karlssonwilker inc. is a New York City design firm founded in late 2000 and run by Jan Wilker and Hjalti Karlsson. The two met while working for Stefan Sagmeister. But you knew that already if you have read their interview with Dizaina Studija magazine… So four years later, here is a quick 10+10 interview!

1. Please tell us about yourselves. Could you tell me how you got introduced to graphic design, where did you study?

Hjalti went to art school in Iceland for one year, then moved to New York to study at Parsons School of Design. Jan grew up in Ulm (check it out, it’s a city with an important design history), then started studying architecture before switching to design.

2. How did you end up in New York? What was the reason why you both left your countries and emigrated to NY?

Hjalti [see above] to study at Parsons. Jan wanted to work with Stefan Sagmeister, and he happened to have his office in New York, so i came to New York for an internship with him. that was in 1999. Now i’m very glad he was in was New York.

3. Do you feel that working at Stefan Sagmeister studio left an imprint of his working methods & aesthetics or you shared similar vision before joining him?

Absolutely, huge influence on us. Aesthetically less and less over time. When we started out with our own studio, we took over many things without questioning (like having multiple phone lines, which it turned out we didn’t need; or having one intern every 3 months, 4 times/year), some things we consciously continued (buying Filemaker and keeping a good contact list), and many others we consciously opposed (we don’t use sketchbooks). Obviously both of us were drawn to him and his work by a genuine feeling of respect, interest, maybe even empathy.

3.5 …Previous question was meant to be a bit provocative as you seem to be working almost on opposite spectrum of means to visualise projects — if Stefan uses a lot of handwriting, analogue imagery & materials, you seem to work heavily with digital tools? Is there a bit of «teenage» rebellion?

We would say that it’s more a thing of being from a different generation. For us, computers were normal, we don’t really have a life as a designer before computers. computers are not dangerous and detrimental when it comes to creativity (as our old teachers would constantly warn us); it’s actually the best tool to enable it. We sketch on the computer.

4. Ok, last one involving Stefan — In an interview with Stefan Sagmeister said that his small-studio (3 people) model was taken/inspired by Tibor Kalman, you are continuing this «tradition» in third generation… Why so? Is there a tipping-point after which there is no way back?

We tried it few times in our, by now already, 10 year history to grow to 6-7 people, but our studio always turned into a small agency, with hierarchies and group dynamics. the tightness falls apart, and politics and agendas creep in. Hjalti, myself, Nicole, and one intern seems to be a good size. but ask us again in few years, who knows what will happen by then.

5. Your projects differ very much from each other (unlike other designers who tend to impose their own style/aesthetic) — how do you achieve this, could you tell about your creative process? How do you maintain steady flow of creative & innovative output?

The one thing we could say about our process is that it is organic. There are no set rules or systems when it comes to approaching a project. Whoever is free at the time starts it, but that doesn;t mean the project is his. It’s a very low-ego office, focussing on the best outcome, and (hopefully) not on personal goals or vanity.

6. You often work with advanced technology – in The Urban Visual Recording Machine you gathered real-time data, which was then printed on the spot, for MTV idents you created a 3D ORB, which reacts to sound, designing typeface for ADC Young Guns, the temporary Vitra Store Under-Construction interiors etc. – do you collaborate with others on the technical parts or learn the tools/software yourself? Do you learn as you go along or try to explore these different tools through experimentation before using in real life projects?

We do, want and need to collaborate on some projects, makes a complicated project always better. Soemtimes the experimentation with a new tool happens within a client project, sometimes within in-house projects. In-house projects are different from personal projects. We don’t work on personal projects, meaning projects away from the studio. In-house projects for us are projects that we do within the context of our design peers, like designing a cover for design magazine.

7. Does space where you work matter to you? How long have you been at your present studio space (I assume from the begining?) and how does it influence you?

We really like our studio space, and always have. We’ve been here for 11 years, and nowadays the other 2 floors above us (there is a Dunkin Donuts on the ground floor) is all designers. It’s a small building, were we have a full floor. Our space had a bar built in when we moved in. We have a little outdoor first floor backyard space. We like being here, it almost never feels like work.

8. When visiting your studio in 2007 I was surprised about your pessimistic/non-glamurous attitude about everyday running of design studio… Now after running my own studio for 6 months and experiencing the day-to-day struggle, I see what you mean. Has anything changed in these 11 years for Karlssonwilker? What would be your advice for new studios/designers who are about to start a studio?

We are laughing every day here in our studio, and try hard (and mostly successfully) to make every day a good day in the office. We enjoy every day. We don’t look at the studio as if our lives would depend on it. What we do day to day has to makes us happy first and foremost, none else. But if that works, chances are high it also works on other people.
The reason I present daily studio life in an unglamorous light is, because it is. Students and young professionals have false hopes and notions about what we all do, and I don’t need to stand in front of a group of students and tell them how awesome everything (and in return I am) just to feel better and further confirm their mislead expectations.

9. Could you tell us more about SahreVictoreWilker? What kind of experience & form of workshop should people expect there?

SVW was founded by Paul Sahre, James Victore, and myself (Jan) a bit over 4 years ago. We all were (and still are) teaching a lot. The three of us are very different, but then again we have some similarities. We are good friends, but don’t care too much about the others’ design. It’s an annual design workshop here in New York, with people coming from all over the world to work hard, talk and play hard with the three of us. What is very special to me is that it’s the three of us in the room, making it impossible to hide behind the usually perceived monopoly of truth that a teacher has. We have to be extra sharp and open-minded, and fantastic discussions and disagreements happen. As far as what to expect; what we hear back from past participants is amazing and very encouraging; the best one for me being an email from a former participant’s wife, telling us “whatever you did to him during that week, thank you so much!”

10. What awaits us in future? The all-knowing-source-of-knowledge Wikipedia states that KarlssonWilker is for sale with a price-tag of $30′000′000, could you tell us the joke?

Well, about that, this is by now a very very old joke, ca. 2006. Back then we wanted to prove the point that people (highly unrealistically) think New York is all golden and shiny (if you make it in New York…), so we put on our website that our studio is for sale for $10 Million. People actually believed that our tiny studio could be worth this crazy amount of money, telling us “guys, please don’t do it, don’t give up!”. Then we upped it to $30 Million. Now we are millionaires, on the web at least.

Nedaudz novēloti, bet informējam par, mūsuprāt, itin interesantu konkursu “Atkod nodokli! Iedod viedokli!”. Kas jādara? Jāizveido Latvijas nodokļu ekosistēmas vizualizācija, jāiesniedz darbs līdz 23. martam 4. aprīlim (termiņš pagarināts) un jāgaida rezultāti. Kas tad ir tik interesants? Pirmkārt, tā ir lieliska iespēja izmantot dizaina valodu, lai runātu par patiešām aktuālo. Vienam motivācija varbūt ir balva, citam tas var likt papētīt, kur tad paliek nodokļos samaksātā nauda (kas nebūt nav niecīga summa un rezultātā ietekmē mūs visus), un izveidot, iespējams, lielisku darbu. Otrkārt, nav bieži redzēti dizaina konkursi, kuros patiešām pamatā ir īsta problēma – parasti tie ir kārtējo svētku gadadienas logotipi, kas pēc mēneša jau zaudējuši aktualitāti.

Konkursu rīko Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība un šoreiz ir itin interesanta žūrija, kurā ir veseli 2 grafiskie dizaineri! (Tajā skaitā pārstāvēts tiek arī designblog!). Tālāk varat iepazīties ar visu pamatīgāk.

Kas tas ir?

Piedalies nodokļu ekosistēmas vizualizāciju konkursā “Atkod nodokli! Iedod viedokli!”.
Ja esi domājis par to, kur paliek nodokļu maksātāju nauda, kā tie atgriežas pie mums un kāpēc ir svarīgi maksāt nodokļus, šī ir Tava iespēja to izpētīt, izsekot un attēlot. Martā mēs aicinām iesaistīties diskusijā par nodokļu ekosistēmu Latvijā.
Piedalies konkursā par Latvijas nodokļu ekosistēmas vizualizāciju – sagatavo vizualizāciju, infografiku, diagrammu, zīmējumu, video kolāžu vai citu ilustrāciju tam, kā izskatās nodokļi Latvijā un kur paliek nodokļu maksātāju nauda.
Iesniedz savu darbu līdz 23. martam, esi labākais un laimē iPad vai iPod Touch.

Iesniegšana un vērtēšana

Darbi jāiesniedz, sūtot pa e-pastu konkurss@lbas.lv (vari iesūtīt arī saiti, kur darbs lejuplādējams). Darbi tiks publicēti Facebook, un balsot par labākajiem varēs visi interesenti. Visaugstāk novērtētais darbs saņems lasītāju atzinības balvu – iPod Nano.

Par konkursa darbu vērtēšanu no dažādiem aspektiem parūpēsies žūrija – gan vērtējot izmantotos datus, gan attēloto ideju, gan māksliniecisko izpildījumu.
Jānis Kajaks
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības eksperts tautsaimniecības jautājumos
Jana Salmiņa
Finanšu ministrijas vecākā eksperte ēnu ekonomikas apkarošanas jautājumos
Sandijs Ruļuks
grafiskais dizainers, designBlog.lv, hungrylab.lv
Miķelis Baštiks
grafiskais dizainers, asketic.lv
Ivars Austers
sociālantropologs, Latvijas Universitātes profesors

Daži noderīgi rīki

IBM bezmaksas serviss “Many eyes” piedāvā 20 dažādas iespējas, vizualizējot datus. Analizē tekstus, atspoguļo ģeogrāfiski, atklāj attiecības starp dažādiem rādītājiem u.c. Tu vari izmantot jau augšuplādētos datus, kā arī pievienot pats savus.
Creately palīdzēs uzzīmēt blokshēmas.
Wordle – lai vizualizētu tekstu. Ātri un ērti!

