Sestdien, 17. septembrī no plkst. 12.00 līdz 16.00 Rīgā pārgājienā no Lietuvas viesojas virkne dažādu dizaineru. Turklāt viņi ierodas ar saviem darbiem, kurus varēs apskatīt un arī iegādāties! Tas viss notiks Audēju ielā 15, Coffee-Inn kafejnīcas telpās. Tur redzēsiet dažādus dizaina objektus, rotas, apģērbus un aksesuārus.

Sākot no plkst. 12:00 darboties dizaina tirdziņš, kurā piedalīsies 11 individuāli autori un dizaina studijas, iepazīstinās ar autordarbiem un, visi kas sapņo nokļūt zilajos ekrānos, varēs piedalīties Facebureau organizētajā atlasē.

Parasti vairumu šo darbu var iegādāties tikai Viļņā, vai internetā. Pateicoties šim pārgājienam to tagad varēs izdarīt Rīgā! Bez tam satikt, aprunāties ar autoriem varētu būt tīri interesanti – espējams, ka tā var nejauši izveidoties kas interesants!

Dizaina pārgājienā piedalās:
1. LeMuse – apģērbi priekš mūzām. Silti un ērti, kā kokons, džemperi, pie jebkādām formām piegulošas kleitas.
2. SAKO BOOKS. Jurgas Sako rokdarbi, piezīmju un skiču grāmatiņas
3. ZLIPL – ziņu izplatīšana. Lietuvā jau esam izlaiduši otro žurnāla nummuru NEW WORK 2.
4. Urtė Karalaitė. Karaliskas rotaslietas no pārstrādāta audekla, kuru radīšanu iedvesmoja teātra kostīmu noslēpumi un ilūzijas. Spīdīgs papīrs kļūst par dārgakmeņiem, bet saplīsis audums – par maigāko zīdu.5.    Bike is Rave (Milli Illim) - Rotaslietas riteņbraucējiem.
6. Denis Kuchta Prezentēs jauno krekliņu kolekciju
7. OkiikO Duo – Oki [Laura] & Iko [Eivaras] Aksesuāri
8. Hairy Sock (Rūta Kiškytė) Hairy Sock ir Rūtas Kiškytes rotaslietu zīmols. Viņai ir bakalaura grāds scenogrāfijā un drīzumā pabeigs vizuālās komunikācijas maģistra studijas; ir srādājusi Parīzes modes namā “Bless”. Apvienodama šo pieredzi, viņa rada jaunas un maz vietas aizņemošas lietas, kas ir domātas nēsāšanai ikdienā.
9. Cofee-Inn mantas – iedvesmotiem radīt.
10. Vienasdu -  Radošais kultūr-kolektīvs.
11. Mantu viesnīca Te Jūs gaidīs visīstākie palaidņi -  lielie- un daudzacaine krāsainie Lomography foroaparāti; nepacietīgi drūzmēsies vēl krāsainākie, ūdensdrošie un tumsā spīdošie Too late pulksteņi un citas interesantas manas. Visām pieminētajām mantām – 25% atlaide.

Kā raksta savā blogā Agnese, tad šogad modinieku darbus klātienē var apskatīt un aptaustīt no 8.jūnija līdz 14. jūnijam LMA Lielajā aulā, taču modes skate šogad izpaliek. Tā vietā 14.jūnijā plkst. 19:00 tiek prezentēts pusotrstundīgs video/filma Palāta, kuras veidošanā piedalījies režisors Mārtiņš Grauds. Kaut kad vēlāk tas viss būs skatāms arī kādā no Rīgas kino teātriem. (Plakāts pilnā izmērā apskatāms šeit).

No 8. aprīļa  līdz 6. maijam Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā (RDMV) aplūkojama izstāde un prezentāciju cikls, kurā izrādās un ar prezentācijām uzstājas dažādi dizaineri, kas reiz beiguši šo skolu. Tai skaitā grafiskie dizaineri Liene Drāzniece, Mikus Vanags (kurš izstādē izstādījis fontus!) un virkne zināmu modes, produktu, tekstila un mēbeļu dizaineri. Turklāt vēl varat pagūt 13. aprīlī 12.30 uz Mika un Lienes prezentācijām, bet 15. aprīlī uz modes dizaineru Agneses Narņickas un Arta Štamgūta prezentācijām.

