Latvijas Valsts prezidenta kanceleja izsludina atklātu konkursu „Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas 20.gadadienas logotips”. Konkursā var piedalīties jebkura juridiska vai fiziska persona, vai personu grupa. Jāiesniedz Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas 20.gadadienas svinības simbolizējošas logotipa skices, kas veidotas saskaņā ar konkursa noteikumiem. Piedāvājumu iesniegšanas termiņš – 2010.gada 10.marts līdz plkst. 17:00. Uzvarētājs saņem Ls 500,00 (t. sk. visi nodokļi un nodevas) vai galvenā godalga Ls 300,00 (t. sk. visi nodokļi un nodevas) un divas veicināšanas godalgas Ls 100,00 (t. sk. visi nodokļi un nodevas). Informācijas avots.

PAPILDINĀTS ar designBlog jautājumiem un Ingas Grinfeldes (ASV vēstniecība) atbildēm.

Lieliska iespēja radošajiem prātiem izvingrināt smadzenes un tikt pie MacBook Pro! Šā gada aprīlī ASV vēstniecība atzīmēs Amerikas kultūras mēnesi, kura ietvaros tiks organizēti pasākumi, kas sniegs ieskatu daudzveidīgajā Amerikas kultūrā, kuru ietekmējušas un veidojušas dažādas etniskās grupas un daudzveidīgo reģionu iedzīvotāji.
Gatavojoties Amerikas kultūras mēneša pasākumiem, ASV vēstniecība izsludina logo konkursu, kurā var piedalīties ikviens Latvijas iedzīvotājs. Logo būtu jāattēlo Amerikas kultūras mēneša pasākumu ideja un tajā jāietver sauklis „Made in the U.S.A.”
Konkursa beigu termiņš ir 22. februāris un uzvarētājs savā īpašumā iegūs MacBook Pro portatīvo datoru.

Konkursa nolikums
Vēstniecības mājas lapa

Tā kā izskatnēja vairāki jautājumi no dizaineriem, tad nolēmām uzzināt vairāk no konkursa rīkotājiem.

I.G.: Vairāki cilvēki uzdevuši jautājumu par pasākumu programmu — kad būs lielāka skaidrība, nopublicēsim arī mūsu lapā, bet pagaidām ieskatam: modernās dejas izrādes, kinofilmas, kas Latvijā nav rādītas (veltītas Amerikas imigrantu pieredzei), dokumentālās filmas, simfoniskās mūzikas koncerti, afro-kubiešu džeza koncerti, Zydeco (franču ietekmētas) mūzikas grupas koncerts, Luiziānas (Cajun) virtuves paraugdemonstrējumi, ASV ēdienu nedēļa kādā no ēstuvēm, mūsdienu mākslas un fotogrāfiju izstāde, blūza koncerts, amerikāņu autora darba radiolasījums un vēl citas lietas.

DB: Kādēļ tiek rīkots konkurss? (nevis algots konkrēts izstradātājs)
I.G.:Tāpēc, ka bieži vien labas idejas rodas ārpus ierastajiem ‘kuģu ceļiem’ un mēs gribējām dot iespēju sevi parādīt tieši jaunajiem dizaineriem, studentiem un pat amatieriem.

DB: Kādi ir kritēriji kā tiks noteikts uzvarētājs?
I.G.: Daļa no kritērijiem jau minēta flaijera tekstā, bet īsumā:
- kā tas piesaista skatītāja uzmanību un paliek prātā;
- cik labi tas atspoguļo notikuma būtību un ideju;
- cik tas ir inovatīvs un oriģināls;
- cik tas elastīgi piemērojams dažādiem formātiem.

DB: Kas ir žurīja, kas izvērtēs rezultātu?
I.G.: Žūrijā būs gan vēstniecības darbinieki, gan pieaicināti Latvijas profesionāļi, taču precīzs tās sastāvs vēl nav zināms.  Katram darbam tiks piešķirts kods, tāpēc autoru vārdus žūrijas dalībnieki nezinās.

DB: Kurš izstrādās pārējos materiālus? Vai tiks izmantots tikai logo vai arī tas pats dizianers varēs piedalīties tālākā materiālu sagatavošanā?
I.G.: Visticamāk, ka logo varianti to specifiskajiem pielietojumiem tiks veidoti, pašai vēstniecībai sadarbojoties ar gala produkta izgatavotāju.

