Nu ko – noticis kas sen ļoti gaidīts – tiek izsludināts konkurss pastmarkas dizainam! Dizainēt/ilustrēt pastmarku daudzviet ir goda lieta, tādēļ ja esi iepazinis visus putnus un sportistus, tad droši rādi ko māki un kādai jābūt sakarīgai pastmarkai. Iesniegt darbus var līdz 21. oktobra beigām. Vairāk info jaunapastmarka.lv.

QooQoo rīko konkursu, kurā piedalītes var ikviens – viss, kas jādara ir līdz 30. septembrim jāsūta bilde. Trīs uzvarētāji tiks pie balvām! Vairāk info qooqoo.lv/blog

Konkursa balvas ir izlozētas un uzvarētāji noteikti. Konkursā piedalījās 15 produktu dizaineri no Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas un Rīgas Tehniskās universitātes. Visvairāk balsu ieguva Elizabete Santa un viņas darbs “Inteliģentā ceļojumu soma Vakuums”, kā rezultātā Elizabete dodas vērot Design Lab konkursa finālu Londonā. Otro vietu konkursā ieņēma Kristofers Reidzāns ar darbu Stimulums, savukārt trešajā vietā ierindojās Gatis Erdmanis, izstrādājot inovatīvu dezinfekcijas līdzekli Sol–us. Kopumā balsojumā par labākajiem darbiem piedalījās 2246 balsotāji un viens no tiem izlozes kārtībā tika pie tērpa no QooQoo un putekļusūcēja – Dace Auziņa. Vairāk par rezultātiem.

No 5. jūlija līdz 18. jūlijam vari nobalsot par, tavuprāt, labāko produktu dizaina studentu ideju, kas veidota Electrolux konkursam Design Lab 11. Dalībnieki ir Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas un Rīgas Tehniskās universitātes studenti, bet uzvarētājs septembrī varēs doties klātienē vērot Design Lab 2011 konkursa finālu Londonā.
Šī gada uzdevums studentiem bija radīt dizaina objektus, kas, izmantojot esošās tehnoloģijas, cilvēkiem piedāvās personalizētus un iedvesmojošus risinājumus un mainīs to, kā mēs gatavojam un uzglabājam ēdienu, uzkopjam un mazgājam traukus. Balsošana par Latvijas studentu darbiem noslēgsies 18. jūlija plkst. 24:00 un pie balvas tiks ne tikai viens no darba autoriem, bet arī viens no balsotājiem! Turklāt šoreiz balsotājam būs dubultbalva – ņiprais putekļusūcējs Rapido un tērps no zīmola QooQoo kolekcijas ‘Galaktiskā dārzniecība’!

Latvijas konkursa uzvarētājam būs unikāla iespēja būt klāt starptautiskā Electrolux Design Lab konkursa finālā Londonā, kurā astoņi finālisti starptautiskai žūrijai prezentēs savus konceptmodeļus, kas taps sadarbībā ar Electrolux. Pusfinālam žūrija izvirzījusi Austrālijas, Jaunzēlandes, Polijas, Kanādas, Čehijas, Francijas, Dienvidamerikas un ASV industriālā dizaina studentu izstrādātās idejas. Kopumā devītajam Electrolux Design Lab konkursam tika iesniegti 1 300 darbi no visas pasaules, 15 no tiem no Latvijas. Latvijas industriālā dizaina studenti Electrolux Design Lab konkursā piedalās jau otro gadu. Pusfinālistu darbu attēli un apraksti pieejami šeit.

Viens no balsotājiem par Latvijas studentu darbiem balvā saņems mazo un ņipro Electrolux rokas putekļusūcēju Rapido sausai un slapjai uzkopšanai, kā arī tērpu no zīmola QOOQOO kolekcijas Galaktiskā dārzniecība, kuras tapšanā dizainere Aļona Bauska iedvesmojās no Electrolux futūristiskā dizaina putekļusūcēja Ergorapido. Laimīgais balsotājs tiks izlozēts no visiem, kuri aptaujas beigās būs pierakstījuši savu epasta adresi.