Izstāde atvērta darba dienās no 10.00 līdz 17.00 Kr. Valdemāra ielā 139 (no centra, ejot ar kājām, 20 min.), Skolas izstāžu zālē.
Ar šo izstādi tiek uzsākts izstāžu cikls – RDMV ABSOLVENTI. Pirmajā izstādē piedalās absolventi – dažādu jomu Latvijas dizaineri.

Izstādes ietvaros no 11. – 15. aprīlim notiks arī dalībnieku – dizaineru prezentācijas par savu radošo darbību, studijām Latvijā un citās pasaules augstskolās.

Modes dizainu pārstāv: Agnese Narņicka, Artis Štamgūts
Produktu dizaineri: Ieva Lauriņa, Helēna Nora Vītola, Zane Homka, Indra Merca
Tekstila dizainere: Zane Kokina, kuras dizainera talantu atzinuši tādi modes nami kā Prada un Paul Smith
Grafiskie dizaineri: Liene Drāzniece, Mikus Vanags, kurš ir viens no latviešu fontu radītājiem, ko arī izstādē var apskatīt.
Mēbeļu dizainere: Elīna Bušmane, kuras maģistra darbs – darba stacija COMBO – būs apskatāms Latvijā pirmo reizi.
Patīkams pārsteigums un jaunums Latvijas publikai būs arī Londonā dzīvojošās un strādājošās dizaineres Helēnas Noras Vītolas darbi.

Vairāk info: www.rdmv.lv.

Diana is a Latvian born designer currently living and working in Copenhagen. In 2010 she graduated from Design Academy Eindhoven (Man and Identity) and in the same year she was featured in www.vogue.it as a new talent. Of course we were curious how did she managed that, so there is the interview.

1. Please tell us about yourself?
Hello Designblog, my name is Diana Strele and I am a designer. Last year I graduated from Design Academy Eindhoven and right now I am living and working in Denmark – I work for a Danish company, Bestseller (www.bestseller.com) brand Pieces accessories (www.pieces.com), as a full time designer. Before I left my home country Latvia, I finished my studies in Janis Rozentals Art High School (www.jrrmv.lv), right after that, at age 18, I left to Denmark, to study for a year in Krabbesholm højskole (www.krabbesholm.dk). I was studying design, art and preparing my portfolio to apply to academies. After a year in Denmark I got into Design Academy Eindhoven in Holland where I spent 4 years and now returned back to Denmark.

2. What is good design for you?
Good design, that is a million $ question, well, I think there are many kinds of good design: aesthetic design, practical design, smart design etc. and as long as it does something good, it’s good design.

3. How did you get in Vogue and what does it means to be there?
When I was working on my graduation project “Shielded“, me and the photographer Åsmund Sollihøgda (www.asmundsollihogda.se) decided to send out the pictures to different magazines to see if any of them would like to publish them, and then, a few months later, I got an email from Vogue.it saying that they have chosen me as the new talent and the best project of the week, it felt fantastic!

4. What are you doing while not designing?
While not designing I am going to Danish language courses and watching Mad Men.

5. Do you have any plans for the future? Let’s say 5 years from now?
Hmm, 5 years from now, well, hopefully I will still have my job, because I really enjoy it and it feels like never ending development, so I plan to stay and work as a designer as long as I can.

6. Please name 3 Baltic designers whose work you like.
Mareunrols and Mara Skujniece I think are very strong designers.

7. What did you study in Eindhoven and to whom would you recommend that school?
In Design Academy Eindhoven I was studying in the department Man and Identity. I would recommend this school for people that are ready to dedicate a lot of time to their studies, are open minded and can handle criticism.

8. Any plans about Latvia?
Not that I have any plans, but you never know what could happen. I didn’t know at all that I was going to be in Holland for 4 years until 4 months before I went there, and the same with moving to Denmark.

