākamo darbu jāmaksā dalības maksa Ls 50 + PVN (tai skaitā arī par katru darbu sēriju, kura var sastāvēt ne vairāk kā no 3 darbiem). Tāpat kā pagājušo gadu, arī šogad, lai atbalstītu lietišķā dizaina attīstību Latvijā, industriālā dizaina kategorijā darbus varēs iesniegt bez maksas. Turklāt šogad arī grafiskā dizaina kategorijā darbus, bet tikai tos, kas drukāti uz ADwards ilggadēja drauga un atbalstītāja MAP Latvia papīra, varēs iesniegt bez maksas.

Latvijas talantīgākos reklāmas māksliniekus vērtēs un izvēlēs nopietna žūrija. Tajā darbosies aģentūras  Crispin Porter + Bogusky Europe radošais direktors Anders Gustafson. Tieši viņš kopā ar savu komandu iepriekšējā gadā saņēmis 16 ievērojamas balvas, ieskaitot sudraba lauvu Cannes Lions konkursā, zelta un sudraba zīmuļus konkursā One Show, kā arī citus. Tāpat žūrijā darbosies Vācijas BBDO radošais direktors Jan Leube, digitālo projektu radošais direktors Geoff Gower, Berlīnes reklāmas aģentūras ADC tekstu autors Marc Wirbeleit, reklāmas aģentūras Surface radošais direktors un tipogrāfs Markus Weisbeck, kā arī Latvijas vadošo reklāmas aģentūru pārstāvji.

Festivāls tiks atklāts trešdien, 17. martā, kad plkst. 20:30 Balzāmbāra restorānā (adrese: Doma laukums 2, Rīga), uz LCD ekrāniem tiks demonstrēta radošās izcilības festivālam ADwards iesniegto darbu izstāde, kā arī svinīgo uzrunu teiks LADC prezidents Ēriks Stendzenieks un festivāla žūrijas pārstāvji. Savukārt 18. martā plkst. 9:30 viesnīcā Albert Hotel (adrese: Dzirnavu iela 33, Rīga) notiks Latvijas institūta (LI) rīkota diskusija „Kam ir vairāk sakāmā – Rīgai vai Latvijai?” 18. marta vakarā pludmales sporta centrā Brazīlija notiks aģentūru mači pludmales futbolā. Savukārt piektdien, 19. martā, viesnīcā Albert Hotel visas dienas garumā notiks festivāla radošā daļa – lekcijas un semināri pasaulē slavenu un atzītu reklāmas speciālistu vadībā. Vakarā īpašā apbalvošanas ceremonijā klubā GODVIL (adrese: Brīvības gatve 214b, Rīga) tiks sumināti ADwards festivāla uzvarētāji.

Vairāk: www.adwards.lv

PAPILDINĀTS: Ja vēlies iegūt grāmatu, tad seko mums twittterī un RT: Gribu vinnēt grāmatu: Vizuālā komunikācija. http://746mw.th8.us Visi, kas to būs retvītojuši līdz 5.februāra plkst. 18.00 un būs mūsu sekotāji, piedalās izlozē un viens laimīgais tiks pie grāmatas!

Pagājušā gada nogale bija ražena ar Latvijā iznākušām grāmatām, kas tieši vai netieši ir saistītas ar dizainu. Ar vizuālo komunikāciju parasti saprot informācijas nodošanu vizuāli, kas sevī ietver gan grafisko dizainu un reklāmu, gan citas ar acīm uztveramās informācijas nodošanas veidus. Lai arī grāmata ir tulkota, tomēr tas ir ievērības cienīgs notikums, ka par šādām tēmām var lasīt latviski. Piedāvājam nelielu ieskatu par grāmatas saturu.

Neliels apraksts no izdevniecības Jānis Roze:

Bū Bergstrems. VIZUĀLĀ KOMUNIKĀCIJA.

Grāmata Vizuālā komunikācija iepazīstina ar izplatītākajiem mūsdienu plašsaziņas līdzekļiem un parāda, kā teoriju izmantot praksē un, sākot ar stratēģiju un vēstījumu un beidzot ar dizainu un iedarbību, radīt spēcīgu komunikācijas ķēdi, kas spēj sasniegt mērķauditoriju.
Šī grāmata būs neatsverams palīgs ikvienam, kas vēlas komunicēt ar tēlu un teksta starpniecību. Jo īpaši noderīga tā būs grafiskā dizaina, reklāmas, žurnālistikas, informācijas tehnoloģiju, masu komunikācijas, fotogrāfijas, kino vai TV nozaru studentiem.

Lai vizuālo teoriju aplūkotu atbilstošā kontekstā, Vizuālā komunikācija ir bagātīgi ilustrēta ar spilgtiem attēlu paraugiem – gan pavisam nesen tapušiem, gan arī klasiskiem. Katru nodaļu noslēdz pamatnostādņu kopsavilkums, kas atgādina izlasīto un palīdz iegaumēt svarīgākās atziņas.

Šī mūsdienīgā apcere sniedz ieskatu plašā tēmu lokā:
- komunikācijas stratēģiskā plānošana;
- vēstījuma formulēšana un dizains;
- efektīvs tēlu lietojums;
- spēcīgs dizains kā līdzeklis skatītāju piesaistei un ievirzīšanai;
- veiksmīgs kopiespaids: kā panākt skaņas, teksta, tēlu, krāsu un kustības savstarpējo saspēli.

Grāmatas autoram Bū Bergstremam ir plaša pieredze vizuālās komunikācijas jomā. Viņš strādā par pasniedzēju dizaina augstskolās un universitātēs, vada meistardarbnīcas fotogrāfiem un žurnālistiem un seminārus radošo industriju pārstāvjiem, darbojas kā konsultants. Bergstrems sarakstījis sešas grāmatas un par sasniegumiem komunikācijā saņēmis daudzas balvas un prēmijas.

Daži grāmatas atvērumi:

Grāmatu var iegādāties Jaņa Rozes grāmatnīcās un arī www.jr.lv,
Lukabukā, 11.novembra krastmalā 35 www.lukabuka.lv un citos grāmatveikalos.

Latvijas Nacionālā bibliotēka piedāvā apskatīties Latvijas plakātu kolekciju, kas aptver laikaposmu no 19. gadsimta otrās puses līdz mūsdienām. Tur ir gan dažādi plakāti, gan reklāmas, kur viss sadalīts pa kategorijām. Arī šajā kolekcijā nav pārāk domāts par navigāciju, kā rezultātā nav līdz galam skaidrs vai izdevies visu apskatīt vai arī kas palicis nepamanīts, taču ļoti patīkami, ka darbi ir publiski pieejami.
Ir interesanti apskatīt kā ‘audzis’ Latvijas plakāts un varētu arī teikt, ka Latvijas grafiskais dizains. Var izpētīt cik plakātos izmantoti burti vai formas un cik ilustrācijas vai zīmējumi, kā ir ar fotogrāfiju, eksperimentiem, realitāti, jokiem/nopietnību, ‘ietekmēšanos’ no Šveices dizaina skolas un Poļu plakātu skolas.
Uz to visu var skatīties dažādi, taču tas ir tas kas mums ir (piemēram izskatās, ka 70. gadu psihadēlija mums ir gājusi secen). Viens ceļš ir turpināt taisīt pa vecam, otrs visu noliegt, bet iespējams, ka kādam izdodas tur ‘izrakt’ pamatus nākotnes Latvijas grafiskajam dizainam.

Daži piemēri (bez atlases ar vēstījumu):

Tiem, kas vēlas šajā kolekcijā nokļūt, viens no ceļiem ir piedalīties ‘Arī brīvība‘ plakātu konkursā un rādīt ko māk, ja kas.