1. Zanes Zelčas radītā „Design idea” ir ne tikai dizaina objekts, bet arī iespēja stiprināt ģimenes saites. Katram ģimenes loceklim ir viens no elementiem, kas savienojumā vismaz ar vēl vienu spēj sasildīt vai atdzesēt ēdienu, tajā pašā laikā kļūstot par oriģinālu dizaina elementu virtuvē.

2. Gata Erdmaņa radītais darbs „Sol – us” ir inovatīvs dezinfekcijas līdzeklis, kas attīra, dezinficē un sterilizē jebko, kas atrodas tam tuvumā – telpu, pārtikas produktus, traukus, instrumentus. Plaukstā ieguļošais elements izstaro īpašu gaismas spektru un ir vadāms ar skārienjutīga ekrāna palīdzību. To var ērti pārnēsāt līdzi un pielietot ne tikai mājās, bet arī darba vietā un citur.

3. Aleksandra Piroženoka darbs „Iztvaikojušā ūdens savācējs” palīdzētu risināt ūdens trūkuma problēmu Āfrikā un citur pasaulē. Īpašais ūdens „spainis” tiek novietots virs parastā spaiņa un savāc iztvaikojošo, ūdeni no tā , tādējādi tas dod iespēju sadzīviskos nolūkos izmantoto ūdeni attīrīt un lietot vēlreiz.

4. Kristīne Grauduma radījusi ideju par iemidzinātāj-spilvenu Uldi, kas paredzēts īsai atpūtai, kur vien nepieciešams – autobusā, parkā, skolas gaitenī. Ulda kodolu veido sistēma, kuras molekulu darbība atstāj labvēlīgu ietekmi uz mūsu smadzenēm. Sistēmu klāj drošības membrāna un tālāk to apņem maigs auduma pārklājs.

5. Anete Šalma radījusi mājīgu konceptu „Comfy” – pilsētvidē novietojamu moduli, kas var kalpot gan par atvēsinātāju, gan sasildītāju cilvēkiem, kas laikapstākļu dēļ ir sakarsuši vai nosaluši. Pirms ieejas modulī iespējams izvēlēties vēlamo pakalpojumu un ar to norēķināties ar kredītkarti, iekštelpa ir piemērota arī cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Modulis darbojas ar saules enerģijas palīdzību.

6. Ilzes Meikšānes darbs „Shhh… Off” paredz nevēlamu skaņu un trokšņu filtrēšanu. Neliela, uz auss uzliekama ierīce pēc īpašas programmas ierobežo apkārtējā vidē esošo traucējošo trokšņu, piemēram, satiksme, telefona zvani utml. nonākšanu līdz cilvēka bungādiņai.

7. Lai veicinātu zaļu pārvietošanos, Kristofers Reidzāns radījis ideju ierīcei „Stimulum”, kas ir uz kinētiskās enerģijas darbināms muskuļu stimulētājs un atslogotājs. Tas ir pārnēsājams bikšu kabatā, stimulējot nepieciešamo muskuļu darbību, proti, ļaujot cilvēkiem iespējami daudz un viegli pārvietoties ar kājām.

8. Elizabetes Santas darbs „Inteliģentā ceļojumu soma Vakuums” paredz atvieglot ceļotāju ikdienu, tajā ieviešot inovatīvu ierīci, kas palīdzētu plānot un vienlaicīgi samazināt ceļojuma aprīkojuma apjomu. Vakuuma somā ne tikai satilps daudz vairāk apģērbu, apavu un citu nepieciešamo mantu, bet tās arī būs vieglāk atrast ar skārienjutīgā ekrāna palīdzību.

9. Toma Lucāna veidotā GPS ierīce „Inteliģentais pavadonis” ir palīgierīce kājāmgājējiem, lai tie labāk varētu orientēties pilsētvidē un ātrāk nonākt galamērķī. Ierīce ir piestiprināma pie apģērba un piedāvā apskatīt pilsētas reālo skatu, kā arī ar balss vai skārienjutīga ekrāna palīdzību norādīt vēlamo galapunktu.