DB: Kuri dizaineri, jūsuprāt, piedalīsies? Jaunie, vecie vai jebkuri?
I.G.: Mēs ļoti ceram, ka ne vecums, ne jaunība nebūs šķērslis, lai piedalītos :)

DB: Vai viens dalībnieks var iesniegt vairākus piedāvājumus?
I.G.: Jā, noteikti!  Galvenā balva gan ir tikai viena, bet pārējie 2 labāko darbu autori saņems ielūgumus arī uz kādu no pasākumiem.

UNESCO izsludinājis logo konkursu Pasaules Audiovizuālā Mantojuma dienai. Iesniegšana līdz 15. augustam, uzvarētājam: $2000. Vairāk lasiet UNESCO lapā.

DESIGN FOR A BETTER WORLD NOW. Deadline November 1, 2009.
How Green are you REALLY? To many, sustainability is little more than a trendy slogan or the latest marketing gimmick.
To leaders in design, industry, manufacturing, and the corporate world, GREEN DESIGN
adheres to strict guidelines in order to shape an international agenda and the international community’s attitude toward economic, social, and environmental development.
Both organizing insitutions in Europe and America are inviting open submissions to
honour design innovation and pioneering achievements in this 2010 Awards Program.
Architects, designers, urban planners, governments, manufacturers, corporations,
institutions, organizations, individuals, as well as individual products, buildings, concepts, projects, programmes, and technology are eligible for submission.
A professional jury in the field of sustainability will review submissions and examine their substance and pursuit of excellence and determine the 2008 GREEN GOOD DESIGN Awards accordingly.
Awards are announced in late Spring 2010 to the international press and public.
Awarded individuals, corporations, institutions, products, projects, and programmes form a traveling exhibition in Europe and in the U.S. in 2010 and are published by The Chicago
Athenaeum and The European Centre for Architecture Art Design and Urban Studies.
We invite your application for this 2010 Awards Program.
Nominations are also made by The European Centre’s International Advisory Committee

GREEN DESIGN CRITERIA

Like the GOOD DESIGN Program of 1950, anything and everything is eligible for submission with the emphasis on the following that has successfully focused on the development and implementation of enabling instruments that support actual measures to achieve CO2-reduction, energy conservation, renewable energy sources, recycling, sustainability, quality of life and environment, economic viability, and environmental economics and in particular:

Architecture/Urban Planning/Landscape Architecture:
Skyscrapers, offices, homes, green buildings, green spaces, factories, reforestations,
restorations and renovations that achieve sustainable living, working, and
recreating environments.

Product and Graphic Design:
Innovative Green Products that promote energy savings, recycling, and greater
sustainability in all sectors of industry from consumer goods, furniture, transportation,
equipment, printing and packaging, construction materials to household and business
products.

Corporations:
Companies, developers, manufacturers, contractors, financial parties that have
emblazened the path and taken a leadership role toward renewable resources,
energy management, recycling, and sustainability.

Government:
Nations, states, cities, and towns that have promoted energy-awareness, enacted
legislation, actual programs, conservation, recycling, preservation, renovation,
restoration and redevelopment of their urban, suburban, and rural environments.

Institutions, Organizations, Universities, Media, NGOs:
Public and private entities that have pioneered new concepts, leadership
programmes, public initiatives, public policy, and campaigns for social and
economic well-being, the protection of the environment and its resourses, restorative
enterprises, public-awareness for an emission free environment, global sustainability,
and socially cohesive neighborhoods and cities—from the garden to the planet—
taking into account the environment’s impact for future generations.

New Technology:
Next generation instruments and devices that determine and manage greater
optimum energy standards, efficiency, sustainability, recycling, life-cycle and
facility management.

Programmes and Research:
Innovative and inspiring programmes based on “best practice” results.

People:
Individuals who are leaders, pioneers, and innovators in GREEN DESIGN.

Dalības maksa €300. Pilnu aprakstu var http://www.europeanarch.eu/pdf/2009GREENGDWEBSITE2.pdf. Turpat arī pieteikuma forma.

ES konkurss par bioloģiskās pārtikas zīmi, kas tiks lietots visās Eiropas Savienības 27 valstīs. Ja vēlies piedalīties, studē mākslu vai dizainu, tad sūti savu piedāvājumu līdz 25. jūnijam termiņš pagarināts līdz 06.07.2009. Uzvarētājs saņem 6000 EUR. Vairāk informācijas viņu lapā.
ps. Prieks redzēt, ka organizētāji konkursu organizē ļoti pamatīgi. Tā vismaz izskatās.

Nedaudz savādāka intervija ar grafisko dizaineri Kirilu Kirasirovu.

Dzimis 1973. gadā Talsos. Jau septītajā klasē griezis ārā no žurnāliem logotipus, dalījis detaļās un līmējis kopā pa savam. Padzīvojis dažus mēnešus zvejniekciemā pie okeāna Portugālē, tagad, kopš pagājušā gada rudens, dzīvo Berlīnē (lai Rīgā dzīvotu, esot pārāk daudz jāstrādā). Veidojis daudzus Latvijas kultūras institūciju logotipus, kā piemēram A4D, Laikmetīgās Mākslas centrs, Andrejsala, grāmatas, mājas lapas un identitātes.

1. Kas, tavuprāt, ir dizains?
Grafiskais dizains ir vizuāla valoda, komunikācija – tā uzdevums nav tikai formas piešķiršana saturam, bet drīzāk - satura paplašinājums vizuāli-asociatīvās uztveres laukā – tas piešķir saturam taustāmu raksturu, veido noskaņu.
Pēc būtības taču vienas pienotavas piens maz ar ko atšķiras no kādas citas ražotā. Cilvēks izvēlēsies to, kura pakas apdrukas dizains konkrēti viņa acij šķitīs īsteni „pienīgs“ – vienam tā būs govs pienenēs, citam saistošāks šķitīs vienkārši melniem burtiem uz baltas pakas uzdrukāts: P 1,5%.
Mēs to vien tik darām, kā nepārtraukti vizuālkomunicējam – tāds ir šīs planētas profils. Ja cilvēkā nebūtu tik jaudīgas dziņas uz šo acij uztveramo pašapliecināšanos, signalizēšanu, tad pasaule izskatītos pilnīgi savādāk, iespējams, mēs ģērbtos pelēkos flaneļa kombinezōnos, pārtiktu no bērzu sulām un komunicētu pilnīgi citā frekvencē, kaut gan pat šī aina izskatās diezgan vizuāli pievilcīga un stāstoša.

Dizainers ir radošs amatnieks – tas, kurš nav tik liriski un plaši domājošs, lai būtu mākslinieks.

2. Kur sakņojas latviešu/Latvijas dizains, vai tas vispār kaut kur sakņojas?
Nav ne jausmas. Es nezinu, kas varētu būt tā sakne… nu varbūt klimats un folklora.
Dizainerim piemīt individuāls rokraksts, sava garšas izjūta.
Iespējams, garšai var būt kāda nacionāla nokrāsa, kuru veido apkrāt esošā daba, ainava, pilsēta, sabiedrība… tomēr būtiskākas radošajā procesā ir idejas, individuālā skatījuma aspekts, kurš turklāt pakļauts ļoti saistošai multinacionālai ietekamei, ja vien tu esi pievienots globālajam tīmeklim un esi savā profesijā ieinteresēts.

Bet saknēs smelties vajag, ja vien zina, kā tas darāms.

3. Kā ir sanācis, ka esi taisījis lielāko daļu kultūras iestāžu logotipus?
Vispār mani saista koncentrēts izteiksmes veids, kā ar minimālu objektu un krāsu skaitu paust kādu ideju, jēgu. Logo, (viņš arī Zīmols) ir interesants kalambūrs, ko risināt – ja tā 2D lieta patīk un interesē.

Gadus 6 iepriekš pārtransformējos no reklāmas ad par pašnodarbināto – frīlanseri un biju spiests sākt attīstīt personisko iniciatīvu – piedalīties visadažādākajos zīmolu konkursos, lai tie gali ar galiem kaut kā līmējas. Konkurence Latvijā nav tik skarba, lai būtu bezcerīgi kādu no tiem pa laikam arī vinnēt. Bez tam, tas ir lielisks treniņš prāta asināšanai arī gadijumā, ja tava ideja neaiziet, tu tāpat esi ko ieguvis.

4. Visiem darbiem ir sākums un beigas (parasti), ko tu dari pa vidu?
A da visādi. Dažkārt, ja paveicas ar fiksu ideju, darba beigas ir turpat, kur sākums un nekāds vidus nemaz nesanāk. Citkārt vidus ir tāda stiepti neskaidra defragmentešānās, idejas vizualizācijas meklējumos, līdz viss realizējas baudāmā formā un var likt punktu.

Mans radošais process dalās divās sērijās – pirmās laikā es sabūvēju lērumu versiju un risinājumu, kaudzi dekorāciju – figurāli izsakoties, otrās laikā es visu pamazām vācu laukā, līdz paliek kaut kas pēdējais – viens un tātad būtiskākais, nu, un ap to tad jau var sākt nopietni darboties.

Tā novienkāršošana, minimalizēšana – skaidrākās domas meklēšana ir, manuprāt, tas svarigākais un radoši grūtākais process – nenogurstoši uzdot sev jautājumu, vai doma ir redzama gana skaidri un vai nav vēl kas lieks palicis, ko varētu atmest.

Redz, kā sanāk, skaties grāmatiņu, viss skaidrs, vo tas ir labs dizains un vo šitas tīri tā neko, a šitā es arī mācētu… A, ka pašam rokas jāpieliek, kas sanāk? Brīžiem par savu tizlumu nenobrīnīties – skaidrs tik tas, ka vispā nekas nav skaidrs.

5. Vajag piedalīties konkursos?
Nu bet dabīgi. Pirmkārt, tu vari izvēlēties tos konkursus, kuri tev šķiet interesanti pēc tēmas. Otrkārt, tā ir milzīga praktiskā pieredze darbam ar sevi, savu domu, lielisks tests, lai saprastu, kurā attīstības fāzē tu reāli šobrīd atrodies, ko spēj un ko nespēj celt.

6. Ko tu dari, kad neapstiprina tavu lielisko piedāvājumu?
Daneko,  esmu sapratis, ka cīnīties vai savu ideju pierādīt nav ne mazākās jēgas.
Mēs dzīvojam vizuāli pārsātinātā klišeju pasaulē, un ir absolūti pašsaprotami, ka pasūtītāja acs savā ikdienā redz ko pilnīgi atšķirīgu no tā, ko tu, labi gribēdams būt kaut nedaudz svaigāks un orģinālāks, centies viņam piedāvāt.
Protams, vērts atcerēties, ka dažkārt viņam tiešām mēdz būt taisnība.

Vajag meklēt to savu klientu, to, kurš vēlas tieši tavu rokrakstu.
Pielāgošanās pasūtītājam ir totāli bezjēdzīgs un profesionāli regresējošs process, tad labāk iet pārdot kastaņus uz ielas – darbs svaigā gaisā un vispār baigi mierigi ap sirdi.

7. Kādi klienti/uzdevumi tev patīk?
Man vislabāk patīk darboties ar kultūrlaukā strādājošiem klientiem, jo viņiem ir plašāks skatījums, tāpēc viņi ir atvērtāki eksperimentiem un visbiežāk neprasa nodarboties ar muļķībām.

8. Kapēc tu daudz ceļo?
Tāpēc, ka tas ir kapitāli!
Sākās viss ar Indiju… tie bija, iespējams, tādi panaivi sevis meklēšanas mēģinājumi…
Kādā brīdī gan pieleca, ka no sevis nekur neaizmukt, bet tā ceļošana kā pieradums ir saglabājusies – nevaru ilgi uzturēties vienā vietā, pavelkos atkal uz citu.
Turklāt man paveicies ar profesiju, jo varu sevi darbināt da no jebkurienes, kur vien pieejams tīkls.

9. Kas jādara, lai Latvijā būtu labāk?
Nu viss jau sākas no tevis paša, loģiski, tapēc labāk domā, ko darīt lai pašam labāk, tad ar pārējais ar laiku pieķekarosies.

Tas būtu viens – jāfokusējas uz to gara dzīvi. Tas strādā un turklāt ir patīkami.
Un tas būtu divi – jāsāk eksistēt atbildīgi un detaļās -  gan sadzīviski, gan profesionāli… centies domāt par svarīgiem jautājumiem -  uz ko tu strādā un ko tu dari, ko pērc un kam maksā tu, un vispār, kāds no tevis labums? Grūši gan ir, bet vajag, savādāk līdz pasaules galam nebūs tāļu!
Piemēram, katrs tevis iztērētais santīms par kaitīgu pārtiku attīsta tā šausmoņa-ražotāja biznesu. Saņemies un lasi tos E uz iepakojuma.
Un galvenais – mīļais cilvēk, iepērcies mazāk, jo pa lielam, baigi maz ko vajag, lai labi justos.

10. Lietas, kas tev riktīgi patīk. Varbūt arī normāli patīk.
DIEVS DABA DARBS un vēl PIRTS un DIVRITENIS

Daži darbi:

http://www.kirils.tundra.lv