Decembris ir burtu mēnesis. Tā šogad esam nolēmuši – pienācis laiks palūkoties, kas tad notiek ar burtu dizainu Latvijā, jo šķiet, ka problēmas nepazūd, ja par tām nerunā. Diezgan grūti iztēloties grafisko dizainu bez burtiem, tajā pat laikā, tik bieži tiek izmantoti tie paši burtu veidi atkal un atkal, tāda veidā izvairoties padarīt dizainu atšķirīgu no jau redzētā. Iemesli tam ir daudzi – gan tas, ka neko sakarīgu par burtiem Latvijā apgūt nevar, gan tas, ka daudziem fontiem trūkst latviešu diakritiskās zīmes, gan tas, ka fonti taču arī jāpērk.

Iespējams, būsiet pamanījuši interneta vietni BurtusType.com, kuras galvenais veidotājs ir Miķelis Baštiks. Tajā tiek apkopoti Baltijas valstīs radītie fonti. Blakus zināmākiem vārdiem, kā Gustavs Andrejs Grīnbergs, atrodami arī jauni dizaineri, piemēram, Mikus Vanags un Aleksandra Samulenkova, un citi. Aicinājām Miķeli atbildēt uz 10 jautājumiem.

1. Pastāsti, lūdzu, kas ir BurtusType.com?
Burtustype ceram izveidot kā Baltijas burtu dizaina katalogu, kur vienkopus būtu apskatāmi labākie Baltijas burtu dizaineru veidotie šrifti.

2. Kā burti (fonti) nonāk līdz BurtusType.com?
Jebkurš var iesūtīt savu šriftu, sūtot epastu uz info@burtustype.com, bet pamatā visus esošo fontus pamazām esam atraduši pašrocīgi gan caur paziņām, gan plikums.lv.

3. Kādēļ mums ir nepieciešami jauni burtu veidi? Vai nepietiek ar tiem, kas jau ir?
Droši vien, ka patiek. Tāpat kā pasaulē pietiek jau ar esošajiem logotipiem, krēsliem un citām lietām. Bet tā ir radoša un diezgan interesanta lieta, kas veicina izpratni par burtu lietošanu un iespējām, kas ilgtermiņā varētu būt noderīgi mums visiem.

4. Vai pats esi izmantojis kādu no BurtusType.com fontiem?
Nupat iznākušajā Dizaina Studijas vāka dizianā izmantoju, šķiet, vienpadsmit dažādus latviešu burtu šriftus. Pamazām sanāk arvien vairāk izmantot gan pašam, gan redzēt tos izmantojam arī citur, bet nedomāju, ka tam būtu jābūt kā pašmērķim. Ja kāds no fontiem der konkrētajā situācijā, tad forši. Jā nē, tad jāmeklē cits.

5. Kas tevi interesē burtu dizainā?
Burtu formas. Burts kā grafisks elements. Interesanti arī skatīties, kā teksts pats par sevi veido noskaņu un ritmu. Viens piemērs šajā ziņā ir žurnāls Rīgas Laiks. Cik skaisti, patīkami un ērti lasāma ir drukātā versija, tieši tik pretēji nebaudāma ir žurnāla online versija, kur briesmīgā fontu salikuma dēļ, teksti ir gandrīz nelasāmi. Būtu nepieciešams pavisam neliels darbs ar tekstu, & situācija jau būtu krietni labāka.

6. Kādēļ nosaukums BurtusType.com?
Ilgstoši domājot dažādus nosaukumu variantus, vārds burtu (no burtu dizains) iespiedās galvā & netikām vaļā.

7. Kā redzi Latvijas fontu attīstību? Cik ļoti ir jāskatās uz vēsturi (kā Cīrulis, Līva, Etno) un cik uz nākotni (sniegaklubs, nectie u.tml.)?
Domāju, ka katram jādara tas, kas šķiet interesanti un saistoši. Ceru, ka Latvijā burtu dizains attīstīsies visdažādākajos veidos & visi nesāks taisīt etnogrāfiskos fontus vai otrādi.

8. Vai jaunajiem burtu dizaineriem ir kaut kāda saikne ar ‘vecajiem’? Piemēram, Gustavs Andrejs Grīnbergs ir veidojis ļoti daudz fontu, un šķiet, ka varētu būt uzkrājis daudz vērtīgas informācijas.
Man šķiet, tā saikne diemžēl ir ļoti maza vai nav vispār. Katrs kaut ko pa kaktiem dara & pārāk nekomunicē ar pārējiem. Tieši tāpēc varbūt BurtusType.com varētu būt kā viens no soļiem, lai sarosītos pašmāju burtu dizaineri & sāktu dalīties gan pieredzē, gan idejās, gan rezultātos.

Kas attiecas uz Gustavu Andreju Grīnbergu, tad pāris reizes esam centušies kaut kā sakomunicēt, bet nekad tas nav īsti izdevies & atsaucību no otras puses tā arī neesam saņēmuši.

