13. decembrī plkst.  11:00 arhitektūras un dizaina platformā Osis Māja (Rīga, Operas skvērs, Aspazijas bulvāris 3) aicina uz sarunu arhitektus, interjera dizainerus, industriālos dizainerus, māksliniekus un visus, kas rada un varētu radīt labu, pārdodamu dizainu. Iespēja uzdot sev interesējošus jautājumus un saņemt konkrētas atbildes no Stockmann speciālistiem par to, kas īsti jādara un kam jāpievērš uzmanība, lai dizains būtu konkurētspējīgs veikala plauktos.

DISKUSIJAS GALVENIE VIRZIENI:
Izglītība un zināšanu pieejamība, praktisikā pieredze jeb tirdzniecības iespējas.
Būs iespēja parādīt savu produktu, saprast, kas un kā jādara, lai Latvijas dizains būtu pieejams mazumtirdzniecības ķēžu veikalos.
Ieeja bez maksas. Vietu skaits ierobežots, pieteikšanās pa tālr. 22844844.

Ir sācies oktobris un sācies arī Dizaina mēnesis jeb festivāls Dizains.Nākotne 2011! Pilna pasākumu programma apskatāma www.dic.lv lapā. Jau no šodienas notiek dažādi pasākumi un izstādes, savukārt ar dāņu dizaineru un ražotāju apvienības Galdnieku rudens izstāde – Whiteout atklāšanu 6.oktobrī plkst. 17.00 Rīgas Mākslas telpā aizsāksies Ziemeļu un Baltijas valstu dizaineru pasākumu sērija veselu divu mēnešu garumā.

Whiteout ir pārsteidzošs, balts piedzīvojums, kurā 38 sniegbaltus krēslus prezentē dāņu apvienības Galdnieku rudens izstāde mēbeļu ražotāji un dizaineri. Izstāde šogad jau ir viesojusies Tokijā un Londonā, un tagad būs apskatāma Rīgas Mākslas Telpā.

Baltais ir jauns melnais Galdnieku rudens izstādē 2010, kur tēma whiteout attiecas gan uz balto krāsu, gan laikapstākļu fenomenu, kur sniegs, migla un dūmaka samazina redzamību. Izstādē skatāms, kā ir apvienojusies fantāzija ar funkcionalitāti, un kāds ir rezultāts pēc neskaitāmām darba stundām, spēlēm ar materiāliem, eksperimentiem un tehniskiem izaicinājumiem.

Galdnieku rudens izstāde ir dāņu mēbeļu ražotāju un dizaineru apvienība, kuras mērķis ir attīstīt, radīt un izstādīt jaunu un eksperimentālu mēbeļu prototipus. Tiek radītas mēbeles, kas meklē jaunus ceļus jaunā kontekstā. Un tie nav uzmetumi uz papīra lapas – tie ir taustāmi un reāli prototipi, gatavi lietošanai. Tieši šī izmantojamība un taustāmība ir Galdnieku rudens izstādes specifiskā iezīme, jo parasti izstādes apmeklētājiem nav ļauts pieskarties objektiem vai sēdēt uz tiem. Tādējādi pēdējo 29 gadu laikā ikgadējā Galdnieku rudens izstāde ir izvērtusies par notikumu, ko gaida kā apmeklētāji, tā prese, jo šī ir vieta, kur tiek likti pamati nākotnes dāņu dizainam un klasikai un kur tiek parādīti potenciālie nākotnes dižpārdokļi.

Tieši piedāvātais jaunais skatījums uz klasisko dāņu dizainu ir viens no būtiskākajiem iemesliem, kādēļ izstādes Whiteout pasaules tūri atbalsta Dāņu Mākslas Aģentūra, Traefonden un Attīstības centrs UMT. Centra izpilddirektore, Betina Simonsena saka: „Dānijas mēbeļu industrija ir pārpildīta ar inovatīvām idejām un iniciatīvu, bet ārpus savas valsts mēs joprojām bieži asociējamies ar labi zināmo klasiku. Parādot, kā dizaineri un ražotāji kopīgi ir attīstījuši jaunos produktus Galdnieku rudens izstādē , mēs no vienas puses pievēršam uzmanību Dānijas inovācijas spēkam un no otras puses stiprinām mūsu prasmīgo dizaineru un ražotāju produktu atpazīstamību.”

Apvienība Galdnieku rudens izstāde ir saņēmusi Dānijas Valsts Mākslas fonda (Statens Kunstfond) balvu savā 30 gadu jubilejā, kas apgalvo: „Galdnieku rudens izstāde ir kļuvusi par galveno tikšanās vietu dāņu eksperimentālajiem mēbeļu ražotājiem, un izstādes apstiprina, ka šobrīd mums ir daudz talantu. Izstādēs jaunie, radošie talanti rāda savu darbu līdzās pieredzējušiem tirgus profesionāļiem. Apvienības būtiskākā ideja – ļaut dizaineriem satikt mēbeļu ražotājus šajā eksperimentālajā vidē, kas ir brīva no komerciāliem ierobežojumiem, – ir atbrīvojusi milzīgu radošo enerģiju.”