10. Līva Sunepa radījusi plīti īpaši mazām telpām. Plīti iespējams gluži vienkārši kā grāmatu salocīt un nolikt malā, kad to nav nepieciešams izmantot, vai arī paņemt līdzi kādā ceļojumā vai uz vasaras māju. Lai to būtu vieglāk lietot, plīts darbojas ar baterijām un to nav nepieciešams pieslēgt strāvai. Plīti var izmantot arī kā grillu gatavošanai ārpus mājas.

11. Armanda Vecvanaga veidotais darbs „Lieta” ir matu ķemme – žāvētājs, kas atvieglo žāvēšanas procesu cilvēkiem ar gariem matiem, turklāt „Lieta” ir klusa un darbojas bez nepieciešamības to pieslēgt pie strāvas padeves. Šāda ierīce būtu īpaši noderīga garo matu īpašniekiem, piemēram, pēc baseina vai pirts apmeklējuma ziemā.

12. Signes Skalbergas veidotais darbs „Elektroniskās ziepes” ir no koka veidota un uz kinētisko enerģiju darbināma ierīce, kas sniedz iespēju cilvēkiem dezinficēt un attīrīt rokas, kā arī noņemt nevēlamus aromātus bez tiešas roku mazgāšanas, tā vietā izmantojot īpašus lāzera starus.

13. Pētera Poņņa veidotais darbs „Radioaktīvais vairogs” risina apkārtējās vides radioaktīvā piesārņojuma draudu problēmu. Ierīce ar elektromagnētiskā lauka palīdzību ļauj cilvēkam aizsargāties pret radioaktīvo piesārņojumu, kas rodas gan no saules, gan ķīmiskā piesārņojuma un avārijām atomelektrostacijās.

Note: There is a poll embedded within this post, please visit the site to participate in this post's poll.

15. aprīlī tika paziņoti rezultāti konkursam Atkod nodokli! Iedod viedokli!. Žūrijā bijām pārstāvēti arī mēs, tādēļ sanāca pamatīgi izpētīt iesniegtos darbus un redzēt, kā viss notiek no sākuma līdz beigām. Vispirms sveicam uzvarētājus – neogeo.lv komandu, kuri attēloja Latvijas gada budžetu, ja Latvija būtu ciems ar 100 iedzīvotājiem. Pie balvām tika arī Kārlis Dambrāns Nodokļa līkloči un Eduards Balodis ar kustīgās grafikas darbu Mani nodokļi = mana valsts. Runājot par pašu konkursu – bieži negadās, ka aktuālu problēmu risināšanā talkā tiek aicināti dizaineri. Turklāt arī 2 no 5 žūrijas locekļiem bija dizaineri! (Miķeļa Baštika vietā darbus vērtēja Edgars Zvirgzdiņš.) Tiktāl viss lieliski, taču rezultātā iesniegti tikai 20 darbi. Vai patiešām citi negribēja tikt pie balvām un slavas?

Nevar nepieminēt, ka balvas bija iespaidīgas – pirmā vieta ieguva iPad, bet pārējās pa iPod Touch (iespaidīgi, jo bieži balvas ir labi ja 50-100 lati uzvarētājam pirms nodokļu nomaksas un tamlīdzīgi). Tad kādēļ nebija tūkstošiem pieteikumu?

Konkursa ideja un nolūks bija lieliski, un arī tēma interesanta. Šķiet, ka grūtības dalībniekiem radīja mežonīgais (neapstrādātais) informācijas daudzums – likumi, normatīvie akti un kas tik vēl ne, kuros smelties informāciju. Tas jau vien ir darbs, kas prasa sapratni par nodokļiem vai laikietilpīgu pētīšanu. Daži autori cipariem līdz ar to vispār bija atmetuši ar roku un vispārīgi ilustrējuši nodokļu slogu, kur viena galējība ir rādīt nodokļus kā ļaunumu, bet otra, ka nodokļu maksāšana padarīs mūs laimīgus. Jebkurā gadījumā, tie ir banāli un nejēdzīgi apgalvojumi, kas ir atrauti no konkursa tēmas un ir ilustrācija/plakāts, ne infografiks. Šķiet, ja organizatori būtu paši piedāvājuši vienu līdz trim tēmām, no kā dalībniekiem izvēlēties, pieteikumu un interesanto darbu skaits būtu krietni lielāks.

