Komiksu dienu programmas kopsavilkums:
Ceturtdien, 11.11. 18.00 mākslinieku darbu prezentācija LMC,
Otrdien, 16.11. 16.00 izstādes „FINEST” atklāšana Latvijas Nacionālajā bibliotēkā,
Otrdien, 16,11. 18.00 Katjas Tukiainenas izstādes „Paradise f (Fake)” atklāšana radošajā telpā „Tasty”,
Trešdien, 17.11., ceturtdien 18.11, Komiksu meistardarbnīcas radošajā telpā „Tasty”

Zemāk detalizētāka info:

Ceturtdien, 11. novembrī 18.00, Laikmetīgās mākslas centrā ( Alberta ielā 13) notiks Latvijas mākslinieku darbu prezentācijas, kur ar savu radošo darbību komiksu jomā iepazīstinās Ingrīda Pičukāne, Oskars Pavlovskis un kuš! redaktors Dāvids Šilters. Dāvids Šilters pastāstīs par kuš! īstenotajiem un iecerētajiem projektiem Latvijā un ārzemēs, kā arī ieskicēs komiksa lomu mākslā. Ingrīda Pičukāne, māksliniece, kas strādā ar plašu mediju spektru – instalācijām, performancēm, animācijas filmām, ka arī rada ilustrācijas un komiksus, iepazīstinās ar savu daudzpusīgo darbību. Oskars Pavlovskis, kurš līdztekus datorspēļu grafikai un animācijas īsfilmām, zīmē komiksus, stāstīs par saviem projektiem. Turpat, LMC ofisa galerijā vēl līdz 18.novembrim atvērta izstāde „Eksplozīcija”, kurā aplūkojami 11 Latvijas mākslinieku zīmējumi.

Otrdien, 16. novembrī, 16.00, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (K. Barona ielā 14) tiks atklāta izstāde „FINEST”, kurā aplūkojami Latvijas, Igaunijas un Somijas mākslinieku radīti komiksi. 10 komiksu autori no katras valsts piedāvā savu redzējumu par tēmu „Rīts, diena, vakars un nakts” dažādu stilu vizuālos stāstos. No Latvijas piedalās: Rūta Briede, Mārtiņš Zutis, Ingrīda Pičukāne, Anita Rupeika, Sabīne Moore, Maija Līduma, Kristofers Reidzāns un Arnolds Soms. Izstādi organizē Somu institūts Tallinā.

“FINEST” ir produktīvs sadarbības projekts, kurā plānota arī Ungārijas mākslinieku darbu izrādīšana, kā arī izstādes pārējās projekta dalībvalstīs, lai iepazīstinātu ar komiksu attīstību dažādās valstīs. Šobrīd Latvija un Igaunija ir līdzīgās pozīcijās – tikai dažu pēdējo gadu laikā vērojama komiksu mākslas attīstība, kamēr Somijā komiksam ir garāka vēsture un pašlaik somu komiksu mākslinieki un ilustratori tiek ļoti labi novērtēti ne tikai komiksu, bet arī plašākā mākslas kontekstā daudzviet pasaulē. Izstāde Rīgā apskatāma līdz 27. novembrim.

Komiksu dienu turpinājumā, otrdien, 16. novembrī, 18. 00 radošajā telpā „Tasty” (Martas ielā 1) tiks atklāta somu mākslinieces Katjas Tukiainenas personālizstāde „Paradis f(Fake)”, kurā apskatāmas freskas, gleznas, neona gaismas un darbi sietspiedes tehnikā. Izstādē dominējošā rozā krāsa ne vienmēr nozīmē, ka viss ir salds, jauks un skaists. Tā var būt arī zīme, ka aiz šī skaistuma kaut kas tiek slēpts. Izstāde ir daļa no mākslinieces „Paradis A – Z” instalāciju sērijas, kā arī daļa no viņas doktorantūras studijām. Izstādi piedāvā Somu institūts Tallinā, kas šoruden vēlas iepazīstināt Rīgas skatītājus ar somu māksliniekiem. Katja Tukiainena ir pazīstama arī kā komiksu māksliniece, kas jau viesojusies Rīgā – 2009. gada februāri, izrādot savus darbus komiksu mākslas izstādes „Tell me more…” (Stāsti vēl…) ietvaros Andrejsalā. Izstāde apskatāma līdz 27. novembrim.