Nolikums un papildus info

LBAS konkursa “Atkod nodokli! Iedod viedokli” nolikums
LBAS konkursa “Atkod nodokli! Iedod viedokli” palīgmateriāli

Vairāk: www.arodbiedribas.lv

Pirms kāda laika veicām nelielu aptauju, kur nolēmām vairāk uzzināt par to, kāda ir reālā situācija grafiskajā dizainā. Vispirms vēlējāmies noskaidrot, kādas ir ekspektācijas par cenu no pasūtītāju puses un to, cik par savu darbu prasa dizaineri. Sākumā bija aizdomas, ka – kā parasti – klients maksā par maz un dizaineri prasa ļoti daudz (patiesība izrādījās nedaudz citāda). Otra daļa jautājumu bija par pašiem dizaineriem.
Lai arī šie dati nevar tikt uztverti kā precīzs realitātes atspoguļojums (aptaujā piedalījās 154  ‘pasūtītāji’ un 92 ‘dizaineri’, un pastāv iespēja, ka kāds mānās vai nobalso vairākas reizes, un galu galā tie ir cilvēki, kas lasa twitter un facebook, nevis nejauši izvēlēti respondenti). Tomēr zināmu priekšstatu par situāciju var gūt. Arī jaunus jautājumus…

Vispirms par pašu aptauju

Bija 2 aptaujas, kur vienā tika norādīts, ka tā ir pasūtītājiem (kas kaut reizi izmantojuši dizaineru pakalpojumus vai arī grasās to darīt), un otra dizaineriem. Pasūtītājiem bija jātbild uz 5 jautājumiem, bet dizaineriem uz 10. Informācija par aptauju tika izplatīta iekš twitter un facebook. Anketas aizpildītājs nevarēja redzēt rezultātus, lai neietekmētos. Lūk, uz kādiem jautājumiem vajadzēja atbildēt esošajiem vai topošajiem klientiem:
1. Cik, tavuprāt, maksā vienkāršas grafiskās identitātes izstrāde (neliels uzņēmums, jāizstrādā logotips, vizītkarte un veidlapa)?
2. Cik maksā šim nelielajam uzņēmumam izveidot mājaslapas dizainu? (Ievadlapa, sadaļas: jaunumi, par mums, galerija, kontakti. Katrā lapā 1-5 attēli un teksts. Izstrādāts tiek tikai dizains, programmēšana nav jāpieskaita.)
3. Cik, tavuprāt, maksā iepakojuma dizaina izstrāde? (Pieņemsim, ka tie ir krāsojamie krītiņi bērniem un jāizveido ir kartona kastītes vizuālais noformējums. Iepakojuma ražošana nav jāpieskaita.)
4. Cik, tavuprāt, grafiskie dizaineri prasa par stundu sava darba (kāda ir stundas likme, ko dizianers prasa par neparedzētu laika patēriņu vai par darbiem, kur rēķina apjomu stundās)?
5. Ko tu izvēlētos gadījumā, ja nepieciešami grafiskā dizainera pakalpojumi?

Un, lūk, jautājumi, kas tika uzdoti dizaineriem:
1. Cik prasi par vienkāršas grafiskās identitātes izstrādi (neliels uzņēmums, jāizstrādā logotips, vizītkarte un veidlapa)?
2. Cik maksātu šim nelielajam uzņēmumam izveidot mājaslapas dizainu? (Ievadlapa, sadaļas: jaunumi, par mums, galerija, kontakti. Katrā lapā 1-5 attēli un teksts. Izstrādāts tiek tikai dizains, programmēšana nav jāpieskaita.)
3. Cik pasūtītājam maksās iepakojuma dizaina izstrāde? (Pieņemsim, ka tie ir krāsojamie krītiņi bērniem un jāizveido ir kartona kastītes vizuālais noformējums. Iepakojuma ražošana nav jāpieskaita.)
4. Kāda ir tava darba stundas likme?

5. Kas ir tava pamatnodarbošanās? (Iespējamas vairākas atbildes.)
6. Visdrīzāk tevi var dēvēt par…
7. Ar kādiem pasūtītājiem pārsvarā esi strādājis? (Iespējamas vairākas atbildes.)
8. Cik gadus jau strādā tieši kā dizainers (pelni ar to iztiku)?
9. Kādus pasūtījumus vēlētos iegūt vairāk? (Iespējamas vairākas atbildes.)
10. Ko domā par dizaina vidi Latvijā? (Viss ok? Ja viss nav kārtībā, tad, lūdzu, pieraksti, kas, tavuprāt, būtu uzlabojams.)

Rezultāti

Gan klientu, gan dizaineru atbildes uz vienādiem jautājumiem  apvienojām vienā grafikā, lai vieglāk salīdzināt.

Par to, cik maksā vienkāršas grafiskās identitātes izstrāde, pasūtītāju un dizaineru viedokļi ir līdzīgi, lai arī iespējams, ka tās nelielās atšķirības ir nozīmīgas (cipari ir procentos). Tomēr gan šajā, gan arī citās atbildēs jārēķinās, ka abas puses parasti apzinās, ka katrs gadījums ir savādāks un ļoti reti dizaineri strādā pēc fiksētām cenām. No svara ir ne tikai, kas ir nepieciešams, bet arī kam (piemēram, vai klients ir tikko biznesu uzsācis paziņa vai liela korporācija). Šajā aptaujā nav iekļauta arī kvalitatīvā informācija. Parasti saikne starp cenu un kvalitāti ir diezgan izteikta, tomēr ne vienmēr dārgākais ir labākais un lētākais sliktākais…

Arī par web lapas dizainu, šķiet, ka viedokļi sakrīt pat vēl izteiktāk. Interesanti tikai tas, ka pasūtītāji būtu gatavi maksāt vairāk, bet to var novelt arī uz kādu kļūdu, pārpratumu vai ko citu (sadalījums atkal ir %).

(%) Ar iepakojumu jau kļūst interesantāk – rezultāti ir svārstīgāki. Turklāt ‘nav ne jausmas’ ir populārākā atbilde tieši starp dizaineriem. Iespējams, šos rezultātus izskaidro tas, ka iepakojumu pasūta relatīvi reti.

(%) Par dizainera darba stundas cenu atbildes ir vissvārstīgākās. Vispirms par to liecina tas, ka apmēram trešdaļa dizaineru nemaz nezina,  cik naudas prasīt, bet pārējie prasa ļoti dažādi. Minējums šeit varētu būt tāds, ka darba skaitīšana stundās nav populāra – vairāk pieņemts rēķināt par konkrēto darbu. Tomēr tas arī liecina, ka nav izplatīta frīlancēšana klasiskajā  izpratnē, kad uzņēmums projektam piesaista cilvēku (uz nedēļu vai mēnesi, vai dažām dienām). Stundas likme līdz ar to parasti kalpo par pamatu, lai noteiktu, cik tad par savu laiku prasīt gan iepriekšminētajos gadījumos, gan kad darba apjoms neparedzēti pieaug. Varbūt tam ir pavisam citi iemesli… Katrā ziņā būtu interesanti uzzināt, pēc kādiem principiem jūs rēķināt cenas par savu darbu!

Vairums aptaujāto savu pasūtījumu uzticētu veikt frīlanceriem, kā izrādās. Iespējams, ka tas saistīts ar cenu, kas teorētiski frīlanceriem un maziem uzņēmumiem ir zemāka, salīdzinot, piemēram, ar reklāmas aģentūru, taču tas ir tikai minējums. Lai arī frīlanceriem ir lielākas iespējas nemaksāt īri, nodokļus, nepirkt programmas un fontus un tā rezultātā strādāt par lētāku cenu, šķiet, ka arī reklāmas aģentūrām darbu netrūkst, par ko liecina nerimstošais darbinieku trūkums. Visnestabilākais Latvijā no malas izskatās tieši mazo dizaina studiju tirgus, kuras vistiešāk konkurē ar gabaldarbiniekiem. Taču, ja tirgū ir pieprasījums pēc nelielām dizaina studijām, tad varbūt to skaits tikai pieaugs?

Tālāk nedaudz informācijas par dizianeriem, kas piedalījās aptaujā.
5. jautājums bija par dizaineru nodarbošanos. Kā jau minēts, tad kopā piedalījās 92 cilvēki, un zemāk atbildes:

6. Visdrīzāk tevi var dēvēt par…

Pie iepriekšminētajiem var pieskaitīt šādus dizainerus (cits variants): GUI designer, multi-dizainers, mēbeļu dizainers tehniskais dizainers un daži, kas varot visu.

7. Ar kādiem pasūtītājiem pārsvarā esi strādājis?

8. Cik gadus jau strādā tieši kā dizainers?

9. Kādus pasūtījumus vēlētos iegūt vairāk?

Interesanti, ka 40% gribētu labākus klientus, lai arī pārāk neatpaliek vairāk naudas gribētāji. Te grūti spriest, vai patiešām klienti ir tik slikti vai arī dizaineri neprot tikt galā. Pēc pieredzes var teikt, ka rezultāts ir abu šo pušu saspēlē. Māka nav uztaisīt satriecošu darbu, bet to izdarīt tā, lai tas atrisina klienta vajadzību un arī klientam tas šķiet saistoši! To ir ļoti grūti izdarīt, ja nav savstarpējas uzticības vai zināšanu (un te runa ir par abām pusēm). Bet ko darīt, ja šīs saspēles un uzticēšanās nav?

