Pirms kāda laika veicām nelielu aptauju, kur nolēmām vairāk uzzināt par to, kāda ir reālā situācija grafiskajā dizainā. Vispirms vēlējāmies noskaidrot, kādas ir ekspektācijas par cenu no pasūtītāju puses un to, cik par savu darbu prasa dizaineri. Sākumā bija aizdomas, ka – kā parasti – klients maksā par maz un dizaineri prasa ļoti daudz (patiesība izrādījās nedaudz citāda). Otra daļa jautājumu bija par pašiem dizaineriem.
Lai arī šie dati nevar tikt uztverti kā precīzs realitātes atspoguļojums (aptaujā piedalījās 154  ‘pasūtītāji’ un 92 ‘dizaineri’, un pastāv iespēja, ka kāds mānās vai nobalso vairākas reizes, un galu galā tie ir cilvēki, kas lasa twitter un facebook, nevis nejauši izvēlēti respondenti). Tomēr zināmu priekšstatu par situāciju var gūt. Arī jaunus jautājumus…

Vispirms par pašu aptauju

Bija 2 aptaujas, kur vienā tika norādīts, ka tā ir pasūtītājiem (kas kaut reizi izmantojuši dizaineru pakalpojumus vai arī grasās to darīt), un otra dizaineriem. Pasūtītājiem bija jātbild uz 5 jautājumiem, bet dizaineriem uz 10. Informācija par aptauju tika izplatīta iekš twitter un facebook. Anketas aizpildītājs nevarēja redzēt rezultātus, lai neietekmētos. Lūk, uz kādiem jautājumiem vajadzēja atbildēt esošajiem vai topošajiem klientiem:
1. Cik, tavuprāt, maksā vienkāršas grafiskās identitātes izstrāde (neliels uzņēmums, jāizstrādā logotips, vizītkarte un veidlapa)?
2. Cik maksā šim nelielajam uzņēmumam izveidot mājaslapas dizainu? (Ievadlapa, sadaļas: jaunumi, par mums, galerija, kontakti. Katrā lapā 1-5 attēli un teksts. Izstrādāts tiek tikai dizains, programmēšana nav jāpieskaita.)
3. Cik, tavuprāt, maksā iepakojuma dizaina izstrāde? (Pieņemsim, ka tie ir krāsojamie krītiņi bērniem un jāizveido ir kartona kastītes vizuālais noformējums. Iepakojuma ražošana nav jāpieskaita.)
4. Cik, tavuprāt, grafiskie dizaineri prasa par stundu sava darba (kāda ir stundas likme, ko dizianers prasa par neparedzētu laika patēriņu vai par darbiem, kur rēķina apjomu stundās)?
5. Ko tu izvēlētos gadījumā, ja nepieciešami grafiskā dizainera pakalpojumi?

Un, lūk, jautājumi, kas tika uzdoti dizaineriem:
1. Cik prasi par vienkāršas grafiskās identitātes izstrādi (neliels uzņēmums, jāizstrādā logotips, vizītkarte un veidlapa)?
2. Cik maksātu šim nelielajam uzņēmumam izveidot mājaslapas dizainu? (Ievadlapa, sadaļas: jaunumi, par mums, galerija, kontakti. Katrā lapā 1-5 attēli un teksts. Izstrādāts tiek tikai dizains, programmēšana nav jāpieskaita.)
3. Cik pasūtītājam maksās iepakojuma dizaina izstrāde? (Pieņemsim, ka tie ir krāsojamie krītiņi bērniem un jāizveido ir kartona kastītes vizuālais noformējums. Iepakojuma ražošana nav jāpieskaita.)
4. Kāda ir tava darba stundas likme?

5. Kas ir tava pamatnodarbošanās? (Iespējamas vairākas atbildes.)
6. Visdrīzāk tevi var dēvēt par…
7. Ar kādiem pasūtītājiem pārsvarā esi strādājis? (Iespējamas vairākas atbildes.)
8. Cik gadus jau strādā tieši kā dizainers (pelni ar to iztiku)?
9. Kādus pasūtījumus vēlētos iegūt vairāk? (Iespējamas vairākas atbildes.)
10. Ko domā par dizaina vidi Latvijā? (Viss ok? Ja viss nav kārtībā, tad, lūdzu, pieraksti, kas, tavuprāt, būtu uzlabojams.)

