Iznācis jaunais un arī pēdējais žurnāla Dizaina Studija numurs. Šoreiz par vāku parūpējies Zigmunds Lapsa, bet iekšā savu vizuālo pienesumu devuši arī grafikas dizaineri Sandijs Ruļuks, Kirils Kirasirovs, Artis Briedis, Rūta Briede, Edgars Zvirgzdiņš un Artis Tauriņš. Vairāk par to visu www.dizainastudija.eu un pašā žurnālā, pie kura varat tikt kioskos un bibliotēkās.

Preses un vārda brīvība ir viens no svarīgākajiem demokrātijas stūrakmeņiem, taču jau otro reizi pāris gadu laikā Latvijā notiek kas pavisam pārsteidzošs un demokrātijai neraksturīgs. Runa, protams, ir par gadījumu, kad žurnālists Leonīds Jākobsons publicējis Rīgas mēra Nila Ušakova epastu saraksti ar toreizējo Krievijas vēstnieku Latvijā Aleksandru Hapilovu un tam sekojošo žurnālista arestu uz 48 stundām.

Lai pievērstu plašāku uzmanību šim rupjajam preses brīvības pārkāpumam, kā arī tam, ka pati lietas būtība – ir palikusi tālu otrajā plānā, esam izveidojuši šo melno lenti. Ja arī esi par žurnālistu tiesībām brīvi runāt, tad iesakām to pievienot savam Facebook, Twitter, Draugiem.lv profilam.

Tiem, kas palaiduši garām par ko tas viss ir, lūk neliels ieskats. (avots: www.defense.lv)

Neo jeb Ilmārs Poikāns (@ilmarmors) par šo raksta twitterī:

Nekas nav mainījies kopš Neo lietas un uzbrukuma @ilzenagla – tie paši kadri, tās pašas metodes, pat tiesnesis, kas deva sankciju – tas pats
-
Un neviens tā arī neizmeklē atklātos faktus par Ušakova rīcību. Vieglāk un izdevīgāk ziņnesim “nocirst galvu”, lai citi turētu mutes.

Vairāk par notikušo var atrast arī Diena.lv.
Reportieri bez robežām nosoda šādu rīcību (angl.)
Sandras Veinbergas blogā

13. decembrī plkst.  11:00 arhitektūras un dizaina platformā Osis Māja (Rīga, Operas skvērs, Aspazijas bulvāris 3) aicina uz sarunu arhitektus, interjera dizainerus, industriālos dizainerus, māksliniekus un visus, kas rada un varētu radīt labu, pārdodamu dizainu. Iespēja uzdot sev interesējošus jautājumus un saņemt konkrētas atbildes no Stockmann speciālistiem par to, kas īsti jādara un kam jāpievērš uzmanība, lai dizains būtu konkurētspējīgs veikala plauktos.

DISKUSIJAS GALVENIE VIRZIENI:
Izglītība un zināšanu pieejamība, praktisikā pieredze jeb tirdzniecības iespējas.
Būs iespēja parādīt savu produktu, saprast, kas un kā jādara, lai Latvijas dizains būtu pieejams mazumtirdzniecības ķēžu veikalos.
Ieeja bez maksas. Vietu skaits ierobežots, pieteikšanās pa tālr. 22844844.

Ja jānosauc viens grafikas dizaina fetivāls kur ir jābūt, tad tas ir Brno Bienāle. Šogad tam aprit jau 50 gadu un tas ir vecākais šāda veida notikums kāds nu uz pasaules ir. Pirmais ko noteikti iesakām apsvērt ir pieteikt savus darbus – to var izdarīt līdz 31.decembrim (laika diezgan, lai arī ko jaunu uzceptu!).
Otrais (ja pirmais nez kādēļ nepatīk), tad ieplanojiet to tikpat un dodaties turp kā apmeklētāji, jo visa pilsēta mudž no dažādām atklāšanām un varat satikt un redzēt to, par ko runās pēc tam vēl gadu cituviet. Starpcitu, ik gadus tur diezgan kuplā skaitā piedalās igauņu dizaineri. Arī latvieši tur pabijuši, ne tik kuplā skaitā gan. Tas viss notiek pilsētā Brno Čehijā. Tā, savukārt, pārsteidzoši atgādina Rīgu, taču ļoti labā nozīmē. Interesantā kārtā arī dizaina vide ir nedaudz līdzīga (ja neskaita, ka mums nav tāda festivāla, neesam bijuši Austr0-ungārijas impērijas sastāvdaļa un citus iemeslus).

karlssonwilker inc. is a New York City design firm founded in late 2000 and run by Jan Wilker and Hjalti Karlsson. The two met while working for Stefan Sagmeister. But you knew that already if you have read their interview with Dizaina Studija magazine… So four years later, here is a quick 10+10 interview!