9. Why did you decide to study abroad?
Well, that was almost 6 years ago, when I left home, I think I just didn’t want to go to the Art Academy [Art Academy of Latvia], I knew I didn’t want to be an artist, but more a designer, so I decided to join my friend Germans Ermics to go to Denmark for a year and figure out what exactly I wanted to do. Also I felt like being somewhere new.

10. 3 things you really like and would recommend to other designers?
Everything, designers should be open to everything – art, fashion, history, nature, technology, food, etc. Be open to all the information, you never know where you might find the best inspiration. Everything can show you something new which can help in the design process afterwards.

Main image: Diana Strele at 17:17.

More at www.dianastrele.com

Latvijas zīmols ‘QooQoo’ rīko konkursu, kur tieši tu vari parādīt savu talantu! Realizē savu ideju – zīmē, fotografē, izšuj, izgriez – visu, kas vien ienāk prātā par tēmu ZIEMA. Kāpēc? Jo tas ir skaists laiks, kad sapņot un pārvērst sapņus īstenībā caur modi. Nofotografē savu darbu un foto sūti uz konkurss@qooqoo.lv  līdz 17. janvārim un iespējams tieši tu kļūsi par QooQoo līdzautoru. Lai iegūtu sīkāku informāciju par QooQoo, ienāc mūsu interneta vietnē www.qooqoo.lv/lv

Par pašmāju biznesa veiksmes stāstiem mēs visu ļoti labi zinām, atbalstām un pa retam pat nopērkam. Bet kā ir ar tiem, kas savu pasaku uzbūvējuši citur? Viena šāda latviešu leģenda ir iemiesojusies Trousers London vīriešu džinsu leiblā un šobrīd gatavojas iekarot pasauli. Un viņiem ir ko teikt, no viņiem ir ko ņemt un, kas pats galvenais, viņiem ir ko dot!

Man par Trousers London gribējās uzrakstīt jau sen, bet viņi ieteica nogaidīt līdz rudenim, jo tad drīkstēs stāstīt lielos jaunumus. Un tad nesen es ieraudzīju vienu no viņiem kādā Rīgas ballītē – staltu, pašpārliecinātu, ar baltu krādziņu un fotogrāfu ieskautu. Man palaimējās, viņš man pienāca klāt, un mēs sarunājām satikties. Man palaimējās vēl vairāk, un viņš pēcāk arī atcerējās ballītē norunāto… Kasparu Upmani es notvēru pāris dienu Latvijas vizītes izskaņā – tieši pirms došanās uz lidostu. Pierunājusi viņu vēl pēdējo reizi ļauties latviešu pavāra valdzinājumam, mēģināju viņu savaldzināt pati. Neizdevās. Tagad viņš ir jau prom pie savām biksēm un grandiozajiem nākotnes plāniem, mums atstājot vien pārdomu vērtu stāstu.

Tas viss sākās pirms trim gadiem Londonā, kad Mareks Kaminskis, Arturs Naumovs un Kaspars Upmanis kādā ballītē satika britu meiteni Endželu Tenu. Visiem kā vienam bija skaidrs, ka kaut kas ir jādara un ballītes kulminācijā tika izlemts – jāšuj bikses. “Nevarējām atrast tādas, kādas mums pašiem patīk, un Latvijām bijām pieraduši pasūtīt pie dizaineriem!” Nevienam no viņiem nebija nekādas izglītības modes jomā. “Tas bija traki nepareizi – bez jebkādas iepriekšējas pieredzes pēkšņi mesties šajā biznesā. Pirmais gads pagāja taustoties un saprotot, kā vispār kaut ko izdarīt un dabūt gatavu. Mums nebija nekādu kontaktu, ne paziņu, kas kaut ko varētu pamācīt. Gada laikā sapratām kā tas viss griežās un kā ar to varētu nopelnīt naudu.” No naivās idejas par bikšu šūšanu kā hobiju komanda drīz atteicās, jo, lai to visu īstenotu, bija vajadzīgi ieguldījumi un smags darbs. Pieteicās pirmie veikali ar vēlmi bikses tirgot, kas savukārt prasīja ieguldījumus ražošanā. Tas arī bija pagrieziena punkts, kas lika to uzlūkot kā biznesu. Līdz pat pirmajām atsauksmēm presē, komandai nebija galējas pārliecība, reizi pa reizie uzmācās izmisums un vēlme atmest visam ar roku. “Bet tad, kad ieraudzījām preses publikācijas un cilvēku labās atsauksmes, tad sapratām, ka nav atkāpšanās ceļa. Tas ļoti motivēja!”