9. Kāda ir interese par BurtusType.com piedāvātajiem fontiem no dizaineru (lietotāju) puses?
Pāris populārākie fonti šobrīd ir lejupielādēti 200-300 reizes, tā kā kaut kāda rosība notiek. Protams, ilgtermiņā pamata mērķis ir izmantot BurtusType.com, lai par pašmāju fontiem pastāstītu dizaineriem ārpus Latvijas.

10. Kādi ir BurtusType.com nākotnes plāni?
Izveidot sistēmu, kad dizaineri var ērti iesniegt savus fontus katalogam, kur tos pēc tam var lejupielādēt vai iegādāties jebkurš interesents. Tāpat izveidot sadarbību starp dizaineriem un tehniskajiem cilvēkiem, kas sazīmētus alfabētus, palīdzētu salikt kā tehniski funkcionējošu fontu, tādejādi veicinot fontu izstrādi un attīstību.  Un, protams, censties par Baltijas fontiem stāstīt tālāk pasaulē, lai nav tā ka mēs te knibināmies, taisām, iespējams, ļoti foršas lietas, bet neviens par to nezina.

10 jautājumi un 10 atbildes no pašmāju jauniešiem www.asketic.lv.

1. Kas jūs īsti esat un ko darāt?
Mēs esam pāris draugi un domubiedri, kurus vieno interese un vēlme attīstīt un radīt kvalitatīvu dizainu. Kopā darbojamies zem nosaukuma ‘asketic‘, kas atspoguļo mūsu kopējo mīlestību pret vienkaršām, tīrām, ērtām un skaistām lietām.
Ikdienā kā dizaina studija strādājam pie visdažadākajiem projektiem taču paralēli arī cenšamies strādāt pie jaunu ideju un projektu attīstības un realizācijas.

2. Kā būt pat par dizaineri Latvijā? Kā SanFrancisko?
Latvijā no vienas puses nav viegli, jo vismaz grafisko dizainu mums Latvijā nekur nemāca. Līdz ar to zināšanas par grafisko dizainu ir ļoti mazas un sadrumstalotas, ne vien sabiedrības, bet arī visas radošās industrijas un pat pašu dizaineru vidū. Ja tevi tas interesē, tad ir pašam lielos apmēros jāmācās, jāmeklē informācija un nemitīgi jaatīstās. Tāpat ir arī jādomā par sabiedrības izpratni attiecībā uz dizainu, lai vienīgais, ko klients sagaida no dizainera nebūtu tikai rietumu piemēra imitēšana (bieži vien tikai zemākā izpildījumā) vai vizuālas dekorācijas, bet sāktu domāt par dizainu kā spēcīgu rīku & izmantotu to attiecīgā veidā.

San Francisko dizaina scēna ir lielā mērā atšķirīga. Dizaina lauks tur ir krietni lielāks, tādējādi ir gan lielāka konkurence, gan arī vairāk spēlētāju un vairāk iespēju kuras izmantot. Ir iedvesmojoši dzīvot un strādāt vietā kurā ir tik daudz cilvēku ar tev līdzīgiem talantiem, un bieži pat pusdienas parkā izvēršas par svaigu ideju apmaiņu – katra diena var sevī nest kaut ko jaunu un pilnīgi negaidītu. Bet tajā pat laikā tas uzliek lielāku atbildību savos darbos parādīt augstāko iespējamo līmeni. Un pieejamā darba daudzveidība liek padomāt par to kādos projektos izvēlies ieguldīt savu laiku, un kā tu kā dizaineris/e izvēlies vai neizvēlies ietekmēt savu apkārtni un pasauli.

3. Vai latviešiem ir kaut kas unikāls, no kā smelties iedvesmu dizainā?

Domāju, ka noteikti ir jāskatās atpakaļ & jāmācās par to kā ir dzīvojuši un strādājuši latvieši dažādos vēstures posmos. Izpētot to, noteikti varam atrast interesantas lietas, kas var dot jaunas idejas. Vēsturiski mēs esam vairākkārt un ilgstoši bijuši citu, lielāku tautu ieteikmē, kas nenoliedzami ir iespaidojis latviešu kulturu. Līdz ar to, nezinu vai ir kaut kas tāds tik ļoti liels un unikāls, ko nevarētu atrast blakus kādā no mūsu kaimiņvalstīm. Nedomāju, ka tas arī būtu kaut ka slikts – skaistumu var atrast mazās, ikdienšķās lietās, kas varbūt ir unikālas konkrētajā laikā un vietā.

Varbūt tas ‘mūsu’ varētu būt attieksme pret darbu – cītība, neatlaidība, kvalitāte, nevis kāds konkrēts stils, kas tikai ierobežo.
Tas, ka šobrīd mums nav tāda izteikta ’savējā’ stila tikai palīdz katrā jaunā uzdevumā  censties meklēt janus risinājumus.

4. Ar ko nodarbojaties, kad nestrādājat?
Parasti guļam. Bet ja nopietni – tā kā dizains ir tas, ko mums patīk darīt, tad lielākais laiks arī paiet birojā un reizēm to robežu starp darbu un hobiju nav tik viegli novilkt. Ārpus tā visa katram daudz maz savas intereses, lai izrautos no ikdienas darba un vides, to skaitā grāmatas, treka riteņi, mūzika, un sērfošana.(vai arī kaut ko citu bet man liekas ka teikt “katram savas” ir tāda kā izvairīšanās no jautājuma.)

5. Kas ir dizains? (kas tas vispār ir, labs dizains, slikts dizains…)
Dizains šķiet ir ļoti plašs jēdziens un pirms sāk par to runāt konkrētāk, jāsaprot par kuru no dizaina disciplīnām tiek runāts. Bet principā domāju, ka ar dizainu mēs sastopamies ik uz soļa. Dizains ir problēmas risināšana, radīšana, saskaņa, harmonija, pilnība attiecībās starp formu, saturu, funkciju un izskatu. Specifiskāk – grafiskais dizains ir informācijas apkopošanas, sakārtošanas un noformēšanas līdzeklis. Labs dizains izpilda savas funkcijas un ir estētiski patīkams, darot to visefektīvākajā veidā(vai kaut kā pateikt “izmantojot pēc iespeējas mazāk”) (kas atkal, protams, noved pie jautājuma par uzdevumu, funkciju). Ideāls dizains varētu būt tāds, kas pozitīvi iedarbojas uz visām cilvēka maņām.

6. Ko jūs darat, kad ‘iestrēgstat’?
Pēc dabas esmu ļoti nepacietīgs un nevaru ilgstoši izturēt, ja nav risinājums. Diezgan grūti ir, ja problēmu ir jānoliek malā vai nav skaidri redzams un nodefinēts nākamais solis vai mērķis. Līdz ar to, ja sanāk ‘iesprūst’, cenšos iespringt vēl vairāk un pieķerties ar dubultu sparu meklēt risinājumu. Tad, protams, ir reizes, kad vienkārši labākais ko var darīt ir paņemt pauzi, iet gulēt & atgriezties pie darba pēc dienas, divām ar svaigi galvu. Katrā ziņā es neticu ‘iedvesmas’ gaidīšanais vai tamlīdzīgām lietām. Ir jāstrādā un nemitīgi jātur sevi nomodā, jāskatās, jāvēro, jāanalizē & tad iedvesma nebūs kaut kur mistiski jāgaida.

7. 3 lietas kas jums patīk un ko ieteiktu arī citiem
Filmu kameras, sērfs un ticība.

8. Kad ķeras klāt pie darba, tad vienmēr ir sākums (darba uzdevums bieži vien) un beigas – gatavais produkts. Kas pie jums notiek pa vidu?
Atkarībā no projekta, bet bieži vien tas nozīmē biroja sienu, kas ir nolīmēta ar izdrukām, skicēm, idejām un visu pārējo.
Un, lai arī ne vienmēr sanāk, bet pa vidu noteikti būtu vajadzīga vairākas (vai vismaz viena) dienas, kad savu fantastisko ideju noliec malā, aizmirsti par to & atgriezies pie tās ar svaigu galvu un jau pavisam citu redzējumu. Tam visam pievieno nemitīgu kļūdu darīšanu un labošanu, neatlaidību un nemitīgu savu ideju apšaubīšanu, un tad jau arī varam sākt runāt par labu produktu.

9. Kas ir svarīgi dizaina procesaa? Kas vispār ir svarīgi?
Svarīgi ir neļaut sev apstāties pie pirmās idejas vai šķietami pieņemamā risinājuma. Pat reizēs, kad liekas rezultāts jau ir gana labs, bet tomēr esi spējis sevi piespiest un paskatīties uz uzdevumu no jauna, to pilveidot vai uzlabot – gala rezultāts vienmēr ir bijis krietni labāks nekā sākumā. Tāpat svarīgi ir procesa gaitā izstrādāt pēc iespējas vairāk variācijas. Ne vienmēr, lai to visu pēc tam prezentētu klietnam, bet lai procesa gaitā būtu ko nostādīt blakus, salīdzināt un dot vietu nejaušībai.

10. Kas jūsuprāt notiks ar Latviju un pasauli kopumā? Kāds jums plāns?
Par to, kas notiks ar pasauli mums iekšēji domās dalās, bet principā cenšamies skatīties uz visu notiekošo pozitīvi. Ticam, ka šobrīd esam ļoti izdevīgā situācijā, kur radošas & noderīgas idejas atrod savu vietu, izspiežot laukā neracionālas, liekas un uzpūstas pārmērības. Mūsu plāns ir turpināt iesākto darbu un censties attīstīt gan sevi, gan darbu, ko darām un kopīgiem spēkiem celt kopējo dizaina vidi Latvijā un pasaulē. Kā arī izdzīvot pēc 2012.gada.

17:17?
Situācija tāda – gandrīz visi uz doto brīdi kaut kur izskrējuši, tādēļ uzkārtojums tāds bez cilvēkiem.
man pašam, tā kā parasti sāku strādāt tikai tā ap kādiem 11iem, plkst 17.17 ir tāds normāls darba dienas vidus.
šodien jāpaspēj sataisīt adwards uzvarētāju diplomi, tas arī palicis ekrānā.