Trešdien un ceturtdien (17. un 18. novembrī), komiksu dienu ietvaros vienīgais Latvijas komiksu izdevums kuš! rīko komiksu meistardarbnīcas radošajā telpā „Tasty”, kuras vadīs somu mākslinieces Anna Sailamā un Karri Laitinena. Darbnīcās aicināti piedalīties mākslas studenti un interesenti ar priekšzināšanām zīmēšanā. Plašāka informācija kuš! emuārā: http://kushkomikss.blogspot.com. Dalības maksa 6 Ls, mākslas studentiem 4 Ls.

Organizatori, sponsori un sadarbības partneri: Somu institūts Tallinā, Somijas vēstniecība Latvijā, Igaunijas vēstniecība Latvijā, radošā telpa „Tasty”, komiksi kuš!, Laikmetīgās mākslas centrs, velo darbnīca un kafejnīca „Miit”, Latvijas Nacionālā bibliotēka.

Šobrīd Latvijā jau sesto reizi norisinās festivāls DizainsNākotne. Kas tas ir un ko tajā var ieraudzīt šoreiz iztaujājām vienu no festivāla organizētājām Inesi Pētersoni. Ja jums ir ko teikt par festivālu, tad lūdzu rakstiet komentāros – tā ir iespēja organizētājiem uzzināt ko par viņu darbu domā apmeklētāji.

1.Kas ir festivāls ‘DizainsNākotne 2010′?
DizainsNākotne ir iespēja tikties, redzēt jaunas lietas, iepazīt zināmo un dzirdēt viedokļu dažādību par un ap dizainu. Rīgā jau sesto gadu notiks festivāls, kas apvieno izstādes, seminārus, lekcijas, radošās darbnīcas, konferences un citus dizainam veltītus pasākumus, kas domāti atšķirīgām mērķauditorijām – profesionāļiem, studentiem, plašākai publikai. Programmu katru gadu veido ap 50 notikumi.

2. Rīgā tas noticis arī iepriekš – kā nākas, ka pievienojas arī Liepāja un Daugavpils?
Darbība ārpus Rīgas mums visos sākotnējos plānos ierakstīta, tā kā viss notiek, kā kādreiz paredzēts! Pagājušajā gadā bija izstādes Cēsīs un Madonā, notika Dizaina dienu pasākumi Valmierā. Ārpus Rīgas ir labas dizaina skolas, kas faktiski ir novadu aktīvākie centri dizaina jomā. Ar Daugavpils mākslas vidusskolu – Saules skolu, un Daugavpils Universitātes Mākslas un dizaina katedru mums izveidojusies sena sadarbība, tāpat ar Liepājas mākslas vidusskolu, tagad arī ar Liepājas Universitātes Jauno mēdiju mākslas studiju programmu un Mākslas pētījumu laboratoriju. Tur strādā aktīvi cilvēki, kas ir gatavi sadarboties un ieguldīt savu laiku, darbu un enerģiju, lai profesionāli dizaina projekti tiktu realizēti arī ārpus Latvijas galvaspilsētas. Ne katram ir iespēja aizbraukt uz Rīgu, lai redzētu tieši festivāla piedāvājumu. Tā arī turpmāk DizainsNākotne notikumi būs sastopami dažādās vietās Latvijā.

3. Kas organizē festivālu?
Festivālu organizē Dizaina informācijas centrs, partneri un atbalstītāji Rīgā, Daugavpilī un Liepājā. Dizaina dienas rīko dizaina saloni, biroji, veikali. Kā piemērs – Kalnciema kvartāls. Šogad Rīgā būs arī jaunas tikšanās vietas – Dzirnavu un Brīvības ielas krustojums, Elizabetes –Tērbatas ielas rajons, Berga Bazārs.

4. Kas ir veidojis festivāla vizuālo dizainu?
Festivāla logo autors ir Ojārs Pētersons, katra gada grafiskā identitāte un katalogi – Mārtiņš Ratniks, festivālu grafiskais noformējums pilsētā, notikumu vietās, izstādēs – dizaina birojs “Pieci ezeri”.