Jau no laika gala Trousers London apakšā guļ stingra stratēģija. Puišu bikses izvēlēts šūt, jo licies, ka šajā lauciņā ir mazāka konkurence. Londonas vārds ielikts nosaukumā, jo tā ir viena no modes mekām. Ražots Itālijā, jo “made in italy” ir svarīgs kvalitātes zīmogs. Organiskā džinsa audums ieviests, jo tā bija plaukstoša modes un ne tikai modes tendence, kā arī nopietna pievienotā vērtība pat ne zaļi domājoša cilvēka acīs. Tā pat arī katrai biksei ir savs kārtas numurs, kas tās valkātājam atgādina par to unikalitāti. Daudz mazu sīkumiņu un krikumiņu, kas sasummējušies lielā plusā. Tas, ka leibls vēl ir salīdzinoši jauns un zināms tikai saujiņai modes patērētāju, nosaka limitēto bikšu tirāžu. “Tāds dabiski radies fenomens – limitētā tirāža biksēm piešķir papildus vērtību, jo tu zini, ka tādas pasaulē ir tikai 250. Tomēr tas nav mūsu uzstādījums, un mēs labprāt ražotu vairāk.” Šķiet, ka modes Dievs (par dzimumu varam strīdēties) viņus ir sadzirdējis un piespēlējis lielo iespēju – savai pirmajai vīriešu kolekcijai džinsu modeli izstrādāt palūdzis šobrīd par finansiāli veiksmīgāko britu modes mākslinieku uzskatītais Metjū Viljamsons.

Tas viņam izdevies raženi strādājot – ar iekāres vērtiem tērpiem piepildījis savus veikalus Londonā, Ņujorkā, Kuveitā un Dubajā, Metjū paspējis piepildīt arī H&M veikalu plauktus. “Iepazināmies, apmainījāmies kontaktiem un reizi pa reizei aizsūtījām viņam mūsu jaunos modeļus. Tā jau kādus divus gadus viņš mūs atbalsta aktīvi valkājot Trousers London dažādos modes pasākumos, fotografējoties žurnāliem un pat savu skašu noslēguma ballītēs. Un tad, pirms kādiem 6 mēnešiem viņš atsūtīja pavisam parastu e-pastu ar tekstu: “Čau, vai jūs negribat uztaisīt vienu bikšu modeli priekš manas topošās kolekcijas?” Protams, ka mēs gribam!” Tieši šobrīd itāļu rūķi rūpnīcā šūdina bikses, lai jau janvārī tās parādītos Metjū Viljamsona kolekcijā. Lielas cerības tiek liktas uz dizainera sabiedriko attiecību plānojiem pasākumiem. “Trousers London for Matthew Williamson! Tā mums ir ļoti liela izdevība kļūt zināmiem!” Metjū nav vienīgais modes svēto vārds, kas iesaistīts Trousers London veiksmes stāstā. Liela daļu nopelnu pienākas arī piegriežņu veidotājai, kas paralēli strādājusi pie Vivjenas Vestvudas un šobrīd palīdz arī Viktorijai Bekhemai. “Labu piegriežņu veidotāju atrast ir ļoti, ļoti grūti. Bikšu modeli uzzīmēt var kaut vienā vakarā, bet pēc tam nāk lielais darbs to visu izveidot nēsājamu un skatāmu uz augumu.”

