Ir sācies oktobris un sācies arī Dizaina mēnesis jeb festivāls Dizains.Nākotne 2011! Pilna pasākumu programma apskatāma www.dic.lv lapā. Jau no šodienas notiek dažādi pasākumi un izstādes, savukārt ar dāņu dizaineru un ražotāju apvienības Galdnieku rudens izstāde – Whiteout atklāšanu 6.oktobrī plkst. 17.00 Rīgas Mākslas telpā aizsāksies Ziemeļu un Baltijas valstu dizaineru pasākumu sērija veselu divu mēnešu garumā.

Whiteout ir pārsteidzošs, balts piedzīvojums, kurā 38 sniegbaltus krēslus prezentē dāņu apvienības Galdnieku rudens izstāde mēbeļu ražotāji un dizaineri. Izstāde šogad jau ir viesojusies Tokijā un Londonā, un tagad būs apskatāma Rīgas Mākslas Telpā.

Baltais ir jauns melnais Galdnieku rudens izstādē 2010, kur tēma whiteout attiecas gan uz balto krāsu, gan laikapstākļu fenomenu, kur sniegs, migla un dūmaka samazina redzamību. Izstādē skatāms, kā ir apvienojusies fantāzija ar funkcionalitāti, un kāds ir rezultāts pēc neskaitāmām darba stundām, spēlēm ar materiāliem, eksperimentiem un tehniskiem izaicinājumiem.

Galdnieku rudens izstāde ir dāņu mēbeļu ražotāju un dizaineru apvienība, kuras mērķis ir attīstīt, radīt un izstādīt jaunu un eksperimentālu mēbeļu prototipus. Tiek radītas mēbeles, kas meklē jaunus ceļus jaunā kontekstā. Un tie nav uzmetumi uz papīra lapas – tie ir taustāmi un reāli prototipi, gatavi lietošanai. Tieši šī izmantojamība un taustāmība ir Galdnieku rudens izstādes specifiskā iezīme, jo parasti izstādes apmeklētājiem nav ļauts pieskarties objektiem vai sēdēt uz tiem. Tādējādi pēdējo 29 gadu laikā ikgadējā Galdnieku rudens izstāde ir izvērtusies par notikumu, ko gaida kā apmeklētāji, tā prese, jo šī ir vieta, kur tiek likti pamati nākotnes dāņu dizainam un klasikai un kur tiek parādīti potenciālie nākotnes dižpārdokļi.

Tieši piedāvātais jaunais skatījums uz klasisko dāņu dizainu ir viens no būtiskākajiem iemesliem, kādēļ izstādes Whiteout pasaules tūri atbalsta Dāņu Mākslas Aģentūra, Traefonden un Attīstības centrs UMT. Centra izpilddirektore, Betina Simonsena saka: „Dānijas mēbeļu industrija ir pārpildīta ar inovatīvām idejām un iniciatīvu, bet ārpus savas valsts mēs joprojām bieži asociējamies ar labi zināmo klasiku. Parādot, kā dizaineri un ražotāji kopīgi ir attīstījuši jaunos produktus Galdnieku rudens izstādē , mēs no vienas puses pievēršam uzmanību Dānijas inovācijas spēkam un no otras puses stiprinām mūsu prasmīgo dizaineru un ražotāju produktu atpazīstamību.”

Apvienība Galdnieku rudens izstāde ir saņēmusi Dānijas Valsts Mākslas fonda (Statens Kunstfond) balvu savā 30 gadu jubilejā, kas apgalvo: „Galdnieku rudens izstāde ir kļuvusi par galveno tikšanās vietu dāņu eksperimentālajiem mēbeļu ražotājiem, un izstādes apstiprina, ka šobrīd mums ir daudz talantu. Izstādēs jaunie, radošie talanti rāda savu darbu līdzās pieredzējušiem tirgus profesionāļiem. Apvienības būtiskākā ideja – ļaut dizaineriem satikt mēbeļu ražotājus šajā eksperimentālajā vidē, kas ir brīva no komerciāliem ierobežojumiem, – ir atbrīvojusi milzīgu radošo enerģiju.”

Plašāka informācija par Galdnieku rudens izstādi atrodama apvienības mājas lapā: www.se-design.dk, kas ir arī viena no pasaules lielākajām mēbeļu prototipu datubāzēm, kur redzami pēdējo 29 gadu izstāžu darbi.

Mediju pārstāvji, dizaina profesionāļi un studenti aicināti uz tikšanos ar izstādes arhitektu Tomasu E.Alkenu (Thomas E.Alken) Rīgas Mākslas telpā 6.oktobrī plkst. 16.00.

Ziemeļu un Baltijas valstu dizaineru pasākumu programmā būs arī daudzi citi notikumi: Ziemeļu un Baltijas valstu dizaineru izstāde 16 soļus tuvāk, modes industrijas pārstāvju tikšanās, kompjūterspēļu veidotāju seminārs, PechaKucha Night ar karstāko dizaina tendenču prezentācijām, lekcijas, darbnīcas un performances, kas manifestē ilgtspējīga dizaina ideju. Pilna Ziemeļu un Baltijas valstu dizaineru pasākumu programma skatāma mājas lapā: www.nbde.lv

Ziemeļu un Baltijas valstu dizaineru pasākumi iekļaujas Dizaina Informācijas centra rīkotajā festivālā Dizains.Nākotne 2011.

Šobrīd Latvijā jau sesto reizi norisinās festivāls DizainsNākotne. Kas tas ir un ko tajā var ieraudzīt šoreiz iztaujājām vienu no festivāla organizētājām Inesi Pētersoni. Ja jums ir ko teikt par festivālu, tad lūdzu rakstiet komentāros – tā ir iespēja organizētājiem uzzināt ko par viņu darbu domā apmeklētāji.

1.Kas ir festivāls ‘DizainsNākotne 2010′?
DizainsNākotne ir iespēja tikties, redzēt jaunas lietas, iepazīt zināmo un dzirdēt viedokļu dažādību par un ap dizainu. Rīgā jau sesto gadu notiks festivāls, kas apvieno izstādes, seminārus, lekcijas, radošās darbnīcas, konferences un citus dizainam veltītus pasākumus, kas domāti atšķirīgām mērķauditorijām – profesionāļiem, studentiem, plašākai publikai. Programmu katru gadu veido ap 50 notikumi.

2. Rīgā tas noticis arī iepriekš – kā nākas, ka pievienojas arī Liepāja un Daugavpils?
Darbība ārpus Rīgas mums visos sākotnējos plānos ierakstīta, tā kā viss notiek, kā kādreiz paredzēts! Pagājušajā gadā bija izstādes Cēsīs un Madonā, notika Dizaina dienu pasākumi Valmierā. Ārpus Rīgas ir labas dizaina skolas, kas faktiski ir novadu aktīvākie centri dizaina jomā. Ar Daugavpils mākslas vidusskolu – Saules skolu, un Daugavpils Universitātes Mākslas un dizaina katedru mums izveidojusies sena sadarbība, tāpat ar Liepājas mākslas vidusskolu, tagad arī ar Liepājas Universitātes Jauno mēdiju mākslas studiju programmu un Mākslas pētījumu laboratoriju. Tur strādā aktīvi cilvēki, kas ir gatavi sadarboties un ieguldīt savu laiku, darbu un enerģiju, lai profesionāli dizaina projekti tiktu realizēti arī ārpus Latvijas galvaspilsētas. Ne katram ir iespēja aizbraukt uz Rīgu, lai redzētu tieši festivāla piedāvājumu. Tā arī turpmāk DizainsNākotne notikumi būs sastopami dažādās vietās Latvijā.

3. Kas organizē festivālu?
Festivālu organizē Dizaina informācijas centrs, partneri un atbalstītāji Rīgā, Daugavpilī un Liepājā. Dizaina dienas rīko dizaina saloni, biroji, veikali. Kā piemērs – Kalnciema kvartāls. Šogad Rīgā būs arī jaunas tikšanās vietas – Dzirnavu un Brīvības ielas krustojums, Elizabetes –Tērbatas ielas rajons, Berga Bazārs.

4. Kas ir veidojis festivāla vizuālo dizainu?
Festivāla logo autors ir Ojārs Pētersons, katra gada grafiskā identitāte un katalogi – Mārtiņš Ratniks, festivālu grafiskais noformējums pilsētā, notikumu vietās, izstādēs – dizaina birojs “Pieci ezeri”.

5. Festivāla logotipā ir gludeklis. Vai tas nozīmē, ka galvenais uzsvars ir uz produktu dizainu?
Nē, tā nozīme ir vairāk simboliska. Taču, jā tas ir arī gatavs, industriālā dizaina produkts, ja kāds to vēlas, gludeklītis, kas nogludina ceļu dizainam, bet varbūt tas vispār ir velkonis, kuģis, kas velk dizainu uz priekšu vai ātrvilciena lokomotīve – katrs var iztēloties, atbilstoši uztverei. Šogad akcentēts grafiskais dizains – dažādu valstu – Igaunijas, Spānijas, Baltkrievijas un Latvijas plakāts, Austrijas grāmatu grafika un Lietuvā rīkotā starptautiskā kaligrāfijas konkursu darbu skate. Šogad Daugavpilī būs skatāmas arī produktu dizaina izstādes – darbojamies kopā ar Latvijas Arhitektu savienību un Daugavpils domi vides dizaina, mazo arhitektūras formu un pakalpojumu dizaina jomā. Būs gan jauno dizaineru, gan mēbeļu ražotāju darbu ekspozīcijas. Tā kā dizaina gludekļa taisnotā josla ir visai plaša.

6. Kāda, jūsuprāt, ir situācija Latvijas dizainā? Gan, piemēram, grafiskajā, gan produktu, gan citos?
Latvijā, labāk nekā daudzviet Eiropā, ir sakārtoti dokumenti, kas paredz dizaina attīstību valstī pievienotās vērtības radīšanā un dzīves kvalitātes uzlabošanā. Radošo industriju attīstības virzienu definēšana un dizaina izvirzīšana prioritātēs ir labs iesākums tālākai un pilnvērtīgai dizaina attīstībai. Būtībā – skaidri jāapzinās situācija, jāizvēlas prioritātes, un jāatrod veids un līdzekļi, kā nolemto īstenot. Pirmais solis ir apvienot veikto pētījumu rezultātus, kas parāda radošo industriju, tai skaitā dizaina, lomu tautsaimniecības attīstībā. Balstoties uz šiem rezultātiem, iespējams noteikt darbības virzienus un veidus, kā vislabāk veicināt dizaina attīstību un plānotā finansējuma piesaisti dažādās dizaina attīstības jomās. Šeit būtu nepieciešams īpašs valsts atbalsts tiem uzņēmumiem, kuri ir gatavi strādāt ar studentiem, un, runājot jau plašāk par dizainu radošo industriju kontekstā, ievieš kaut eksperimentālā veidā ražošanā dažādas dizaina inovācijas vai pielieto jaunas, ekoloģiskas ražošanas sistēmas.
Ir nepieciešams veidot dizaina vidi Latvijā, izglītot sabiedrību kopumā. Zinošs patērētājs veidos arī attiecīgu tirgus pieprasījumu.
Viss ir skaidri un konkrēti, bet tas nekādi nedarbojas. Zinu uzņēmumus, kas, taupot līdzekļus, likvidējuši eksperimentālās laboratorijas, atlaiduši dizainerus un tehnologus, administrācija iztiek, kā teikt, pašu spēkiem, un rezultātā produkts nav konkurētspējīgs un grimst vēl dziļāk. Protams, ir izņēmumi – PAA vannu fabrika, Nakts Mēbeles, kurās sākusi strādāt tikko TAIK (Helsinki) maģistratūru beigusi dizainere Elīna Bušmane. Šis ir visumā rets gadījums, kad dizainers pēc izglītības iegūšanas labā ārvalstu skolā atgriežas Latvijā un strādā profesijā. Esmu optimiste un ceru, ka ar ekonomikas uzlabošanos uzlabosies arī situācija dizaina jomā. Jo potenciāls ir liels, jaunie dizaineri – talantīgi, ambiciozi un mierā neliksies.
Tradicionāli dizainers ir speciālists, kas ieguvis attiecīgu izglītību – studējis dizaina skolā, ir mācīts amata prasmēs, un viņa uzdevums ir izgatavot priekšmetus 2D vai 3D. Tā tas bijis un būs, jo sabiedrībā ir divu veidu lietas – dabiskās un izgatavotās. Taču dizaineram ir papildu iespēja piedāvāt savu domāšanas prasmi. Viņa spēks ir spējā domāt vienlaikus gan par kopējo, cilvēciskuma perspektīvu, gan individuālo, katram domāto, un tas ir jāizmanto. Dizains ir par sintēzi, lietu savienošanu, saskaņošanu. Mēs pašreiz ejam tradicionālajā dizaina domāšanas virzienā, bet nāks jauna paaudze, kas sapratīs, ka dizainu varbūt ir iespējams izmantot arī pavisam citādi.

7.  Kas būtu 3 lietas, kas Latvijā dizainā būtu jāuzlabo? Un kuram tas būtu jādara?
Cilvēkiem, kas ir iesaistīti Latvijas dizaina procesā – dizaineriem, studentiem, pasniedzējiem, valdības institūcijām, kas atbildīgas par ekonomisko un kultūras attīstību, būtu jāattīsta ideja par to, kas un kāds ir un būs Latvijas dizains. Nav vienas tūlītējas atbildes. Tas ir smags, taču svarīgs jautājums, kur nepieciešamas diskusijas.
Jāsaprot, ka vienkārši radīt labus produktus nav pietiekami. Jāpārzina projektu menedžments, finanses, mārketings, intelektuālā īpašuma aizsardzība, tirgus. Nīderlandes, Dānijas, Lielbritānijas priekšrocības starptautiskajā tirgū ir augstais profesionālais līmenis tieši menedžmentā.
Trešais jautājums ir par atšķirību, to, kas Latvijas dizainu padarīs veiksmīgu, izceļot citu vidū. Mums ir kļuvis pieejams ES tirgus, taču kāpēc gan ārzemju uzņēmumam būtu jāizvēlas tieši Latvijas dizainers, Latvijas dizaina konsultantu birojs, Latvijas produkts?  Ko atšķirīgu mēs spējam piedāvāt?

8. Daudziem esam to jautājuši, un jautājam arī jums – kas, jūsuprāt, ir dizains un kas ir labs dizains?
Ja dizains ir ērts lietošanā (krēslā var ilgi nosēdēt, ērti tramvajā iekāpt, informācija skaidri saprotama un viegli atrodama – mājaslapā, stacijā, braucot pa ceļu, kafijkannu var droši likt uz balta galdauta), priecē acis, kalpo ilgi, nedara pāri dabai un pieejams – tas ir labs. Pārējais – vienkārši nav dizains.

9. Vai dizaina festivālā var piedalīties (ar darbiem) ikviens vai arī jūs izvēlaties dalībniekus?
Dizaina festivāls sastāv no daudziem pasākumiem – izstādēm, semināriem, radošajām darbnīcām, konferencēm. Vieniem dalībniekus izvēlamies mēs, citos aicināti visi profesionāļi. Daudzi festivāla ietvaros paši piesakās organizēt savus pasākumus. Esam atvērti sadarbībai un priecājamies, ja festivāla programma paplašinās ar kvalitatīviem pasākumiem.

10. Kas ir 3 pasākumi vai izstādes, kurus noteikti nevajadzētu palaist garām?
Festivāla atklāšana Liepājā, 30.septembris – 1. oktobris, Rīgas programma, 7.-9. oktobris, noslēgums Daugavpilī 29.-30. oktobrī.

Vairāk: www.dic.lv

Līdz 20. jūlijam iespējams reģistrēties 2. Rīgas starptautiskajai jauno dizaineru biennālei ‘EKOdizains’, kas notiks ‘Dizains.Nākotne 2009′ ietvaros no 15. oktobra līdz 15. novembrim Rīgas Mākslas telpā. Šoreiz nolikumā ir arī teikts, ka tiek aicināts arī grafiskais dizains! Tā kā droši var sūtīt identitātes, plakātus, burtus, iepakojumus, visu, kamēr tas atbilst tēmai EKO dizains (nolikumā arī vairāk paskaidrots kas tas īsti ir). Dalības maksa privātpersonām ir tikai 20 LVL.
Papildus informāciju par biennāli, kā arī biennāles nolikumu un reģistrācijas anketu lejuplādēt šeit: EKOdizains_nolikums.pdf