5. Festivāla logotipā ir gludeklis. Vai tas nozīmē, ka galvenais uzsvars ir uz produktu dizainu?
Nē, tā nozīme ir vairāk simboliska. Taču, jā tas ir arī gatavs, industriālā dizaina produkts, ja kāds to vēlas, gludeklītis, kas nogludina ceļu dizainam, bet varbūt tas vispār ir velkonis, kuģis, kas velk dizainu uz priekšu vai ātrvilciena lokomotīve – katrs var iztēloties, atbilstoši uztverei. Šogad akcentēts grafiskais dizains – dažādu valstu – Igaunijas, Spānijas, Baltkrievijas un Latvijas plakāts, Austrijas grāmatu grafika un Lietuvā rīkotā starptautiskā kaligrāfijas konkursu darbu skate. Šogad Daugavpilī būs skatāmas arī produktu dizaina izstādes – darbojamies kopā ar Latvijas Arhitektu savienību un Daugavpils domi vides dizaina, mazo arhitektūras formu un pakalpojumu dizaina jomā. Būs gan jauno dizaineru, gan mēbeļu ražotāju darbu ekspozīcijas. Tā kā dizaina gludekļa taisnotā josla ir visai plaša.

6. Kāda, jūsuprāt, ir situācija Latvijas dizainā? Gan, piemēram, grafiskajā, gan produktu, gan citos?
Latvijā, labāk nekā daudzviet Eiropā, ir sakārtoti dokumenti, kas paredz dizaina attīstību valstī pievienotās vērtības radīšanā un dzīves kvalitātes uzlabošanā. Radošo industriju attīstības virzienu definēšana un dizaina izvirzīšana prioritātēs ir labs iesākums tālākai un pilnvērtīgai dizaina attīstībai. Būtībā – skaidri jāapzinās situācija, jāizvēlas prioritātes, un jāatrod veids un līdzekļi, kā nolemto īstenot. Pirmais solis ir apvienot veikto pētījumu rezultātus, kas parāda radošo industriju, tai skaitā dizaina, lomu tautsaimniecības attīstībā. Balstoties uz šiem rezultātiem, iespējams noteikt darbības virzienus un veidus, kā vislabāk veicināt dizaina attīstību un plānotā finansējuma piesaisti dažādās dizaina attīstības jomās. Šeit būtu nepieciešams īpašs valsts atbalsts tiem uzņēmumiem, kuri ir gatavi strādāt ar studentiem, un, runājot jau plašāk par dizainu radošo industriju kontekstā, ievieš kaut eksperimentālā veidā ražošanā dažādas dizaina inovācijas vai pielieto jaunas, ekoloģiskas ražošanas sistēmas.
Ir nepieciešams veidot dizaina vidi Latvijā, izglītot sabiedrību kopumā. Zinošs patērētājs veidos arī attiecīgu tirgus pieprasījumu.
Viss ir skaidri un konkrēti, bet tas nekādi nedarbojas. Zinu uzņēmumus, kas, taupot līdzekļus, likvidējuši eksperimentālās laboratorijas, atlaiduši dizainerus un tehnologus, administrācija iztiek, kā teikt, pašu spēkiem, un rezultātā produkts nav konkurētspējīgs un grimst vēl dziļāk. Protams, ir izņēmumi – PAA vannu fabrika, Nakts Mēbeles, kurās sākusi strādāt tikko TAIK (Helsinki) maģistratūru beigusi dizainere Elīna Bušmane. Šis ir visumā rets gadījums, kad dizainers pēc izglītības iegūšanas labā ārvalstu skolā atgriežas Latvijā un strādā profesijā. Esmu optimiste un ceru, ka ar ekonomikas uzlabošanos uzlabosies arī situācija dizaina jomā. Jo potenciāls ir liels, jaunie dizaineri – talantīgi, ambiciozi un mierā neliksies.
Tradicionāli dizainers ir speciālists, kas ieguvis attiecīgu izglītību – studējis dizaina skolā, ir mācīts amata prasmēs, un viņa uzdevums ir izgatavot priekšmetus 2D vai 3D. Tā tas bijis un būs, jo sabiedrībā ir divu veidu lietas – dabiskās un izgatavotās. Taču dizaineram ir papildu iespēja piedāvāt savu domāšanas prasmi. Viņa spēks ir spējā domāt vienlaikus gan par kopējo, cilvēciskuma perspektīvu, gan individuālo, katram domāto, un tas ir jāizmanto. Dizains ir par sintēzi, lietu savienošanu, saskaņošanu. Mēs pašreiz ejam tradicionālajā dizaina domāšanas virzienā, bet nāks jauna paaudze, kas sapratīs, ka dizainu varbūt ir iespējams izmantot arī pavisam citādi.