Par latviešu modes māksliniekiem Kaspars runā nelabprāt, jo visi ir draugi un visiem viņš novēl izdošanos. “Manuprāt Mākslas akadēmijas lielākā kļūda ir tā, ka tur nemāca kā saražoto pārdot. Tu vari būt izcils dizainers, bet dienas beigās ir arī kaut kas jāēd!” Kaut arī patriotismu Kasparā nejūt, un viņš pats sevi jau sauc par londonieti, savu dzīves skolā iegūto pieredzi viņš nežēlo un palīdz arī kādam sev simpātiskam latviešu brendam. Modes nedēļas ietvaros atvērtajā veikaliņā pircējiem dotas Madara kosmētikas dāvanas un kopā ar biksēm nesen sāktas tirgot Londonā dzīvojošas latvietviešu juvelieres Ivonnas Popļanskas ķēdītes un rokassprādzes. Četru cilvēku komandā nesen sadalīti arī pienākumi un darbā pieņemta asistente, jo visi-dara-visu neesot īsti strādājis. Artūrs atbild par ražošanu un pāris reizes gadā brauc uz Itālijas rūpnīcu. Mareks pieslēdzas kreatīvajiem procesiem un Endžela vada sabiedriskās attiecības. Kaspara neizmērāmais darbības lauks ir internets – interneta veikals, atgādinājuma meili jau esošajiem klientiem un jaunu klientu medīšana caur sociālajiem portāliem.”Twitter mūsu gadījumā ne visai labi strādā, Facebook izmantojam, lai par sevi atgādinātu jau esošajiem klientiem, draugiem un paziņām. Savukārt pavisam jauna niša, kam ir neaptverams spēks ir blogi. Mēs nedēļu bijām Thecoolhunter bloga pirmajā lapā, kas Trousers London mājas lapai vien nodrošināja ap 1000 apmeklētājiem dienā. Auga pārdošana un cēlās atpazīstamība. Sen vairs neatmaksājas reklāma uz Vogue otrā vāka, jo tagad to pašu var panākt pāris modes blogeri ar savu ikdienišķo ierakstu. Un viņi raksta, jo dizaineri maksā!”

Manus mēģinājumus latviešu gaumi savilkt ar japāņu garšas sajūtu Kaspars mazliet piebremzē, atzīstot, ka japāņiem patīk viss, kas nāk no Rietumiem. Tāpēc arī nosaukumā Trousers London un “made in italy”, jo tas patiešām strādājot. “Japāna ir mūsu lielākais pasūtītājs ar plašāko klientu loku! Ir diezgan daudzi Eiropas dizaineri, kuri popolārāki ir tieši Japānā, nekā savās mājās.”

Pēc trim Londonā pavadītiem gadiem nākusi apjausma, ka patiesībā arī tur tas modes pūlis nav tik liels. “Aizejot uz kādu modes pasākumu vai ballīti, nāk apjausma, ka tu pusi no tiem cilvēkiem pazīsti vai esi saticis jau iepriekšējā saviesīgajā sanākšanā.”  Jau tagad ir sasniegts tāds atpazīstamības līmenis, ka potenciālie izpaltītāji ir sākuši uzrasties paši. “Lai gan atplestām rokām neviens vēl nesagaida, vismaz vairs nav jālūdzās, lai mūs pārdod. Tagad paši sāk nāk ar saviem piedāvājumiem un savām vīzijām.” Trousers London mērķis ir izplatītājs katrā valstīt, kā tas ir lielās kompānijās, jo cilvēks klātienē spēj daudz vairāk nekā no attāluma. Puiši, meitene, lai jums izdodas!

Autore: Līva Oliņa
Raksts pārpublicēts no livijswonders.blogspot.com
Foto: Krists Spruksts un publicāte

Estonian Fashion Bible 2010 ir jauna grāmata, kas modes dizainu Igaunijā pozicionē kā radošuma eksportpreci un valsts ekonomiskās kapacitātes rādītāju.
Grāmatā apkopotas 29 igauņu modes fotogrāfu darbs, dizaina koncepti un kontakti, sniedzot visaptverošu pārskatu par 47 labākajiem Igaunijas modes dizaineriem un modes zīmoliem. Grāmata nopērkama www.lukabuka.lv (Cena – Ls 9).