Crowdsourcing ir pūļa spēka izmantošana darba veikšanai, kuru līdz šim parasti veicis konkrēts cilvēks vai kompānija. Wikipedia, kur saturu veido un papildina paši lasītāji ir tipisks piemērs. Pūli arvien vairāk izmanto arī dizaina, radoša satura un ideju ģenerēšanā. Dizaina konkursi, spekulatīvais dizains — kad tie ir ļauni un kad ne, rīkot un piedalīties vai izvairīties?

Lietotāju veidots saturs — ģeniāli!
Youtube, twitter, facebook un tamlīdzīgi neko īsti paši nerada — visu saturu veido paši lietotāji. Ir tikai loģiski, ka līdzīga doma radās un rodas daudziem — atliek izveidot portālu vai konkursu, vai jebko, un cilvēki nāks un piedalīsies, veidos savas filmas, foto, idejas, rakstus utt. Arī klienti šādā modelī saskata veidu, kā iegūt idejas, netērējot lielus līdzekļus. Piemēram, reklāmā uzņēmumi ik pa laikam vēršas pie skatītājiem, uzticot viņiem izveidot labāko ideju un pretī saņemt naudu, piemēram, Unilever piesolīja $10 000 par TV kampaņas ideju un to mēģinājuši arī HP, Amazon un citi (ja nemaldos, tad arī Latvijā).

Motivācija
Tomēr — kādēļ citkārt cilvēki piedalās labprāt un citreiz nepavisam? Rīkotājiem reizēm piemirstas motivācijas faktors. Tas, ka visiem māksliniekiem un dizaineriem pietiek ar iespēju radīt, ir mīts. Bez nopietnas motivācijas ir grūti piesaisīt profesionālus cilvēkus un prasīt no viņiem atdevi. Ja neskaita naudu, tad viens no iedarbīgākajiem motīviem joprojām ir slava (kas eventuāli var pārvērtīsies naudā). Tas mēdz lieliski darboties, ja esi MTV, HP, Nike, bet mazāk, ja esi, piemēram, Jēkabpils novads (galvenā balva — 20LVL, tad laikam viņi spiež uz slavu).

Atzinība
Jebkura atzinība uz mums iedarbojas, ja to izsaka kāds, ko respektējam vai arī ļoti daudzi, kurus respektējam mazāk. Tas arī ir pamatā dizaina cilvēku vēlmei izrādīties citiem dizaineriem (vēlams krutākiem). Bezgalīgi ‘best of … ‘ apkopojumi un trenda lapas kā ffffound.com, dropular.net ir neatņemama mūsdienu dizaina sastāvdaļa, un lielākā daļa dizaineru tomēr priecājas, ja viņi tiek publicēti (sava veida dārga BMW aizvietotājs).

Spekulatīvais darbs (spekulatīvais dizains)
Protams, kur ieasitīta nauda, tur rodas vēlme tērēt mazāk un iegūt vairāk. Spekulatīvais dizains ir dizains, kad darbs tiek izdarīts bez abpusējas iepriekšējas vienošanās un cerot, ka nauda tiks saņemta pēc tam. (definīcija pēc AIGA). Tā darbojas, piemēram, 99designs.com, kur darbības princips ir šāds — klienti iesūta darba uzdevumu un piesola naudu, bet dizaineri (vai cilvēki ar peles lietošanas spējām) ķeras klāt un rada logotipus, mājas lapas, bukletus un tamlīdzīgi. Par projekta veiksmi liecina kaut vai tas, ka, savas pastāvēšanas laikā kopumā dizaineriem esot jau izmaksāti $7,405,318.  Līdzīgi darbojas crowdspring.com, openad.net un citi. Izklausās jau lieliski, jo klients pa lēto dabū kaudzi ar radošiem variantiem, bet dizaineriem ir iespēja nopelnīt. Tomēr šim modelim ir pamatīgi trūkumi.

Problēma ir vienkārša — šādos konkursos nav garantijas, ka saņemsiet atalgojumu par darbu, tādēļ cilvēki tiecas tērēt iespējami mazāk laika un bieži vien tiek iesniegti citur nepieņemti, kopēti darbi vai ātri izveidotas skices. Līdz ar to tur gavilē viduvējība, klišejiskas idejas, stilīgi krāsu savienojumi un swoosh. Darba uzdevumi bieži vien ir virspusīgi un kritika arī, taču vērtēšanas kritēriji subjektīvi (atbilst klienta iedomātajam risinājumam vai nē). Var teikt, ka lielākoties tas viss ir stilīgais un dekoratīvais dizains bez dziļākas jēgas, kas ilgtermiņā degradē dizaina tirgu, jo dizaineriem nākas strādāt ātrāk un neradoši, pakārtojot visu estētiskiem vai subjektīviem klienta kritērijiem. Pret spekulatīviem konkursiem iebilst arī AIGA, dažādi dizaineri, kaut arī citi atkal pretojas utt. Kopumā tas ir līdzīgi kā ar sevis ārstēšanu internetā. Kaut ko noderīgu, iespējams, var uzzināt, bet veikt sev operāciju paši nevarēsiet — tur tomēr nepieciešams dzīvs ārsts, turklāt diez vai mēģināsiet viņam uzspiest savu viedokli kā griezt.

Dizaina konkursi
Par dizaina konkursu var dēvēt condoms.lv vai Berlīnes mūra krišanas gadadienas plakātu konkursu un citus, kur tiek prasīts iesūtīt speciāli radītus darbus. Diemžēl arī šie konkursi ir riskanti, jo ne vienmēr saprotami atlases kritēriji, citkārt darbu var nepieņemt, jo sanāk iesniegt 5 minūtes pēc termiņa, bet citkārt konkurss tiek rīkots tikai tādēļ, lai būtu konkurss. Parasti arī neuzzināsiet kādēļ neesat izvēlēts, kas tieši nepatika un tamlīdzīgi. Tomēr, ja paveicas un konkurss ir lieliski uzrīkots, tad var tikt gan pie naudas, gan pie atzinības un gandarījuma.
Latvijas apstākļos jāņem vērā, ka valsts iestādes konkursus īsti nevar nerīkot, taču tie bieži vien nav pārāk saprotami, kā piemēram Rīgas zīmes konkurss vai  Jūras Administrācijas pasākuma konkurss, kur ielūgumi izsūtīti vēl pirms konkursa beigām. Kaut kā bieži šādus konkursus vajā dažādas nebūšanas, tomēr, tajos nepiedaloties, nekas nemainīsies…

Piedalīties? Nepiedalīties?
Protams, ka publiski konkursi nav ļauni pēc būtības. Ļauni ir tie, kas stimulē viduvējību un spekulē ar jūsu laiku vai vienkārši neko nepiedāvā pretī. Jau papētot, kādas pūles konkursa rīkotājs pielicis, izstrādājot nolikumu, vai iepriekš tikuši rīkoti līdzīgi konkursi un kādi darbi tajos uzvarējuši, vai skaidri formulēts uzdevums — tam visam ir vērts pievērst uzmanību, lai izsvērtu vai vērts piedalīties. Turklāt der padomāt kāda ir pašu rīkotāju motivāciju.

Ja esat klients, tad zināt, ka jo vairāk atzinības (naudas vai cita veida) tiek piedāvāts, jo lielāka iespēja, ka cilvēki piedalīsies (īpaši profesionāļi) un rezultāts būs kvalitatīvāks. Ja piedalāties spekulatīvajos konkursos, radošu, oriģinālu un speciāli jums gatavotu risinājumu saņemt ir mazas izredzes, drīzāk tas būs klišejisks un bezpersonisks, taču ātri paveikts darbs. Ja rīkojat savu konkursu, svarīgi ir, kā tas tiek organizēts, kādi ir nosacījumi un tamlīdzīgi — piemēram jo konkrētāks būs uzdevums, jo konkrētāks rezultāts (parasti ir vieglāk risināt konkrētas tēmas, bet grūtāk tādas kā logo labākai nākotnei). Un neaizmirstiet par dalībniekiem pēc darbu saņemšanas! Pastāstīt par norises gaitu, vērtēšanu, parādīt iesniegtos darbus — tas palielina iespēju, ka ar jums vēl gribēs sadarboties. Abos gadījumos pēc iespējas detalizētāk izklāstiet problēmu un arī ko vēlaties sasniegt (darba uzdevums).

Dizaineriem — domājiet līdzi, pirms piedalāties — ja nav saprotami vērtēšanas kritēriji, ir acīmredzami nekompetenti vērtētāji, ja radīto darbu kauns likt portfolio vai par padarīto saņemat mazāk nekā iztērējat cepumos, tad droši vien tiekat izmantoti un kāds uz jūsu rēķina uzdzīvojas. Tomēr, ja mērķis šķiet cēls, vienkārši gribas izvingrināt smadzenes vai ir skaidra cita veida motivācija, tad aiziet!

Par šo vēl var palasīt:
AIGA viedoklis: www.aiga.org/content.cfm/position-spec-work
Konkursi ir ļaunums: http://www.positivespaceblog.com/archives/99designs-the-evil-that-changed-names/
Advertising age: http://adage.com/digitalnext/article?article_id=136019
Konkurss par grāmatas vāku: http://news.websitegear.com/view/137475/Rick_Warren_Crowdsourcing_New_Book_Cover_on_99designs.com