Plašāka informācija par Galdnieku rudens izstādi atrodama apvienības mājas lapā: www.se-design.dk, kas ir arī viena no pasaules lielākajām mēbeļu prototipu datubāzēm, kur redzami pēdējo 29 gadu izstāžu darbi.

Mediju pārstāvji, dizaina profesionāļi un studenti aicināti uz tikšanos ar izstādes arhitektu Tomasu E.Alkenu (Thomas E.Alken) Rīgas Mākslas telpā 6.oktobrī plkst. 16.00.

Ziemeļu un Baltijas valstu dizaineru pasākumu programmā būs arī daudzi citi notikumi: Ziemeļu un Baltijas valstu dizaineru izstāde 16 soļus tuvāk, modes industrijas pārstāvju tikšanās, kompjūterspēļu veidotāju seminārs, PechaKucha Night ar karstāko dizaina tendenču prezentācijām, lekcijas, darbnīcas un performances, kas manifestē ilgtspējīga dizaina ideju. Pilna Ziemeļu un Baltijas valstu dizaineru pasākumu programma skatāma mājas lapā: www.nbde.lv

Ziemeļu un Baltijas valstu dizaineru pasākumi iekļaujas Dizaina Informācijas centra rīkotajā festivālā Dizains.Nākotne 2011.

Sestdien, 17. septembrī no plkst. 12.00 līdz 16.00 Rīgā pārgājienā no Lietuvas viesojas virkne dažādu dizaineru. Turklāt viņi ierodas ar saviem darbiem, kurus varēs apskatīt un arī iegādāties! Tas viss notiks Audēju ielā 15, Coffee-Inn kafejnīcas telpās. Tur redzēsiet dažādus dizaina objektus, rotas, apģērbus un aksesuārus.

Sākot no plkst. 12:00 darboties dizaina tirdziņš, kurā piedalīsies 11 individuāli autori un dizaina studijas, iepazīstinās ar autordarbiem un, visi kas sapņo nokļūt zilajos ekrānos, varēs piedalīties Facebureau organizētajā atlasē.

Parasti vairumu šo darbu var iegādāties tikai Viļņā, vai internetā. Pateicoties šim pārgājienam to tagad varēs izdarīt Rīgā! Bez tam satikt, aprunāties ar autoriem varētu būt tīri interesanti – espējams, ka tā var nejauši izveidoties kas interesants!

Dizaina pārgājienā piedalās:
1. LeMuse – apģērbi priekš mūzām. Silti un ērti, kā kokons, džemperi, pie jebkādām formām piegulošas kleitas.
2. SAKO BOOKS. Jurgas Sako rokdarbi, piezīmju un skiču grāmatiņas
3. ZLIPL – ziņu izplatīšana. Lietuvā jau esam izlaiduši otro žurnāla nummuru NEW WORK 2.
4. Urtė Karalaitė. Karaliskas rotaslietas no pārstrādāta audekla, kuru radīšanu iedvesmoja teātra kostīmu noslēpumi un ilūzijas. Spīdīgs papīrs kļūst par dārgakmeņiem, bet saplīsis audums – par maigāko zīdu.5.    Bike is Rave (Milli Illim) - Rotaslietas riteņbraucējiem.
6. Denis Kuchta Prezentēs jauno krekliņu kolekciju
7. OkiikO Duo – Oki [Laura] & Iko [Eivaras] Aksesuāri
8. Hairy Sock (Rūta Kiškytė) Hairy Sock ir Rūtas Kiškytes rotaslietu zīmols. Viņai ir bakalaura grāds scenogrāfijā un drīzumā pabeigs vizuālās komunikācijas maģistra studijas; ir srādājusi Parīzes modes namā “Bless”. Apvienodama šo pieredzi, viņa rada jaunas un maz vietas aizņemošas lietas, kas ir domātas nēsāšanai ikdienā.
9. Cofee-Inn mantas – iedvesmotiem radīt.
10. Vienasdu -  Radošais kultūr-kolektīvs.
11. Mantu viesnīca Te Jūs gaidīs visīstākie palaidņi -  lielie- un daudzacaine krāsainie Lomography foroaparāti; nepacietīgi drūzmēsies vēl krāsainākie, ūdensdrošie un tumsā spīdošie Too late pulksteņi un citas interesantas manas. Visām pieminētajām mantām – 25% atlaide.

Jau labu laiku dizaina vidē ir dzirdi vārdi Rijada kā arī Rihards Funts. Tā arī mēs par to visu vairāk – par Rihardu, Rijadu, Riiju – 10+10 intervijā.