10. Ko domā par dizaina vidi Latvijā? (Viss ok? Ja viss nav kārtībā, tad, lūdzu, pieraksti, kas, tavuprāt, būtu uzlabojams.)

Par to, ka 61% ir tādi kā pasīvie pesimisti, ir pārsteigums. Lai arī uz to var raudzīties savādāk – daudzi apzinās, ka kaut kas nav īsti riktīgi. Atliek tikai saņemties un sākt to vidi mainīt (droši vien, sākot ar sevi : ). Pie citiem atbilžu variantiem, lūk, kas sarakstīts:

- Ir dažas firmas, kas kaut ko glābj vai vismaz cenšas glābt. Bet kopumā iet uz augšu.
- Attīstības sākumposms. Ir vēl krietni kur augt.
- Pamazām attīstās šī vide.

- Problēmas sakne- dizaina skolu trūkums(īstas grafiskā dizaina skolas) ,kas apmācītu labus dizainerus un tad nebūtu kaktu dizaineru,studentu,kas no ta neko nesajēdz,bet piepelnās,jo klientam patīk lētā cena-tādejādi bojājot dizaina vidi Latvijā. Es ar nēsmu mācījusies grafisko dizainu skolā(apguvu pašmācības ceļā),bet ļoti labprāt, ja Latvijā būtu tāda(kvalitatīva) iespēja.
- Nav jau viss kārtībā kā gribētos, bet tas ko jūs, čaļi, darat … cepuri nost. Tā turpināt. Klientiem jāzin, ka grafiskais dizains nav vienkārši iedarbināt šopu vai ilustratoru un viss notiek pats no sevis :)
- garlaicīga un nemotivējoša tā vide (lielākā daļa dizaineru iznieko sevi ar banāliem naudas darbiem)

- smieklīgi daži grupējumi, kas ņemās savā sulā, riktīgs lol :)
- atpaliekam no pārējās pasaules, klienti mēdz būt nesaprast profesijas būtību un nozīmi
- Tas kas notiek LV, tas, kā tipa LV “dizaineri” kopē citu valstu dizaineru darbus un konkursos pasniedz kā savu oriģinālo ideju ir vārdos neizsakāmi, cik nožēlojami! Un tā jau kuros gadu pēc kārtas!”

- slikta vide, jo atrodas kāds, kas taisa “mākslu” par santīmiem un tad tas pats kients aiziet pie cita un brīnās kāpēc cena tik liela, jo “mākslinieks” par savu darbu prasīja tikai 2Ls un divlitrīgo “Plostnieku”
- Manuprāt, ir samērā švaki ar dizaina izglītību. Nepietiekama slodze un pamatīgums, netiek iztirzāti principi, par kuriem būtu jāzina patiešām smalki, ieteikti virzieni. Nav pietiekamas informācijas un saspēles ar pasaules dizaina vēsmām un likumiem, lielajiem vārdiem, klasiku. Līdz ar to vide veidojas pēc principa, kā nu katram sanāk… liela daļa tā arī paliek neiedvesmoti amatieriskā, mulsā neziņā par to visu, kaut ir pārītis “izredzēto”, kas, savukārt (ne obligāti nepelnīti), tiek pacelti līdz elites, mākslas līmenim. Veselīga “vidusslāņa”, kas patiešām meistarīgi, bet bez lieka pompa pieprastu grafisko dizainu amata (t.i. kvalitatīvā, bet ne-mākslas) līmenī, praktiski nav.
- Latvijā trūkst informācijas par to, kas vispār ir dizains. Klients nesaprot, par ko īsti viņš maksā, vai kāpēc cena, viņaprāt, ir tik augsta. Turklāt daudz mazo dizaina uzņēmumu, kas “ražo” dizainu un pasniedz to kā kaut ko unikālu, dārgu, jauc izpratni par dizainu kā tādu.

- pārāk daudz pieejamu diletantu un klientu, kuriem svarīgāk ir rīt, nevis labs rezultāts
- Klientam vajadzētu saprast, kādiem nolūkiem viņš pasūta dizaina izveidi. Ja personīgām vajadzībām, tad var diriģēt parādi, bet ja vēlas pelnīt un rādīt citiem, tad teksts “man vienkārši nepatīk” būtu retāk jāsaka.

Ko ar šo visu informāciju iesākt un kādi secinājumi?

Kā jau minējām sākumā, tad to noteikti nevar izmantot, lai apgalvotu, cik kas maksā, taču pēc norādītajām cenām var spriest, kas ir dārgi un lēti jeb virs vai zem vidējā. Atgādinām, ka te nav kvalitatīvo rādītāju, kas nozīmē, ka nav iespējas secināt, cik maksā kvalitatīvs risinājums (ar vārdu “kvalitatīvs” tiek domāts dizains, kas atrisina klienta problēmu maksimāli labi).
Nav apstiprinājies pieņēmums, ka klienti vēlas visu lētāk, bet dizaineri grib tikai vairāk naudas. Izrādās par naudu viedokļi ir līdzīgi, tomēr pēc tā, ka daudzi dizianeri vēlas “sakarīgus” klientus var secināt, ka kaut kas savstarpējās attiecībās nav īsti kārtībā. Bet kādēļ tik daudzi dizineri samierinās ar situāciju. Kādēļ neiet meklēt ideālos klientus (vai arī kādēļ nevar atrast?). Ir idejas?

Interesanti būtu arī šos datus paanalizēt vairāk, piemēram, kāda ir cenas saikne ar dizainera stāžu un apmierinātību… šoreiz tam mums nedaudz pietrūkst zināšanu statistikā (un excelī), taču, ja kāds piesakās palīdzēt, tad tikai priecāsimies!

Paldies visiem, kas piedalījās!

Lūk, dati par dizaineriem nepārskatāmā formātā tiem, kam ir vēlme mums palīdzēt vai arī vienkārši gribas papētīt vairāk: Cik_tu_prasi_par_dizainu.xls

Kārlis Krecers, grafiskais dizains
Gerrit Rietveld Academie

1. Studiju laiks?
Sāku 2010., beigšu 2012.

2. Ko Rietveld Academie tu mācies un ko vēl tur var apgūt? Kā noprotams, tad iepriekš biji Hāgā, varbūt vari pateikt, kas tur nepatika?
Esmu grafiskā dizaina nodaļā. Rietveld Academie piedāvā divus bakalaurus, design & fine arts, zem tiem tad attiecīgi sadalās graphic design, photography, fine arts, fashion utt. Bakalaurs ir 4 gadi, pirmais ir “basic/foundation” gads, kura laikā tad ir iespēja atrast savu vietu, bet to visu var izlasīt šeit: www.gerritrietveldacademie.nl/en/about

Jā, uz Rietveld Academie pārgāju no KABK (www.kabk.nl). Skolas noteikti atšķiras, un par to varētu stāstīt daudz un gari, bet īsumā tā ir studentu un pasniedzēju attieksme.

3. Kādēļ izvēlējies tieši šo skolu?
Ieteica, sakrita dažādi apstākļi, kas pārauga iekšējā vajadzībā, tā teikt.

4. Trīs lietas, par ko skolā esi sajūsmā?
Jauni, skaisti un dikti attapīgi studenti. Pasniedzēji neatpaliek.

5. Trīs lietas, ko, tavuprāt, vajadzētu tur uzlabot?
Kaut kas ar sviestmaižu cenām, darba laikiem vai ko tml.

6. Kuru skolu ieteiktu citiem dizaineriem?
Lai arī dzirdējis un lasījis esmu daudz, runāt ar kaut kādu atbildību varu tikai par KABK un Rietveld Academie. KABK ir ļoti labi burtu pasniedzēji, priekšmets “Lettering” ir no pirmā kursa, sākas ar kaligrāfiju u.tml., ja ir tāda interese, tad noteikti tā ir laba vieta, kur būt. Bet visādi citādi šī skola un vide noteikti neliks izdomāt sevi no jauna, un galu galā viss ir diezgan garlaicīgi, bet varbūt tas viss “profesionālās” attīstības vārdā.

Rietveld māca kritiski skatīties uz to, ko tu dari un kāpēc tu to dari, un, lai arī cik tas vāji neizklausītos, – atrast sevi, savu vietu un pieeju visā šajā putrā. Katram sava skola, bet varu teikt, ka Rietveld’ā esmu laimīgs.

7. Kādā valodā notiek mācības?
Angļu.

8. Kāda ir mācību maksa?
1700 €.

9. Kas nepieciešams, lai iestātos?
Lai iestātos, nepieciešama vidusskolas izglītība, saprātīga angļu valoda un labi darbi, bet te par visu sīkāk: www.gerritrietveldacademie.nl/en/admission-international-students

Estonian Academy of Arts
Kaspars Murelis, grafiskais dizains (murelis.com)

1. Laiks, kurā studēji?
~2007-2009.

2. Ko  tieši tur mācījies un ko vēl Estonian Academy of Arts iespējams apgūt?
Piedāvā apgūt visas pamatdisciplīnas, kā lietišķās, tā tēlotājmākslas un dizaina. Vērts atzīmēt, ka ir animācija, produktu dizains un arhitektūra.

3. Kādēļ izvēlējies tieši šo skolu?
Naudas – programmas attiecība, neko citu atļauties nevarēju, Latvijā nesaistīja LMA piedāvājums.

4. Trīs lietas, par ko skolā biji sajūsmā?
- tur bija fantastiskākais zīmēšanas skolotājs,
- lieliski pasākumi,
- jauki pasniedzēji (jauks gan nenozīmē vērtīgs/labs).