7.  Kas būtu 3 lietas, kas Latvijā dizainā būtu jāuzlabo? Un kuram tas būtu jādara?
Cilvēkiem, kas ir iesaistīti Latvijas dizaina procesā – dizaineriem, studentiem, pasniedzējiem, valdības institūcijām, kas atbildīgas par ekonomisko un kultūras attīstību, būtu jāattīsta ideja par to, kas un kāds ir un būs Latvijas dizains. Nav vienas tūlītējas atbildes. Tas ir smags, taču svarīgs jautājums, kur nepieciešamas diskusijas.
Jāsaprot, ka vienkārši radīt labus produktus nav pietiekami. Jāpārzina projektu menedžments, finanses, mārketings, intelektuālā īpašuma aizsardzība, tirgus. Nīderlandes, Dānijas, Lielbritānijas priekšrocības starptautiskajā tirgū ir augstais profesionālais līmenis tieši menedžmentā.
Trešais jautājums ir par atšķirību, to, kas Latvijas dizainu padarīs veiksmīgu, izceļot citu vidū. Mums ir kļuvis pieejams ES tirgus, taču kāpēc gan ārzemju uzņēmumam būtu jāizvēlas tieši Latvijas dizainers, Latvijas dizaina konsultantu birojs, Latvijas produkts?  Ko atšķirīgu mēs spējam piedāvāt?

8. Daudziem esam to jautājuši, un jautājam arī jums – kas, jūsuprāt, ir dizains un kas ir labs dizains?
Ja dizains ir ērts lietošanā (krēslā var ilgi nosēdēt, ērti tramvajā iekāpt, informācija skaidri saprotama un viegli atrodama – mājaslapā, stacijā, braucot pa ceļu, kafijkannu var droši likt uz balta galdauta), priecē acis, kalpo ilgi, nedara pāri dabai un pieejams – tas ir labs. Pārējais – vienkārši nav dizains.

9. Vai dizaina festivālā var piedalīties (ar darbiem) ikviens vai arī jūs izvēlaties dalībniekus?
Dizaina festivāls sastāv no daudziem pasākumiem – izstādēm, semināriem, radošajām darbnīcām, konferencēm. Vieniem dalībniekus izvēlamies mēs, citos aicināti visi profesionāļi. Daudzi festivāla ietvaros paši piesakās organizēt savus pasākumus. Esam atvērti sadarbībai un priecājamies, ja festivāla programma paplašinās ar kvalitatīviem pasākumiem.

10. Kas ir 3 pasākumi vai izstādes, kurus noteikti nevajadzētu palaist garām?
Festivāla atklāšana Liepājā, 30.septembris – 1. oktobris, Rīgas programma, 7.-9. oktobris, noslēgums Daugavpilī 29.-30. oktobrī.

Vairāk: www.dic.lv

Šogad pirmo reizi pasaules mēroga elektroierīču un sadzīves tehnikas dizaina konkursa Electrolux Design Lab vēsturē piedalījās arī Latvijas Mākslas akadēmijas industriālā dizaina studenti, kas iesniedza kopumā 13 pārdrošas un inovatīvas idejas par to, kā nākotnē attīstīsies sadzīves ierīču dizains. 

Izsludinām mini konkursu, lai noskaidrotu, kura no latviešu studentu idejām jums patīk vislabāk. Par savu favorītu balso līdz piektdienas, 24.septembra plkst 12.00. Labākā darba autors – students balvā saņems Ergorapido – bezvadu putekļusūcēju, kas ir viens no Electrolux produktiem attīstīts no studentu iesniegtajām idejām. Savukārt, vienam no balsotājiem balvā Philippe Starck dizainētā citrusu sulu spiede.