1. Pastāsti, lūdzu, par sevi – kas esi, ko dari, kur esi mācījies?
Piedzimu Rīgā, mācījos pamatskolā, tad Amatniecības vidusskolā , tad stājos LMA – netiku un sāku strādāt. Strādāju un atkal stājos pēc laika, bet šoreiz citā nodaļā, atkal neiestājos. Turpināju strādāt, piedzima meita, un nolēmu, ka tagad toč jāiestājas. Atkal nomainīju nodaļu uz tādu, kurā man teica, ka toč iestāšos, un iestājos Funkcionālais dizains, un biju laimīgs, biju izslāpis pēc jaunām zināšanām un nodarbēm, apmeklēju visas lekcijas, kuras vajadzēja, un vēl vairāk. Pēc 2 studiju gadiem sāku saprast , kur īsti esmu iestājies un ap ko lietas grozās. Mācījos cītīgi, strādāju daudz, un rezultāts mani gandarīja, bet pasniedzēji lika labas atzīmes. Kopā ar LMA dizaina nodaļu aizbraucu uz pirmajām dizaina izstādēm Eiropā. Īsi pēc tam arī sapratu, ka gribu un man patīk domāt par cilvēkiem un viņu ieradumiem, patīk arī praktiski strādāt ar materiālu, turklāt dizaina idejas attīstīšana paredz dizainera komunikāciju ar dažādu jomu speciālistiem, kas garantē nepārtrauktu jaunu zināšanu pieplūdumu smadzenēs. Nolēmu, ka, lai kļūtu par labu dizaineru, man jāstrādā pie iespējami daudz dažādiem projektiem un ar iespējami daudz dažādiem materiāliem, jārisina dažādi uzdevumi. Nolēmu aiziet no algota darba, kas ātrāk vai vēlāk novestu pie rutīnas, un kopā ar draugiem izveidojām RIJADU – 120 m2 darbnīcu ar 4 m augstiem griestiem VEFā, darbnīca iezīmēja nodoma svarīgumu. Lai iegūtu pasūtījumus un līdzekļus, piedalījāmies daudzos vietējos un starptautiskos dizaina konkursos, kas ir arī lielisks treniņš smadzenēm un pilnveido profesionālās kvalitātes.
Tagad RIJADĀ strādājam 2 dizaineri – es un Zane Homka (bildē augšā), lai nodrošinātu iespējami labu darba rezultātu, dažādiem projektiem piesaistām dažādus speciālistus, pēc vairākiem lieliem projektiem (Design Drive, Lauku Šarms), kuros tika iesaistīts liels dizaineru un citu nozaru speciālistu skaits, mums ir izveidojies draudzīgu speciālistu tīkls (network). Strādājam pie produktu, vides un grafikas dizaina pasūtījumiem. Attīstām savus produktus un sociālā dizaina projektus.

2. Kas tev ir labs dizains?
Funkcionālas un praktiskas lietas, zobu birste, pildspalva, pulkstenis, soliņš parkā, ja labi lietojas, parasti lietas kļūst arī mīļas un skaistas. Protams, lietai jābūt kvalitatīvai, tehniski perfekti izgatavotai, ja runājam par skicēm vai prototipiem, arī tiem ir jābūt kvalitatīviem, lai vispār gribētos iedziļināties vai veltīt uzmanību lietai (dizainam).

Studējot LMA funkc. diz. nodaļā, pateicoties intensīvajam tēlniecības kursam (šis kurss man bija viens no vērtīgākajiem ), atklāju, ka mani saista lietas, kuras varu aptaustīt ar rokām un apliekties apkārt ar prātu. Tad nu intervijā, lietojot vārdu dizains, es domāju lietas. (Labs pakalpojuma dizaina piemērs ir zemeņu tirdzniecības vietas uz Tukuma šosejas.)

3. Kāda, tavuprāt, ir Latvijas dizaina esošā un vēlamā loma Eiropas dizainā? Dzirdēts, ka ir skandināvu dizains, vai iespējams tāds Baltijas dizains?
Loma nav nekāda. Latviešu dizains varētu arī nebūt. Jo neviens cits nezina par tāda esamību. Latviešu dizains ir vajadzīgs vienīgi latviešiem. Par lomu varētu runāt, ja kaut ko ražotu un tirgotu lielos apjomos, apgrozītos liela nauda, tad dabūtu lomu.
(Te ir runa par industriālo dizainu, kas saistās ar masveida ražošanu, protams, grafikas, konceptuālajā, eksperimentālajā, modes dizainā ir savādāk, dizaineri aizpilda konkrētu nišu, ir atpazīstami un veiksmīgi darbojas eiropas kontekstā.)
Baltijas dizaina tēls ir jau izveidojies (pagaidām gan tikai dizaina profesionāļu lokā, bet tas nav maz), pateicoties latviešu un lietuviešu dizaineru aktīvajai dalībai starptautiskās izstādēs un festivālos, turklāt mēs izskatāmies un izklausāmies diezgan līdzīgi. Man patīk lietuviešu dizains (daiktuviesbutis.lt, contraforma.com), izmantoju jebkuru iespēju, lai aizbrauktu uz dizaina pasākumiem Viļņā vai Tallinā, esmu arī aicinājis lietuviešus uz Rīgas dizaina dienām. Latvijas dizains pagaidām nav ierindojams pie valstīm, kas tradicionāli saistās ar dizainu. Bet domāju, ka tas mainīsies, mūsu dizains pārsteidz ar autentiskumu, oriģinalitāti, vienkāršību, noskaņu, kuru rada.