5. Trīs lietas, ko, tavuprāt, vajadzētu tur uzlabot?
- stingrāki iestājeksāmeni,
- stingrāka pasniedzēju atlase,
- iespēja ārzemniekiem dabūt budžeta vietas.

6. Kuru skolu (vienu vai vairākas) ieteiktu citiem?
Labi jau būs tajā brīdī, kad cilvēks apsvērs domu mācīties, tālāk tik pēc paša interesēm. Ja man būtu iespēja, tad dotos uz NL. Konkrēti ieteikt – neteikšu.

7. Kādā valodā notiek mācības?
Angļu.

8) Kāda ir mācību maksa?
~2000 EUR gadā.

9) Kas nepieciešams, lai iestātos?
Portfolio un izturēt iestājpārbaudījumus.

Tyler School of Art (US)
Solvita Marriott, grafiskais dizains, www.solvitamarriott.com

1. Laiks, kurā studēji?
Septembris, 2004 – maijs, 2007.

2. Ko  tieši tur mācījies un ko vēl Tyler School of Art iespējams apgūt?
BFA Graphic and Interactive Design.
Vēl var apgūt:
- BFA: Fibers & Material Studies, Glass, Metals/Jewelry/CAD-CAM, Painting, Pfotography, Printmaking, Sculpture;
-  BA/BS: Architecture, Architectural Preservation, Facilities Management, Art Education, Visual Studies, Art History;
- MA: Architecture, Art History;
- MED: Master in Education;
- MFA: Ceramics, Fiber, Glass, Graphisc and Interactive Design, Metals/Jewelry/CAD-CAM, Painting, Pfotography, Printmaking, Sculpture.

3. Kādēļ izvēlējies tieši šo skolu?
Mana izvēle bija ierobežota skolas atrašanās vietas ziņā. Tyler School of Art ir labākā skola Pensilvānijas štatā, kurā var mācīties dizainu. Zināju vairākus labus dizainerus, kuri bija beiguši šo skolu. Arī pasniedzēji no manas iepriekšējās skolas ieteica iet uz Tyler.

4. Trīs lietas, par ko skolā esi sajūsmā?
- Praktizējoši pasniedzēji ar milzīgu darba pieredzi, kuri ir patiesi ieinteresēti studentu izaugsmē.
- Fantastisks atbalsts no pasniedzējiem, kursa biedriem un MFA studentiem.
- Art Foundation Program un citas izvēles nodarbības, kas nav tieši saistītas ar grafikas dizainu.

5. Trīs lietas, ko, tavuprāt, vajadzētu tur uzlabot?
- Lielāku nodarbību izvēli (grafikas dizainā).
- Plašāka profila projektu izstrādi sadarbībā ar citām nozarēm, ne tikai grafisko dizainu.
- Vairāk viesu lekciju/darbnīcu.

6. Kuru skolu (vienu vai vairākas) ieteiktu citiem?
Noteikti iesaku Tyler School of Art, kā arī School of Visual Arts (Ņujorka, NY) un Portfolio Center (Atlanta, GA).

7. Kādā valodā notiek mācības?
Angļu valodā.

8. Kāda ir mācību maksa?
BFA:
Pensilvānijas štata iedzīvotājiem – $15,400 gadā.
Citiem ASV iedzīvotājiem – $26,800 gadā.
Īsti nezinu, kā ir ar starptautiskajiem studentiem.

9. Kas nepieciešams, lai iestātos?
Lai iestātos Tyler School of Art, potenciālajiem studentiem jāiesniedz:
Iepriekšējās skolas dokumenti. Manā gadījumā tā bija Latvijas Universitāte un Harrisburg Community College, no kurām man ieskaitīja vairākus tur apgūtos mācību priekšmetus. Kā rezultātā Tyler School of Art mācījos tikai trīs gadus. Tyler School of Art šajā ziņā ir diezgan prasīga. Noteiktas Art Foundation klases netiek ieskaitītas, lai arī tās jau ir apgūtas citā mācību iestādē. Galvenokārt ieskaita akadēmiskos priekšmetus. Ir jābūt noteiktam GPA, kas mainās katru gadu.
Divas rekomendācijas vēstules.
Neliels apraksts ar mērķi, nākotnes plāniem un iemeslu, kāpēc vēlies mācīties šajā skolā.
Ar zīmuli vai ogli zīmēts pašportrets.
Porfolio ar vismaz 20 darbiem – zīmējumi (noteikta prasība), dizaina darbi, fotogrāfija, skices…

Žurnāls Pastaiga veido interesantus rakstus par dizainu, tai skaitā arī Latvijas dizainu. Šoreiz pārpublicējam žurnāla martaa numura rakstu un intervijas ar jaunajiem Latvijas dizaineriem — Miķeli Baštiku, Zigmundu Lapsu, Sandiju Ruļuku, Lieni Drāznieci, Elīnu Bušmani, Ievu Lauriņu, Rihardu Funtu, Baibu Lingu-Bērziņu un Indru Mercu.

Savu pagātni mainīt nevar, var vien radīt mītus par to. Toties nākotnes kaldināšana pilnībā ir pašu ziņā. Pastaigā  – Latvijas jaunie dizaineri, kuru veikums jau šodien liecina par viņu būtisko ietekmi uz pašmāju un varbūt ne tikai vietējā dizaina nākotni.

Apzinot Latvijas labākos jaunos dizainerus, Pastaiga īsti latviskā garā secina, ka situācija ir krietni labāka, nekā varētu domāt, apmeklējot pašmāju dizainam veltītās izstādes, aplūkojot ar dizaina izglītību saistīto skolu beidzēju diplomdarbus un meklējot vietējo dizaineru piedāvājumu veikalos. Tas liecina, ka patieso Latvijas dizaina ainu neuzrāda oficiālie jomas pasākumi un vietējo mācību iestāžu audzēkņu saraksti. Tā rašanās avoti, kā arī attīstības un izplatības ceļi kļūst arvien dažādāki un arvien biežāk meklējami ārpus Latvijas robežām.

Lietojot jēdzienu “dizainers”, galvenokārt domājam par atsevišķu produktu dizaineriem, kuru izglītības monopols Latvijā joprojām ir Latvijas Mākslas akadēmijas nodaļas, kas saistītas ar dizaina jomu. Taču arvien vairāk jauno dizaineru papildina savas zināšanas ārzemēs vai tieši tur iegūst profesionālo izglītību. Šī tendence neapšaubāmi paplašina jauno dizaineru redzesleņķi un ļauj izvairīties no dažkārt par slogu esošā tā sauktās Latvijas dizaina skolas zīmoga.
Par mūžīgo mūsmāju dizaina klupšanas akmeni tiek uzskatīts tas, ka trūkst sadarbības ar ražotājiem, – kamēr latviešu dizaineri gaida pretimnākšanu no industrijas pārstāvjiem, pretī viņi saņem lielākoties pārmetumus par to, ka nav spējīgi rast komerciāli veiksmīgus risinājumus. Šķiet, ka tagad vismaz daļa veiksmīgāko latviešu jauno dizaineru vairs nejūtas mūžīgi apvainojušies uz rūpniekiem, bet meklē citus pašizpausmes ceļus, kļūstot paši par savu ideju producentiem un to realizētājiem, izgatavojot vismaz nelielu eksemplāru skaitu.
Savu ideju novešana līdz veiksmīgai uzvarai daudz labāk sokas nevis pa vienam, bet gan pulcējoties kopā. Par vēl vienu jaunās dizaineru paaudzes iezīmi var nosaukt dažādu īslaicīgāku vai ilgāk pastāvošu apvienību un kopu dibināšanu. Latviju gan tā arī neskāra trekno gadu mākslas dizaina mode, kas šķita kā radīta mūsu apstākļiem ar izcilām amatniecības prasmēm, uz dizainu neorientētu rūpniecību un koptām lietišķās mākslas tradīcijām. Laikam gan bijām tā aizrāvušies ar lietišķās mākslas un dizaina nošķiršanu, pārsaukšanu un nesenās pagātnes vērtību apstrīdēšanu, ka, vietējo tradīciju spēku neizmantojot, lieki lauzāmies cieši aizslēgtajās rūpnieciskā dizaina durvīs. Tieši tā sauktās mākslas jeb galeriju dizains pasaulē daudziem jaunajiem dizaineriem ļāva iekarot savu vietu pašu spēkiem, kā galveno trumpi izspēlējot ideju, nevis veiksmīgu satikšanos ar ražotāju.

Grafiskais dizains Latvijā, šķiet, attīstās paralēli produktu dizainam – ar atšķirīgām izglītības un prakses iespējām. Kamēr produktu dizaineri sapņo par sadarbību ar ražotājiem, sēžot mazāk vai vairāk smalku mēbeļu salonos, pārdodot citu radīto un pa reizei izstrādājot kādu individuālu risinājumu atsevišķiem klientiem, grafiskie dizaineri vergo reklāmas aģentūrās, bieži vien sūrā ikdienas pieredzē gūstot neatsveramas zināšanas sadarbībā ar klientiem un slīpējot vai pazaudējot profesionālās prasmes darbā ar piezemētiem pasūtījumiem. Varbūt tieši iespēja ikdienā strādāt savā tiešajā arodā, kā arī kopumā daudz izkoptākā Latvijas grafiskā dizaina tradīcija ļauj apgalvot, ka interesantākie dizaina paraugi un spējīgākie pašmāju dizaineri meklējami un arī atrodami tieši grafiskā dizaina lauciņā. Viņi arvien biežāk mācīties dodas uz ārzemēm, turklāt tur spēj atrast arī darbu savā profesijā. Jomas specifika ļauj vienkāršāk pašiem dibināt savas studijas un atrast klientus, turpinot izkopt profesionālās prasmes un veidot pārliecinošāku Latvijas grafiskā dizaina ainu.