PAPILDINĀTS: Balsošana ir noslēgusies un uzvarētāji noteikti! (Skat. raksta apakšā)

Paturot prātā 2010. gadā veiktos ekspertu aprēķinus un prognozes, kas liecina, ka pasaules iedzīvotāju skaits 2050. gadā sasniegs 6.4 biljonus un 74% no pasaules populācijas dzīvos urbānā vidē, Latvijas studenti modelēja nākotnes scenārijus par cilvēku dzīvesveidu, laika un telpas izmantojumu un vajadzībām pēc 40 gadiem. Savos pieteikumos Latvijas studenti pievērsās un meklēja risinājumus atkritumu pārstrādes problēmai, ierobežotai resursu pieejamībai, kā arī šauru dzīvojamo platību aprīkošanai ar kompaktu un funkcionālu un apkārtējai videi draudzīgu sadzīves tehniku. Darbu idejas tapa radošajā darbnīcā, par ko jau iepriekš rakstījām Designblog.lv.

1. Trauku mazgājamais plaukts, autors: Kristaps Štāls, Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA), Dizaina nodaļa, 2. kurss

Lai atrisinātu izsenis ierasto „netīro trauku kaudzes” problēmu, autors ir izstrādājis plauktu, kurā ievietojot netīros traukus, tie nekavējoties tiek izmazgāti un izžāvēti, tādā veidā taupot laiku, kas tiek veltīts trauku mazgāšanas, skalošanas un žāvēšanas procesam. Trauku mazgājamajam plauktam nav atvēršanas durtiņu, kā rezultātā tiek ietaupīts arī laiks, ko ikdienā tērējam atverot un aizverot, piemēram, trauku mazgājamo mašīnu. Autors paredz, ka 2050. gadā, ievērojami pieaugot pasaules iedzīvotāju skaitam, tiks pievērsta īpaša uzmanība sadzīves atkritumu samazināšanai, tāpēc, lai taupītu laiku cilvēki ēdiena gatavošanai izmantos iepriekš sagatavotus produktus, taču atteiksies no vienreizējo trauku lietošanas.

2. Kājslēdzis, autors: Kristaps Štāls, LMA, Dizaina nodaļa, 2. kurss

Ikdienā bieži sastopamies ar situāciju, kad ienākot iekštelpās, mūsu rokas ir aizņemtas ar iepirkuma maisiem vai citiem priekšmetiem, kā rezultātā ir neērti ieslēgt telpas apgaismojumu, un tas tiek darīts ar elkoni, kāju vai citām ķermeņa daļām. Lai risinātu šo problēmu, autors ir piedāvā izmantot kājslēdzi – izturīgu konstrukciju no metāla, gumijas un plastmasas detaļu savienojuma, kas paredzēta novietošanai tuvu pie zemes, ērtai gaismas ieslēgšanai ar kāju. Lai nodrošinātu slēdža redzamību tumsā, tam iespējams iebūvēt gaismas diodes, kas izgaismotu objekta kontūru.

3. Modulāra virtuve, autors: Kristaps Štāls, LMA, Dizaina nodaļa, 2. kurss

Parastās gāzes un elektriskās plītis aizņem salīdzinoši lielu platību mūsdienu virtuvēs, tāpēc atlikušajā telpā bieži vien nepietiek vietas tādām mājsaimniecības ierīcēm kā veļas mazgājamā mašīna, mikroviļņu krāsns un trauku mazgājamā mašīna. Lai ietaupītu virtuves platību, autors piedāvā izmantot modulāru virtuves iekārtu sistēmu, tādejādi dodot iespēju racionāli izplānot virtuves telpu, kombinējot nepieciešamās iekārtas. Modulārā virtuve ir elektriskās plīts, trauku mazgājamās mašīnas, mikroviļņu krāsns un veļas mazgājamās mašīnas apvienojums vienā kompaktā ierīcē.

4. Universālais resursu patēriņa mērītājs – RE.SAVER, autors: Matīss Zvaigzne, LMA, Dizaina nodaļa, 2. kurss

Universālais resursu patēriņa mērītājs palīdz sekot līdzi un samazināt ikdienas ūdens, gāzes un elektrības patēriņu individuāli katram mājas vai dzīvokļa iedzīvotājam. Tiklīdz tiek izmantots kāds no resursiem, piemēram, tiek mazgāti trauki, no pults uz resursu patēriņa mērītāju tiek nosūtīs signāls par ūdens patēriņa apjomu. Uzstādot resursu patēriņa mēneša limitu, katras dienas beigās ir iespējams pārbaudīt patērēto resursu apjomu. Gadījumos, kad šis limits tiek pārsniegts, universālais resursu patēriņa mērītājs nosūta uz pulti brīdinājumu.