1. Please tell us about yourselves. Could you tell me how you got introduced to graphic design, where did you study?

Hjalti went to art school in Iceland for one year, then moved to New York to study at Parsons School of Design. Jan grew up in Ulm (check it out, it’s a city with an important design history), then started studying architecture before switching to design.

2. How did you end up in New York? What was the reason why you both left your countries and emigrated to NY?

Hjalti [see above] to study at Parsons. Jan wanted to work with Stefan Sagmeister, and he happened to have his office in New York, so i came to New York for an internship with him. that was in 1999. Now i’m very glad he was in was New York.

3. Do you feel that working at Stefan Sagmeister studio left an imprint of his working methods & aesthetics or you shared similar vision before joining him?

Absolutely, huge influence on us. Aesthetically less and less over time. When we started out with our own studio, we took over many things without questioning (like having multiple phone lines, which it turned out we didn’t need; or having one intern every 3 months, 4 times/year), some things we consciously continued (buying Filemaker and keeping a good contact list), and many others we consciously opposed (we don’t use sketchbooks). Obviously both of us were drawn to him and his work by a genuine feeling of respect, interest, maybe even empathy.

3.5 …Previous question was meant to be a bit provocative as you seem to be working almost on opposite spectrum of means to visualise projects — if Stefan uses a lot of handwriting, analogue imagery & materials, you seem to work heavily with digital tools? Is there a bit of «teenage» rebellion?

We would say that it’s more a thing of being from a different generation. For us, computers were normal, we don’t really have a life as a designer before computers. computers are not dangerous and detrimental when it comes to creativity (as our old teachers would constantly warn us); it’s actually the best tool to enable it. We sketch on the computer.

4. Ok, last one involving Stefan — In an interview with Stefan Sagmeister said that his small-studio (3 people) model was taken/inspired by Tibor Kalman, you are continuing this «tradition» in third generation… Why so? Is there a tipping-point after which there is no way back?

We tried it few times in our, by now already, 10 year history to grow to 6-7 people, but our studio always turned into a small agency, with hierarchies and group dynamics. the tightness falls apart, and politics and agendas creep in. Hjalti, myself, Nicole, and one intern seems to be a good size. but ask us again in few years, who knows what will happen by then.

5. Your projects differ very much from each other (unlike other designers who tend to impose their own style/aesthetic) — how do you achieve this, could you tell about your creative process? How do you maintain steady flow of creative & innovative output?

The one thing we could say about our process is that it is organic. There are no set rules or systems when it comes to approaching a project. Whoever is free at the time starts it, but that doesn;t mean the project is his. It’s a very low-ego office, focussing on the best outcome, and (hopefully) not on personal goals or vanity.

6. You often work with advanced technology – in The Urban Visual Recording Machine you gathered real-time data, which was then printed on the spot, for MTV idents you created a 3D ORB, which reacts to sound, designing typeface for ADC Young Guns, the temporary Vitra Store Under-Construction interiors etc. – do you collaborate with others on the technical parts or learn the tools/software yourself? Do you learn as you go along or try to explore these different tools through experimentation before using in real life projects?

We do, want and need to collaborate on some projects, makes a complicated project always better. Soemtimes the experimentation with a new tool happens within a client project, sometimes within in-house projects. In-house projects are different from personal projects. We don’t work on personal projects, meaning projects away from the studio. In-house projects for us are projects that we do within the context of our design peers, like designing a cover for design magazine.

7. Does space where you work matter to you? How long have you been at your present studio space (I assume from the begining?) and how does it influence you?

We really like our studio space, and always have. We’ve been here for 11 years, and nowadays the other 2 floors above us (there is a Dunkin Donuts on the ground floor) is all designers. It’s a small building, were we have a full floor. Our space had a bar built in when we moved in. We have a little outdoor first floor backyard space. We like being here, it almost never feels like work.

8. When visiting your studio in 2007 I was surprised about your pessimistic/non-glamurous attitude about everyday running of design studio… Now after running my own studio for 6 months and experiencing the day-to-day struggle, I see what you mean. Has anything changed in these 11 years for Karlssonwilker? What would be your advice for new studios/designers who are about to start a studio?

We are laughing every day here in our studio, and try hard (and mostly successfully) to make every day a good day in the office. We enjoy every day. We don’t look at the studio as if our lives would depend on it. What we do day to day has to makes us happy first and foremost, none else. But if that works, chances are high it also works on other people.
The reason I present daily studio life in an unglamorous light is, because it is. Students and young professionals have false hopes and notions about what we all do, and I don’t need to stand in front of a group of students and tell them how awesome everything (and in return I am) just to feel better and further confirm their mislead expectations.

9. Could you tell us more about SahreVictoreWilker? What kind of experience & form of workshop should people expect there?

SVW was founded by Paul Sahre, James Victore, and myself (Jan) a bit over 4 years ago. We all were (and still are) teaching a lot. The three of us are very different, but then again we have some similarities. We are good friends, but don’t care too much about the others’ design. It’s an annual design workshop here in New York, with people coming from all over the world to work hard, talk and play hard with the three of us. What is very special to me is that it’s the three of us in the room, making it impossible to hide behind the usually perceived monopoly of truth that a teacher has. We have to be extra sharp and open-minded, and fantastic discussions and disagreements happen. As far as what to expect; what we hear back from past participants is amazing and very encouraging; the best one for me being an email from a former participant’s wife, telling us “whatever you did to him during that week, thank you so much!”

10. What awaits us in future? The all-knowing-source-of-knowledge Wikipedia states that KarlssonWilker is for sale with a price-tag of $30′000′000, could you tell us the joke?

Well, about that, this is by now a very very old joke, ca. 2006. Back then we wanted to prove the point that people (highly unrealistically) think New York is all golden and shiny (if you make it in New York…), so we put on our website that our studio is for sale for $10 Million. People actually believed that our tiny studio could be worth this crazy amount of money, telling us “guys, please don’t do it, don’t give up!”. Then we upped it to $30 Million. Now we are millionaires, on the web at least.

Nu ko – noticis kas sen ļoti gaidīts – tiek izsludināts konkurss pastmarkas dizainam! Dizainēt/ilustrēt pastmarku daudzviet ir goda lieta, tādēļ ja esi iepazinis visus putnus un sportistus, tad droši rādi ko māki un kādai jābūt sakarīgai pastmarkai. Iesniegt darbus var līdz 21. oktobra beigām. Vairāk info jaunapastmarka.lv.

Vērojot, kā daži cilvēki strādā, esmu pilnīgi pārliecināts, ka ir cilvēki un profesijas, kuri ir radīti viens otram. Tā noteikti ir ar Alvi Hermani un teātri. Šķiet viss, kam viņš ķeras klāt, salauž kādu no iepriekš galvā iebetonētiem priekštatiem vai vienkārši atver acis vēl par centimetru platāk. Šoreiz patīkamais pārsteigums ir Vīnes Burgerteātrī uzvestās izrādes Talā zeme melnbaltā scenogrāfija (pašu izrādi gan nav paveicies redzēt). Pievienojam dažus attēlus, bet vairāk par to visu lasiet Dienā.

Foto: Diena, Georgs Souleks

Ir sācies oktobris un sācies arī Dizaina mēnesis jeb festivāls Dizains.Nākotne 2011! Pilna pasākumu programma apskatāma www.dic.lv lapā. Jau no šodienas notiek dažādi pasākumi un izstādes, savukārt ar dāņu dizaineru un ražotāju apvienības Galdnieku rudens izstāde – Whiteout atklāšanu 6.oktobrī plkst. 17.00 Rīgas Mākslas telpā aizsāksies Ziemeļu un Baltijas valstu dizaineru pasākumu sērija veselu divu mēnešu garumā.

Whiteout ir pārsteidzošs, balts piedzīvojums, kurā 38 sniegbaltus krēslus prezentē dāņu apvienības Galdnieku rudens izstāde mēbeļu ražotāji un dizaineri. Izstāde šogad jau ir viesojusies Tokijā un Londonā, un tagad būs apskatāma Rīgas Mākslas Telpā.

Baltais ir jauns melnais Galdnieku rudens izstādē 2010, kur tēma whiteout attiecas gan uz balto krāsu, gan laikapstākļu fenomenu, kur sniegs, migla un dūmaka samazina redzamību. Izstādē skatāms, kā ir apvienojusies fantāzija ar funkcionalitāti, un kāds ir rezultāts pēc neskaitāmām darba stundām, spēlēm ar materiāliem, eksperimentiem un tehniskiem izaicinājumiem.

Galdnieku rudens izstāde ir dāņu mēbeļu ražotāju un dizaineru apvienība, kuras mērķis ir attīstīt, radīt un izstādīt jaunu un eksperimentālu mēbeļu prototipus. Tiek radītas mēbeles, kas meklē jaunus ceļus jaunā kontekstā. Un tie nav uzmetumi uz papīra lapas – tie ir taustāmi un reāli prototipi, gatavi lietošanai. Tieši šī izmantojamība un taustāmība ir Galdnieku rudens izstādes specifiskā iezīme, jo parasti izstādes apmeklētājiem nav ļauts pieskarties objektiem vai sēdēt uz tiem. Tādējādi pēdējo 29 gadu laikā ikgadējā Galdnieku rudens izstāde ir izvērtusies par notikumu, ko gaida kā apmeklētāji, tā prese, jo šī ir vieta, kur tiek likti pamati nākotnes dāņu dizainam un klasikai un kur tiek parādīti potenciālie nākotnes dižpārdokļi.

Tieši piedāvātais jaunais skatījums uz klasisko dāņu dizainu ir viens no būtiskākajiem iemesliem, kādēļ izstādes Whiteout pasaules tūri atbalsta Dāņu Mākslas Aģentūra, Traefonden un Attīstības centrs UMT. Centra izpilddirektore, Betina Simonsena saka: „Dānijas mēbeļu industrija ir pārpildīta ar inovatīvām idejām un iniciatīvu, bet ārpus savas valsts mēs joprojām bieži asociējamies ar labi zināmo klasiku. Parādot, kā dizaineri un ražotāji kopīgi ir attīstījuši jaunos produktus Galdnieku rudens izstādē , mēs no vienas puses pievēršam uzmanību Dānijas inovācijas spēkam un no otras puses stiprinām mūsu prasmīgo dizaineru un ražotāju produktu atpazīstamību.”

Apvienība Galdnieku rudens izstāde ir saņēmusi Dānijas Valsts Mākslas fonda (Statens Kunstfond) balvu savā 30 gadu jubilejā, kas apgalvo: „Galdnieku rudens izstāde ir kļuvusi par galveno tikšanās vietu dāņu eksperimentālajiem mēbeļu ražotājiem, un izstādes apstiprina, ka šobrīd mums ir daudz talantu. Izstādēs jaunie, radošie talanti rāda savu darbu līdzās pieredzējušiem tirgus profesionāļiem. Apvienības būtiskākā ideja – ļaut dizaineriem satikt mēbeļu ražotājus šajā eksperimentālajā vidē, kas ir brīva no komerciāliem ierobežojumiem, – ir atbrīvojusi milzīgu radošo enerģiju.”

Plašāka informācija par Galdnieku rudens izstādi atrodama apvienības mājas lapā: www.se-design.dk, kas ir arī viena no pasaules lielākajām mēbeļu prototipu datubāzēm, kur redzami pēdējo 29 gadu izstāžu darbi.

Mediju pārstāvji, dizaina profesionāļi un studenti aicināti uz tikšanos ar izstādes arhitektu Tomasu E.Alkenu (Thomas E.Alken) Rīgas Mākslas telpā 6.oktobrī plkst. 16.00.

Ziemeļu un Baltijas valstu dizaineru pasākumu programmā būs arī daudzi citi notikumi: Ziemeļu un Baltijas valstu dizaineru izstāde 16 soļus tuvāk, modes industrijas pārstāvju tikšanās, kompjūterspēļu veidotāju seminārs, PechaKucha Night ar karstāko dizaina tendenču prezentācijām, lekcijas, darbnīcas un performances, kas manifestē ilgtspējīga dizaina ideju. Pilna Ziemeļu un Baltijas valstu dizaineru pasākumu programma skatāma mājas lapā: www.nbde.lv

Ziemeļu un Baltijas valstu dizaineru pasākumi iekļaujas Dizaina Informācijas centra rīkotajā festivālā Dizains.Nākotne 2011.

If you happen to be in Berlin coming friday, then you shouldn’t miss Type on Tour. It is a collaboration project, between 6 selected bands/music projects and graphic/type designer Indre Klimaite (LT/NL). It aims to produce a special performance each, where typography and performance will come together in various ways. It is trying to explore how these very different subjects can evolve to a different quality, inspire each other, interact together and at the end, in some cases produce a symbiosis in between. Results of this process will be shown in the end concert of all bands together on September 30th at PANKE, Gerichtstrasse 23, Wedding, Berlin. Come and watch! 20:00 sharp!

LIVE performances with typography inside:
__ Alessandro Bosetti. ‘Bmfttboesp boe Joesf?’ (www.melgun.net)
__ Sudden Infant. ‘Conversation with myself’ (www.suddeninfant.com)
__ F.A.R. ‘7 songs on life’ (www.myspace.com/fasthot)
__ Lifeloop. ‘Automated poetry’ (www.lifeloop.org)
__ Brigade Rosse. (www.myspace.com/rossebrigade)

EXTRAS:
__ Singing posters and video performance with Company Fuck (www.thesuperusers.com)
__ DJ BarbNerdy

MORE INFO:
www.typeontour.com
FACEBOOK PAGE: https://www.facebook.com/pages/typeontourcom/241689489206992?sk=info

Our 10+10 Interview with Indre