Jau devīto gadu žurnāls DEKO (@zurnals_deko) organizē Gada balvu dizainā – par labāko dizainu, kas tapis Latvijā aizvadītajā gadā. Pieteikumus kā allaž varēja iesūtīt divās kategorijās – Rūpnieciskais dizains (jau realizēts projekts) un Dizaina koncepcija (pagaidām vēl ideja). Galvenā balva – ceļazīme uz nākamā gada Milānas mesi. Uzvarētāju noteiks profesionāla žūrija.
Pretendentu aktivitāte šogad izrādījās pēdējiem gadiem neierasti augsta. No gandrīz simts pieteikumiem tika atlasīti 23 finālisti. To izvērtēšanā vārds dots ne tikai profesionālajai žūrijai, bet arī jums. Balsojiet šeit par to, kurš, jūsuprāt, ir labākais! Un argumentējiet savu viedokli komentāros. Trīs pārliecinošāko komentāru autori katrs saņems pa an&angel bļodai no kolekcijas Northern Lights, kas pērn uzvarēja kategorijā Rūpnieciskais dizains.

Tikko saņēmām ziņu no DEKO (15.05.2012 13:25): Un uzvarētājs ir…
Skaidrs – latvietis sapņo par savu māju. Vismaz jūs savā balsojumā par DEKO Gada balva dizainā 2011 finālistiem to pierādījāt, ar ievērojamu pārsvaru savas simpātijas atdodot brīvdienu mājai (dizaina autors Gints Kempels). To, kurš pēc žūrijas vērtējuma saņems ceļazīmi uz Milānu, vēl neatklāsim. Toties tagad paziņojam trīs laimīgos, kuru komentāri designblog.lv par finālistiem mūs uzrunāja īpaši. Tie ir Renāte, Zane Nebeta un Poga. Par balvu – an&angel bļodu – saņemšanu sazināsimies ar jums personīgi.

Iepazīsties ar darbiem zemāk vai arī dodies balsot uzreiz. Balsošana ir noslēgusies.

1. Bērnu mēbeļu kolekcija bird&berry –>

Bērnu mēbeļu zīmola KUKUU izveidotāji – praktizējoša arhitekte un dizainers – radīja kolekciju, kas tapusi pašu atvasēm dodot signālu, vecākiem to uztverot un kā profesionāļiem realizējot. Kolekcijas bird&berry pamatelementi ir stilizēts zars ar ogām, uz kura nolaižas putns. Slīpās līnijas atgādina, ka daba nedomā taisnos nogriežņos.
Dizaina autori: Aija Priede-Sietiņa un Daneks Sietiņš
Ražotājs: my place

———

2. Drēbju pakaramais Octagon –>

Octagon – tā ir iespēja jau esošā interjerā ievietot nelielu, bet košu krāsas un formas akcentu. Šis drēbju pakaramais pieejams gan atsevišķās vienībās, gan komplektā (sešas kompozīcijās). Tādējādi vienā modulī iespējams kombinēt dažādas krāsas.
Dizaina autore: Kristina Podrug
Ražotājs: Design Group IN

———

3. Žurnālgaldu sērija RONDO –>

Koncepcijas pamatā ir nepieciešamība noslēpt, piemēram, avīzes vai pultis, lai tās nemētātos un neradītu nekārtības iespaidu. Pagriežot rotējošās galdu virsmas, sānos atveras brīvs tilpums, kurā ievietot šīs lietas. Aizverot galdu ciet, tas saglabā eleganto apaļo formu. Žurnālu galdu sērija RONDO sastāv no divu izmēru un augstumu modeļiem.
Dizaina autors: Aigars Meždreijs
Ražotājs: FEIDI dizaina mēbeles

———

4. Brīvdienu māja –>

Šī moduļu māja piemērota ģimenei, kurā ir divi pieaugušie un līdz trīs bērniem. Standarta bāzes modulis papildināms ar terases platformas, nojumes, viesu guļamistabas un pirtiņas moduļiem. Ēka atbilst visām pasīvās mājas prasībām – ir ekoloģiska un videi draudzīga, kā arī patērē maz resursu. Tā kā Skandināvija ir viens no galvenajiem plānotajiem noieta tirgiem, māja atbilst arī Norvēģijas auksto ziemu skarbajiem apstākļiem.
Dizaina autors: Gints Kempels
Ražotājs: WWL Houses

———

5. Kāpnes Stairway to Heaven –>

Trepes, kuru nosaukums aizgūts no Led Zeppelin slavenākās dziesmas Kāpnes uz debesīm, ir atbilde problēmsituācijai, kad ir vajadzība trepes novietot telpas stūrī tā, lai tās būtu stabilas. Šīs var atstutēt pret stūri (45o leņķī), likt stūrī (25 o leņķī) vai vienkārši atstutēt pret sienu. Trepju pakāpienu galos ir izgriezumi priekšmetu novietošanai, tā likvidējot vajadzību pēc nemitīgās augšā-lejā kāpelēšanu pēc kāda instrumenta.
Dizaina autors: Artūrs Analts

———

6. Griestu lampa –>

Lampa radīta gaisīga un dinamiska – kā asociācija ar pieneņu pūka. Izgatavota no organiskā stikla. Izstaro siltu gaismu.
Dizaina autors: Aksels Bruks

———

7. Glāzes Hollow Glass –>

Ja jums bārā ielej 50ml viskija vai ruma, vai nerodas sajūta, ka sēžat pie tukšas glāzes? Savukārt Hollow Glass glāze allaž šķiet pilna. Un klāt vēl atrakcija!
Dizaina autors: Raimonds Cīrulis

———

8. Plaukts Skonto –>

Kompakts plaukts, kas piemērots dažādu priekšmetu glabāšanai. Izgatavots no alumīnija loksnes, izmantojot lāzergriešanas un locīšanas tehnoloģiju. Pieskrūvējot pie sienas, konstrukcija iegūst stingrību.
Dizaina autors: RIJADA
Ražotājs: Skonto Plan

———

9. Flīžu kolekcijas Bize, Mežš, Ezers –>

Bize – pin to, cik garu vēlies un kādā krāsā vēlies (piemēram, piena, sviesta, šokolādes vai balzama). Varbūt audzē savējo kopā ar šo! Tu droši vari aiz tās paraut – nevienam nesāpēs. Vēl divas kolekcijas – Mežs un Ezers. Šīm māla sienas flīzēm ar glancētu glazūru (izmērs 16×16cm) nepiemīt rūpnieciskais perfektums, bet ir manāmi cilvēka pirkstu nospiedumi.
Dizaina autors: Jānis Jurēvics
Ražotājs: Neandertile

———

10. Spēļu māja Vigvams –>
Spēļu māja, kas ir ātri saliekama un izjaucama, izmantojot klik-klik tipa savienošanu. Tādējādi konstrukcijā nav pielietotas skrūves vai citas stiprinājumu detaļas. Materiāls – mitrumizturīgs bērza saplāksnis. Apdare – beice uz lineļļas pernicas bāzes ar dabīgiem pigmentiem.
Dizaina autors: Ģirts Jurševskis
Ražotājs: Wendi Toys