Kā tad bija darbus vērtēt? Lūk, dažas subjektīvas pārdomas par iesniegtajiem darbiem (kas nekādi neatspoguļo citu žūrijas dalībnieku viedokli). Uzvarētājdarbs (attēls augšā) bija lielisks piemērs, ka ne informācija pati par sevi nosaka saprotamu rezultātu, bet ideja, kā to attēlot. Neogeo.lv komandai izdevās sarežģītu informāciju parādīt saprotamā veidā. Diemžēl bija maz citu darbu, kuros cipari būtu attēloti kontekstā, salīdzināti savā starpā vai veidotas kādas simboliskas metaforas. Tā vietā vairāki autori izvēlējās attēlot kaudzi ar cipariem, kam grūti izsekot līdzi. Nemanīja arī dziļākas kopsakarības, piemēram, vērtējot nodokļu slogu uz darba spēku pret slogu kapitālam, īpašumam, vai salīdzinot ar nodokļu slogu citviet, vai norādot, cik tad jāmaksā mazāk turīgajiem un cik “biezajiem”… Bet te jāatgriežas pie tā, cik vispār adekvāti to prasīt no dizaineriem, jo šādu kopasakarību atrašana un informācijas apstrādāšana velk jau uz kursa darbu ekonomikas studentiem (kas arī varbūt nav slikta ideja, datus pirmajā kārtā sagatavot atsevišķā konkursā?). Protams, vēl jau varētu sapņot, ka Valsts šos datus nodotu sabiedrībai saprotamos un viegli apstrādājamā formātā…

Jebkurā gadījumā prieks, ka Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) uzdrošinājās meklēt jaunus ceļus, kā runāt par aktuālu problēmu. Kā saprotu, tad organizatori ir ļoti apmierināti ar rezultātu un Finanšu Ministrija jau esot izrādījusi interesi infografikus izmantot savā komunikācijā. Jācer, ka nākotnē būs vairāk konkursu, kuros nepieciešamas dizaineru spējas un gan LBAS, gan citi mācīsies no tā, kas neizdevās šoreiz. Noslēgumā bildes no balvu pasniegšanas pasākuma:

(Spied uz attēla, lai apskatītu visu fotogaleriju.)

Visi konkursa darbi (attēli) pilnā izmērā apskatāmi šeit: flickr.com
Konkursam iesniegtie video: youtube

Vairāk info:
www.arodbiedribas.lv
www.facebook.com/arodbiedribaslv

Vēl dažas dienas atlikušas, līdz noslēdzas datu vizualizāciju konkurss “Atkod nodokli! Iedod viedokli!” par Latvijas nodokļu sistēmu (23. marts plkst. 23:59) Iesniegšanas termiņš pagarināts līdz 4.aprīlim! Tā kā esam pārstāvēti konkursa žūrijā, esam ieinteresēti, lai būtu, no kā izvēlēties. Tad nu, lūk, neliels ieskats par datu vizualizācijām, kas pēdējā laikā ir kļuvušas par ļoti izplatītu informācijas attēlošanas veidu, lai arī patiesībā tās vēsture ir senāka par mums visiem.

Cilvēku vēlme sarežģītu informāciju attēlot vizuāli, ir saprotama – pamēģiniet izstāstīt Latvijas karti, tas ir neiespējami. Tas arī ir iemesls, kādēļ kartes, ko var dēvēt par pirmajiem infografikiem, radās dažus tūkstošus gadu pirms rakstības. Pieaugot informācijas apjomam, pieaug arī nepieciešamība to saprotami attēlot. Nē, runa vēl nav par elektrodzinēja uzbūvi vai Rīgas trolejbusu karti. Runa ir par pirmo pīrāga grafiku jeb pie chart, kuru izgudroja Wiljams Pleifeirs jau 1801. gadā (15 gadus iepriekš viņš bija jau publicējis grāmatu ar bar čartiem, histogrammām un līniju grafikiem). Lūk, kā izskatījās viens no pirmajiem pīrāga grafikiem:

Tomēr, lai cik pārsteidzošs varētu likties fakts, ka šie grafiki eksistēja, vēl pirms Andrejs Pumpurs sarakstīja Lāčplēsi, ne mazāk interesanti ir māsas Florences Naitingeilas sasniegumi 1857. gadā, kad viņa, par pamatu ņemot tos pašus pīrāga grafikus, izveidoja savējos, ar kuru palīdzību viņai izdevās parādīt likumsakarību starp (ne)tīrību un nāves gadījumiem britu armijā. Tā rezultātā tika izglābtas daudzu ievainoto dzīvības, un vēl šobaltdien slimnīcās tīrība ir cieņā.

1900. gadā norisinājās vēl kāds būtisks notikums infografiku dzīvē. Vīrs vārdā W. E. B. DuBois Parīzē sarīkoja izstādi par afro-amerikāņu dzīvi, kur, cita starpā, liela daļa informācijas tika pasniegta infografiku veidā. Pārsteidzošā kārtā tie izskatās apbrīnojami mūsdienīgi (diemžēl reprodukcijas attēlu kvalitāte nav tā augstākā):

Lūk, cilvēki pat ņēmušies salīdzināt tos ar pavisam nesen radītiem:

Lai arī līdz datoru ienākšanai vēl bija jāgaida pietiekami ilgi, daudz kas no pagājušā gadsimta pirmās puses izskatās kā taisīts vakar. Piemēram, šādus grafikus veidoja austriešu filosofs un kurators Otto Neurahs vēl 1930. gados:

(vēl daži viņa darbi) Pamatideja bija vienkārša – attēlot kvantitatīvu informāciju ar viegli saprotamām ikonām. “Stilizācija” jau gan vispār ir neatņemama vizualizācijas sastāvdaļa, un nu, šķiet, vairs neviens to pat neapšauba. Uzskatāmākais piemērs ir Londonas Underground karte, kas pirmsākumos izskatījās šāda (1908. gads):

Jāpiebilst, ka viss maršruts nemaz neielīda kartē, toties attālumi bija ģeogrāfiski precīzi. Tomēr, kā izrādījās, tas nav diez cik saprātīgi – kāda jēga no ģeogrāfiskas precizitātes, ja nav iespējams saprast, kur ir pietura. Tikai 1931. gadā Harijs Beks izveidoja diagrammisko karti, kādas tiek izmantotas vēl šobaltdien gandrīz visur (neprasiet, kādēļ Latvijā ne – tas nav loģiski izskaidrojams). Lūk, Londonas “trubas” karte, kāda tā ir tagad.

Runājot par mūsdienām, infografiki nu ir neatņemama sastāvdaļa gan dažādos žurnālos, gan avīzēs. Patīkami, ka vismaz šajā jomā Latvijā lietas notiek. Piemēram, žurnālā ir.lv datu vizualizācijas ieņem ļoti nozīmīgu lomu, ciparunieze.wordpress.com blogā tiek vizualizēti interesanti dati tieši par Latvijas situāciju:

Kas tad šobrīd notiek pasaulē? Datu vizualizācija noteikti ir modē (līdzīgi kā viss, kas ir ap grafisko dizainu). Pēdējos gados par to ir izdota virkne grāmatu. Īpaši populāra ir Data Flow sērija, kur nu jau iznākusi otrā grāmata, kas apkopo lieliskus piemērus. Tikpat lieliskus piemērus var atrast arī plašajā internetā. Piemēram, daži no “30 brīnišķīgākajiem”:

Nav tā, ka visi ir superunikāli. Ja palūkojam, cik tad tālu esam aizgājuši kopš grafiku pirmsākumiem, nemaz tik ļoti tālu tas vis nav. Ir mainījies izpildījums – nācis klāt foto un 3d, bet pamatideja par stilizāciju, saprotamu metaforu ir saglabājusies. Izmaiņas ir ieviesis arī internets. Gan ne tik ļoti izpildījumā, kā tajā, kā infografikus lasām. Lūk, pāris piemēru, kas šo formātu izmanto, lai grafiku pietuvinātu stāstam:

Ir vēl virkne dažādu piemēru (nemaz nepieminējām inetraktīvas datu vizualizācijas), jo dažādi grafiku veidi tiek izmantoti, sākot no skapja salikšanas, beidzot ar atomelektrostacijas shēmu. Patiesībā nav lielas nozīmes ne modīgumam, ne stilam, jo datu vizualizācijā galvenais ir dati un lai izskats atbilst tam, ko vēlamies pateikt. Jo veiksmīgāka metafora, asprātīgākas/pārsteidzošākas ilustrācijas un dati, jo lielākas iespējas, ka kāds vēlēsies tajā iedziļināties.

Ja jau tas ir tik vienkārši, kādēļ  mums nav ne skarīgas transporta kartes, ne pilnas malas ar asprātīgām datu vizualizācijām? Visdrīzāk, ka tas nemaz nav tik vienkārši, kā izskatās. Vispirms nepieciešami sakarīgi dati, jo jau pati atlase ietekmēs rezultātu. Otrs, kas, iespējams, ir svarīgākais – atrast pārsteidzošu veidu, kā tos attēlot. Te gan darbojas tie paši principi, kas jebkurā dizainā – lai izceltu problēmu, prātīgāk bieži vien ir uz to paraudzīties no neierasta skatpunkta vai arī salīdzināt ar ko neparastu. Piemēram, naudas salīdzinājums ar krājkasīti cūkas formā vai sarkanām bultām ir klišeja, taču, ja naudu salīdzina ar kājas izmēru, galdu vai tramvaju, tad iespējas izveidot ko pārsteidzošu palielinās (pārsteidzošs jau pēc definīcijas ir kaut kas, pie kā nav pierasts vai kas nav redzēts).

Jācer, ka par datu vizualizāciju uzzinājāt ko jaunu un nu esat sasmēlušies spēkus un pārvarējuši slinkumu piedalīties sākumā minētajā konkursā un piedāvāt savu redzējumu par Latvijas nodokļiem. Tēma ir pietiekoši nopietna, tajā pašā laikā nav nekādu ierobežojumu… Mēs jau ļoti priecātos, ja rezultātā kāds no lasītājiem mūsu blogu  lasīs caur jauniegūto iPad!

Noslēgumā dažas Kristofa Nīmana ilustrācijas:

Vāka attēls: Stefan Sagmeister (projekts: www.TrueMajority.org).

Arī šogad Electrolux Design Lab 2011 aicina industriālā dizaina studentus radīt mājsaimniecības ierīces, kas atspoguļo inteliģentu mobilitāti. Studentiem līdz
1. maijam jāizstrādā nākotnes dizaina koncepcijas mājsaimniecības ierīcēm, kas mainīs to, kā cilvēki gatavos un uzglabās ēdienu, uzkops un mazgās traukus gan mājās, gan ārpus tām. Pagājušajā gadā pirmo reizi konkursā piedalījās arī latviešu studenti (lūk darbi iekš designblog.lv). Jācer, ka šogad jauniešiem izdosies tikt tālāk (noteikti rekomendējam padomāt ne tikai par ideju, bet arī par noformējumu, kur varbūt var līdzēt arī grafikas dizaineri..). Lai vai kā, balvas ir iespaidīgas – 6 mēnešu apmaksāta prakse un 5000 eiro, tā kā ir vērts pacensties.

Konkurss Design Lab notiek jau devīto gadu un šoreiz studenti tiek aicināti radīt dizaina koncepcijas, kas, izmantojot esošās tehnoloģijas, lietotājiem piedāvās personalizētus un iedvesmojošus risinājums. Turklāt koncepcijai jāsaskan ar Electrolux vēsturisko mantojumu, atspoguļojot skandināvu dizaina vērtības – draudzīgums videi, funkcionalitāte un vienkāršība līnijās un formās.

Konkursa fināls notiks 2011. gada rudenī, kad astoņi finālisti tiksies kādā Eiropas pilsētā, kur dizaina ekspertu žūrijai prezentēs savas idejas. Žūrija novērtēs finālistu darbu atbilstību konkursa kritērijiem un apbalvos pirmās vietas ieguvēju ar sešu mēnešu apmaksātu prakses vietu Electrolux pasaules dizaina centrā un 5000 eiro. Otrās vietas ieguvējs saņems 3 000 eiro, savukārt trešās – 2 000 eiro. Darbi jāiesniedz Electrolux Design Lab mājaslapā www.electrolux.com/designlab līdz 2011. gada 1. maijam.

Pagājušajā gadā pirmo reizi pasaules mēroga elektroierīču un sadzīves tehnikas dizaina konkursa Design Lab vēsturē piedalījās arī 15 Latvijas industriālā dizaina studenti, kas iesniedza savu skatījumu un idejas par to, kā nākotnē attīstīsies sadzīves ierīču dizains. Kopumā pagājušajā gadā Design Lab saņēma 1 300 pieteikumus no visas pasaules.

Papildus informācija: www.electroluxdesignlab.com

Nedaudz novēloti, bet informējam par, mūsuprāt, itin interesantu konkursu “Atkod nodokli! Iedod viedokli!”. Kas jādara? Jāizveido Latvijas nodokļu ekosistēmas vizualizācija, jāiesniedz darbs līdz 23. martam 4. aprīlim (termiņš pagarināts) un jāgaida rezultāti. Kas tad ir tik interesants? Pirmkārt, tā ir lieliska iespēja izmantot dizaina valodu, lai runātu par patiešām aktuālo. Vienam motivācija varbūt ir balva, citam tas var likt papētīt, kur tad paliek nodokļos samaksātā nauda (kas nebūt nav niecīga summa un rezultātā ietekmē mūs visus), un izveidot, iespējams, lielisku darbu. Otrkārt, nav bieži redzēti dizaina konkursi, kuros patiešām pamatā ir īsta problēma – parasti tie ir kārtējo svētku gadadienas logotipi, kas pēc mēneša jau zaudējuši aktualitāti.

Konkursu rīko Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība un šoreiz ir itin interesanta žūrija, kurā ir veseli 2 grafiskie dizaineri! (Tajā skaitā pārstāvēts tiek arī designblog!). Tālāk varat iepazīties ar visu pamatīgāk.

Kas tas ir?

Piedalies nodokļu ekosistēmas vizualizāciju konkursā “Atkod nodokli! Iedod viedokli!”.
Ja esi domājis par to, kur paliek nodokļu maksātāju nauda, kā tie atgriežas pie mums un kāpēc ir svarīgi maksāt nodokļus, šī ir Tava iespēja to izpētīt, izsekot un attēlot. Martā mēs aicinām iesaistīties diskusijā par nodokļu ekosistēmu Latvijā.
Piedalies konkursā par Latvijas nodokļu ekosistēmas vizualizāciju – sagatavo vizualizāciju, infografiku, diagrammu, zīmējumu, video kolāžu vai citu ilustrāciju tam, kā izskatās nodokļi Latvijā un kur paliek nodokļu maksātāju nauda.
Iesniedz savu darbu līdz 23. martam, esi labākais un laimē iPad vai iPod Touch.

Iesniegšana un vērtēšana

Darbi jāiesniedz, sūtot pa e-pastu konkurss@lbas.lv (vari iesūtīt arī saiti, kur darbs lejuplādējams). Darbi tiks publicēti Facebook, un balsot par labākajiem varēs visi interesenti. Visaugstāk novērtētais darbs saņems lasītāju atzinības balvu – iPod Nano.