Pastaiga visiem, mūsuprāt, izcelšanas vērtajiem jaunajiem dizaineriem uzdeva trīs jautājumus:
1.    Kas, tavuprāt, ir dizains un dizainers?
2.    Kādas ir dizainera karjeras iespējas Latvijā?
3.    Kāds ir tavs karjeras tālākais mērķis un profesionālais ideāls?

Miķelis Baštiks, dz. 1984. g., grafiskais dizainers

Viens no retajiem latviešu dizaineriem, kuru īpaši interesē burtu dizains un tā radīšana. Spēj izstrādāt konceptuāli pamatotu un lietotājam ērtu grafisko dizainu bez pašmērķīga stilīguma uzsvēršanas. Karjeru līdzīgi vairākumam sāka reklāmas aģentūrā (McCann-Erickson Riga & Lowe Age), bet nopietnus patstāvīgus profesionālos panākumus guva dizaina studijā Asketic. Miķelis ir viens no tās partneriem un vadošajiem grafiskajiem dizaineriem. Viens no bloga plikums.lv iniciatoriem un veidotājiem, tajā cenšas apkopot informāciju par pašmāju dizaina, īpaši grafiskā, lauciņā notiekošo.
Vairāk mikelisbastiks.com un asketic.lv.

1. Ar jēdzienu “dizains” tiek saprastas tik dažādas lietas, ka joprojām nezinu, vai uz šo jautājumu ir viena pareizā atbilde. Dizains ir ik uz soļa. Iespējams, jo mazāk to ikdienā manām, jo labāks tas ir. Lietojam labu, funkcionālu un ērtu dizainu, nedomājot par tā tapšanā ieguldīto darba daudzumu. Grafiskais dizains ir neliela tā visa daļa – ļoti, ļoti interesanta, bet pie mums bieži vien līdz galam neizprasta un nenovērtēta. Dizainers meklē risinājumus, kā labāk un ērtāk pasniegt informāciju, cenšas ikdienu padarīt patīkamāku un komfortablāku.

2. Kaut arī pie mums joprojām nav nopietnas grafiskā dizaina izglītības programmas, iespējas sevi attīstīt gan radoši, gan profesionāli te ir ļoti lielas. Vajag mīlēt savu darbu, meklēt interesantas iespējas, izrādīt pašiem iniciatīvu, sākt jaunus projektus un daudz strādāt. Skatīties un sajust, kas notiek pasaulē, meklēt informāciju, mācīties – to visu var darīt arī bez smalkām skolām un programmām. Ja par kaut ko ir patiesa interese, agrāk vai vēlāk pie tā var nonākt. Nedomāju, ka laba karjera vienmēr nozīmē darbu lielā aģentūrā ārpus Latvijas. Tiešām neredzu attaisnojumu, kādēļ labu dizainu nevarētu radīt tepat.

3. Zinu, ka šobrīd daru to, kas man patīk, un labprāt to darītu vēl daudzus gadus. Es izbaudu sajūtu, ka katrs nākamais projekts nāk ar jaunu pieredzi, ka tas reizēm ir kaut kas pilnīgi atšķirīgs no tā, ko esmu darījis līdz šim. Man interesē uzsākt un attīstīt pašam savus projektus, nevis tikai strādāt ar klientiem. Ideālā gadījumā – skatīties un darīt plašāk par tiešajiem ikdienas darbiem. Gribas cilvēkiem stāstīt par grafisko dizainu, parādīt, ka arī Latvijā ir ļoti spējīgi dizaineri.

Zigmunds Lapsa, dz. 1982. g., grafiskais dizainers

Perspektīvākais latviešu izcelsmes dizainers, kura paveiktais droši novietojams līdzās pasaules jaunās paaudzes labāko grafisko dizaineru darbiem. Karjeru uzsācis reklāmas aģentūrā tepat, Latvijā (McCann-Erickson Riga & Lowe Age), ir viens no dizaineru apvienības/studijas Hungry Lab dizaineriem. Kopš 2008. gada strādā Amsterdamā. Sākumā par praktikantu Studio Laucke un Lesley Moore, pašlaik par grafisko dizaineru vienā no Nīderlandes labākajām studijām Thonik.
Vairāk 82kg.net.

1. Neesmu sev formulējis, kas ir dizains, un nejūtu vajadzību to darīt. Pat katrs uzrakstītais teikums ir dizainēts, konstruēts – tam ir noteikta uzbūve, darbības principi un uz lasītāju atstāts efekts. Cenšos nenodalīt, kas ir un kas nav dizains, bet saskatīt visam kopīgo.

2. Latvijā grafiskā dizaina jomā karjeras iespējas ir bēdīgas. Cik zinu, nav mums tādu superstudiju, uz kuru katrs jaunais profesionālis rautos strādāt par katru cenu un spētu tur gūt neatsveramu pieredzi. Pārsvarā ir tikai divas iespējas – iet strādāt reklāmas aģentūrās vai kādā webdizaina kantorī, kur grafiskajam dizainam netiek pievērsta pienācīga uzmanība. Protams, var strādāt individuāli vai veidot savu studiju.

3. Pašlaik domāju vēl kādu laiku uzkrāt zināšanas un pieredzi Amsterdamā. Profesionālais mērķis ir tikai viens – strādāt pie interesantiem projektiem, kā arī gūt gandarījumu un prieku, darot savu darbu. Valstij, kur strādāju, ir otršķirīga nozīme. Pašlaik Nīderlandes profesionālā vide šķiet saistošāka, bet tas neliedz iespēju paralēli strādāt ar Latvijas klientiem un projektiem.

Sandijs Ruļuks, dz. 1980. g., grafiskais dizainers

Sandija grafiskā dizaina darbi atrodas uz robežas starp utilitāru dizainu un konceptuālu  mākslas darbu. Iespējams, pie vainas iegūtā izglītība Latvijas Mākslas akadēmijā Vizuālās komunikācijas nodaļā, kuras mācību programma gan sākotnēji bija iecerēta, lai absolventi, apguvuši mūsdienu datortehnoloģijas, varētu strādāt reklāmas dizainā, bet praksē šīs nodaļas beidzēji nu jau vairākās paaudzēs ir spēcīgākie Latvijas laikmetīgās mākslas ainas veidotāji. Sandija darbība ir vairāk vērsta uz dizaina tapšanas procesa izbaudīšanu un koncepcijas izstrādi, ne galarezultātu. Viņš aktīvi iesaistās diskusijās par pašmāju dizainu un pats ir iniciējis vairākus projektus, piemēram, kalendāru, kura katra mēneša lapu dizainē viens Latvijas grafiskais dizainers. Viens no dizaineru apvienības Hungry Lab aktīvākajiem darboņiem un designblog.lv iniciatoriem, pašlaik strādā Amsterdamā.
Vairāk ruluks.net un hungrylab.lv.

1. Man dizainā patīk problēmas definēšanas un risināšanas daļa. Sākumā ir kāda vajadzība vai kāda nebūšana, tad sāc meklēt ceļus tās risinājumam, pamokies, un – gala rezultātā ir atbilde. Bieži vien grūti, bet arī ļoti interesanti. Dizaineram, īpaši jaunajā situācijā pasaulē, jābūt priecīgam, jo var strādāt jebkurā valstī, kamēr vien ir risināmas problēmas.

2. Ja ar veiksmīgu karjeru saprot naudas pelnīšanu, Latvijā iespējas ir milzīgas. Joprojām pie mums, radot sliktu dizainu, var nopelnīt vairāk, nekā ārzemēs izstrādājot labu. Savukārt, ja izdevusies karjera ir izaugsme, tad Latvijā situācija ir gaužām bēdīga. Vairākums no tiem, kuriem dizains ir nepieciešams, vispār nesaprot, kas tas tāds ir, bet tie, kuri dizainu novērtē, to nevar atļauties. Rezultātā dizaineriem nav darba.

3. Mans nākotnes mērķis ir vienkāršs – strādāt vairāk.

Liene Drāzniece, dz. 1980. g., grafiskā dizainere

Latvijas grafiskā dizaina skolas turpinātāja, tradīcijas samērojot ar laikmeta prasībām. Lienes darbus raksturo atturīga elegance un formas skaidrība. Pamanāmākais viņas darbs ir ekokosmētikas zīmola Madara iepakojuma dizains un grafiskā identitāte. Dizaineres paveiktais ir uzstādījis augstu latiņu pārējiem tirgus dalībniekiem un iezīmē nozares pagriezienpunktu, pēc kura vairs nekas nevarēs būt tāpat kā agrāk. Liene gan uzsver, ka viņai pašai tuvāks ir grāmatu un mākslas katalogu dizains un interesē burtu dizaina izstrāde.

1. Dizains/dizainers lietām piešķir personības vērtību.

2. Šaubos, vai dizaineram ir būtiska karjeras attīstība tradicionālajā izpratnē. Latvijā dizaineram ir unikāla iespēja radīt jaunus zīmolus un strādāt pie to attīstības. Pasaulē konkurences dēļ tikt pie šādiem darbiem būtu krietni grūtāk.

3. Nesamierināties un censties pārspēt sevi.

Elīna Bušmane, dz. 1984. g., produktu dizainere

Viena no aktīvākajām Latvijas dizaineru jaunās paaudzes pārstāvēm, kas piedalās dažādu jomas pasākumu organizēšanā. Viena no tiem, kas uzdrošinās lauzt priekšstatu par dizainu kā tikai priekšmeta vizuālo veidolu un cenšas paplašināt mums ierastās dizainera kompetences robežas. Pēc studijām Latvijas Mākslas akadēmijā izglītošanos turpina Skandināvijā lielākajā dizaina un mākslas augstskolā – Helsinku Mākslas un dizaina universitātē, kur galvenais uzsvars likts uz dizaina ilgtspējīgumu un starpdisciplināru sadarbību. Skolā, kuru savulaik absolvējis arī kinorežisors Aki Kaurismeki, Elīna ir maģistrantūras studente Dizaina nodaļā. Ir viena no dizaineru apvienības Directdesign četrotnes.
Vairāk elinabusmane.wordpress.com un directdesign.lv.

1. Latvijā ierastā dizaina definīcija saka, ka dizains ir mākslinieciskā projektēšana un dizainers – profesionālis, kas ar to nodarbojas. Taču laikā, kurā dzīvojam, jēdziens “dizains” iegūst arvien plašāku nozīmi. Tā vairs nav tikai estētisku kvalitāšu piešķiršana atsevišķiem priekšmetiem, ierīcēm vai videi, bet gan rezultāts dizaina domāšanai (angl. design thinking), kas nozīmē praktisku un radošu risinājumu radīšanu problēmām vai procesiem, kuru pastāvēšanai nākotnē nepieciešami uzlabojumi.

2. Šābrīža situācija pašu mājās nosaka šauras emocionālā piepildījuma un ekonomiskā labuma robežas. Pašlaik vairāk nekā jebkad ir jāspēj domāt “ārpus kastītes”, kā arī jāierauga sevi un savu pienesumu Eiropas un pasaules kontekstā. Tad arī devums Latvijai nekur nepazudīs.

3. Gribu sadarboties ar uzņēmumiem, kas par savas turpmākās attīstības instrumentu vēlas izmantot tā saukto dizaina domāšanu – maksimāli izmantojot šodienas resursus, radīt efektīvas darbības scenārijus nākotnei. Mani interesē ilgtspējīgs dizains, t. i., risinājumi, kuros vienlīdzīgi ieguvēji ir ekonomika, ekoloģija un sabiedrība.

Ieva Lauriņa, dz. 1983. g., produktu dizainere

Ieva, iespējams, ir tipisks Latvijas nākotnes dizainera piemērs. Pamatizglītības iegūšanai Latvijā sekojušas studijas ārzemēs, profesionālā saistība ar dzimteni ir vien fragmentāra un no attāluma. Pēc studijām Strasbūras Dekoratīvo mākslu augstskolā Ieva turpina izglītoties vienā no pašreiz pasaulē respektētākajām dizaina mācību iestādēm – Eindhovenas Dizaina akadēmijā studiju programmā Cilvēks un dzīvošana. Starp mērķtiecīgi izvēlētām prakses vietām izceļas pusgads pie viena no šobrīd pasaulē progresīvākajiem jaunās paaudzes dizaineriem Bertjana Pota. Ieva piedalījusies neskaitāmās grupu izstādēs un rīkojusi personālizstādes. Visvairāk profesionālas atzinības saņēmusi par šūpuļtīklu Ligzda.
Vairāk ievalaurina.com un balticdesign.wordpress.com.

1. Dizains sakārto un dara skaistu visu cilvēka radīto – vidi un priekšmetus. Dizainers dažādos veidos dara cilvēku dzīvi ērtāku un baudāmāku.

2. Trīs iespējamie scenāriji.
1)    Daudz strādāt, pielāgoties klientu gaumei, uzturēt labas attiecības ar visiem un pabarot ģimeni.
2)    Daudz strādāt, izkopt savu radošo rokrakstu, uzturēt labas attiecības ar visiem, divas dienas nedēļā strādāt par pasniedzēju un pabarot ģimeni.
3)    Mainīt profesiju.

3. Aktīvi darboties apvienībā Rijada un vairot tās starptautisko pazīstamību.

Rihards Funts, dz. 1978. g., produktu dizainers

Viens no dizaina apvienības Rijada dibinātājiem. Jau nodēvēts par kulta dizaineru. Spēj veiksmīgi producēt savas dizaina idejas, tās realizēt un nogādāt līdz iespējamajiem pircējiem. Atjautīgi risina nelielu sadzīves nieku dizainu, ko salīdzinoši vienkārši izgatavot un pārdot. Projekta Design Drive idejas autors. Negaidot atbalstu no malas, aktīvi piedalās lielajos starptautiskajos dizaina pasākumos. Rijadai savs stends bijis gan Milānas Starptautiskās mēbeļu izstādes i Saloni jauno dizaineru sadaļā Satelitte, gan šogad Stokholmas mēbeļu izstādes jauno dizaineru un dizaina skolu sadaļā Greenhouse.
Vairāk rijada.lv.

1. Dizains ir idejas īstenošanas plāns, veids un rezultāts. Dizainers ir staigājoša materiālu bibliotēka un ne tikai.

2. Radīt savu uzņēmumu.

3. Izveidot Eiropas līmeņa dizaina studiju tepat Rīgā.

Baiba Linga-Bērziņa, dz. 1982. g., produktu un grafiskā dizainere

Ir daudz runāts par Latvijas dizaina sakņu un nākotnes perspektīvu meklēšanu pagātnē un etnogrāfijā. Tieši Baibai Lingai-Bērziņai pagaidām visveiksmīgāk izdevies šīs labi domātās ieceres īstenot. Viņas pamanītākais veikums ir sveču sērija, kurā eleganti un mūsdienīgi apspēlētas latviešu etnogrāfiskās zīmes. Baibas radošajā CV gan ir arī citi asprātīgi ikdienas sadzīves situāciju risinājumi ar dizaina palīdzību: neparasts spilvens gulēšanai ar seju tajā, sēžamriņķis kā krēsla aizstājējs brīvā dabā un citi.
Vairāk baibalingaberzina.lv .

1. Dizains ir nesavtīgs cilvēka sadzīves vērojums.
Ar katru dienu vārda “dizains” nozīme paplašinās, arvien grūtāk ir to definēt un iegrožot. Man dizains un dizainēšana šķiet intelektuāli emocionāla asprātības spēle. Tās laikā rodas priekšmets, ar kuru iespējams mainīt cilvēka dzīvi, to uzlabojot vai sagraujot. Dizainers ir spēles dalībnieks, uz kura sirdsapziņas gulstas spēles galarezultāts un sekas.

2. Karjera Latvijas kontekstā būtu par skaļu teikts. Negribētos izklausīties pesimistiski, taču šobrīd nekāda karjera Latvijā nav iespējama. Bieži darbs ar ražotāju vai klientu noved līdz pašizvarošanai. Vispatīkamāk un ražīgāk ir savā nodabā un par saviem līdzekļiem veidot dizaina prototipus un cerēt, ka reiz tie atradīs savu vietu ražošanā, bet pēc tam arī cilvēku sadzīvē. Dizaineram ir ne tikai jārada dizaina produkts, bet arī jākļūst par biznesa cilvēku, kas spēj virzīt savu ideju tirgū. Šobrīd ir īstais laiks radīt optimistiskas, utopiskas idejas, lai tās realizētu, iestājoties labajiem laikiem. Ceru, ka krīzes gaudas neatspoguļosies latviešu dizainā un mums tās nevilksies līdzi gadsimtiem ilgi.

3. Izmantojot vispārējo apjukumu, ir jādara viss iespējamais, lai iegūtu jaunas zināšanas. Jāstrādā arī bez atalgojuma, jo ticu, ka viss agrāk vai vēlāk atmaksāsies. Regulāri jaunu iespaidu medībās jādodas ārpus Latvijas. Šobrīd apkopoju un pārdomāju iegūto grafiskā dizaina pieredzi reklāmā, kā arī pedagoga darba atziņas Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā. Profesionālais ideāls būtu strādāt dizaineru apvienībā, radot produktus un īstenojot projektus tepat, Latvijā. Gribētos risināt dizaina, nevis finanšu problēmas.

Indra Merca, dz. 1982. g., produktu un grafiskā dizainere

Darbojas galvenokārt sarežģītajā bērnu mēbeļu jomā, izvairoties no šim segmentam bieži raksturīgās banālās krāsainības un pārprastās bērnišķības. Konsekventi un pārdomāti realizē apkārtējo vidi saudzējoša dizaina principus. Mērķtiecīgi un ar panākumiem piedalās starptautiskos dizaina pasākumos, piemēram, DMY starptautiskajā dizaina festivālā Berlīnē un Kortreikas interjera un dizaina biennālē Beļģijā – tās konkursā Theyoungdesignersfair kategorijā Playing ieguvusi pirmo godalgu.
Vairāk tamago.lv .

1. Dizains ir sev definēts funkcionālo un estētisko vērtību kopums, kam jāiedzīvojas kādā priekšmetā, tā stratēģijā. Dizainers saredz un sajūt cilvēku vajadzības un vēlmes – gan atsevišķu lietu, gan servisa kategorijā – un piepilda tās, izmantojot funkcionālu un estētisku paņēmienu kopumu.

2. Liela nozīme ir pašam cilvēkam, viņa izvirzītajiem mērķiem, gribai, kā arī aktivitātei, vēlmei rosīties un neaizmigt.

3. Mērķis ir augt un attīstīties, mācīties domāt par dizainu visaptverošāk. Izrauties no priekšmetu radīšanas vien ierobežotā eksemplāru skaitā.

Raksts publicēts žurnālā Pastaiga (2010, janvāris/februāris)
Autors Kristīne Budže (Pastaiga)
Foto no dizaineru personīgajiem arhīviem, Reinis Hofmanis, Valdis Jansons

Ik pa laikam sanāk diskutēt par dizainu. Diemžēl arvien biežāk diskusija atduras pret atziņu, ka ar šo vārdu esam domājuši diezgan dažādas lietas. Ko tad mēs saprotam ar dizainu un kā var noteikt kas ir labs dizains un kas ir slikts?

Pēc Vikipēdijas dizains ir plānošanas process, kas ir pamatā kaut kā veidošanai vai sistēmai. Tomēr ikdienā par dizainu dēvē gandrīz jebko, līdzīgi kā ar vārdu māksla. Runā, ka kāds ir dizainējis gan cilvēkus, kokus, ūdeni, gan auto un Rimi maisiņu.
Pat ja aplūkojam konkrēti grafisko dizainu, tad arī šis vārdu salikums visiem nenozīmē vienu un to pašu. Piemēram, var apskatīt dažādus dizainerus iekš www.designlatvia.lv, www.shout.lv, vai mūsu Katalogā. Vieni risina estētiskas problēmas, citi – funkcionālas, citiem tā ir vēlme izteikties. Ja paši dizaineri nevar vienoties kas ir kas, tad, iesaistoties klientam vai gala patērētājam, viss vēl vairāk sarežģījas. Vārds dizains bieži vien ir sinonīms augstai cenai vai otrādi, tas ir jebkas, kas taisīts fotošopā. Bet ja katrs ar šo vārdu saprot atšķirīgas lietas, tad kā lai vienojas un nosaka cenu? Kā lai saprot ko es nopircis vai uztaisījis?

Diemžēl nepalīdz arī definīcijas, jo tās ir vai nu par plašu, piemēram: Dizains ir viss, vai par šauru: Dizains pievieno vērtību un jautājums par kvalitāti tiek novelts uz gaumi vai subjektīvu viedokli (patīk/nepatīk). Lai vai kāds dizains tas būtu — sociālais, reklāmas, grafiskais, modes, produktu vai cits, visiem  dizainiem ir dažas kopīgas iezīmes — tās var saukt par fāzēm, pieejām vai veidiem (par pamatu šim iedalījumam ņemts šis: Correlations between design maturity, leadership maturity, and innovation) Iespējams, ka tas ieviesīs lielāku skaidrību:

1. Neapzinātais dizains

Kaut kas tiek darīts, un dizaina vērtība netiek novērtēta. Ar rezultātu parasti viss ir kārtībā (vismaz pašam radītājam), jo ir svarīgākas lietas par ko uztraukties. Lai labāk būtu saprotams par ko ir runa, ņemsim par piemēru krēslu. Neapzinātā dizaina gadījumā ir diezgan nesvarīgi kā mēs to izveidojam, jo gelvenais ir lai ir kur piesēsties. Turklāt šis dizains pa spēkam ir lielākajai daļai cilvēku, arī tiem, kuri sevi nesauc par dizaineriem.

2. Stilīgais un dekoratīvais dizains

Dizains tiek veidots, lai būtu kruta un stilīgi. Rezultāts ir stilīgs un bieži tikai kosmētisks uzlabojums. Šāda pieeja ir ļoti populāra — apskatīties, kā tagad ir modē (vai bija modē 500 gadu iepriekš) un taisīt līdzīgi, nedomājot, cik tas ir atbilstoši vai lietderīgi. Līdz ar to dizaina funkcija ir tīri dekoratīva un to var tā arī dēvēt — dekorēšana (jā, ja pirms sāc ko taisīt, tu pēti žurnālus un interneta modes lapas, lai zinātu, kā jātaisa, tad esi iesprūdies tieši šajā fāzē). Krēslu gadījumā te ietilpst tie, kas veidoti lai imitētu oriģinālu.

3. Forma un funkcija

Veidot dizainu tā, lai lietas funkcionētu labāk, efektīvāk, ērtāk.Viens no galvenajiem kritērijiem ir lietojamība, cik ērti, kā pilda tam paredzēto funkciju. Latvijas apstākļos ir ļoti populāri atsaukties uz funkcionālu dizainu, īpaši veidojot mājas lapas (citreiz pārprasti tiek dēvēts arī par minimālo, askētisko dizainu). Jebkurā gadījumā ir jābūt skaidrai produkta funkcijai un uzdevumam. Arī būt košam un pamanāmam vai smuki izskatīties var būt funkcija. Šāda veida dizains parasti iekļauj prototipēšanu, testēšanu, uzlabošanu — vairākas iterācijas, līdz tiek atrasts labākais risinājums.

4. Problēmu risināšana

Dizains atrod jaunas iespējas, risinot esošās problēmas. Šāda veida pieeja sevī parasti ietver pētīšanas fāzi, problēmas analīzi un tikai tad ķeršanos klāt pie piemērotākā risinajuma meklēšanas. Rezultāta mēraukla ir pati problēma jeb cik lielā mērā tā tiek atrisināta. Šo varētu saukt par klasisko dizaina praksi  un tieši uz šo bieži vien tiek aicināts tiekties. Tomēr jāņem vērā, ka tā ir tikai viena no pieejām.

5. Virzošais dizains

Dizains darbojas kā virzītājspēks un paplašina esošās prakses robežas. Šis ir visradošākais dizaina veids un to var salīdzināt ar lūzuma punktiem mākslā, kad pēkšņi rodas renesanse, modernisms un tamlīdzīgi. Krēslu gadījumā te ietilpst krēsli, kas aizsāk jaunu novirzienu, piemēram, izmantojot jaunus materiālus vai esošos vēl nebijušā veidā.

Māksla

Šo izvairījos likt kā vienu no 5 dizaina veidiem, tomēr tas ir pieminēšanas vērts. Māksla parasti no dizaina atšķiras ar to, ka iztrūkst ārējas problēmas jeb uzdevuma un mākslinieks risina sevi jeb dara tā, kā pašam šķiet labāk. Tomēr arī dizainam var pieiet kā mākslai un izmantot dizaina izteiksmes līdzekļus. Šajā gadījumā funkcija noteikti nav prioritāte. Grafiskajā dizainā tam ir pietuvojies, piemēram, Sagmeister, produktu dizainā  www.dunneandraby.co.uk. Parasti šādiem darbiem salasāmība vai funkcija noteikti nav prioritāte, bet dizaineriem, līdzīgi kā māksliniekiem, bieži vien veidojas savs rokraksts.

Kas tad ir labi un kas ir slikti?

Jāsaka, ka neviena no šīm pieejām nav viennozīmīgi laba vai slikta — nevar apgalvot, ka ome dārzā, kas sēž uz bluķa sēž slikti vai bluķis ir slikts dizains, turpetī Korbizjē krēsls ir labs un ome uz viņa noteikti sēdēs labi.

Drīzāk šo visu var aplūkot kā rīkus — jo vairāk esi spējīgs izmantot, jo plašākas iespējas. Vēl vairāk — šis iedalījums tiek saistīts arī ar dizaina brieduma fāzēm (design maturity). Jo pieaugušāks ir dizaineris, jo vairāk pieejas tas spēj izmantot. Tātad ja dizaineris risina problēmu, tad viņš izmanto arī dekorēšanu un domā par funkciju. Tieši spēja manipulēt ar šīm pieejām ļauj paplašināt esošā dizaina robežas.

To visu var izkārtot arī piramīdā. Gluži kā Maslova variantā, kur apakšā ir visi, bet augšā tiek tikai daži.

Lai arī pieejas nav ne labas, ne sliktas pašas par sevi, tomēr nav tā, ka tagad viss ir lieliski un labu vai sliktu dizainu nav iespējams izmērīt. Jebkurš no šiem var kļūt slikts, ja tiek izmantots nevietā, bet visizplatītākais slikta dizaina piemērs ir tieši stilīgi dekorēt to, kur to nav nekāda pamata darīt.
Lai arī tas var kādam sašķobīt visus pasaules uzskatus — pašmērķīga tiekšanās pēc smuka rezultāta vairumā gadījumu ir slikts dizains. Otra lielā problēma ir neapzinātu vai stilīgi dekoratīvu dizainu dēvēt par unikālu, oriģinālu, kreatīvu un problēmas risinošu. Tā vairāk ir sevis un citu mānīšana. Līdzīgi kā zirgs nekļūst par zebru, ja tam uzkrāso melnbaltas svītras.

Kā tad dizainu var izmērīt?

Ņemot par pamatu šos dizaina veidus izmērīt dizaina kvalitāti kļūst vienkāršāk. Pietiek tikai aplūkot kāda pieeja ir izvēlēta un vai rezultāts patiešām atrisina sākuma uzdevumu. Ja nepieciešams Jāņos sēdēt ap ugunskuru, tad labs dizains varētu būt arī baļķis, taču ja vajadzīgs ērts krēls birojā, tad baļķis kļūtu par sliktu dizainu. Un tas pats attiecas uz logotipiem, mājas lapām un visu, ko dizaineri dizainē. Dizainu nevar izraut no konteksta un neņemt vērā kam tas ir paredzēts. Risinājums, kas darbojas vienam, tas var nedarboties citam. Turklāt neierobežoti kopējot to, kas reiz lieliski darbojies, risinājums kļūst klišejisks un bieži vien bezjēdzīgs.

Diemžēl slikts dizains ir dizains un to ignorējot tas nepazudīs. Tomēr būtu jauki, ja, runājot par dizainu, mēs izmantotu vairāk vārdus par labs vai slikts un patīk/nepatīk. Dizaineriem šis iedalījums varētu palīdzēt saprast kurp doties, bet klientiem — ka iespējams ir atšķirība starp kaimiņienes māsas dēlu, kurš arī prot strādāt ar datoru un dizaineri. Vai vismaz saprast, ka atšķirīga cena bieži vien arī rada atšķirīgu rezultātu. Iesākumam tas būtu lieliski!

29. maijā Hāpsalā (EE) norisināsies igauņu ikgadējais grafiskā dizaina festivāls. Piedāvājam Andas Bolužas (Dizaina studija) speciāli designblog.lv veidotu interviju ar festivāla organizētāju Marko Kekishev. Festivālā līdz šim piedalījušies vien pāris dizaineri no Latvijas — Viesturs Staņislavskis un Andris Niedre. Jācer, ka intervija iedrošinās šogad piedalīties arī citus.Plkst. 13 tiks atklāta starptautiskā plakātu izstāde Isikupära/Individuality 2010, kuras tēma šogad ir „fantastika”. Esiet aicināti iesūtīt darbus līdz 30. aprīlim!
Plkst. 13.30 – izstāde „Spāņu mūsdienu plakāts”, kurā apkopoti septiņdesmit sociālā un kultūras plakāta paraugi (kurators Raquel Pelta Resano, Spānijas vēstniecības Igaunijā atbalsts).
Plkst. 14.00 – studentu plakātu izstāde Fresh Blood (igauņu valodā – Värske Veri), kurā pārstāvētas Igaunijas Mākslas akadēmijas Grafiskā dizaina nodaļa un Grafiskas nodaļa un Tartu Mākslas skola.
No plkst. 15 līdz 18 paredzēts seminārs – tēmas vēl tiek precizētas.

Festivālu kopā ar draugiem organizē dizaineris Marko Kekishev (1963), kura paša darbs šovasar būs skatāms arī 24. Brno grafiskā dizaina biennālē. Absolvējis Dizaina nodaļu Igaunijas Mākslas institūtā 1986. gadā, pēc pāris gadiem pievērsies grafiskajam dizainam. 1990. gadā izveidojis vienu no pirmajām reklāmas aģentūrām Igaunijā – Kolm Karu. Līdz 2009. gadam strādājis kā mākslinieciskais direktors aģentūrā Zavod BBDO un pasniedzējs Igaunijas Mākslas akadēmijā. Šobrīd strādā savā nelielajā studijā Siirup, veido plakātus un ilustrācijas un lasa lekcijas Tartu.

Marko intervēju 2009. gada vasaras karstā svētdienā Pērnavā, kur pilsētas koncertzālē bija apskatāmas festivāla izstādes. Tā kā tās bija ciet, satikāmies vietējā Mākslas namā, kur tobrīd bija aplūkojama erotiskās mākslas izstāde. Sēžot starp gleznām un skulptūrām, apspriedām grafiskā dizaina festivāla norisi.

Marko: Festivāla konkursa izstāde ir starptautiska un kopš 2007. gada tai tiek dota noteikta tēma. 2010. gadā — „fantastika”, 2009. gadā – „risks”, 2008. gadā – „enerģija”, 2007. gadā – „propaganda”. Nākošajā reizē pieteikšu tēmu „sekss”, jo daudzi atzina, ka tēmas līdz šim bijušas grūtas (aut. – smejas). Manuprāt, tēma nemaz nav galvenā, svarīgi, lai paši darbi būtu vērtīgi grafiskā dizaina, ne tēmas risinājuma ziņā. Svarīgāks ir cits nosacījums – darbu formāts, kas daudziem dizaineriem ir neierasts. Tas ir liels – viens reiz divi metri. Pateicoties tieši formātam, esmu iepazinis daudzus krievu dizainerus, kas festivālā piedalās četrus piecus gadus. Spilgtie „vārdi” festivālā nāk tieši no Krievijas (to vidū – www.proteytemen.com, www.ostengruppe.com, http://en.faldin.ru) . Izstādē mēs spējam ietvert 60 darbus – tas ir maksimums. Darbi tiek iesūtīti elektroniski, tos, ko žūrija apstiprinājusi, drukājam digitāli, papīram izvēlamies vienkāršus stiprinājumus, lai pēcāk tos varētu sarullēt un ērti pārvietot. Žūrijas sastāvs regulāri tiek mainīts, plakātus vērtē pieci cilvēki — grafiskā dizaina profesionāļi. Darbs noris virtuāli, katru pieteikumu vērtējot piecu punktu sistēmā. Izstādē tiek eksponēti tie sešdesmit plakāti, kas ieguvuši visvairāk punktus. Žūriju aicinām atlasīt iespējami daudzveidīgākus plakātus, lai parādītu grafiskā dizaina dažādību.

Kā radās doma par festivālu?

Tas notika pavisam vienkārši. 2005. gadā mūs aicināja veidot izstādi Hāpsalā un mēs atsaucāmies, jo telpas tika nodrošinātas bez maksas, turklāt tās bija tieši tādas, kādas meklējām. Tallinā telpas izmaksātu dārgi. Kopā ar draugiem mēs nolēmām izveidot izstādi, kurā tiktu izstādīti ne tikai klientam radītie darbi, bet arī pašu ierosinātie plakāti. Mūs interesēja grafiskā dizaina izstāde bez pasūtītājiem. Tas izdevās, atsaucība bija manāma un pirmo reizi piedalījās aptuveni divdesmit autori. Pirms kāda laiciņa pasākumu nodēvējām par festivālu, jo tā vairs nebija tikai viena izstāde, turklāt tika noorganizēts arī seminārs, lai uz Hāpsalu būtu interesanti doties studentiem. Festivāla ideja ir ne tikai organizēt izstādes, bet tieši apvienot grafisko dizaineru loku – citi strādā reklāmas aģentūrās, daži strādā mājās, jaunie savu vietu vēl meklē. Manuprāt, tas mums izdevies. Nelielās grupās braucam arī uz pasākumiem Lahti Somijā (aut. – Lahti Poster Biennial), Šamonī Francijā (aut. – International Poster and Graphic Arts Festival of Chaumont) un Brno Čehijā (aut. – International Biennial of Graphic Design). Sūtām savus darbus uz konkursiem citviet, tāpēc es vēlos, lai tie redzami arī Igaunijā. Festivālā šogad eksponējām Igaunijas kultūras plakātus, esam mēģinājuši izstādīt arī komerplakātu, taču te klients ir tik ļoti jūtams, ka no šīs domas atteicos.

Vai Igaunijā pastāv sava grafiskā dizaina vide?

Jā, tā varētu teikt. Protams, cilvēki ir dažādi, taču tāpēc svarīgs ir punkts vai vieta, kur visiem satikties. Dažreiz es smejos, ka igauņiem nepieciešami kaut kādi sadziedāšanās svētki, lai sanāktu kopā. Arī grafiskajiem dizaineriem tas ir svarīgi – notikums, kas vieno. Mums ir sava organizācija – Igaunijas Grafisko dizaineru savienība. Tā ietver dažādas grupas – ilustratorus, grāmatu māksliniekus un citas. Savienība radās, kad tika likvidēta Plakātistu sekcija Igaunijas Mākslinieku savienībā. Finansējumu tās darbībai nodrošina Igaunijas Kultūras ministrija, ņemot vērā biedru skaitu. Tas ir salīdzinoši liels – aptuveni simts cilvēki. Nākošais solis būtu, lai šī organizācija sāktu tik tiešām rosīgi darboties. Šobrīd tā nav sevišķi aktīva, taču finansiāli atbalsta grafiskā dizaina festivālu Hāpsalā. Līdz šim tas ir bijis nozīmīgs atbalsts – divas trešdaļas no nepieciešamā finansējuma. Atlikušo trešdaļu nodrošina Kultūras ministrija. Mūs parasti atbalsta arī pati Hāpsalas pilsēta, sedzot reklāmas izdevumus.

Visi ierodas Hāpsalā, arī no Tallinas?

Jā, šobrīd tā kļuvusi par tradīciju. Hāpsalā ir vietas, kur mēs ik gadu festivāla laikā divas trīs dienas dzīvojam. Man palīdz daudzi draugi, organizatoru komandā iesaistās arī igauņu grafiskie dizaineri Ivar Sakk, Kristjan Jagomägi, Mart Anderson, Andrei Kormashov, Andres Röhu, Tönu Kaalep un Kristjan Mändmaa. No Maskavas – Dmitri Makonnen.

Intervijas autore Anda Boluža (Dizaina Studija).

]]> http://www.designblog.lv/2010/04/10/grafiska-dizaina-festivals-292-km-attaluma-no-rigas/feed/ 4 http://www.designblog.lv/2010/02/11/maskavas-starptautiska-grafiska-dizaina-biennale-golden-bee/ http://www.designblog.lv/2010/02/11/maskavas-starptautiska-grafiska-dizaina-biennale-golden-bee/#comments Wed, 10 Feb 2010 22:45:04 +0000 designBlog http://www.designblog.lv/?p=2268

Kā esat pamanjuši, tad mēs izvairāmies publicēt informāciju, kuru var atrast citur, piemēram DIC, tomēr šis šķiet pietiekami interesants grafiskā dizaina notikums — Maskavas starptautiskā grafiskā dizaina biennāle GOLDEN BEE,  darbu iesniegšana līdz 15.aprīlim. Vairāk lasiet DIC lapā.