4. Kādēļ pats esi izvēlējies strādāt Latvijā?
Latvijā ir ideāli klimatiskie apstākļi, kas nodrošina nevainojamu cilvēka organisma funkcionēšanu, turklāt mēs varam izbaudīt visus 4 gadalaikus – ziemu, pavasari, vasaru un rudeni, uz jūru var aizbraukt ar riteni. Latvijā dzīvo gandrīz visi mani draugi, ar kuriem es varu sarunāties latviešu valodā, spēlēt bumbu un priecāties. RIJADA intensīvi piedalās Eiropas dizaina izstādēs un festivālos, tur parasti sapazīstamies ar citiem dizaineriem, apmeklējam lekcijas un workshopus, šādi braucieni izvēdina galvu un iedvesmo.

5. Kāds ir Rijada sakars ar veikalu Riija?
Natālija Jansone un Sarmīte Stabulniece no RIIJAs bija redzējušas RIJADAs darbus un atnāca pie mums parunāties, izrādījās, ka esam uz viena viļņa, kad runa ir par dizainu, un mums pasūtīja izstrādāt RIIJA grafisko identitāti un stilu, pie veikala interjera strādāja Mareks Birznieks un Māris Banders, savstarpējā uzticēšanās darba procesā un rezultāts sniedza gandarījumu. RIIJA ir vieta, kur starp rūpīgi atlasītām Latvijas dizaina un amatniecības lietām var arī apskatīt un iegādāties RIJADAs dizainu.

6. Tavuprāt, kurp latviešu dizainam ir jādodas – pagātnes virzienā, slavējot tradīciju, nākotnes virzienā – izmantojot tradīciju, doties meklēt ko nebijušu vai arī balansēt kaut kur pa vidu?
Jādodas meklēt kas nebijis kā Dullajam Daukam. No tradīcijas, ja ar to saprotam etnogrāfiju + amatniecību, mēs neaizbēgsim, tā ir mūsos un mums apkārt, ar to arī atšķiramies no pārējiem Eiropā. Tradīciju, kas saistīta ar Padomju propagandas uzpūsto vai Latvijas laika kulta piekritēju daudzināto Latviju kā industriālā dizaina Meku – labāk aizmirst. Jaunajiem dizaineriem (studentiem) jādodas pasaulē studēt un strādāt praksē dizaina darbnīcās vai kur citur, tradīcija, ja vajadzēs, liks par sevi manīt.

7. Kādēļ ne visai bieži redzama produktu un grafikas dizaineru sadarbība?
Ja runā par Latviju, iespējams, tādēļ, ka LMA un citu mākslas vidusskolu un augstskolu programmās industriālā dizaina studenti apgūst arī grafiskā dizaina kursu un parasti saņem augstus novērtējumus. Arī augstskolas līmenī sadarbība starp nodaļām notiek kusli.
Bet varbūt tādēļ, ka gan produktu, gan grafikas dizaineri pēc būtības ir egocentriski mākslinieki un paši zina, kā būs vislabāk, savu darbu uztver kā lolojumu, kuru negrib laist ārā no rokām. Man pašam patīk grafiskā dizaina rēbusi, nelaižu garām izdevību tos risināt. Strādājot ar saviem produktiem, pašsaprotami liekas paralēli domāt par grafisko dizainu.

8. Ko dari, kad neesi dizainers?
Spēlēju streetbolu, futbolu, volejbolu, šahu, badmintonu, braucu ar riteni, sauļojos, peldos.

9. Esi studējis LMA – kam tu ieteiktu turp doties mācīties un kuriem ne?
Iesaku turp doties mācīties visiem, kas grib pārsteigt sevi ar jaunu pieredzi un zināšanām. Nav obligāti jābūt mākslas vidusskolas beidzējam, bez lieliskām praktiskajām iemaņām dizaineram būs jāinteresējas par tehniskajām zinātnēm, jāpēta un jāmīl cilvēki un viņu paradumi. Dizaina nodaļas programma un dizaina domāšana ir ļoti interesanta un saistoša www.designlv.lv. Var arī nemācīties visus 4 vai 6 gadus, ir iespēja nomainīt nodaļu vai turpināt studijas ārzemēs.

10. Kādi ir tavi un Rijadas nākotnes plāni?
Daudz strādāt un sportot. Sākt pieņemt praksē internus no Eiropas dizaina skolām. Aizbraukt uz DesignMiami un NewYork. Radīt lietu, kas apburtu kā svētbilde un būtu dārgāka par pasaules lielāko rubīnu.

Attēli un vairāk informācijas: www.rijada.lv
Video interviju ar Rihardu lūkojiet te: www.plikums.lv

Vāka bilde 17:17, foto: Rihards Funts

Konkursa balvas ir izlozētas un uzvarētāji noteikti. Konkursā piedalījās 15 produktu dizaineri no Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas un Rīgas Tehniskās universitātes. Visvairāk balsu ieguva Elizabete Santa un viņas darbs “Inteliģentā ceļojumu soma Vakuums”, kā rezultātā Elizabete dodas vērot Design Lab konkursa finālu Londonā. Otro vietu konkursā ieņēma Kristofers Reidzāns ar darbu Stimulums, savukārt trešajā vietā ierindojās Gatis Erdmanis, izstrādājot inovatīvu dezinfekcijas līdzekli Sol–us. Kopumā balsojumā par labākajiem darbiem piedalījās 2246 balsotāji un viens no tiem izlozes kārtībā tika pie tērpa no QooQoo un putekļusūcēja – Dace Auziņa. Vairāk par rezultātiem.

No 5. jūlija līdz 18. jūlijam vari nobalsot par, tavuprāt, labāko produktu dizaina studentu ideju, kas veidota Electrolux konkursam Design Lab 11. Dalībnieki ir Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas un Rīgas Tehniskās universitātes studenti, bet uzvarētājs septembrī varēs doties klātienē vērot Design Lab 2011 konkursa finālu Londonā.
Šī gada uzdevums studentiem bija radīt dizaina objektus, kas, izmantojot esošās tehnoloģijas, cilvēkiem piedāvās personalizētus un iedvesmojošus risinājumus un mainīs to, kā mēs gatavojam un uzglabājam ēdienu, uzkopjam un mazgājam traukus. Balsošana par Latvijas studentu darbiem noslēgsies 18. jūlija plkst. 24:00 un pie balvas tiks ne tikai viens no darba autoriem, bet arī viens no balsotājiem! Turklāt šoreiz balsotājam būs dubultbalva – ņiprais putekļusūcējs Rapido un tērps no zīmola QooQoo kolekcijas ‘Galaktiskā dārzniecība’!

Latvijas konkursa uzvarētājam būs unikāla iespēja būt klāt starptautiskā Electrolux Design Lab konkursa finālā Londonā, kurā astoņi finālisti starptautiskai žūrijai prezentēs savus konceptmodeļus, kas taps sadarbībā ar Electrolux. Pusfinālam žūrija izvirzījusi Austrālijas, Jaunzēlandes, Polijas, Kanādas, Čehijas, Francijas, Dienvidamerikas un ASV industriālā dizaina studentu izstrādātās idejas. Kopumā devītajam Electrolux Design Lab konkursam tika iesniegti 1 300 darbi no visas pasaules, 15 no tiem no Latvijas. Latvijas industriālā dizaina studenti Electrolux Design Lab konkursā piedalās jau otro gadu. Pusfinālistu darbu attēli un apraksti pieejami šeit.

Viens no balsotājiem par Latvijas studentu darbiem balvā saņems mazo un ņipro Electrolux rokas putekļusūcēju Rapido sausai un slapjai uzkopšanai, kā arī tērpu no zīmola QOOQOO kolekcijas Galaktiskā dārzniecība, kuras tapšanā dizainere Aļona Bauska iedvesmojās no Electrolux futūristiskā dizaina putekļusūcēja Ergorapido. Laimīgais balsotājs tiks izlozēts no visiem, kuri aptaujas beigās būs pierakstījuši savu epasta adresi.

1. Zanes Zelčas radītā „Design idea” ir ne tikai dizaina objekts, bet arī iespēja stiprināt ģimenes saites. Katram ģimenes loceklim ir viens no elementiem, kas savienojumā vismaz ar vēl vienu spēj sasildīt vai atdzesēt ēdienu, tajā pašā laikā kļūstot par oriģinālu dizaina elementu virtuvē.

2. Gata Erdmaņa radītais darbs „Sol – us” ir inovatīvs dezinfekcijas līdzeklis, kas attīra, dezinficē un sterilizē jebko, kas atrodas tam tuvumā – telpu, pārtikas produktus, traukus, instrumentus. Plaukstā ieguļošais elements izstaro īpašu gaismas spektru un ir vadāms ar skārienjutīga ekrāna palīdzību. To var ērti pārnēsāt līdzi un pielietot ne tikai mājās, bet arī darba vietā un citur.

3. Aleksandra Piroženoka darbs „Iztvaikojušā ūdens savācējs” palīdzētu risināt ūdens trūkuma problēmu Āfrikā un citur pasaulē. Īpašais ūdens „spainis” tiek novietots virs parastā spaiņa un savāc iztvaikojošo, ūdeni no tā , tādējādi tas dod iespēju sadzīviskos nolūkos izmantoto ūdeni attīrīt un lietot vēlreiz.

4. Kristīne Grauduma radījusi ideju par iemidzinātāj-spilvenu Uldi, kas paredzēts īsai atpūtai, kur vien nepieciešams – autobusā, parkā, skolas gaitenī. Ulda kodolu veido sistēma, kuras molekulu darbība atstāj labvēlīgu ietekmi uz mūsu smadzenēm. Sistēmu klāj drošības membrāna un tālāk to apņem maigs auduma pārklājs.

5. Anete Šalma radījusi mājīgu konceptu „Comfy” – pilsētvidē novietojamu moduli, kas var kalpot gan par atvēsinātāju, gan sasildītāju cilvēkiem, kas laikapstākļu dēļ ir sakarsuši vai nosaluši. Pirms ieejas modulī iespējams izvēlēties vēlamo pakalpojumu un ar to norēķināties ar kredītkarti, iekštelpa ir piemērota arī cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Modulis darbojas ar saules enerģijas palīdzību.

6. Ilzes Meikšānes darbs „Shhh… Off” paredz nevēlamu skaņu un trokšņu filtrēšanu. Neliela, uz auss uzliekama ierīce pēc īpašas programmas ierobežo apkārtējā vidē esošo traucējošo trokšņu, piemēram, satiksme, telefona zvani utml. nonākšanu līdz cilvēka bungādiņai.