Par konkursa darbu vērtēšanu no dažādiem aspektiem parūpēsies žūrija – gan vērtējot izmantotos datus, gan attēloto ideju, gan māksliniecisko izpildījumu.
Jānis Kajaks
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības eksperts tautsaimniecības jautājumos
Jana Salmiņa
Finanšu ministrijas vecākā eksperte ēnu ekonomikas apkarošanas jautājumos
Sandijs Ruļuks
grafiskais dizainers, designBlog.lv, hungrylab.lv
Miķelis Baštiks
grafiskais dizainers, asketic.lv
Ivars Austers
sociālantropologs, Latvijas Universitātes profesors

Daži noderīgi rīki

IBM bezmaksas serviss “Many eyes” piedāvā 20 dažādas iespējas, vizualizējot datus. Analizē tekstus, atspoguļo ģeogrāfiski, atklāj attiecības starp dažādiem rādītājiem u.c. Tu vari izmantot jau augšuplādētos datus, kā arī pievienot pats savus.
Creately palīdzēs uzzīmēt blokshēmas.
Wordle – lai vizualizētu tekstu. Ātri un ērti!

Nolikums un papildus info

LBAS konkursa “Atkod nodokli! Iedod viedokli” nolikums
LBAS konkursa “Atkod nodokli! Iedod viedokli” palīgmateriāli

Vairāk: www.arodbiedribas.lv

Jau rīt 25. februārī 18:30 viesnīcā Albert Hotel (Dzirnavu ielā 33) pēc Latvian Art Directors Club (LADC) ielūguma, lekciju „From hort to heart” lasīs izcilais Vācijas grafiskais dizaineris Eike König. Kādēļ viņš ir izcils un kā tikt pie brīvbiļetes?

Kādēļ Eike tiek dēvēts par izcilu? Labi, viņš ir izveidojis aģentūru Hort (www.hort.org.uk) un strādā ar tādiem klientiem kā Nike, Volkswagen, Mercedes Benz, Wallpaper, New York Times, Spiegel, Business Week, Microsoft Zune, grupu Booka Shade un virkni citiem. Tomēr arī ne klientu saraksts padara Hort par nozīmīgu dizaina studiju – tā ir darbu pārsteidzošā kvalitāte un attieksme (tieši pārsteigums, ka interesantas lietas labprāt pērk arī lieli un nopietni klienti). Hort pirmsākumi meklējami jau 1994. gadā tomēr vēljoprojām viņiem izdodas neiesūnot un radīt darbus, kas balancē starp nenopietnu spēlēšanos, profesionalitāti un jaunu horizontu iekarošanu.

Protams, ka pirmā doma bija sarīkot ar Eiki 10+10 interviju, taču jo vairāk par viņiem uzzinām, jo mazāk ir jautājumu – viss tur ir skaidrs – cilvēks vienkārši izbauda to ko dara. Vislabāk par to, šķiet, var uzzināt apskatot šo video interviju:

Dalība Eike König lekcijā LADC biedriem bez maksas, savukārt ne-biedriem iespējams iegādāties biļetes – Ls 50+PVN (juridiskām personām) un/vai Ls 20+PVN (fiziskām personām). Tomēr sadarbībā ar LADC piedāvājam vienam veiksminiekam tikt pie biļetes par brīvu! Lūk kas jādara:

1) Līdz piektdienas (25.02) plkst. 12:00 jāretvīto sekojoša ziņa: “Piektdien 18:30 gribu doties uz HORT lekciju par brīvu! http://www.designblog.lv/?p=4156”
2) izlozes laikā jāseko @designblog_lv

Par lekciju varat uzzināt LADC mājas lapā. Izlozes rezultātus paziņosim piektdien starp divpadsmitiem un vieniem. Noteikti iesakām papētīt arī Hort web lapu un darbus: www.hort.org.uk

Latvijas zīmols ‘QooQoo’ rīko konkursu, kur tieši tu vari parādīt savu talantu! Realizē savu ideju – zīmē, fotografē, izšuj, izgriez – visu, kas vien ienāk prātā par tēmu ZIEMA. Kāpēc? Jo tas ir skaists laiks, kad sapņot un pārvērst sapņus īstenībā caur modi. Nofotografē savu darbu un foto sūti uz konkurss@qooqoo.lv  līdz 17. janvārim un iespējams tieši tu kļūsi par QooQoo līdzautoru. Lai iegūtu sīkāku informāciju par QooQoo, ienāc mūsu interneta vietnē www.qooqoo.lv/lv