Martā DesignBlog aprit gads. Tādēļ šoreiz nolēmām kopīgi radīt ko noderīgu daudziem. Aicinām izveidot twitter ikonas dizainu (vai ilustrāciju, vai foto…), ko var izmantot kā linku blogos un mājas lapās. Rezultātā ar balsošanas palīdzību labākos apkoposim un piedāvāsim par brīvu visiem. Taču viens no dalībniekiem tiks arī pie balvas — brīvbiļetes uz visiem Adwards semināriem un noslēguma pasākumu, kuri norisinās no 18. – 19. martam. Deadline 16. marts plkst. 12.00.

Kas jādara:

Jāizveido twitter ikonas izskats ar tekstu, kas aicina sekot twitterī (follow us, seko mums, follow me… vai cits). Tekstam jābūt latviski, bet vēlams arī angliski un var arī citās valodās.

Iesniegšana:

Katrai idejai jāiesniedz 3 faili (~ 500 x 500 px katrs, piemērs raksta apakšā)
- ikonas attēls (JPG), ar tekstu vai bez.
- ikona dažādos izmēros (JPG), ar tekstu
- ikona dažādos lielumos (EPS), ar tekstu
- attēlos var pievienot arī savu www adresi vai ko tamlīdzīgu..
Katrs dalībnieks var iesniegt neierobežotu skaitu ikonu, tikai jārēķinās, ka katrai jābūt šiem 3 failiem. Tie jāsūta uz epastu konkurss@designblog.lv (failus vēlams sazipot, lai nejauši kaut kas nenoklīst).

Vērtēšana:

Iesūtītie varianti tiks izlikti publiskai vērtēšanai. Novērtētākie varianti (~10-20) tiks apkopoti un pieejami lejuplādēšanai. Par brīvu. Visiem.

Balva:

Balvā ir brīvbiļete uz visiem Adwards semināriem un noslēguma pasākumu, 16. martā pēcpusdienā paziņosim uzvarētāju — tas tiks noteikts loterijas kārtībā no VISIEM iesūtītajiem variantiem.

Deadline: 16. marts, plkst. 12.00

Piemērs kā jāizskatās iesūtītajiem failiem:

PS. Var iesniegt arī lielāka izmēra failus, ja ir vairākas valodas, bet galvenais saglabāt kvadrāta proporciju.

Iznācis jaunais Dizaina Studija numurs. Šoreiz vāka autors ir dizainers Kirils Kirasirovs. Numura tēma – Profesijas nodevēji; kadri aizplūst. Par profesionālo migrēšanu viedokli izsaka Jānis Borgs, analītisku ilustrāciju sniedz Ilzes Martinsones un Janas Kukaines raksti par antikvāro un vintage mūsu kultūrvidē.
Cits plūdums plašā materiālā par žurnālu „Avots” – dizains, brīvības idejas un domāšanas paradigmu maiņa. Arī bijušo Avotiešu Rudītes Kalpiņas un Guntara Godiņa pārdomas un atmiņas par Avotu. Jauno rubriku Dizaina Muzejs aizsākam ar rakstu par Rīgas Porcelāna muzeja miglaino nākotni. Laika rubrikā arī raksts par LNVM izstādi „Rotaļlietu noslēpumi pilī”.
Notikumu un Dizaina Skolas sadaļā par Stoholmas mēbeļu mesi 2010 un Frankfurtes mesi AMBIENTE.

Vairāk info šeit un www.dizainastudija.eu

Atklāts ziedojumu konkurss par labāko metu izstrādi Likteņdārza ārtelpas funkcionālajiem dizaina objektiem un informācijas zīmēm. Konkursā aicināti piedalīties visi profesionālie arhitekti, dizaineri un šajās nozarēs studējošie vecāko kursu studenti. Konkursa darbi jāiesniedz līdz 2010. gada 30. aprīlim pulksten 11.00 „Kokneses fondā” vai pa pastu (pasta zīmogs – ne vēlāk kā 2010. gada 29. aprīlis).