5. Miskaste – atkritumu šķirotājs, autors: Līva Kallīte, LMA, Funkcionālā dizaina, 2. kurss

Ar speciāla lāzera palīdzību, kas atpazīst atkritumu veidus (papīrs, metāls, plastmasa), tiek šķiroti un saplacināti izmestie atkritumi. Atkarībā no atkritumu izmēra un veida, katrs izmestais atkritums nonāk savā konteinera tvertnē. Tiklīdz kāda no atkritumu šķirotāja tvertnēm ir piepildīta, uz miskastes priekšējā paneļa parādās sarkans signāls.

6. Galds, autors: Lauma Neretniece, LMA Funkcionālā dizaina nodaļa, 2. kurss

Galds sastāv no trijiem dažādiem paneļiem un hologrāfiska projektora un kalpos kā universāla ierīce saziņai ar draugiem, ēdiena gatavošanai un izklaidei. Darbvirsmas panelis ir paredzēts ēdiena griešanai un gatavošanai. Skārienjūtīgais panelis, kas ir izturīgs pret netīrumiem, skrāpējumiem un ūdeni ir paredzēts ikdienas darbiem un izklaidei – e-pastu rakstīšana, filmu skatīšanās vai datorspēļu spēlēšana. Trešais panelis, kas aprīkots ar termisko virsmu, paredzēts ēdiena uzsildīšanai, gatavošanai vai atdzesēšanai. 3D hologrāfiskais projektors rada otra cilvēka klātbūtnes efektu, saziņas procesā ar radiem, draugiem vai biznesa partneriem.

7. Sliding Ellipse – kompaktā virtuve, autors: Intars Ozols, LMA Funkcionālā dizaina nodaļa, 3. kurss

Kompaktajā virtuves galdā Sliding Ellipse ir iestrādātas visas mājsaimniecībai nepieciešamās ierīces – ledusskapis, elektriskā plīts, izlietne, kafijas un sulas automāts, kā arī tosteris. Kompaktais virtuves galds paredzēts lielām ģimenēm, kuras mitinās mazas platības dzīvokļos. Pēc ēdiena sagatavošanas, visas nepieciešamās ierīces tiek iebīdītas atpakaļ galda virsmā un visi ģimenes locekļi var baudīt maltīti.

8. Ierīce ēdiena gatavošanai, uzglabāšanai un transportēšanai, autors: Edvards Percevs, LMA Industriālā dizaina nodaļa, 3. kurss

Ierīce lieti noderēs cilvēkiem, kuriem nav laika ēdiena gatavošanai, taču ikdienā vēlas baudīt svaigi gatavotu un veselīgu maltīti. Ierīce darbojas no standarta USB porta ieejas, ēdiena gatavošanai un sildīšanai izmatojot indukcijas metodi. Ēdiena gatavošanas procesā tiek uzlādētās baterijas, kas tiek izmantotas ēdiena dzesēšanai un vajadzīgās temperatūras uzturēšanai. Ierīcē ir iestrādātas divas atvilktnes – atrodoties iekšpusē uz tām tiek gatavots un sildīts ēdiens, savukārt dzērieniem ir paredzēta atsevišķa izbīdāma tvertne ar krūzi. Kad ēdiens gatavs lietošanai, atvilktnes ar ēdienu izņem ārā un tās kalpo kā šķīvji. Ierīces sānu nodalījumos atrodas karotes, dakšas u.c. galda piederumi. Lai pagatavotu tēju vai kafiju, nepieciešams pievienot tikai ūdeni, jo pārējās dzēriena sastāvdaļas atrodas ierīcē.

9. Tīrības pakāpes noteicējs, autors: Māra Maizele, LMA Industriālā dizaina nodaļa, 2. kurss

Māras darba pamatdoma ir taupīt ūdeni un resursus, lai divreiz nemazgātu jau tā tīrus traukus. Idejas realizācija notiek ar plāna čipa palīdzību. Tas tiek vai nu pielīmēts pie traukiem, vai arī ražošanas procesā tajos iestrādāts. Čips virs trauka projecē izsaukuma zīmi, ja trauks ir netīrs, vai arī plusiņu, ja trauks ir tīrs un nav jāmazgā. Ja, piemēram, traukā ir šķidrums, čips uzrāda šķidruma temperatūru. To var ieslēgt un izslēgt ar rokas kustības palīdzību. Indikatoru var izslēgt, nospiežot uz projekcijas.