7. Lai veicinātu zaļu pārvietošanos, Kristofers Reidzāns radījis ideju ierīcei „Stimulum”, kas ir uz kinētiskās enerģijas darbināms muskuļu stimulētājs un atslogotājs. Tas ir pārnēsājams bikšu kabatā, stimulējot nepieciešamo muskuļu darbību, proti, ļaujot cilvēkiem iespējami daudz un viegli pārvietoties ar kājām.

8. Elizabetes Santas darbs „Inteliģentā ceļojumu soma Vakuums” paredz atvieglot ceļotāju ikdienu, tajā ieviešot inovatīvu ierīci, kas palīdzētu plānot un vienlaicīgi samazināt ceļojuma aprīkojuma apjomu. Vakuuma somā ne tikai satilps daudz vairāk apģērbu, apavu un citu nepieciešamo mantu, bet tās arī būs vieglāk atrast ar skārienjutīgā ekrāna palīdzību.

9. Toma Lucāna veidotā GPS ierīce „Inteliģentais pavadonis” ir palīgierīce kājāmgājējiem, lai tie labāk varētu orientēties pilsētvidē un ātrāk nonākt galamērķī. Ierīce ir piestiprināma pie apģērba un piedāvā apskatīt pilsētas reālo skatu, kā arī ar balss vai skārienjutīga ekrāna palīdzību norādīt vēlamo galapunktu.

10. Līva Sunepa radījusi plīti īpaši mazām telpām. Plīti iespējams gluži vienkārši kā grāmatu salocīt un nolikt malā, kad to nav nepieciešams izmantot, vai arī paņemt līdzi kādā ceļojumā vai uz vasaras māju. Lai to būtu vieglāk lietot, plīts darbojas ar baterijām un to nav nepieciešams pieslēgt strāvai. Plīti var izmantot arī kā grillu gatavošanai ārpus mājas.

11. Armanda Vecvanaga veidotais darbs „Lieta” ir matu ķemme – žāvētājs, kas atvieglo žāvēšanas procesu cilvēkiem ar gariem matiem, turklāt „Lieta” ir klusa un darbojas bez nepieciešamības to pieslēgt pie strāvas padeves. Šāda ierīce būtu īpaši noderīga garo matu īpašniekiem, piemēram, pēc baseina vai pirts apmeklējuma ziemā.

12. Signes Skalbergas veidotais darbs „Elektroniskās ziepes” ir no koka veidota un uz kinētisko enerģiju darbināma ierīce, kas sniedz iespēju cilvēkiem dezinficēt un attīrīt rokas, kā arī noņemt nevēlamus aromātus bez tiešas roku mazgāšanas, tā vietā izmantojot īpašus lāzera starus.

13. Pētera Poņņa veidotais darbs „Radioaktīvais vairogs” risina apkārtējās vides radioaktīvā piesārņojuma draudu problēmu. Ierīce ar elektromagnētiskā lauka palīdzību ļauj cilvēkam aizsargāties pret radioaktīvo piesārņojumu, kas rodas gan no saules, gan ķīmiskā piesārņojuma un avārijām atomelektrostacijās.

Note: There is a poll embedded within this post, please visit the site to participate in this post's poll.

Labu laiku atpakaļ rakstījām par konkursu dizaineriem un cilvēkiem ar labām idejām – Dizaina tramplīns. Nu viss ir noslēdzies un zināmi rezultāti! Uzvarētāji tika ne tikai pie naudas, bet arī 2 no darbiem tiks ieviesti ražošanā. Tālāk lasiet kas un kā un skatiet bildes.

Funkcionālā dizaina ideju konkursā „Dizaina Tramplīns” par labākajiem atzītos darbus – jauna veida grieznes dažādu iepakojumu ērtai atvēršanai un sienas lampu – nākotnē plānots ieviest ražošanā topošajā „Skonto Plan Ltd.” metāla nestandarta izstrādājumu rūpnīcā. Abu darbu autori saņēma piedāvājumu veidot ilgtermiņa sadarbību ar uzņēmumu „Skonto Plan Ltd.”, kā arī ievērojamas naudas balvas turpmāko ideju īstenošanai.

No konkursam kopumā iesniegtajām 172 idejām finālam tika izvirzītas vienpadsmit, kuru autori savu ideju maketus žūrijai demonstrēja klātienes prezentācijā. Par pirmās vietas ieguvējiem, ar naudas balvu 3000 latu apmērā, žūrija atzina dizainerus Jāni Bičkovski un Arvīdu Endziņu par abu kopīgi izstrādātajām grieznēm dažādu iepakojumu ērtai atvēršanai. Veicināšanas balvas 1000 latu apmērā saņēma Intars Ozols par oriģinālu sienas lampu un Jānis Indriksons par āra soliņiem, savukārt veicināšanas balvas 500 latu apmērā – Rihards Funts par daudzfunkcionālu plauktu un Laima Laizāne par oriģinālu interjera priekšmetu žurnālu un grāmatu turēšanai.