„Kokneses fonds” izsludina atklātu ziedojumu konkursu “Metu izstrāde ārtelpas funkcionālo dizaina objektu un informācijas zīmju sistēmas izveidei „Likteņdārzā” Koknesē”. Konkursa mērķis ir radīt funkcionālā dizaina objektus un informācijas sistēmas Likteņdārza publiskās ārtelpas labiekārtošanai, kas iekļaujas apkārtējās vides un paredzamā parka izveides kontekstā un ir saskaņā ar Likteņdārza projekta autora – Shunmyo Masuno – idejisko ieceri un labiekārtojuma risinājumu, SIA „Projektēšanas birojs Arhis” izstrādāto daudzfunkcionālās ēkas projektu, kā arī skatu terases ar paviljonu Daugavas krastā projektu, kura autori ir Didzis Jaunzems, Laura Laudere sadarbībā ar „Arhitektu biroju Jaunromāns un Ābele” un kura tehniskais projekts šobrīd tiek izstrādāts šajā arhitektu birojā.

Par labāko atzītā konkursa darba — meta izstrāde — tiks uzskatīta par bezatlīdzības ziedojumu Likteņdārzam, atspoguļojot konkursa uzvarētāju/us tāpat kā pārējos Likteņdārza ziedotājus – gan projekta mājas lapā, gan arī pēc tā pabeigšanas Likteņdārzā uz vietas.  Mets, kas konkursa žūrijas vērtējumā tiks atzīts par labāko, tiks izstrādāts, attīstīts un realizēts saskaņā ar konkursa mērķu izvirzīto laika grafiku un Likteņdārza projektam saziedotajiem finanšu līdzekļiem. Ar autoru/iem, kura/u mets tiks atzīts par labāko, tiks slēgts līgums par tehniskā projekta izstrādi un autoruzraudzību tālākajā realizācijas posmā.

Konkursā iesniegtos darbus vērtēs neatkarīga žūrija desmit cilvēku sastāvā. „Kokneses fondu” pārstāvēs Fonda padomes priekšsēdētājs Vilis Vītols, padomes priekšsēdētāja vietnieks Viesturs Cīrulis un valdes loceklis, projekta vadītājs Koknesē Bruno Cīrulis. Žūrijā būs arī Fonda sadarbības partneri – SIA „Projektēšanas birojs Arhis“ arhitekts Raimonds Saulītis un ainavu arhitekts Jānis Lediņš. Darbu vērtēšanā aicināti piedalīties arī eksperti – Anita Pīra no žurnāla „Deko“, arhitekte, žurnāliste  Ieva Zībārte, dizainers Andrejs Legzdiņš (Zviedrija), dizainere Māra Skujeniece (Nīderlande) un dizaineris Martin Pärn (Igaunija).

Konkurss norit sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmiju un SIA „Projektēšanas birojs Arhis”.

Konkursa nolikums un vairāk informācijas šeit.

Latvijas Valsts prezidenta kanceleja izsludina atklātu konkursu „Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas 20.gadadienas logotips”. Konkursā var piedalīties jebkura juridiska vai fiziska persona, vai personu grupa. Jāiesniedz Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas 20.gadadienas svinības simbolizējošas logotipa skices, kas veidotas saskaņā ar konkursa noteikumiem. Piedāvājumu iesniegšanas termiņš – 2010.gada 10.marts līdz plkst. 17:00. Uzvarētājs saņem Ls 500,00 (t. sk. visi nodokļi un nodevas) vai galvenā godalga Ls 300,00 (t. sk. visi nodokļi un nodevas) un divas veicināšanas godalgas Ls 100,00 (t. sk. visi nodokļi un nodevas). Informācijas avots.

Latvijas digitālais dizains jau trešo reizi saņem balvu prestižajā multimediju festivālā FIAMP 2009! Starptautiskajā audiovizuālā un multimediju festivāla FIAMP 2009* konkursā, kas šogad norisinājās Turīnā, Itālijā, Latviju pārstāvēja Dd studio un Dd laboratory ar multimediju programmu „Latvijas Tautas fronte: dzīvā vēsture”, iegūstot GRAND PRIX CD/DVD kategorijā.  

FIAMP 2009 ir lielākais pasaules mēroga multimediju konkurss, kuru organizē Starptautiskā muzeju audio-vizuālā komiteja (AVICOM). Tajā ar radošiem un inovatīviem projektiem piedalās speciālisti, kas rada multimediju produktus muzejiem visā pasaulē un darbojas kultūras mantojuma saglabāšanas un izplatīšanas jomā, izmantojot jaunākās tehnoloģijas un digitālās kultūrvides iespējas.
Šogad Dd studio pārstāvis – radošais direktors Jānis Mitrēvics – tika uzaicināts piedalīties FIAMP 2009 festivāla apbalvošanas ceremonijā, kas notika 2010. gada 14. februārī Nacionālajā kino muzejā Turīnā, Itālijā. Dd studio un Dd laboratory veidotā multimediju programma „Latvijas Tautas fronte: dzīvā vēsture” saņēma GRAND PRIX šajā nozīmīgajā festivālā. Multimediju programma tika nominēta apbalvošanai CD/DVD kategorijā kopā ar 11 citiem projektiem no Francijas, Vācijas, Horvātijas, Portugāles, Čehijas, Jemenas, Dānijas un Itālijas.

Multimediju programma „Latvijas Tautas fronte: dzīvā vēsture” stāsta par tautas kustības – Latvijas Tautas frontes vēsturi no tās dibināšanas līdz Latvijas neatkarības atgūšanai. Programmas lietotājs ar multimediju tehnoloģiju palīdzību var ceļot pa astoņām diska sadaļām, aplūkojot vairāk nekā simts tā laika fotoattēlu, apskatot tuvplānā unikālus dokumentus, noskatoties videomateriālus un intervijas ar pazīstamiem Latvijas Tautas frontes aktīvistiem. Programmas galvenā mērķauditorija ir vidusskolēns un jaunietis, kurš, apskatot disku, iegūst ļoti plašu informāciju par tā laika notikumiem un iepazīst valstiskās neatkarības, pilsoniskās līdzdalības un patriotisma nozīmi gan katra cilvēka, gan mūsu tautas dzīvē. Multimediju programma ir veidota latviešu un angļu valodā.

Jau iepriekšējos gados Latviju šajā konkursā ļoti veiksmīgi ir pārstāvējusi Dd studio. 2007. gadā ar mērķi popularizēt Latvijas digitālās multimediju kultūras sasniegumus un veicināt to iekļaušanos starptautiskajā apritē konkursā tika iesniegts projekts „Jūrmalas pilsētas muzeja digitālā ekspozīcija”. Dd studio ieguva speciālbalvu kategorijā „Interaktīvie kioski” par bagātīgu dokumentālā materiāla izmantošanu un veiksmīgu montāžu digitālajā ekspozīcijā.

Festivālā FIAMP 2006 piedalījās Dd studio projekts multimediju CD „rainis_2005.lv”, kas ieguva zelta godalgu kategorijā multimediju CD/DVD. Savukārt cits Dd studio darbs – multimediju CD „Aleksandrs Čaks. Biogrāfisks multimediju CD” tika nominēts finālam.
Dd studio radošais direktors uzsver: „Svarīgi ir līdzarboties starptautiskā vidē arī tāpēc, lai vienīgā karstā ziņa no Latvijas nebūtu tikai krīze!“

* FIAMP 2009 – Festival International de l’Audiovisuel et du Multimédia sur le Patrimoine (Starptautisks audio-vizuālais un multimediju festivāls)
**AVICOM – Audio-visual International Committee of the Museums (Starptautiskā muzeju audio-vizuālā komiteja)

Egīla Pārupa 30 gadu profesionālās darbības pārskata izstāde, no 2010. gada 1. marta līdz 15. martam biroju ēkā ‘Ostas skati’, 4. stāvā, tornī, Rīgā, Matrožu ielā 15. Vairāk info: parups.com

Ir sākusies darbu iesniegšana piektajam radošās izcilības festivālam ADwards. Šogad no 17. līdz 19. martam Rīgā norisināsies jau piektais radošās izcilības festivāls „ADwards”, kurā labākie Latvijas reklāmas un dizaina mākslinieki savā starpā cīnīsies par Meistarības ordeņiem. Savukārt darbus varēs iesniegt, sākot no piektdienas, 26. februāra, līdz pat 11. martam. Šogad par festivāla saukli izvēlēts „Make ideas not war” (Radiet idejas, nevis karojiet).

Ēriks Stendzenieks, Latvian Art Directors Club prezidents:
“Ekonomiski grūtos laikos gaisā pieaug spriedze, daudzi kļūst kreņķīgi un jūtīgi. Radošās industrijas nav izņēmums. Visa mana pieredze liecina: kašķi iznieko enerģiju un resursus, kas patiesībā vajadzīgi ideju radīšanai. Tāpēc festivāls šogad notiek miera un sadarbības zīmē. To vajag gan industrijai, gan klientiem, gan visvairāk – sabiedrībai kopumā! Pieci pazīstami Latvijas reklāmas darboņi pus dienu svīda fotostudijā, lai nāktu pie Jums ar ziņu: “Make Ideas. Not War”.

ADwards darbu pieņemšana notiks no 26. februāra līdz 11. martam. Pieteiktajiem darbiem jābūt radītiem laika posmā no 2009. gada 1. februāra līdz 2010. gada 1. februārim. Viena – pirmā darba iesniegšana visiem festivāla dalībniekiem ir bez maksas, savukārt par katru nākamo darbu jāmaksā dalības maksa Ls 50 + PVN (tai skaitā arī par katru darbu sēriju, kura var sastāvēt ne vairāk kā no 3 darbiem). Tāpat kā pagājušo gadu, arī šogad, lai atbalstītu lietišķā dizaina attīstību Latvijā, industriālā dizaina kategorijā darbus varēs iesniegt bez maksas. Turklāt šogad arī grafiskā dizaina kategorijā darbus, bet tikai tos, kas drukāti uz ADwards ilggadēja drauga un atbalstītāja MAP Latvia papīra, varēs iesniegt bez maksas.

Latvijas talantīgākos reklāmas māksliniekus vērtēs un izvēlēs nopietna žūrija. Tajā darbosies aģentūras  Crispin Porter + Bogusky Europe radošais direktors Anders Gustafson. Tieši viņš kopā ar savu komandu iepriekšējā gadā saņēmis 16 ievērojamas balvas, ieskaitot sudraba lauvu Cannes Lions konkursā, zelta un sudraba zīmuļus konkursā One Show, kā arī citus. Tāpat žūrijā darbosies Vācijas BBDO radošais direktors Jan Leube, digitālo projektu radošais direktors Geoff Gower, Berlīnes reklāmas aģentūras ADC tekstu autors Marc Wirbeleit, reklāmas aģentūras Surface radošais direktors un tipogrāfs Markus Weisbeck, kā arī Latvijas vadošo reklāmas aģentūru pārstāvji.

Festivāls tiks atklāts trešdien, 17. martā, kad plkst. 20:30 Balzāmbāra restorānā (adrese: Doma laukums 2, Rīga), uz LCD ekrāniem tiks demonstrēta radošās izcilības festivālam ADwards iesniegto darbu izstāde, kā arī svinīgo uzrunu teiks LADC prezidents Ēriks Stendzenieks un festivāla žūrijas pārstāvji. Savukārt 18. martā plkst. 9:30 viesnīcā Albert Hotel (adrese: Dzirnavu iela 33, Rīga) notiks Latvijas institūta (LI) rīkota diskusija „Kam ir vairāk sakāmā – Rīgai vai Latvijai?” 18. marta vakarā pludmales sporta centrā Brazīlija notiks aģentūru mači pludmales futbolā. Savukārt piektdien, 19. martā, viesnīcā Albert Hotel visas dienas garumā notiks festivāla radošā daļa – lekcijas un semināri pasaulē slavenu un atzītu reklāmas speciālistu vadībā. Vakarā īpašā apbalvošanas ceremonijā klubā GODVIL (adrese: Brīvības gatve 214b, Rīga) tiks sumināti ADwards festivāla uzvarētāji.