———

11. Mēbeļu kolekcija – konstruktors EQUUS

Atsperoties no kolekcijas sākuma punkta — koka buka kājiņām – izvēlēts kolekcijas nosaukums EQUUS, kas latīņu valodā nozīmē zirgs. Sērijā ietilpst dažāda garuma, augstuma, platuma soli, galdi, garderobes priekšmeti (pakaramais un priekšnama plaukts), steķi, plaukti, sēžamlādes. Nevienā no mēbeļu savienojuma vietām netiek izmantota līme vai skrūves. Tā vietā pielietota sentēvu metode — bezdelīgu astes salaiduma princips.
Dizaina autors: Armands Grūbe
Ražotājs: GROOBE

———

12. Universāls pudeļu aizbāznis Septin –>

Parastie korķi mēdz pazust. Dzerot no pudeles ar lielu kakliņu vai apgrūtinošos apstākļos (piemēram, skrienot vai braucot), ir iespēja aplieties un sasmērēties. Risinājums – atverams/aizverams aizbāznis (šobrīd koncepcija), kas paredzēts pudelēm un tetrapakām ar lielu kakliņa diametru. Produkts pilda gan aizbāšanas, gan ērtākas dzeršanas funkciju. Materiāls – neoprēns.
Dizaina autors: Kristaps Priede

———

13. Universāla dizaina vannasistabas stends Pielaikošanas kabīne –>

Pielaikošanas kabīne ir moduļveida viegli saliekams, transformējams, izjaucams un pārvietojams stends, ko eksponēt izstādēs un santehnikas salonos. Apmeklējot Pielaikošanas kabīni, katrs var uzmodelēt savu individuālo situāciju. Piemēram, cilvēkam ar kustību traucējumiem būs iespēja pielaikot izlietņu, podu, dažādu rokturu augstumus, izmēģināt vannā iekāpšanas krēsliņu utt. Šādi nosakot, kā labiekārtota vannasistaba būtu visērtākā, tālāk kopā ar interjeristu jau tiek projektēts iekārtojums konkrētajai telpai.
Dizaina autori: Ilze Melgalve, sadarbībā ar PAA vadītāju Pēteri Treici
Realizētājs: PAA

———

14. MINT drēbju pakaramais Stork un grozs –>

MINT drēbju pakaramo Stork raksturo klasiskas dizaina līnijas, lakoniska forma un gleznieciska koka faktūra. Piemērots ne vien virsdrēbju novietošanai priekšnamā, bet arī dekoratīvam mērķim – kā interjera akcents, piemēram, guļamistabā. Pieejamie materiāli – masīvkoks (osis vai riekstkoks) vai Abet lamināts astoņās MINT krāsās. Atbilstoši pielietojumam āķus iespējams ielocīt neredzamus vai atlocīt redzamus. MINT kolekcijas noskaņu papildinošs elements ir grozs, piemēram, sausu atkritumu vai veļas uzglabāšanai.
Dizaina autors: Jānis Rauza
Ražotājs: Rauzas Kompānija

———

15. Sienu paneļu sistēma BARONS –>

Paneļu sistēma BARONS izgatavota no ozolkoka un ozola finierējuma plātnēm, kas apstrādāta ar Becker beicēm un poliuretāna laku. Maksimālais iespējamais augstums – trīs metri. Pildiņu vietās pēc lietotāja vēlmēm var iestrādāt dažāda veida mākslas darbus, tapetes, fotogrāfijas, audumu vai stiklu. Paneļu sistēma BARONS pieejama tumši brūnā, gaiši balinātā un zilganpelēkā tonī.
Dizaina autore: Andra Rācenāja
Ražotājs: ROSBYdesign

———

16. Virtuves flīžu sērija NUFS –>

Estētisks interjera papildinājums apvienots ar funkcionalitāti – flīzes divi vienā sienu aizsardzībai un dažādu priekšmetu ievietošanai. Sērija sastāv no piecām atšķirīgām flīzēm, kas gan funkcionē kā virtuves zonā ikdienā lietojamo objektu novietne, gan pilda vertikālās plaknes aizsargfunkciju. Flīzes izgatavotas no augstas viskozitātes plastmasas, kas ir izturīga un viegli kopjama .
Dizaina autore: Una Stahovska

———

17. Ķeblītis Bloom –>

Bloom ķeblītis ir izgatavots no liekti-līmēta saplākšņa bez jebkādas stiprināšanas furnitūras izmantošanas. Pateicoties īpašajai kāju formai, ir bijis iespējams samazināt materiāla biezumu līdz 6mm, nezaudējot izturību. Ķeblīšu virsmas forma atgādina ziedu. Tie ir sakraujami viens uz otra (ko ļauj koniskā forma). Bloom ir pieejams bērza, dižskābarža, riekstkoka un dažādu krāsu lamināta apdarēs, kā arī ar polsterētu sēdvirsmu.
Dizaina autors: Aldis Circenis
Ražotājs: Rīgas Krēslu fabrika, RIGA ChAIR™

———

18. Ekspozīciju sistēma un mēbeļu koncepts TreeFrame

TreeFrame ir viegli saliekama un transformējama koka moduļu sistēma, kas ļauj ērti un ātri modelēt nepieciešamās konfigurācijas interjera mēbeļu aprīkojumu. Īpaši noderīga gadījumiem, kad svarīga ērta un bieža konfigurācijas maiņa vai bieža demontēšana (piemēram, izmantojot izstāžu stendā). Izmērus nosaka universāls algoritms, kas ļauj montēt plauktu un ekspozīciju konstrukcijas, iekļaujoties ¼ metra solī visās dimensijās. TreeFrame mēbeļu konstruktora montāžu par unikālu padara savienojums HugLock – viens klikšķis, kas saslēdz lietas ciešā apskāvienā (aizmirstot par sarežģītām instrukcijām un skrūvju kaudzēm).
Dizaina autors: Bruno Mellis
Realizētājs: Huglock

——–

19. Bērnu dizaina ragavas Žube –>

Ragaviņas domātas bērniem vecumā no 1 līdz 4 gadiem. To muguras un sēžamās daļas, kā arī sliedes un balsti katrs izgatavots no vienas detaļas (liekti līmēta bērza saplākšņa), proti, nesatur savienojuma vietas. Tas nodrošina gan papildu noturību/stiprību ragavu konstrukcijai, gan elegantu vizuālo kopskatu.
Dizaina autores: Ieva Sala un Laura Baumane
Ražotājs: Brambling

———

20. Krēsls ZESTY –>

Sadarbojoties ar zviedru dizaineriem, tika radīts praktisks un labi sabalansēts krēsls, kas izceļ labākās liekta saplākšņa īpašības, proti, ar minimālu materiālu daudzumu tiek panākts maksimāls komforts un moderns izskats. Daudzfunkcionālais ZESTY izceļas ar oriģinālo kāju rāmi un slaido profilu.
Dizaina autori: Henrik Kjellberg un Jon Lindström
Ražotājs: Dizainakresli.lv

——–

21. Pakaramo kolekcija Uzliec –>

Pakaramo dizaina pamatā ir bērnības atmiņas, vērojumi un atziņa, ka labs darbs labu dara darītāju, liekot vectēva darināto grābekļa zaru ritmam pārtapt idejā par interjera priekšmetu. Priekšmetu grupa Uzliec izgatavota no ekoloģiska materiāla – bērza saplākšņa, ražošanas procesā neradot materiāla atlikuma zudumus.
Dizaina autori: Ingrīda Smilškalna, Vilnis Jasūns
Izgatavotājs: Vilnis Jasūns

———

22. Ugunskura vieta CTG-XL –>

Mobila ugunskura vieta, kas atrisina daudziem aktuālo problēmu – kā lai iekur ugunskuru, nesabojājot un nepārbūvējot vidi, kur tas darīts? 
Materiāls – 3mm biezs tērauds, griezts ar lāzeri, liekts, metināts, slīpēts, krāsots.
Izmērs – 97cm diametrā (ir arī 70cm versija).
Dizaina autors: Daimonds Pučko
Ražotājs: CONTVING

———

23. Virtuves mēbeļu sērija R50 –>

Virtuves mēbeļu sērijas R50 dizains netieši sasaucās ar pagājušā gadsimta vidū ražotiem mēbeļu dizaina elementiem. Šī moduļu sistēma ļauj izveidot dažādus virtuves plānojumus. Skapji veidoti no masīva ozolkoka un finierētām daļām. Materiālu izvēle: Amerikas ozols, jebkuras krāsas Corian, rūdīts stikls, diožu apgaismojums.
Dizaina autors: Reno Lazdiņš
Ražotājs: ABvirtuves

———

–> doties uz balsošanu –>

Latvijas Dizaineru savienība un mājsaimniecības iekārtu ražotājs Electrolux aicina industriālā dizaina studentus un 2011. gada absolventus no Latvijas sacensties ar savām idejām lokālajā Electrolux Design Lab konkursā. Uzvarētāju, kas klātienē varēs vērot starptautiskā konkursa finālu, noteiks bloga designblog.lv lasītāju un žūrijas vērtējums. Electrolux uzvarētājam apmaksās ceļa un uzturēšanās izdevumus.

Lokālajā konkursā drīkst piedalīties tikai tie studenti, kas savus darbus iesnieguši arī starptautiskajam Electrolux Design Lab 2012 konkursam. Darbu iesniegšanas kārtība ir tāda pati kā starptautiskajam konkursam: nepieciešams idejas attēls un apraksts angļu valodā. Darbu iesniegšana konkursam ilgst līdz 1. jūnijam, lokālajam konkursam darbi elektroniski jāiesniedz līdz 8. jūnijam, sūtot informāciju uz e-pastu sabine.zalite@hauska.com

Balsošana par lokālā konkursa darbiem norisināsies jūnijā un jūlijā dizaina portālā designblog.lv. Darbus vērtēs arī neatkarīga ekspertu žūrija – Electrolux Latvia, Latvijas Dizaineru savienības un portāla designblog.lv pārstāvji. Jūnijā tiks paziņoti arī starptautiskā konkursa pusfinālisti. Lokālā konkursa rezultāti neietekmēs vērtējumu starptautiskajā konkursā Electrolux Design Lab 2012.

„Manuprāt, šādi konkursi veicina vēlmi darboties un izstrādāt ko jaunu, un piedalīšanās šāda veida konkursos sniedz jaunu un vērtīgu pieredzi. Domāju, ka šāda iniciatīva ir apsveicama, jo sniedz iespēju jauniem un radošiem cilvēkiem pierādīt savas spējas, kā arī palīdz kļūt atpazīstamiem,” par gūto pieredzi konkursa finālā Londonā stāsta pagājušā gada lokālā konkursa uzvarētāja Elizabete Santa.

Jau divus gadus pēc kārtas pasaules mēroga elektroierīču un sadzīves tehnikas dizaina konkursā Electrolux Design Lab .

Par konkursu:
Konkurss Electrolux Design Lab norisinās jau desmito reizi pēc kārtas, aicinot industriālā dizaina studentus un absolventus no visas pasaules sacensties par sešu mēnešu apmaksātu prakses vietu Electrolux starptautiskajā dizaina centrā Stokholmā un naudas balvām, kuru kopējais budžets ir 10 000 eiro. Līdz 1. jūnijam studentiem jārada koncepcijas nākotnes mājsaimniecības ierīcēm, pievēršot uzmanību cilvēka dažādo maņu nozīmei pasaules vides uztverē. Šā gada konkursa tēma ir dizaina pieredzējums – dizains nav tikai forma, krāsa, materiāls un faktūra, bet vēl daudz vairāk, jo cilvēki dizainu pieredz ar visām maņām.

Starptautiska ekspertu žūrija darbus vērtēs pēc vairākiem kritērijiem – atbilstību konkursa tēmai, skandināvu dizaina vērtībām (videi draudzīgi, lietošanas ērtums un estētisks izskats), kā arī, vai piedāvātā ideja ir inovatīva un risina cilvēku nākotnes vajadzības.

Šā gada rudenī desmit labāko sadzīves tehnikas konceptmodeļu autori tiks uzaicināti piedalīties konkursa finālā prezentēt savus izstrādātos darbus žūrijai. Konkursa galvenā balva ir iespēja strādāt pusgadu apmaksātā prakses vietā Electrolux Design Lab.

2011 Latvijas konkursa dalībnieki
2010 Latvijas konkursa dalībnieki

Vakar Latvijas internetu pāršalca vēsts, ka visu iemīļotā mūzikas vietne Cita Mūzika no izmeklētas mūzikas bloga eksperimentālā kārtā pārtop par e-žurnālu jeb hibrīdu starp blogu un interneta vietni – tādu, kāds tas zināms kopš deviņdesmitajiem, bet ar mūsu laika piedāvātajām iespējām par satura formu un uzstādījumu.

Tā kā dizainablogs šobrīd ir iegūlis (hibernējošā) transformācijas periodā un nododas jauna formāta meklējumiem – norunāju tikties Skype ar Citas Mūzikas jaunā dizaina veidotājiem  — Agnesi Putnu, Andu Skrējāni, Arti Tauriņu un Matīsu Groskaufmani, un pārrunāt, kas iedvesmoja viņus mainīt formātu.

1. Kas ir Cita Mūzika? Kas ir bloga nu jau e-žurnāla autori? Ar ko nodarbojaties ik-dienā?

Matīss: Cita Mūzika lielā mērā ir kā platforma, lai dalītos izmeklētākajos atklājumos mūzikā (lai arī cik trendīgi, attiecīgi banāli tas neskanētu). Tā kā blogs (kopš 21. februāra e-žurnāls!) ir neizbēgami kolektīvs process, kas balstīts uz entuziasmu nevis peļņu, mēģinam uzturēt situāciju, ka Citai Mūzikai nav vienas, atpazīstamas sejas. Tas dod brīvību mainīties gan pašiem, gan būt atvertiem priekš jauniem domubiedriem.

Anda: Jā, nav vēlmes, lai CM atpazītu pēc konkrētām sejām. Ta ir tāda kā maza, bet augoša sociālā grupa.

Matīss: Bez brīvdienām studēju mediju, arhitektūras un dizaina institūtā “Strelka”, un Cita Mūzika bieži rada konfliktu starp primārajiem un vēlamajiem ikdienas darbiem. Šajā ziņā e-žurnāls bija centiens racionalizēt darbu sadalījumu, bet izrādījās, ka tas pieprasa vēl vairāk laika un uzmanības kā blogs, vismaz pagaidām.

Artis: Ikdienā esmu grafikas dizainers. Lai arī vairs aktīvi nepiedalos CM satura veidošanā, mēdzu piepalīdzēt ar idejām, vizuālo materiālu un dažreiz uzspēlēt savus hitus CM pasākumos, par ko paldies kolēģiem!

Agnese: Ikdienas dzīvē es esmu arhitekte, kas šobrīd vairāk pievērsusies interjeru veidošanai.

Anda: Pašlaik studēju scenogrāfiju Vīnes Lietišķās mākslas universitātē. CM mums visiem ir tāds laikietilpīgs projekts – kā paralēlā dzīve.

Agnese: Arhitektu mūsu kompānijā ir nospiedošs vairākums. Veseli 3!

Anda: Bet CM nesastāv vien no mums trijiem. Cenšamies saglabāt atvērtas platformas veidolu, kur arī lasītāji var kļūt par autoriem un ieguldīt savu spēku CM veidošanā.

Agnese: Pēc CM video rullīša palaišanas janvārī, mums pieteicās vairāki jauni autori.(…) Jebkurā gadījumā, lai cik arī mēs būtu aizņemti darot savus tiešos pienākumus, ja kaut kas ir saistošs, tad laiku tam tiešām var atrast.

2. Kādēļ mūzika? Kā līdz tam nonācāt? Vai mūzika ir jūsu nerealizēts sapnis – kādēļ neveidojat savu industriju blogus? Vai arī tā ir vēlme nedaudz atiet no ikdienas darbības un gūt iedvesmu citur?

Anda: Mūziku visi patērējam tik vien kā klausoties, un tādā iesācēju līmenī iemēģinājām dj-ošanu, bet to vairak dēvējam par atmosfēras uzturēšanu, ne profesionālu dj-ošanu. Brīdī, kad dzima CM, tik daudz kas likās nepastāstīts citiem, un joprojam vēlme dalīties ar savu viedokli par mums aktuālo mūziku ir saglabājusies. Skaidrs ir, ka mūzika mūsu ikdienā mūžīgi neieņems tādu lomu, lai ieguldītu šādu enerģijas daudzumu, tāpēc arī jauno e-žurnālu mēģināsim virzīt citās ar mākslu un dzīvesstilu saistītās sfērās.

Agnese: Es, protams, varu domāt, ka, ja vien bērnībā būtu apmeklēta mūzikas skola nevis zīmēšanas pulciņš, mana dzīve būtu iegrozījusies savādāk, tomēr tā interese meklēt kaut ko īpašu, iedvesmojošu nez kāpēc nepazūd, un nav jau runa tikai par mūziku. Ik vienu no mums interesē ļoti dažādas tēmas, taču iegrozījies tā, ka tieši šī lieta ir kļuvusi par sākuma kopsaucēju CM kompānijai.

Matīss: Ikdienā garlaicīgi nav (un tas ir pats galvenais), tādēļ neteikšu, ka Cita Mūzika ir glābiņš no 9-5 darba ofisā, mašīnas, mājas, suņa un līzinga. No otras puses tā ir absolūta brīvība – tā kā pagaidām viss tiek uzturēts no pašu finansējuma un entuziasma, tad varam atļauties darīt gandrīz visu, ko gribam – varam izmēģināt gan nerealizētās rakstnieka, gan grafikas dizainera, gan radošā direktora ambīcijas. Pāri visam, Citas Mūzikas ballītes ir kā saldais ēdiens – tās notiek gandrīz vienmēr, kad visi atbraucam uz Rīgu – iespējams labi atpūsties, uzrīkojot pasākumu ar vislabāk klausāmu mūziku, kā arī satikt to daļu pazīstamo, kurus, dzīvojot citur, redzu ļoti reti.

Savukārt manā ‘industrijā’ (lai kas arī tā būtu galu galā) ir citi, pagaidām vērtīgāki veidi kā komunicēt idejas un strādāt pie aizraujošiem projektiem. Ja runājam par arhitektūru, kāda tā tiek uztverta plašā izpratnē, tad arhitektūras blogi ir polarizējušies divās nometnēs – vai nu tie ir pārāk sekli un bāzēti uz attēliem, vai pārāk teorētiski, pieprasot acu trenniņu vairāku lapu garumā (tādēļ arī Cita Mūzika e-žurnālā noteicām 500-1000 vārdu limitu kā pacietības slieksni). Lai vai kā, es pagaidām neredzu aizrajuošu iemeslu sākt ko jaunu savā jomā, īpaši ne blogu. To jau ir par daudz, un sacensībā pēc aizvien fragmentētākas uzmanības internetā ir aizvien grūtāk un iespējams bezjēdzīgāk censties būt pamanāmam tādā pašā frekvencē kā vairums. Jāmeklē jauni modeļi!

Anda: …Un jāatzīst, ka manā industrijā t.i. teātra sfērā interesanta interneta vietne ir gaužām nepieciešama. Pagaidām vēl maza un tāla doma raisās, bet tas jau ir cits stāsts. Šobrīd piepildījumu joprojām iespējams gūt, aprakstot ar mūziku sasitītot procesus. Jāpiekrīt, ka visā šajā projektā saistošais ir brīvības faktors – mēs varam darīt, ko vien vēlamies, un šķiet, pie tā arī pieturamies.

Artis: Esmu uzaudzis muzikālā vidē un domāju tas ir būtisks iemesls, kāpēc mūzika ir kļuvusi par diezgan neatņemamu dzīves daļu (kuram gan nav) un kā jebkuram ir vēlme ar to dalīties. CM man sniedza šo iespēju ar uzviju, jo mūziku varēja ietērpt savā viedoklī, pasniedzot to personīgākā veidā.

Manā darbības laukā jau ir gana informācijas sniedzēju un veidot kaut ko tikai tādēļ, lai to varētu dēvēt par “savējo”, mani neinteresē. To ir vērts darīt, ja informācija ir unikāla.

3. Kā nonācāt pie vēlmes pārtapt no bloga par web-zīnu?

Agnese: Matīss savulaik izteica domu, ka žurnāls mums prasīs mazāk laika, kā bloga veidošana. Lieki piebilst, ka tā gluži tas nav, bet nu kā jau ar visām jaunajām, aizraujošajām lietām – laiks tiek skaitīts un vērtēts pavisam citās kategorijās.

Anda: Doma radās absolūti spontānā un sirreālā veidā, kādā aukstā ziemas naktī visiem trim stāvot uz ielas ārpus kāda no Rīgas lokāliem un pārspriežot nākotni. Bija iestājies liels pagurums no CM bloga formāta, no kura vairs nejutām nekādu atdevi. Nolēmām izmantot to, kas mums jau ir, pagriežot to savādākā trajektorijā.

Agnese: Man liekas, tas bija 29. vai 30. decembris.

Anda: Tāda jaunā gada apņemšanās.

Matīss: Kā minēju, blogs vairs nebija interesants formāts, tas bija morāli novecojis, īpaši Cita Mūzika kontekstā. Bijām uzstādījuši mērķi publicēt ko vairāk par plikām saitēm uz mūziku – mums bija svarīga pievienotā vērtība, subjektīvais skatījums, bet uzturēt vienmērīgu satura plūsmu viscaur nedēļām un mēnešiem kļuva aizvien grūtāk. Tā nu bija jāizvēlas, vai nu samazināt prasības pret satura apjomu, vai visu pamest, vai arī izdomāt kaut ko jaunu un motivējošu.

Tā nedēļu pirms ierašanās Rīgā, decembra vidū institūtā bija nedēļu ilgs vorkšops, kurā veidojām retrospektīvu ceļojuma dienasgrāmatu par nesenu braucienu uz Tokiju. Projektu vadīja žurnālists un The Guardian dizaina sadaļas kritiķis Justin McGuirk, kurš ļoti iedvesmoja, atklājot, cik fascinējošs un poētisks ir process, veidojot publikāciju. Nākamajā nedēļā ierados Rīgā, un tālāko Anda un Agnese diezgan precīzi jau izstāstīja.

Cita Mūzika lapas iepriekšējais izskats (no www.artistaurins.lv)

4. Kas veidoja jaunās lapas dizainu?

Agnese: Jauno logo – Artis Tauriņš

Artis: Lielāko vizuālo daļu ir veicis Matīss, es piepalīdzēju dažu ideju, struktūras un atsevišķu vizuālo elementu izveidē.

Agnese: Viedokļus un idejas izteicām visi, arī kritizējām. Izteiktākais starpvalstu komandas darbs, kādā esmu piedalījusies.

Anda: Dizains tapa starp skype sarunām.

Matīss: Dizains jeb dizaina virsējais slānis, kas redzams pašā web-zīnā ir veidots pieturoties pie Cita Mūzika darbības principa, ne tikai saturs, bet arī pats dizains bija izteikti kolektīvs ieguldījums. Pavadījām daudz laika tiešsasites sarunās starp Rīgu, Vīni un Maskavu. Par lomu sadalījumu jau ieminējos – šeit mums bija iespēja realizēt nepiepildītās ambīcijas. Artis iedeva labu bāzi visam, iedefinējot gan fontu stilistikum gan izveidojot logo un to variācijas. Pārējais notika impulsīvi un brīvi, protams ne bez berzes. Bet berze ir tik ļoti svarīga.

5. Un Kāds bija dizaina uzstādījums šai pārveidei?

Anda: Pirmajā izdevumā noteiti vēlējāmies atkāpties no piesardzīgā. Svarīgs uzstādījums bija vieta pārmaiņām, jo līdz ar katru nākamo izdevumu arī vizuālā daļa mainīs savu formu.

Agnese: Mums vajadzēja atrast veidu, kas ļautu bagātīgi sniegt visa veida informāciju, taču ne tik stingri definētā veidā, kā to bijām ieraduši darīt blogā.

Matīss: Apzinoties, ka mums pagaidām nav kapacitātes veidot drukātu izdevumu, kā arī to, ka drukātu žurnālu ar visām tā kvalitātēm nav iespējams pārnest uz digitālo formātu, nonācām baismīgā un vienlaikus burvīgā situācijā, kad mums nebija ko zaudēt. Nolemjot, ka PDF web-zīns ir pārāk fiksēts un kokains formāts, sapratām, ka vēlamies un galvenais varam eksperimentēt. Tātad vāka orientācijai nebija jābūt vertikālai, lapaspusēm nebija jābūt sanummurētām – faktiski mums bija jāzgudro savu web-žurnālu no jauna, ko domājams mēģināsim turpināt attīstīt ar nākamo izdevumu.

6. Vai tas, ka pārzinat dizaina veidošanai izmantojamos instrumentus, bet paši ikdienā nestrādājat par grafikas/web dizaineriem (izņemot Arti), jums palīdzēja veidot dizainu? Nenovelkot pie zemes ar noteikumiem – brīvi izpausties? (…) Vai ir plānots turpināt šo estētikas virzienu vai tieši doties estētikas meklējumos – mainot to atbisltoši saturam, vai arī ļaut tai dzīvot savu dzīvi atsevišķi no tā?

Agnese: Vispār arhitekti [iespējams arī scenogrāfi] ir šausmīgi pasūtītāja lomā, sevišķi ja runa ir par grafisko dizainu – jo viņiem vienmēr ir viedoklis, kā vajag un kā viņi paši darītu… Bet, protams, tas, ka tu zini vai nezini dizaina noteikumus – gala rezultātu ietekmē.

Anda: Pilnīgu brīvību tas noteikti nedod, jo pie zemes velkošie faktori vienmēr atradīsies. Tas gan ļāva atļauties riskēt ar vizuālo noformējumu. Brīvība ir tajā, ka pasūtītāju mums nav. Mēs paši sev esam klienti no elles.

Matīss: Vai profesionalitātes trūkums palīdzēja veidojot dizainu – visticamāk pašiem palīdzēja, jo nezinājām, ko nevar darīt. Neatbildētāks jautājums ir, vai tas palīdzēja arī lasītājiem. Izņemot Arti, neviens no mums nav grafikas dizainers, bet visi esam grafikas dizaina perifērijā, tādēļ domāju liela daļa no iznākuma bija dēļ desgmes pamēģināt kā tas ir – uztaisīt “kā patīk” (noteikti, ka ar līdzīgu motivāciju savu veikumu argumentē arī tie, kuri taisa veikalu akciju plakātus uz A4 lapām ar Comic Sans un Word klip-bildēm)!

Par estētikas virzienu – protams, katram ir savi iespaidi, varoņi un ideāli, no kuriem izbēgt var vienīgi sagraujot esošos un absorbējot jaunus. Bet Cita Mūzika sakarā koncepts cerams arī turpmākajos izdevumos stāvēs pāri estētikai – pastāvīgi mainīgs dizains ir viens no veidiem kā izbēgt no interneta vietnes statusa. Šoreiz, manuprāt, esam uztāpījuši kopējo noskaņu uz patīkami agonējošas ziemas viļņa. Nākamais izdevums droši vien iznāks pavasarī, un tas nesīs citas noskaņas un prioritātes.

7. Lapas izveidei izmantojāt Berta CMS – kādēļ šāda izvēle?

Agnese: Es atzīšos, ka sākumā nedaudz bažījos par Bertu, jo nebija tādas gatavas Bertas lapas, kas kaut nedaudz līdzinātos tam, ko bijām iecerējuši – ar garākiem tekstiem, bildēm, embedētiem linkiem, video utt. Bet, kad sākām mēģināt bīdīt un kārtot, izrādījās, ka tas viss ir “paceļams”. Wordpress pieredze palīdz, bet Berta tomēr ir savādāka. Līdzīgi kā lapsa tomēr nav vilkam sieva.

Anda: Par Bertu iepriekš zinājām katrs, bet beidzot bija iemesls pielietot. Pārdomājām, vai tā būs piemērotākā bāze mūsu vajadzībām, bet izrādījās, ka ar to ir ļoti ērti strādāt. Pamatus ir iespējams apgūt ļoti ātri. Salīdzinot ar Wordpress, Berta sniedz lielāku vizuālo daudzveidību. Liels pluss ir arī tas, ka mums ir iespēja uzsākt veiksmīgu dialogu ar pašiem Bertas veidotājiem un nākotnē sniegt savus ieteikumus pilnveidošanai.

Artis: Tā ir lieliska platforma uzstādītajam mērķim par mainīgu saturu, jo iespējas ir pietiekami plašas. Kas nav mazāk būtiski, ņemot vērā, ka CM ir vairāk nekomerciāls projekts, Bertā nav nepieciešams ieguldīt daudz līdzekļu. Treškārt, lietojamības vienkāršums – cilvēkam bez jebkādām mājas lapu uzbūves priekšzināšanām īsā laika sprīdī ir iespējams apgūt Bertas vadību un darboties ar saturu, kas sniedz iespēju ikvienam pielikt roku tā veidošanā, ne tikai priviliģētajiem ar zināšanām.

Matīss: Berta bija kā daļa no risinājuma, kad lēmām kā tikt pāri bloga ērai. Brīdī, kad ģenerējām idejas, ko darīt tālāk, vienlaicīgi domājām kā to realizēt mūsu pieticīgo prasmju un resursu ziņā. Attiecīgi mūsu web-žurnāla ideja lielā mērā varēja notikt, jo jau zinājām par Bertu un vienreizējo Messy tēmu, kas, pretēji neelastīgajam Wordpress dzinim dod apskaužamu brīvību realizēt un izkārtot gandrīz jebko, jebkā. Daudz laika gan nācās veltīt, apejot Bertas ierobežotās iespējas, bet atšķirībā no Wordpress, tā ļoti ērti pakļaujas improvizētām web-dizaina metodēm. Līdz ar Bertu arī veiksmīgi atteicāmies no satura komentēšanas iespējas – galu galā šodien komentāri vairs netiek atstāti blogā, bet gan izteikti katra individuālajā Twitter vai Facebook straumē. Visbeidzot jāmin, ka nav nekā patīkamāka, kā izvietot mūsu saturu uz Latvijā veidotas platformas.

8. Cik ilgi veidojāt šo izdevumu, un kad varam gaidīt nākamo?

Anda: Rakstus līdz ar jaunajiem autoriem sākām vākt jau janvāra beigās.

Agnese: Jā, viens ir dizainēšanas darbs un platformas apgūšana, koncepta formulēšana, bet nevar aizmirst par saturu, kur liela nozīme un neskaitāmi pateicības vārdi sakāmi pārējiem rakstu autoriem, arī jaunajiem – domājams viņu pienesums arī nākotnē CM tikai bagātinās.

Anda: Tas viss atkarīgs, cik ilgā laikā savāksim pietiekami labu publicējamo materiālu. Bet izskatās, ka laika atslābt nebūs, jo līdz ar nākamo izdevumu augs arī prasības. Galvenokārt jau mūsu pašu prasības un ziņkāre par to, ko vēl mēs spējam no CM izveidot.

Matīss: Ideja dzima kādā decembra naktī, un par spīti ilūzijai par vieglu ceļu līdz izdevumam, ir pagājuši 2+ mēneši. Pēdējās nedēļas strādājam eksponenciāli pieaugošā intensitātē un pēdējās dienas pavadījām gandrīz tikai pie izdevuma dizaina – tas prasa laiku, ja gribās izdarīt labi. Domāju optimālā gadījumā nākamais izdevums ar jaunu impulsu, jaunu ideju un jaunu tematiku būs pavasarī, bet datumus saukt ir bīstami. Mums ir svarīgi attīstīt izdevumu tālāk un izdomāt kā to sasniegt – meklējot konceptu, vēlamies piesaistīt jaunus autorus un ideālā gadījumā arī entuziastisku viesi-dizaineri.

Kamēr nākamais žurnāls top, Cita Mūzika Facebook / Twitter kanālā klausāmi atradumi parādās gandrīz ik dienu.

9. Kāds ir jūsu skatījums uz faktu, ka mūzikas dizaina industrija lielā mērā ir pārcēlusies no Vinila, Kasešu un CD iepakojumu radīšanas uz 100×100px tavā ipod ekrānā/itunes pleijerī?

Anda: Domāju, ka lielākā mūzikas dizaina izpausme šobrīd ir pārcēlusies uz pašu mūziķu sociālajiem tīkliem un audio failu izplatīšanas vietnēm kā Bandcamp. Šīs ir tās vietas, kurās mēs pašlaik visbiežāk saskaramies ar mūziķa vizuālo tēlu un dizainu.

Agnese: Tā nu ir sanācis, ka šobrīd reti atradīsim tādu klausītāju, kas gadiem klausās viena izpildītāja vienu albūmu un zin visām dziesmām vārdus.

Matīss: Es ticu, ka vinils kā kvalitatīvākais mūzikas nesējs, gan kā uzskatāmākais vāciņa dizaina nesējs nemirs par spīti iTunes un Spotify. Šodien, iegādājoties vinilu, tam ir pavisam cita nozīme kā pirms desmit un divdesmit gadiem – tā ir dziļa un paliekoša vērtība, dažreiz neslikta investīcija.

Šajā ziņā man visvairāk rūp mūzikas video tālākais liktenis. Ja reiz tas bija gandrīz neatņemams papildinājums (ja ne sastāvdaļa), tad šodien digitālā klātbūtne prasa aizvien vairāk blakus-satura, ko ģenerēt, lai uzturētu savu aktualitāti, un reizēm dēļ tā cieš idejiskā kvalitāte. Bet tas noteikti nav viennozīmīgs komentārs laikā, kad tehnoloģijas pieejamība atļauj tik daudz izpausmes iespēju par zemu vai gandrīz neesošu cenu. Domājams arī dēļ šī laika un iespējām var pastāvēt kas tāds kā Cita Mūzika – vismaz puse no visa web-žurnāla funkcionalitātes ir ievietota no citiem sociālo mediju servisiem.

Runājot par mūzikas formātu – man ir prieks, ka albumu laiks ir pagājis. Beidzot ir pieejama lielāka elastība attiecībā uz satura paveidiem – internets beidzot atļauj no tumsas iznirt arī tādam formātam kā mixtape jeb miksiem – nereti atsevišķu entuziastu savirknētas padsmit kompozīcijas ir daudz vairāk klausāmas kā kāda izpildītāja albums.

Artis: Uz to ir jāskatās plašākā kontekstā, jo mūzika lielā mērā ir pārcelusies uz citu – digitālo – vidi, kas ir tieši saistīta ar Internetu. Tas sniedz iespēju saturu pasniegt jaunā veidā – mūzikai var veidot vai nu sava veida “pagarinājumu” vizuālā, dažreiz interaktīvā veidā, vai arī vizuālo materiālu veidot kā mūzikas naratīva papildinošu daļu, radot jaunas pieredzes. Viss mainās, tāpēc fiziskā formāta noriets nav jāuztver kā kaut kas slikts un galējs. Ir jācenšas saskatīt jaunu mediju iespējas, priekšrocības un to ietvaros jārada veidi kā “iepakot” mūziku.

Nav arī jaunums, ka atpakaļ ieradies kasetes formāts, kas var tikt pacelts jaunā līmenī tieši dizaina ziņā, jo iespējams ir pieejamas jaunas tehniskās iespējas vai citi idejiskie piegājieni, kas kasetes ziedu laikos nebija. Tas ir labs piemērs kā pagājušais var atgriezties jaunā formā.

10. Ko mums nesīs nākotne? Jūsu plāni 2012?

Agnese: Man gribētos domāt, ka 2012. gads nav pasaules gals.

Anda: Jā, tieši vēlējos teikt, ka apokalipsi noteikti vēl negaidu.

Matīss: Es cerēju, ka pēdējā jautājumā būs jānosauc, vai nu mīļākais grafikas dizaineris, vai arī ko klausos intervijas laikā!

Par nākotni runājot, jāatgriežas pie viena no sākotnējiem jautājumiem – personīgi jūtu, ka aizvien vairāk tieku absorbēts tiešajos pienākumos un interesēs, tādēļ ir skaidrs, ka esošajā pus-ātrumā Citu Mūziku var uzturēt, bet attīstīt patiesi jaunā un, iespējams, starptautsikā līmenī nav laika (idejas un nišas, protams ir). Neskatoties uz to, mēs neplānojam padoties, un slepenais plāns ir apskatīties, cik nummurus esošajā izteiksmē varam izveidot, un ko jaunu spēsim atklāt līdz šī gada beigām. Un tā vai savādāk, bet gribas kaut ko apkopojošu tomēr nodrukāt taustāmā formātā, kaut kad!

P.S.

Matīss: Varbūt mēs varam vēl kliedzošāk noafišēt to, ka ja kāds entuziasts vēlas būt nākamā izdevuma viesis-līdz-dizaineris vai kāda personība vēlas būt nākamā izdevuma līdzautors/-e, un ir gatavi komunicēt starp trijām valstīm vienlaicīgi, tadcitamuzika@gmail.com

Iznācis jaunais un arī pēdējais žurnāla Dizaina Studija numurs. Šoreiz par vāku parūpējies Zigmunds Lapsa, bet iekšā savu vizuālo pienesumu devuši arī grafikas dizaineri Sandijs Ruļuks, Kirils Kirasirovs, Artis Briedis, Rūta Briede, Edgars Zvirgzdiņš un Artis Tauriņš. Vairāk par to visu www.dizainastudija.eu un pašā žurnālā, pie kura varat tikt kioskos un bibliotēkās.

Preses un vārda brīvība ir viens no svarīgākajiem demokrātijas stūrakmeņiem, taču jau otro reizi pāris gadu laikā Latvijā notiek kas pavisam pārsteidzošs un demokrātijai neraksturīgs. Runa, protams, ir par gadījumu, kad žurnālists Leonīds Jākobsons publicējis Rīgas mēra Nila Ušakova epastu saraksti ar toreizējo Krievijas vēstnieku Latvijā Aleksandru Hapilovu un tam sekojošo žurnālista arestu uz 48 stundām.

Lai pievērstu plašāku uzmanību šim rupjajam preses brīvības pārkāpumam, kā arī tam, ka pati lietas būtība – ir palikusi tālu otrajā plānā, esam izveidojuši šo melno lenti. Ja arī esi par žurnālistu tiesībām brīvi runāt, tad iesakām to pievienot savam Facebook, Twitter, Draugiem.lv profilam.

Tiem, kas palaiduši garām par ko tas viss ir, lūk neliels ieskats. (avots: www.defense.lv)

Neo jeb Ilmārs Poikāns (@ilmarmors) par šo raksta twitterī:

Nekas nav mainījies kopš Neo lietas un uzbrukuma @ilzenagla – tie paši kadri, tās pašas metodes, pat tiesnesis, kas deva sankciju – tas pats
-
Un neviens tā arī neizmeklē atklātos faktus par Ušakova rīcību. Vieglāk un izdevīgāk ziņnesim “nocirst galvu”, lai citi turētu mutes.

Vairāk par notikušo var atrast arī Diena.lv.
Reportieri bez robežām nosoda šādu rīcību (angl.)
Sandras Veinbergas blogā

13. decembrī plkst.  11:00 arhitektūras un dizaina platformā Osis Māja (Rīga, Operas skvērs, Aspazijas bulvāris 3) aicina uz sarunu arhitektus, interjera dizainerus, industriālos dizainerus, māksliniekus un visus, kas rada un varētu radīt labu, pārdodamu dizainu. Iespēja uzdot sev interesējošus jautājumus un saņemt konkrētas atbildes no Stockmann speciālistiem par to, kas īsti jādara un kam jāpievērš uzmanība, lai dizains būtu konkurētspējīgs veikala plauktos.

DISKUSIJAS GALVENIE VIRZIENI:
Izglītība un zināšanu pieejamība, praktisikā pieredze jeb tirdzniecības iespējas.
Būs iespēja parādīt savu produktu, saprast, kas un kā jādara, lai Latvijas dizains būtu pieejams mazumtirdzniecības ķēžu veikalos.
Ieeja bez maksas. Vietu skaits ierobežots, pieteikšanās pa tālr. 22844844.

Ja jānosauc viens grafikas dizaina fetivāls kur ir jābūt, tad tas ir Brno Bienāle. Šogad tam aprit jau 50 gadu un tas ir vecākais šāda veida notikums kāds nu uz pasaules ir. Pirmais ko noteikti iesakām apsvērt ir pieteikt savus darbus – to var izdarīt līdz 31.decembrim (laika diezgan, lai arī ko jaunu uzceptu!).
Otrais (ja pirmais nez kādēļ nepatīk), tad ieplanojiet to tikpat un dodaties turp kā apmeklētāji, jo visa pilsēta mudž no dažādām atklāšanām un varat satikt un redzēt to, par ko runās pēc tam vēl gadu cituviet. Starpcitu, ik gadus tur diezgan kuplā skaitā piedalās igauņu dizaineri. Arī latvieši tur pabijuši, ne tik kuplā skaitā gan. Tas viss notiek pilsētā Brno Čehijā. Tā, savukārt, pārsteidzoši atgādina Rīgu, taču ļoti labā nozīmē. Interesantā kārtā arī dizaina vide ir nedaudz līdzīga (ja neskaita, ka mums nav tāda festivāla, neesam bijuši Austr0-ungārijas impērijas sastāvdaļa un citus iemeslus).

karlssonwilker inc. is a New York City design firm founded in late 2000 and run by Jan Wilker and Hjalti Karlsson. The two met while working for Stefan Sagmeister. But you knew that already if you have read their interview with Dizaina Studija magazine… So four years later, here is a quick 10+10 interview!

1. Please tell us about yourselves. Could you tell me how you got introduced to graphic design, where did you study?

Hjalti went to art school in Iceland for one year, then moved to New York to study at Parsons School of Design. Jan grew up in Ulm (check it out, it’s a city with an important design history), then started studying architecture before switching to design.

2. How did you end up in New York? What was the reason why you both left your countries and emigrated to NY?

Hjalti [see above] to study at Parsons. Jan wanted to work with Stefan Sagmeister, and he happened to have his office in New York, so i came to New York for an internship with him. that was in 1999. Now i’m very glad he was in was New York.

3. Do you feel that working at Stefan Sagmeister studio left an imprint of his working methods & aesthetics or you shared similar vision before joining him?

Absolutely, huge influence on us. Aesthetically less and less over time. When we started out with our own studio, we took over many things without questioning (like having multiple phone lines, which it turned out we didn’t need; or having one intern every 3 months, 4 times/year), some things we consciously continued (buying Filemaker and keeping a good contact list), and many others we consciously opposed (we don’t use sketchbooks). Obviously both of us were drawn to him and his work by a genuine feeling of respect, interest, maybe even empathy.

3.5 …Previous question was meant to be a bit provocative as you seem to be working almost on opposite spectrum of means to visualise projects — if Stefan uses a lot of handwriting, analogue imagery & materials, you seem to work heavily with digital tools? Is there a bit of «teenage» rebellion?

We would say that it’s more a thing of being from a different generation. For us, computers were normal, we don’t really have a life as a designer before computers. computers are not dangerous and detrimental when it comes to creativity (as our old teachers would constantly warn us); it’s actually the best tool to enable it. We sketch on the computer.

4. Ok, last one involving Stefan — In an interview with Stefan Sagmeister said that his small-studio (3 people) model was taken/inspired by Tibor Kalman, you are continuing this «tradition» in third generation… Why so? Is there a tipping-point after which there is no way back?

We tried it few times in our, by now already, 10 year history to grow to 6-7 people, but our studio always turned into a small agency, with hierarchies and group dynamics. the tightness falls apart, and politics and agendas creep in. Hjalti, myself, Nicole, and one intern seems to be a good size. but ask us again in few years, who knows what will happen by then.

5. Your projects differ very much from each other (unlike other designers who tend to impose their own style/aesthetic) — how do you achieve this, could you tell about your creative process? How do you maintain steady flow of creative & innovative output?

The one thing we could say about our process is that it is organic. There are no set rules or systems when it comes to approaching a project. Whoever is free at the time starts it, but that doesn;t mean the project is his. It’s a very low-ego office, focussing on the best outcome, and (hopefully) not on personal goals or vanity.

6. You often work with advanced technology – in The Urban Visual Recording Machine you gathered real-time data, which was then printed on the spot, for MTV idents you created a 3D ORB, which reacts to sound, designing typeface for ADC Young Guns, the temporary Vitra Store Under-Construction interiors etc. – do you collaborate with others on the technical parts or learn the tools/software yourself? Do you learn as you go along or try to explore these different tools through experimentation before using in real life projects?

We do, want and need to collaborate on some projects, makes a complicated project always better. Soemtimes the experimentation with a new tool happens within a client project, sometimes within in-house projects. In-house projects are different from personal projects. We don’t work on personal projects, meaning projects away from the studio. In-house projects for us are projects that we do within the context of our design peers, like designing a cover for design magazine.

7. Does space where you work matter to you? How long have you been at your present studio space (I assume from the begining?) and how does it influence you?

We really like our studio space, and always have. We’ve been here for 11 years, and nowadays the other 2 floors above us (there is a Dunkin Donuts on the ground floor) is all designers. It’s a small building, were we have a full floor. Our space had a bar built in when we moved in. We have a little outdoor first floor backyard space. We like being here, it almost never feels like work.

8. When visiting your studio in 2007 I was surprised about your pessimistic/non-glamurous attitude about everyday running of design studio… Now after running my own studio for 6 months and experiencing the day-to-day struggle, I see what you mean. Has anything changed in these 11 years for Karlssonwilker? What would be your advice for new studios/designers who are about to start a studio?

We are laughing every day here in our studio, and try hard (and mostly successfully) to make every day a good day in the office. We enjoy every day. We don’t look at the studio as if our lives would depend on it. What we do day to day has to makes us happy first and foremost, none else. But if that works, chances are high it also works on other people.
The reason I present daily studio life in an unglamorous light is, because it is. Students and young professionals have false hopes and notions about what we all do, and I don’t need to stand in front of a group of students and tell them how awesome everything (and in return I am) just to feel better and further confirm their mislead expectations.

9. Could you tell us more about SahreVictoreWilker? What kind of experience & form of workshop should people expect there?

SVW was founded by Paul Sahre, James Victore, and myself (Jan) a bit over 4 years ago. We all were (and still are) teaching a lot. The three of us are very different, but then again we have some similarities. We are good friends, but don’t care too much about the others’ design. It’s an annual design workshop here in New York, with people coming from all over the world to work hard, talk and play hard with the three of us. What is very special to me is that it’s the three of us in the room, making it impossible to hide behind the usually perceived monopoly of truth that a teacher has. We have to be extra sharp and open-minded, and fantastic discussions and disagreements happen. As far as what to expect; what we hear back from past participants is amazing and very encouraging; the best one for me being an email from a former participant’s wife, telling us “whatever you did to him during that week, thank you so much!”

10. What awaits us in future? The all-knowing-source-of-knowledge Wikipedia states that KarlssonWilker is for sale with a price-tag of $30′000′000, could you tell us the joke?

Well, about that, this is by now a very very old joke, ca. 2006. Back then we wanted to prove the point that people (highly unrealistically) think New York is all golden and shiny (if you make it in New York…), so we put on our website that our studio is for sale for $10 Million. People actually believed that our tiny studio could be worth this crazy amount of money, telling us “guys, please don’t do it, don’t give up!”. Then we upped it to $30 Million. Now we are millionaires, on the web at least.

Nu ko – noticis kas sen ļoti gaidīts – tiek izsludināts konkurss pastmarkas dizainam! Dizainēt/ilustrēt pastmarku daudzviet ir goda lieta, tādēļ ja esi iepazinis visus putnus un sportistus, tad droši rādi ko māki un kādai jābūt sakarīgai pastmarkai. Iesniegt darbus var līdz 21. oktobra beigām. Vairāk info jaunapastmarka.lv.