„Konkurss ļāva pārliecināties, ka tepat Latvijā ir daudz veiksmīgu dizaineru ar konkurētspējīgām idejām, taču nepietiekama ir ražotāju līdzdalība, lai tās īstenotu. Profesionālais žūrijas vērtējums veicināja pašu dizaineru izpratni par to, kas ir reāli ražojams,” saka konkursa iniciators un uzņēmuma „Skonto Plan Ltd.” līdzīpašnieks Guntis Rāvis. Konkursā „Dizaina Tramplīns” savus priekšlikumus funkcionālā dizaina izstrādājumiem no nerūsējošā tērauda, alumīnija un metāla varēja iesniegt ne vien profesionāli dizaineri un mākslinieki, bet ikviens radošu ideju autors.

Starp konkursa finālistu darbiem bija arī divu autoru ierosinātās idejas par velosipēdu novietnēm pilsētvidē, risinājums, kas apvieno radiatoru, veļas žāvētāju un veļas dēli, griestos iekaramu plauktu, izlietnes un pisuāra apvienojumu, kā arī videi draudzīgu, pārvietojamu tualešu moduli.

Finālistu darbus klātienes prezentācijā vērtēja žūrija dažādu nozaru profesionāļu sastāvā – „Vizuālās mākslas veicināšanas fonda” un galerijas “Daugava” vadītāja Anda Treija, „Latvijas Dizaineru savienības” valdes locekle Anita Grase, uzņēmuma „Skonto Plan Ltd.” līdzīpašnieks Guntis Rāvis un valdes loceklis Ainars Birkmanis, RTU inženiertehniskās dizaina programmas vadītājs Jānis Vība, metālmākslinieks un dizaineris Ainars Sils, interjera dizaineris Armands Vecvanags, sociālā biznesa un inovācijas eksperts Fions Dobins un reklāmas aģentūras „!Mooz” radošais direktors Ēriks Stendzenieks.

Vērtēta tika idejas oriģinalitāte, izstrādājuma dizains, tehniskais izpildījums, praktiskais pielietojums, ražošanas specifika, izmaksas un tehnoloģiskās iespējas, kā arī preces iespējamais pieprasījums nākotnē.

„Dalība konkursā ļāva mums attīstīt savu ideju un neatstāt to skiču līmenī. Katrs dizaineris vēlas, lai viņa idejas tiktu īstenotas ražojamās, funkcionālās precēs,“ ar iegūto pirmo vietu konkursā ir apmierināts dizaineris Arvīds Endziņš. „Kā jauniem dizaineriem, konkurss mums bija labs atspēriena punkts – iespēja dzirdēt dažādu jomu profesionāļu viedokļus, saņemt novērtējumu, kā arī motivējošu naudas balvu un turpmākas sadarbības iespējas,“ papildina darba līdzautors, dizaineris Jānis Bičkovskis.

“Dizains un emocijas 2011″ 02.06. – 03.07., Latvijas  Mākslas  akadēmija, Kalpaka bulvāris 13, Rīga. Atklāšana 2.jūnijā plkst 18.00. Izstāde, radošā darbnīca, diplomandu prezentācijas, labās prakses un sadarbības diena, peča kuča.

Latvijas Mākslas akadēmiju šogad absolvē 30 jauni dizaineri, kuri ar dizaina diplomdarbiem pauž savu attieksmi un emocijas. Jau piekto gadu DIZAINA DIPLOMANDU DIENĀS notiks Dizaina nodaļas bakalaura un maģistra diplomdarbu izstāde, radošā darbnīca, studentu prezentācijas, labās prakses un sadarbības diena, kā arī dizaina pedagogu tālākizglītības programmas pirmais izlaidums.
LMA Dizaina Diplomandu dienas 2011 ir iespēja iepazīties un sākt sadarbību jaunajiem Latvijas dizaineriem, radošiem uzņēmējiem un dizaina lietotājiem. Emocionāls dizains mūs var ietekmēt pozitīvi, likt justies labi, gūt iedvesmu, veselību, enerģiju un spēku. Dizains ir kļuvis par daļu no mūsu dzīvesveida un  dzīves kvalitātes.

EMOCIJAS ir lipīgas. Ikdienā emociju klātbūtne lielākoties izpaužas neuzkrītoši, veidojot daļu no mēmā savstarpējās saziņas procesa, kas noris ikreiz, kad mēs tiekamies ar dizaina objektiem un konceptiem.
DDD 2011 piedāvā veselīgu emociju apmaiņu un provocē radošu attieksmi mazu un lielu problēmu risināšanā, lai veidotu un pielietotu labu dizainu. Mēs ticam, ka dizains ir ne tikai skaista forma un funkcija lietotājam, bet tas ir arī domāšanas veids, kas sniedz iespēju uzņēmējam atklāt savas mērķauditorijas vajadzības, vēlmes un sapņus. Iekārojams dizains uzlabo Latvijas uzņēmumu konkurētspēju vietējā un starptautiskajā tirgū.

Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas diplomdarbos pārmaiņas turpinās – dizainers nav vairs tikai jaunu produktu radītājs. Blakus materiālajam dizainam stājas nemateriālais – pakalpojumi, stratēģijas, scenāriji. Palielinās dizainera atbildība, mēs piedalāmies ētiskos, sociālos, ilgtspējīgos un ar identitāti un emocijām saistītos procesos.

vairāl: www.designlv.lv

Jau 50. gadu pēc kārtas Milānā notiek Salone del Mobile messe jeb Milānas dizaina nedēļa. Tā ir lielākā mēbeļu, gaismas objektu, interjera objektu un dažādu citu lietu dizaina izstāde pasaulē. Šoreiz to apmeklēja arī Maija Līduma, un mēs palūdzām viņu padalīties ar saviem iespaidiem, par ko viņai liels paldies!

Dizaina nedēļa Milānā. 11.-17. aprīlis.
Teksts un attēli: Maija Līduma

Ļoti plaša, dažāda un interesanta – skan šabloniski, bet vienā vārdā aprakstīt visu dizaina gūzmu, ko iespējams apskatīt – ļoti grūti. Objekti, galerijas, “showroomi”, ekspozīcijas izvietotas pa visu Milānu ar koncentrācijas punktiem vecpilsētas Brēras pagalmos un galerijās, Zona Tortona (kas ietver  Tortona un Savona ielas, pēc  rakstura mazliet atgādina kaut ko pa vidu starp Rīgas spīķeriem un Sapņu fabrikas atmosfēru, mazliet industriāla, bet atšķaidīta ar maziem apzaļumotiem iekšpagalmiem), trienāles ēkā blakus Sempiones parkam un daudzās, daudzās citās vietās. Modes zīmolu veikali vakaros rīko jauno kolekciju prezentācijas. Daļa ir tikai preses pārstāvjiem ar ielūgumiem, bet, ja ir interese,  var atrast daudz dažādu vakara notikumu, kas ir laipni atvēlēti  katram nesteidzīgam dizaina baudītājam.

Daudz ekoproduktu un dabisku materiālu: filcs, vilna, lins, koks. Zaļā domāšana vēl joprojām ļoti aktuāla un modē, piem.,  Patrīcijas Urkiolas (Patricia Urquiola) Mangas rug paklāju un mēbeļu  kolekcija vai vācu masīvkoka mēbeles. Bet tikpat liela koķetērija ar plastmasu un silikonu. Klubkrēsli, kas tradicionāli iedomājami no dabiskās ādas vai auduma, atlieti plastmasā. Vai ierastie pītie vai adītie sīkumu grozi uzadīti no silikona diega. Plaukti plāni un viegli. Masīvas koka galdu virsmas, bet krāsainas un tievas galda kājas. Mēbeļu dizaini , kas atgādina it kā nejaušu “self made”.  LED diožu gaisma gan publiskos, gan privātos interjeros. Teikt, ka aktuāls ir kāds konkrēts virziens, būtu pārāk tendenciozi. Drīzāk problēma ir saprast, kādā vidē un atmosfērā katrs vēlas  uzturēties.

(Spiediet uz cipariem apakšā, lai apskatītu pārējās bildes.)

No 8. aprīļa  līdz 6. maijam Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā (RDMV) aplūkojama izstāde un prezentāciju cikls, kurā izrādās un ar prezentācijām uzstājas dažādi dizaineri, kas reiz beiguši šo skolu. Tai skaitā grafiskie dizaineri Liene Drāzniece, Mikus Vanags (kurš izstādē izstādījis fontus!) un virkne zināmu modes, produktu, tekstila un mēbeļu dizaineri. Turklāt vēl varat pagūt 13. aprīlī 12.30 uz Mika un Lienes prezentācijām, bet 15. aprīlī uz modes dizaineru Agneses Narņickas un Arta Štamgūta prezentācijām.

Izstāde atvērta darba dienās no 10.00 līdz 17.00 Kr. Valdemāra ielā 139 (no centra, ejot ar kājām, 20 min.), Skolas izstāžu zālē.
Ar šo izstādi tiek uzsākts izstāžu cikls – RDMV ABSOLVENTI. Pirmajā izstādē piedalās absolventi – dažādu jomu Latvijas dizaineri.

Izstādes ietvaros no 11. – 15. aprīlim notiks arī dalībnieku – dizaineru prezentācijas par savu radošo darbību, studijām Latvijā un citās pasaules augstskolās.

Modes dizainu pārstāv: Agnese Narņicka, Artis Štamgūts
Produktu dizaineri: Ieva Lauriņa, Helēna Nora Vītola, Zane Homka, Indra Merca
Tekstila dizainere: Zane Kokina, kuras dizainera talantu atzinuši tādi modes nami kā Prada un Paul Smith
Grafiskie dizaineri: Liene Drāzniece, Mikus Vanags, kurš ir viens no latviešu fontu radītājiem, ko arī izstādē var apskatīt.
Mēbeļu dizainere: Elīna Bušmane, kuras maģistra darbs – darba stacija COMBO – būs apskatāms Latvijā pirmo reizi.
Patīkams pārsteigums un jaunums Latvijas publikai būs arī Londonā dzīvojošās un strādājošās dizaineres Helēnas Noras Vītolas darbi.

Vairāk info: www.rdmv.lv.