Vairāk: www.adwards.lv

Electrolux Latvija un LMA 22. un 23. februārī rīkoja radošo darbnīcu “Dizaiana fikcija 2010″. Bieži tā negadās, ka darbu tiešām var apvienot ar patīkamo, bet pēdējās divas dienas, kopā ar Mākslas akadēmijas studentiem rosoties pa radošo darbnīcu, tā ir sanācis.
Divu dienu garumā LMA funkcionālā dizaina katedra bija pārvērtusies par īstu skudru pūzni, kur pa gaisu gāja šķēres, līme, fotogrāfijas, krāsaini žurnāli un, pats galvenais, idejas. Nīderlandiešu jauno dizaineru Frukjes Slēsvikas un Jonasa Pieta vadībā 2., 3. un 5. kursa studenti radīja fiktīvas mājsaimniecības un projicēja to vajadzības 2050. gadā.

Tam visam pamatā gan bija kārtīgs izpētes darbs – nedēļu pirms šīs darbnīcas studenti bija paviesojušies reālu cilvēku virtuvēs un pavērojuši, kā tās lieto vecpuiši, pensionētas kundzītes, jauni pārīši un lielākas ģimenes. Atklājumi daudz un dažādi, piemēram, ka vecāka gada gājuma cilvēki praktiski nelieto tvaiku nosūcējus, ka daudzus cilvēkus uztrauc dzeramā ūdens tīrība un viņi izmanto dažādas metodes tā „nostādināšanai”, ka mēdz būt virtuves ar neiedomājami augstiem griestiem, ko vajadzētu praktiski izmantot, ka virtuve daudziem ir drīzāk socializācijas vieta, nevis ēst gatavošanas telpa un tamlīdzīgi. No novērojumu gaitā uzņemtajiem foto, pierakstītajiem citātiem un citiem interesantiem faktiem tapa krāsainas vizuālās prezentācijas, kas tālāk attīstītas t.s. „personās” – tika izveidotas reālistiskas dažādu tipu mājsaimniecības un ieskicēta to ikdiena, vajadzības, sapņi utml. Grupu darbā tika analizēta: vecpuiša Jāņa, pensionētas kundzītes Emīlijas, Mārupē dzīvojošas daudz-paaudžu ģimenes, kurā dominē ome un kaķis, kā arī jauna, neprecēta pārīša un div-bērnu kolorītas ģimenītes dzīve savā virtuvē.

Otrā diena radošajā darbnīcā nāca ar vēl lielāku izaicinājumu – saskaņā ar Electrolux Design Lab konkursa brīfu, jauniegūtās mājsaimniecību dzīves viņiem bija jāpārceļ 40 gadus tālā nākotnē, mēģinot izsvērt, kādi varētu būt izaicinājumi, vajadzības un iespējas cilvēkiem 2050. gadā. Projicēt nākotni palīdzēja gan radošās darbnīcas vadītāji, gan arī klāt pieaicinātie eksperti. Frukje un Jonas piedāvāja 7 nākotnes scenārijus: virtuves enerģijas sistēma, „bring it all to me”, proteīnu apstrāde, atteikšanā no virtuves kā tādas, mājās audzētais, kopīga ēst gatavošana, komposts un atkritumu pārstrāde enerģijā.

Savukārt, eksperti no bioētikas (Signe Mežinska), alternatīvās enerģijas (Līga Grīnberga), ekodizaina (Gunārs Bajārs) un ekoloģijas (Jānis Brizga) jomām rosināja diskusiju par to, kurp vispār dodas cilvēce un planēta. Galvenie secinājumi, ka cilvēce noveco un īpaši Rietumeiropā būs arvien vairāk veca gadagājuma cilvēku, ka Latvijai ir jāizmanto dažādāki alternatīvās enerģijas avoti, ka cilvēki nespēs atteikties no baudām, piemēram, garšīga un vizuāli pievilcīga ēdiena (alternatīva būtu saņemt pārtikas devu tabletēs), ka resursu kļūst arvien mazāk, bet to patēriņš lielāks un ka iespējams nākotnē varētu būt tikai 4 dienu darba nedēļa, lai cilvēki mazāk saņemtu un mazāk patērētu.

Dienas noslēgumā, izmantojot fotoaparātu un spēļu figūriņas, studenti izspēlēja savu izvēlēto personāžu nākotnes dzīves un jau radīja vairākas futūristiskas idejas par to, kā nākotnē varētu gatavot, socializēties un dzīvot cilvēki. Tomēr ar šo semināru vēl nekas nebeidzas, jo studenti līdz maijam turpinās attīstīt savas idejas, lai tās iesniegtu starptautiskajam konkursam Electrolux Design Lab.

Uz studentu ideju prezentāciju bija ieradušies arī LMA vadības pārstāvji ar rektoru priekšgalā, Electrolux Latvia direktors, un savu godu un atzinību parādījis arī Nīderlandes vēstnieks, kas ļoti atzinīgi novērtēja studentu idejas un sociāli atbildīgo pieeju.

Radošās darbnīcas gaita un atklājumi tiks apkopoti arī vienotā materiālā, kas, cerams, visai drīz ieraudzīs dienas gaismu un būs saņemams arī virtuālā formātā, bet pagaidām – turam īkšķus, lai mūsējie vismaz tāpat kā lietuvieši pagājušajā gadā tiktu Design Lab finālā!

Veirāk bildes iekš flickr.

Un iedvesmai varu ieteikt noskatīties lielisko zviedru filmu „Kitchen stories” par pētnieku nedienām, vientuļu vīriešu virtuvju pētīšanā.

Daudzi, iespējams, ievērojuši, ka viens no Latvijas lielākajiem ziņu portāliem TVNET 2009. gada beigās ir mainījis savu izskatu un, kā izrādās, ne tikai to. Ziņu portālu dizains ir pietiekami specifisks, jo bieži vien jāapvieno dažādas pretrunīgas intereses,  piemēram, pārskatāmība, ērta lasīšana, un reizē daudz vietas reklāmai. Tas viss dizainera darbu tikai sarežģī. Tādēļ par izmaiņu iemesliem un to, kā gājis, nolēmām aprunāties ar pašiem autoriem. Intervijā piedalās TVNET direktors Ivars Bauls un dizainers Oļegs Baļss.

1. Kāds bija iemesls TVNET dizaina izmaiņām?

IB: TVNET iepriekšējais dizains tapa 10 gadus atpakaļ, 2000.gada pašā sākumā. Protams, vairākkārt tika mainīta pirmā lapa un sadaļas, tomēr 10 gadi ir ilgs laiks, tas arī ir galvenais iemesls kādēļ veidojām no jauna, nevis uzlabojām. Svarīgi piezīmet, ka TVNET nav notikusi tikai dizaina maiņa, viss TVNET ir uzbūvēts pilnīgi no jauna.

OB: TVNET gadu gaitā apauga ar daudziem jauniem elementiem, pārādījās jaunas tematiskās sadaļas, kas vairs neiekļāvās tā sākotnējā dizainā.

2. Kāds bija darba uzdevums?

IB: Pirmais un galvenais uzdevums bija cik iespējams saglabāt pirmās lapas struktūru jeb satura bloka izvietojumu, tas mūsuprāt šķita vissvarīgākais, lai TVNET lasītājiem nebūtu atkal “jāmācās” rīkoties ar portālu. Faktiski uzdevums sākās ar TVNET “galvu”, jeb lapas augšdaļu kurā sīkāk tika izdalītas sekojošas lietas — logo īpatsvara palielināšana labākai atpazīstamībai, laika ziņu pasniegšanai, meklētājam un rīku joslai, taču protams pats galvenais — pamatnavigācija, kura tad strukturāli arī ir galvenā izmaiņa. Proti, izpētot lietotāju klikšķu intensitāti, secinājām, ka lietotāji izmanto horizontālo navigāciju, bet vertikālo, kura atradās kreisajā pusē praktiski nelieto, līdz ar to tika pieņemts lēmums pārdalīt noslodzi koncentrējot to lapas augšpusē.
Atsevišķi tika izdalīti nosacījumu sadaļu pirmajām lapām, jau no paša sākuma bija skaidrs, ziņām jāsaglabā lentas (Sports, Financenet) princips, pārējām sadaļām izvēlēoties režģi (Mūzika, Tehnoloģijas).
Svarīgs faktors ir arī atvērta raksta izkārtojums, kuru mainījām principiāli — proti, zem virsraksta ir izkārtota gan rakstiska gan video, audio un foto informācija kurā var pārslēgties ar tabiem, faktiski atvērta raksta izkārtojums ir pats svarīgākais, jo ir noslogots pat vairāk nekā pimā lapa, un škiet ka mums izdevies to atrisināt, spriežot pēc skatīto lapu apjoma 20% pieauguma.
Un pēdējais, bet ne mazsvarīgākais Online TV sadaļa, kuru vēlējāmies padarīt tik vienkāršu cik tas iepējams, šeit pats svarīgakais bija video un teksta meteriālu integritātes veidošana. Viens video var būt piesaistīts vairākiem rakstiem, video, nevis kā vienība pati par sevi, bet drīzāk kā ilustrācija tam vai citam notikumam, kas tiek pasniegts apvienojot tekstu, foto, video, komentārus un saistītos rakstus.

OB: Mērķis bija stilistiski neitrāla, modulāra vizuālā sistēma liela informācijas apjoma pasniegšanai. Apkopotās statistikas analīze apstiprināja aizdomas, ka vairums apmeklētāju izlasa tikai galveno ziņu virsrakstus. Mēs meklējām risinājumu kā padarīt pievilcīgākus pārējos rakstus, kā ievilināt varāk lasītāju tematiskajās sadaļās.
Vienojāmies uzreiz, ka stilistiski nesekosim tādiem mirklīgiem trendiem kā MacOS Aqua vai Windows Aero tēmas, ļoti uzmanīgi izmantosim neatņemamus “Web 2.0 stila” atribūtus — gradientus, ēnas, atspīdumus.

3. Cik ilgs bija izstrādes process un cik variantiem tika iziets cauri, līdz nonācāt līdz gala rezultātam?

IB: Darbs faktiski sākās 2008. gada 1.septembrī, kad tiekoties ar Oļegu pārrunājām pamatuzdevumu. Ar pārtraukumiem, tomēr kopējais process vienalga prasīja gandrīz gadu, kopsummā ar visām starplapām tapa varāk kā 100 skiču, pirmajai lapai ap 30 dažādu variantu.

OB: Sarunas par jauno portāla izskatu sākās 2008.gada augustā. 2009.gada 18.decembrī tas tika prezentēts lasītājiem. Šajā laikā tapa vairāk par divdesmit variācijām pirmajai lapai vien.

4. Sadaļu krāsas, atteikšanās no oranžā pāsvara un TVNET kļūšana vizuāli krietni baltākam – vai Jūs nebaida vizuāla līdzība ar Guardian vai Apollo?

IB: TVNET pamat dizaina elements ir lapas augšdaļa, jeb galva pats TVNET ir ziņas, visam jābūt pakārtotam tieši tam, nevis kaut kādiem mazfunkcionāliem laukumiem, kuri eksistē, lai “stiprinātu brenda identītāti”. Kas attiecas uz Guardian — tas tik tiešām ir viens no labākajiem portāliem pasaulē un ir idejas, kuras aizguvām. Kas attiecas uz apollo, nav skaidrs tikai tas brīdis kurā apollo ieguva TVNET dziaina skices, jo pirmās lapas dizains TVNETam bija gatavs jau 2009.gada pavasarī, tātad ilgi pirms apollo palaišanas. Mēs izvēlējāmies tomēr izmantot mūsu dizainu, jo katrs pats zina kur ko ņēmis :)

OB: Atteikšanās no vienas dominējošās krāsas bija dabisks visa liekā atmešanas rezultāts. Piemēram, klasiskā navigācija kreisajā lapas malā nekaunīgi zaga dārgo ekrāna laukumu, par ko tika bez želastības aizstāta. Lai iezīmētu sadaļu induvidualitāti,  neieviešost papildus dekoratīvus elementus, tām tika piešķirti krāsu kodi. Cerams tas ļaus izbēgt no zīmoga oranžais, zilais vai zaļais portāls.
Līdzība ar Guardian nebaida. Būtu muļķīgi noliegt, ka daudzas idejas tika kopētas no tā. Un CNN. Un BBC. Un NYTimes. Un MSNBC. Man kaut kur jābūt špikerim ar sarakstu kam vēl jāpasakās.
Līdzība ar Apollo baidīja līdz 2009.gada 20.augustam, kad kļuva publiski apskatāms tā jaunais dizains.

5. Kas, jūsuprāt, ir 3 lielākas veiksmes, kas saistītas ar jauno TVNET dizainu?
IB: Pirmā lapa — ievērojams laukums iegūts atsakoties no navigācijas, lapa ir brīva un elpojoša, vizuāli lielāks uzsvars uz ziņām. Satura paniegšana rubrikās — Izklaide, Mūzika ir ieguvusi pilnīgi citu uzsvaru, šeit vienlīdz būtisks ir gan teksts gan foto/video materiāls.

6. Ko tomēr vēlētos uzlabot?

IB: Būs virkne papildinājumu un jaunu projektu, tomēr, izmainīt pēc būtības neko negrasāmies, pieturējāmies pie principa, ka daudzkārtīgi labojām skices, bet tas kas pabeigts  ir pabeigts.

7. Kā jaunais dizains ir ietekmējis TVNET?

IB: Statistiski par 25%, kas ir ārkārtīgi daudz, palielinājies skatīto lapu apjoms, kas nozīmē ka dizains paveic galveno – rada interesi par saturu. Kas svarīgi mums pašiem – ir liels prieks strādāt jaunā un sakārtotā vidē.

8. Kā Jūs ietekmē cilvēku kritika? Vai Jūs ņemat vērā ieteiktos padomus?

IB: Pēc TVNET palaišanas saņēmām vairāk kā 6000 atsauksmju. Un jāsaka, ka lielāka daļa atsauksmju pauda neapmierinātību ar izmaiņām kā tādām, saņemām tikai dažus konkrētus ieteikumus, kurus tad arī nekavējoties īstenojām (palielinājām fontu izmēru komentāru lapā, izkārtojuma izmaiņas vairākos satura blokos). Patreiz, kad lietotāji ir pieraduši saņemam daudz pozitīvu atsauksmju, arī no lietotājiem, kuriem sākumā šķita neierasti.

OB: Ar interesi uztveru kolēģu, draugu, vienkārši racionāli domājošu cilvēku izjūtas, viedokļus un ieteikumus. Viņi velta vismaz nedaudz sava laika, nereti pamana to, kas man paslīdējis garām. Portāla komentāru skribenti nav nedz mani draugi, nedz kolēģi.

9. Vai Jūs esat apmierināts ar savu veikumu?

IB: Kā jau sacīju uzbūvēts no jauna ir viss, ne tikai dizains, un esmu gandarīts par mūsu komandas ilgstošā darba rezultātu.

OB: Apmierināts par 79%.

10. Kādi ir jūsu tālākie plāni?

IB: TVNET e-pasts, mobilā versija, ar sociālajiem portāliem saistīti jaunumi.

OB: Izveidot jaunu lietotāju interfeisu TVNET e-pastam. Nocirst egli, iestādīt dēlu.

Zemāk TVNET izskats 2010.02.17 un skices.

No 22.-23.februārim LMA Dizaina nodaļā notiks Electrolux Latvija Dizaina fikciju radošā darbnīca, kurā piedalīsies Funkcionālā dizaina katedras otrais, trešais un piektais kurss un pasniedzēji. Dizaina fikcijas vadīs Jonas Piet un Froukje Sleeswijk. Vairāk info par pasākumu dizaina nodaļas lapā.