Rezultāti

Gan klientu, gan dizaineru atbildes uz vienādiem jautājumiem  apvienojām vienā grafikā, lai vieglāk salīdzināt.

Par to, cik maksā vienkāršas grafiskās identitātes izstrāde, pasūtītāju un dizaineru viedokļi ir līdzīgi, lai arī iespējams, ka tās nelielās atšķirības ir nozīmīgas (cipari ir procentos). Tomēr gan šajā, gan arī citās atbildēs jārēķinās, ka abas puses parasti apzinās, ka katrs gadījums ir savādāks un ļoti reti dizaineri strādā pēc fiksētām cenām. No svara ir ne tikai, kas ir nepieciešams, bet arī kam (piemēram, vai klients ir tikko biznesu uzsācis paziņa vai liela korporācija). Šajā aptaujā nav iekļauta arī kvalitatīvā informācija. Parasti saikne starp cenu un kvalitāti ir diezgan izteikta, tomēr ne vienmēr dārgākais ir labākais un lētākais sliktākais…

Arī par web lapas dizainu, šķiet, ka viedokļi sakrīt pat vēl izteiktāk. Interesanti tikai tas, ka pasūtītāji būtu gatavi maksāt vairāk, bet to var novelt arī uz kādu kļūdu, pārpratumu vai ko citu (sadalījums atkal ir %).

(%) Ar iepakojumu jau kļūst interesantāk – rezultāti ir svārstīgāki. Turklāt ‘nav ne jausmas’ ir populārākā atbilde tieši starp dizaineriem. Iespējams, šos rezultātus izskaidro tas, ka iepakojumu pasūta relatīvi reti.

(%) Par dizainera darba stundas cenu atbildes ir vissvārstīgākās. Vispirms par to liecina tas, ka apmēram trešdaļa dizaineru nemaz nezina,  cik naudas prasīt, bet pārējie prasa ļoti dažādi. Minējums šeit varētu būt tāds, ka darba skaitīšana stundās nav populāra – vairāk pieņemts rēķināt par konkrēto darbu. Tomēr tas arī liecina, ka nav izplatīta frīlancēšana klasiskajā  izpratnē, kad uzņēmums projektam piesaista cilvēku (uz nedēļu vai mēnesi, vai dažām dienām). Stundas likme līdz ar to parasti kalpo par pamatu, lai noteiktu, cik tad par savu laiku prasīt gan iepriekšminētajos gadījumos, gan kad darba apjoms neparedzēti pieaug. Varbūt tam ir pavisam citi iemesli… Katrā ziņā būtu interesanti uzzināt, pēc kādiem principiem jūs rēķināt cenas par savu darbu!

Vairums aptaujāto savu pasūtījumu uzticētu veikt frīlanceriem, kā izrādās. Iespējams, ka tas saistīts ar cenu, kas teorētiski frīlanceriem un maziem uzņēmumiem ir zemāka, salīdzinot, piemēram, ar reklāmas aģentūru, taču tas ir tikai minējums. Lai arī frīlanceriem ir lielākas iespējas nemaksāt īri, nodokļus, nepirkt programmas un fontus un tā rezultātā strādāt par lētāku cenu, šķiet, ka arī reklāmas aģentūrām darbu netrūkst, par ko liecina nerimstošais darbinieku trūkums. Visnestabilākais Latvijā no malas izskatās tieši mazo dizaina studiju tirgus, kuras vistiešāk konkurē ar gabaldarbiniekiem. Taču, ja tirgū ir pieprasījums pēc nelielām dizaina studijām, tad varbūt to skaits tikai pieaugs?

Tālāk nedaudz informācijas par dizianeriem, kas piedalījās aptaujā.
5. jautājums bija par dizaineru nodarbošanos. Kā jau minēts, tad kopā piedalījās 92 cilvēki, un zemāk atbildes:

6. Visdrīzāk tevi var dēvēt par…

Pie iepriekšminētajiem var pieskaitīt šādus dizainerus (cits variants): GUI designer, multi-dizainers, mēbeļu dizainers tehniskais dizainers un daži, kas varot visu.