10.  Smoo Touch, autors: Mārtiņš Kaija, LMA Industriālā dizaina nodaļa, 2. kurss

Mārtiņš radījis dizainu pārnēsājamam gludeklim. Patiesībā tas ir cimds, kurā iestrādāta gludināšanas funkcija. Atliek tik ar roku pārlaist pār apģērbu, kas mugurā un tas būs gluds. Cimdā iestrādāta iespēja arī mainīt gludināšanas temperatūru. Tāpat arī ir iespēja gludināt ar tvaiku.

11. EL-FOOTBED, autors: Mārtiņš Kaija, LMA Industriālā dizaina nodaļa, 2. kurss

Šajā dizainā Mārtiņš radījis iespēju apavos iestrādāt elektrības radīšanas iespēju. Ar īpašu PJEZO kristālu tehnoloģiju apveltīti apavi staigāšanas vai skriešanas laikā rada elektrību, ar kuru pēc tam iespējams uzlādēt mobilos telefonus, mūzikas atskaņotājus, portatīvos datorus utt. caur USB.

12. Ēdiena kompostētājs – inkubators, autore: Madara Putna, LMA Funkcionālā dizaina nodaļa, 3.kurss

Madara radījusi interesantu kompostētāju-inkubatoru, kas veidots pēc Augusta Ferdinanda Mobiusa 1858. gadā radītas sloksnes principa, kas ir veidota divās dimensijās, bet tai ir tikai viena virsma. Ierīce ar ūdens un pievienotas kompostēšanas palīgvielas klātbūtni kompostē ēdiena atliekas. Komposts pēc tam nonāk ierīces pamatnē – inkubatorā, kur tiek audzēti augi. Kompostēšanas rezultātā rodas CO2, kas tiek pārvērst enerģijā, ar kuras palīdzību tiek nodrošināta gaisma, kas veicina augu augšanu.

13. UV mazgāšanas koncepts, autors: Aleksandrs Bobrovs, LMA industriālā dizaina nodaļa, 3. kurss

Šī ir ierīce, kura ar UV starojuma palīdzību mazgā drēbes un tīra apavus. Vienlaicīgi to var izmantot kā ērtu krēslu. Ierīce darbosies ar mikroskopiskām (nanopulverizācija) titāna dioksīda daļiņām, tādejādi, ne tikai izmazgās traipus no drēbēm un notīrīs apavus, bet arī iznīcinās visas baktērijas. Ierīces krāsa ir piemērojama klienta vēlmēm un dzīvokļa iekārtojumam.

Uzziņai:
Šonedēļ, 100% Design ietvaros notiks fināls Design Lab konkursam, kurā tiks noskaidrots starptautiskais uzvarētājs. Kopumā Design Lab konkursam tika iesniegti 1300 pieteikumi no visas pasaules. Pusfinālā iekļuva 25 darbi no 17 valstīm, savukārt, finālā – 8 darbi no Austrālijas, Ķīnas, ASV, Indijas, Irānas, Krievijas, Francijas un Zviedrijas. Par sev tīkamāko finālista darbu var nobalsot arī internetā Design Lab lapā.

Katru gadu Design Lab konkursam tiek izvēlēta īpaša tēma. 2009. gadā tēma dizains nākamajai deviņdesmitgadei, 2008. gadā konkursa tematika bija dizains interneta paaudzei, 2007. gadā – ekoloģiskais dizains, 2006. gadā dizains veselīgam dzīvesveidam.
Šogad Electrolux Design Lab 2010 tēma ir The 2nd Space Age un studenti tika aicināti iesniegt savas spilgtākās idejas un dizaina koncepcijas, par to kādā veidā cilvēki 2050. gadā savos mājokļos gatavos un uzglabās ēdienu, mazgās veļu un traukus.

Balsošana noslēgusies! Paldies visiem, kas balsoja.

Visvairāk apmeklētāju simpātijas ieguva Līvas Kallītes darns 5. Miskaste – atkritumu šķirotājs! Līva attiecīgi savā īpašumā iegūs Ergorapido.
Kopā balsošanā piedalījās 281 cilvēki un laimīgais Philippe Starck dizainētās citrusu sulu spiedes ieguvējs ir maris.ka…@gmail.com (paziņosim epastā kā tikt pie balvas). Sveicam uzvarētājus!

Pārējie rezultāti: