Tā kā resursu otrreizēja izmantošana un pasaules glābšana šobrīd ir itin aktuāla, iepazīstinam ar veidu kā pagarināt jau reiz nozāģētās egles mūžu. Ja parasti egli pēc svētkiem izmet vai sadedzina, atmiņas izgaist, bet paliek CO2, tad NRJA piedāvā egli iekārt eglē.

“Svētkus nosvinējušo egli sazāģējam gabaliņos, piestiprinam pakulu striķīti un egle dzīvo nākošo mūžu kā egles rotājums jau nākošajā gadā. Ar katru gadu rotājumu paliek arvien vairāk, un katrs stāsta par saviem svētkiem.
Par zaļo!”

Vairāk www.nrja.lv.

NRJA paziņo par jaunumu — vienu no pēdējiem NRJA tapušajiem dizaina darbiem — ’spogulīt, spogulīt saki man tā… ‘.

Lūk ko saka paši autori:
Koncepts: Dzīvs spogulis ar piecām kustīgām galvām. Spogulis, ar kuru var sarunāties — spogulīt, spogulīt saki man tā…  un noteikti sagaidit atbildi. Pašpietiekams izstrādājums, kurš stāv pats uz savām kājām. Vienkārši labākais. Un, protams, mēs pazīstam  ‘dear ingo’.

Ja vēlaties uzzināt vairāk: www.nrja.lv.

Par arhitektūru un dizainu 10+10 intervija ar arhitektu Uldi Lukševicu no arhitektu biroja NRJA.

1. Kas ir NRJA? Kas esat, kāpēc esat un kas jūs visus vieno?

NRJA (no rules just architecture) ir arhitektu birojs. Maināmies līdzi procesiem, kas notiek nozarē un valstī – no 12 cilvēkiem gada sākumā, šobrīd esam palikuši 3. Vienojošais ir tas, ka mums patīk tas, ko mēs darām.

2. Kā kļūt par labu arhitektu?

Easy ) jāiegūst laba izglītība, ko Latvijā vairs nevar izdarīt, jānokļūst labā birojā, jo tas, kā tiek sākumā sakārtotas smadzenes, pārsvarā atstāj neizdzēšamu iespaidu uz tālāko darbību (arhitektiem pēc augstskolas beigšanas vismaz 3 gadi jāstrādā sertificēta arhitekta vadībā un tikai tad var pretendēt uz sertifikātu, kas dod tiesības pašam izstrādāt un parakstīt projektus), jāiegūst pieredze – bez pieredzes šajā profesijā vari būt tikai ‘daudzsološais’, un pārējais viss kā jebkurā lietā – jāgrib darīt, jāsaglabā pozitīvā attieksme, jāmīl, jādzīvo un jārada )

3. Vai Latvijā ir kaut kas, ko nevar atrast nekur citur pasaulē?

Māju sajūta. Pārējais viss ir arī citur.

4. Kāds, jūsuprāt, ir Latvijā veidotais dizains? Kas ir mūsu stiprās un kuras vājās puses?

Īsti objektīvi par to nevaru spriest, jo pilnīgas kopainas sajūtas man nav, bet galvenā problēma ir tāda pati, kas visām lietām, kas paredzētas vietējai lietošanai – mazais tirgus. Grafiskais dizains it kā nav saistīts tikai ar vietējo patērētāju, tā ir priekšrocība, no otras puses, katrs, kuram ir pieejams internets un pašā ir interese par savu darbu, neglābjami seko līdzi tam, kas notiek pasaulē, kā rezultātā Latvijā veidotajam dizainam nav īpašu atšķirību no citā vietā radītā.

5. Vai arhitektiem ir vajadzīgi dizaineri?

Protams, ka arhitektiem ir vajadzīgi dizaineri un dizaineriem ir vajadzīgi arhitekti, jo kaut kur tās radītās lietas ir jāliek un apģērbtajiem cilviņiem ir jādzīvo ). Un tā kā arhitektūra ir visu mākslu māte, tad Welcome back )

6. Ko jūs darat, kad ‘iestrēgstat’?

Iedzeram. Apzinām problēmu, kuras dēļ kaut kas ir uzkāries un meklējam variantus, kā to atrisināt savādākā ceļā. Ja tu nespēj atrisināt problēmu, tad tas ir tikai tāpēc, ka tu spēlē pēc kaut kādiem noteikumiem )

7. 3 lietas, kas jums patīk un ko ieteiktu citiem.

Darīt to, ko gribas darīt, pats būsi apmierināts un apkārtējos spēsi pavilkt līdzi. Tas neattiecas uz maniakiem-slepkavām.

8. Bez kā gandarījums par rezultātu nav iespējams?

Arhitektūra ir sociāli atbildīgs mākslas paveids, jo lielākoties, cilvēks piedzimst mājā, lielu daļu mūža pavada mājā un arī nomirst mājā. Un arhitektam ir tā iespēja uzlabot cilvēkam dzīves scenogrāfiju, izdarīt tā, lai tas justos labi, lietojot tam radīto telpu. Tāpēc gandarījums par rezultātu nav iespējams bez fīdbeka, bez pasūtītāja prieka par kopīgi veikto darbu, kas parasti parādās jau procesā.

9. Kas jums ir svarīgi arhitektūrā? Kas vispār ir svarīgi?

Nemelot sev. Darīt to, ko gribās darīt. Mīlēt.

10. Kas, jūsuprāt, notiks ar Latviju un pasauli kopumā, teiksim nākamajos 10 gados? Kādi ir jūsu plāni?

Gribās jau būt optimistam, bet Latvijas sakarā grūti tādam būt, turpmākos 10 gadus katrs, kas šeit legāli strādās, maksās šodien sataisītos valsts parādus. Ar pasauli, pa lielam, viss būs kārtībā. Mēs turpināsim strādāt, darbināsim ‘zaļās’ enerģijas, zīmēsim ‘nākotnes spējīgas’ mājas, tā, lai patīk pašiem un pasūtītājiem.

Attēlā (augšā) NRJA plkst. 17:17.

Zemāk daži no NRJA projektiem. Vairāk NRJA mājas lapā.