7. Ar kādiem pasūtītājiem pārsvarā esi strādājis?

8. Cik gadus jau strādā tieši kā dizainers?

9. Kādus pasūtījumus vēlētos iegūt vairāk?

Interesanti, ka 40% gribētu labākus klientus, lai arī pārāk neatpaliek vairāk naudas gribētāji. Te grūti spriest, vai patiešām klienti ir tik slikti vai arī dizaineri neprot tikt galā. Pēc pieredzes var teikt, ka rezultāts ir abu šo pušu saspēlē. Māka nav uztaisīt satriecošu darbu, bet to izdarīt tā, lai tas atrisina klienta vajadzību un arī klientam tas šķiet saistoši! To ir ļoti grūti izdarīt, ja nav savstarpējas uzticības vai zināšanu (un te runa ir par abām pusēm). Bet ko darīt, ja šīs saspēles un uzticēšanās nav?

10. Ko domā par dizaina vidi Latvijā? (Viss ok? Ja viss nav kārtībā, tad, lūdzu, pieraksti, kas, tavuprāt, būtu uzlabojams.)

Par to, ka 61% ir tādi kā pasīvie pesimisti, ir pārsteigums. Lai arī uz to var raudzīties savādāk – daudzi apzinās, ka kaut kas nav īsti riktīgi. Atliek tikai saņemties un sākt to vidi mainīt (droši vien, sākot ar sevi : ). Pie citiem atbilžu variantiem, lūk, kas sarakstīts:

- Ir dažas firmas, kas kaut ko glābj vai vismaz cenšas glābt. Bet kopumā iet uz augšu.
- Attīstības sākumposms. Ir vēl krietni kur augt.
- Pamazām attīstās šī vide.

- Problēmas sakne- dizaina skolu trūkums(īstas grafiskā dizaina skolas) ,kas apmācītu labus dizainerus un tad nebūtu kaktu dizaineru,studentu,kas no ta neko nesajēdz,bet piepelnās,jo klientam patīk lētā cena-tādejādi bojājot dizaina vidi Latvijā. Es ar nēsmu mācījusies grafisko dizainu skolā(apguvu pašmācības ceļā),bet ļoti labprāt, ja Latvijā būtu tāda(kvalitatīva) iespēja.
- Nav jau viss kārtībā kā gribētos, bet tas ko jūs, čaļi, darat … cepuri nost. Tā turpināt. Klientiem jāzin, ka grafiskais dizains nav vienkārši iedarbināt šopu vai ilustratoru un viss notiek pats no sevis :)
- garlaicīga un nemotivējoša tā vide (lielākā daļa dizaineru iznieko sevi ar banāliem naudas darbiem)

- smieklīgi daži grupējumi, kas ņemās savā sulā, riktīgs lol :)
- atpaliekam no pārējās pasaules, klienti mēdz būt nesaprast profesijas būtību un nozīmi
- Tas kas notiek LV, tas, kā tipa LV “dizaineri” kopē citu valstu dizaineru darbus un konkursos pasniedz kā savu oriģinālo ideju ir vārdos neizsakāmi, cik nožēlojami! Un tā jau kuros gadu pēc kārtas!”

- slikta vide, jo atrodas kāds, kas taisa “mākslu” par santīmiem un tad tas pats kients aiziet pie cita un brīnās kāpēc cena tik liela, jo “mākslinieks” par savu darbu prasīja tikai 2Ls un divlitrīgo “Plostnieku”
- Manuprāt, ir samērā švaki ar dizaina izglītību. Nepietiekama slodze un pamatīgums, netiek iztirzāti principi, par kuriem būtu jāzina patiešām smalki, ieteikti virzieni. Nav pietiekamas informācijas un saspēles ar pasaules dizaina vēsmām un likumiem, lielajiem vārdiem, klasiku. Līdz ar to vide veidojas pēc principa, kā nu katram sanāk… liela daļa tā arī paliek neiedvesmoti amatieriskā, mulsā neziņā par to visu, kaut ir pārītis “izredzēto”, kas, savukārt (ne obligāti nepelnīti), tiek pacelti līdz elites, mākslas līmenim. Veselīga “vidusslāņa”, kas patiešām meistarīgi, bet bez lieka pompa pieprastu grafisko dizainu amata (t.i. kvalitatīvā, bet ne-mākslas) līmenī, praktiski nav.
- Latvijā trūkst informācijas par to, kas vispār ir dizains. Klients nesaprot, par ko īsti viņš maksā, vai kāpēc cena, viņaprāt, ir tik augsta. Turklāt daudz mazo dizaina uzņēmumu, kas “ražo” dizainu un pasniedz to kā kaut ko unikālu, dārgu, jauc izpratni par dizainu kā tādu.

- pārāk daudz pieejamu diletantu un klientu, kuriem svarīgāk ir rīt, nevis labs rezultāts
- Klientam vajadzētu saprast, kādiem nolūkiem viņš pasūta dizaina izveidi. Ja personīgām vajadzībām, tad var diriģēt parādi, bet ja vēlas pelnīt un rādīt citiem, tad teksts “man vienkārši nepatīk” būtu retāk jāsaka.

Ko ar šo visu informāciju iesākt un kādi secinājumi?

Kā jau minējām sākumā, tad to noteikti nevar izmantot, lai apgalvotu, cik kas maksā, taču pēc norādītajām cenām var spriest, kas ir dārgi un lēti jeb virs vai zem vidējā. Atgādinām, ka te nav kvalitatīvo rādītāju, kas nozīmē, ka nav iespējas secināt, cik maksā kvalitatīvs risinājums (ar vārdu “kvalitatīvs” tiek domāts dizains, kas atrisina klienta problēmu maksimāli labi).
Nav apstiprinājies pieņēmums, ka klienti vēlas visu lētāk, bet dizaineri grib tikai vairāk naudas. Izrādās par naudu viedokļi ir līdzīgi, tomēr pēc tā, ka daudzi dizianeri vēlas “sakarīgus” klientus var secināt, ka kaut kas savstarpējās attiecībās nav īsti kārtībā. Bet kādēļ tik daudzi dizineri samierinās ar situāciju. Kādēļ neiet meklēt ideālos klientus (vai arī kādēļ nevar atrast?). Ir idejas?

Interesanti būtu arī šos datus paanalizēt vairāk, piemēram, kāda ir cenas saikne ar dizainera stāžu un apmierinātību… šoreiz tam mums nedaudz pietrūkst zināšanu statistikā (un excelī), taču, ja kāds piesakās palīdzēt, tad tikai priecāsimies!

Paldies visiem, kas piedalījās!

Lūk, dati par dizaineriem nepārskatāmā formātā tiem, kam ir vēlme mums palīdzēt vai arī vienkārši gribas papētīt vairāk: Cik_tu_prasi_par_dizainu.xls

Lai balsotu, spiediet nost zvaigznes zem attēla. Ja vienam iepakojumam ir vairāki attēli, tad vērā tiks ņemts tas, kurā redzams viss iepakojums. Balsot var vienu reizi.

Visvairāk zvaigžņu ieguvušais darbs tiks pie titula ‘Skatītāju simpātija’ un balvā iegūs Jāņa Zālīša grāmatu Mīlestības vārdā (atkārtotais izdevums, ar savulaik aizliegtajām ilustrācijām).
Balsošana beigsies 24.septembrī plkst. 15.00.

Tā un šitā bet viena autora darbi bija kaut kur izzuduši. Nu tie ir pievienoti (pēdējie 3 pašā apakšā).

Uzināt vairāk par konkursu.

DesignBlog.lv un www.condoms.lv izsludina konkursu ‘Dizaina konkurss aizsardzības līdzekļu (prezervatīvu) iepakojuma noformējumam’. Iesniegšanas termiņa beigas 11. septembris. Tēma un tehnika brīva.
Vienīgais ierobežojums: CMYK.

Gatavos rezultātus vērtēs profesionāla žūrija:
Kirils Kirasirovs – grafiskais dizaineris;
Sandijs Ruļuks – grafiskais dizaineris;
Anete Melece – ilustratore/animatore/grafiskā dizainere;
Miķelis Baštiks – grafiskais dizaineris;
Anda Boluža – grafiskā dizaina kritiķe;
condoms.lv – prezervatīvu iepakojuma dizaina ražotāji.

Uzvarētājs saņem 75 sevis dizainētus, nodrukātus eksemplārus, otrā vieta 50 eksemplārus, trešā 25.
Darbus iesniegt EPS 300dpi un sūtiet uz konkurss (at) designblog.lv (raugiet, lai faila izmērs nepārsniedz 5mb).
Būs arī balva skatītāju simpātijai — Jāņa Zālīša grāmata Mīlestības vārdā (atkārtotais izdevums, ar savulaik aizliegtajām ilustrācijām).

Lai būtu godīgi, žūrijas locekļi dalībnieki var piedalīties, bet nesaņem balvas.

Iepakojuma sagatave: condom_template.eps

Fotogrāfija 17:17?
Esmu Milānā, atbalstu ‘mammalampa‘ pirmās kolekcijas eksponēšanu Milānas dizaina nedēļā.

1. Esi veidojusi ‘Madaru‘, kaut ko ‘Laimai‘, bieži vien iegūsti balvas LV konkursos — kas vēl noteikti būtu jāzin par Lieni Drāznieci?
Jā, Madara ir mans visvairāk novērtētākais darbs — arī EULDA un DME_ balvas.
Bet Man pašai mīļākie darbi ir grāmatu un izstāžu katalogu dizains — Evelīna Deičmane ELPOT AIZLIEGTS, Daiga Krūze KONTAKTPERSONA, Agnese Krivade BĒRNĪBA, grāmata par Ansi Cīruli bija nopietns darbs un mācība.
Vairāk gribētos pievērsties burtu dizainam, šobrīd priecē katrs jaunais darbs, kur ir iespēja veidot jaunus burtus.

2. Kā būt pat par dizaineri Latvijā?
Vairs par to galvu nelauzu. Man Latvijā patīk. Būtu siltums, vispār idāli! Ja gribas vēl kaut ko ir tak Ryanair un ķirsīšpiedāvājumi.

3. Vai latviešiem ir kaut kas unikāls, no kā smelties iedvesmu dizainā?
Meklēju. Ūdens, vējš, dubļi ir unikāli, smeļos iedvesmu no tiem.

4. Ar ko nodarbojies, kad nestrādā?
Ne ar ko. Atpūšos. Man patīk ilgi atpūsties (tas reti sanāk) un nedizainēt. Izbāzt degunu laukā un skatities kas apkārt notiek. Iet uz tirgu un gatavot ēst. Darīt neko kamēr vairs nevar izturēt kā kaut ko gribas padarīt. Un tad atkal viss sākas… ;)

5. Kas ir dizains?
Domāju, ka tas ir tas pats teksts, tikai cilvēkiem, kas lasa vizuāli.
Labs dizains ir viegli uztverams, rada labas emocijas, komforta sajūtu.
Slikts dizains — cilvēki saviebjas un novēršas.

6. Ko tu dari, kad ‘iestrēgsti’?
Satraucos. Bet tad cenšos domāt par lietām, kam nedeg termiņi.
Tā parasti ātri un viegli izdomājastas tas ko vel nēesi sācis domāt.

7. Trīs lietas kas tev patīk un ko ieteiktu arī citiem.
Ingvera tēju — 2 šķēlītes svaiga ingvera, 1 šķēle citrona, aplej ar karstu ūdeni un pievieno karoti medus.
Skolā nebiju lasījusi Sartra ‘Nelabumu’ — šis tas kļuva skaidrāks.
Radio — http://wfmu.org/playlists

8. Kad ķeras klāt pie darba, tad vienmēr ir sākums un beigas – gatavais rezultāts. Kas tev notiek pa vidu?
Pa vidu ir pats labākais — tas ko tu no katra darba vari iegūt.

9. Kas ir svarīgi dizaina procesaa? Kas vispār ir svarīgi?
Eksperiments. Pats process. Kļūdas.

10. Kas tavuprāt notiks ar Latviju un pasauli kopumā? Kāds tev plāns?
Ar pasauli viss būs kārtībā — ar vai bez mums.

Daži darbi, kuru attēli atrasti internetā: