Anete Melece, ilustrācija+animācija, MA
Hochschule Luzern, Šveice

1. Studiju laiks?
2010 (septembris) – 2012 (februāris)

2. Ko Hochschule Luzern tu mācies un ko vēl tur var apgūt?
Mācos animāciju nodaļā Animage (vārdu “animation” un “image” apvienojums) maģistrantūrā. Šai programmai ir vairāki virzieni – animācija, ilustrācija un kustīgais informācijas dizains. Otra maģistra studiju programma piedāvā apgūt produktu dizainu un dizaina menedžmentu.
Bakalaura programmas: grafiskais dizains, ilustrācija, animācija, video māksla, tekstila dizains u.c.
Izsmeļošāku informāciju par maģistrantūru atradīsiet: www.master-design-luzern.ch
Par visu pārējo: www.hslu.ch

3. Kādēļ izvēlējies tieši šo skolu?
Es jau kādu laiku dzīvoju Šveicē un reiz jau pabiju šajā skolā apmaiņas programmas ietvaros. Toreiz mācījos ilustrācijas nodaļā, kur man patika gan mācību process, gan pasniedzēji. Mācību priekšmeti netiek apgūti paralēli visa gada garumā, bet katram atvēlētas kādas 2 – 3 nedēļas laika. Tādejādi uzmanība vienlaikus tiek veltīta tikai vienam projektam, darbs ir ļoti intensīvs un nekāda slinkošana un “gumijas stiepšana”  nav iespējama. Kopumā šī pieredze ļoti pozitīvi ietekmēja manu radošo darbību. Kad uzzināju, ka ir izveidota arī maģistrantūra, izlēmu tur studēt.

4. Trīs lietas, par ko skolā esi sajūsmā?
- Pasniedzēji, kas paši ir profesionāli ilustrātori un animātori un velta mums diezgan daudz sava dārgā laika.
- Regulārās pārrunas un diskusijas, kas bieži veidotas tā, ka domu apmaiņa notiek ne tikai starp pasniedzējiem un studentiem, bet arī studentu starpā. Diskusijas bieži ir mazās grupās un visi izsakās par visu darbiem.
- Kafejnīca

5. Trīs lietas, ko, tavuprāt, vajadzētu tur uzlabot?
Proporcija starp teoriju un praktisko darbošanos. Mācības ilgst tikai 3 semestrus no kuriem 2 tiek veltīti teorijai un tikai viens prakstiskā darba veikšanai. Animācijai tas ir stipri par maz. Teorētiskie priekšmeti notiek kopā ar produktu dizaineriem un ne vienmēr man ir skaidrs, kāpēc mums tas vispār būtu jāzin, jo daļa piekšmetu ir vairāk piemēroti viņiem. Protams, nevienas zināšanas nevar būt liekas, tomēr ierobežotā laika dēļ es vēlētos koncetrētāk apgūt teoriju, kurai ir kāds sakars ar manu praktisko darbību.
Šo problēmu varētu risināt, ja studentiem būtu iespēja pašiem “komplektēt” apgūstamo vielu. Vairāk izvēles priekšmeti. Programma pastāv vien trešo gadu un katru gadu tā tiek uzlabota (ņemot vērā iepriekšējo gadu studentu ieteikumus un sūdzības), tāpēc iesaku tur mācīties pēc pāris gadiem. Šobrīd vēl notiek eksperimentēšana.

6. Kuru skolu ieteiktu citiem dizaineriem?
Grafiskajiem un funkcionālajiem dizaineriem laba esot ECAL Lozannā. Šveices jauno dizaineru izstādēs viņu darbi parasti ir pārstāvēti kuplā skaitā.

7. Kādā valodā notiek mācības?
vācu

8. Kāda ir mācību maksa?
800 CHF (438 LVL) semestrī.

9. Kas nepieciešams, lai iestātos?
Vispirms ir jāsūta savs pieteikums ar pārliecinošu motivācijas vēstuli un neatvairāmu darbu portfolio. Tad, ja pirmā kārta pārvarēta, tiec uzaicināts uz nopratināšanu, kurā uzdod āķīgus jautājumus (piemēram, ko tu tagad domā?) un pārbauda, kā tu spēj analizēt tekstu.

Kristīna Popila, (FdA) Design for Graphic Communication kurss
London College of Communication

1. Studiju laiks?
2 gadi ar iespēju 3. turpināt bakalaurā. Pašreiz esmu 2. gadā un plānoju turpināt 3. gadu BA Graphic and Media Design, Typo/Graphics kursā.

2. Ko London College of Communication tu mācies un ko vēl tur var apgūt?
LCC studēju vizuālo komunikāciju. Tā ir 2 gadu programma Foundation Arts Degree (FdA).

3. Kādēļ izvēlējies tieši šo skolu?
2 gadu programma, pēc kuras jau tiec pie Foudation Arts Degree, taču vari turpināt 3. gadu un iegūt BA, paliekot turpat vai turpinot kur citur. Fokuss uz industriju un lieliskā individuālā pieeja katram studentam no pasniedzēju puses. Iepazīstoties ar kursu Open Days, man šaubu nebija.

4. Trīs lietas, par ko skolā esi sajūsmā?
- Īpašs fokuss uz industriju (atšķirībā no citiem grafiskā dizaina bakalaura kursiem) un visdažādākie projekti, no kuriem daudzi sadarbībā ar reāliem klientiem un industrijas partneriem.
- Plašas tehniskās iespējas – koledžā ir liela burtuspiede, drukas darbnīca, fotostudija un daudz citu iespēju.
- Fantastiska atsaucība no pasniedzēju puses, vienmēr iespēja sazināties un apspriest projektus, pie kuriem strādā vai jebko citu, ja nepeiciešams padoms.

5. Trīs lietas, ko, tavuprāt, vajadzētu tur uzlabot?
- Ilgāki darbnīcu darba laiki.
- Vairāk vēsturisko teoriju (kaut gan nedaudz tiek mācīts Visual Cultural Theory lekcijās).
- Studentu skaits kursā šķiet par lielu, 1. gadā 100 studenti, bet arī tam ir savi plusi!

6. Kuru skolu ieteiktu citiem dizaineriem?
Savējo! Bet ja nopietni, tad iesaku sākumā iepazīties ar dažādu kursu programmām, kartīgi izpētīt, ko piedāvā visas koledžas, ko iekļauj University of Arts London. Katram kursam savas priekšrocības. Jāskatās, kas tuvāks un interesē. Iesaku apmeklēt Open Days, tas man personīgi palīdzēja izvēlēties īsto.

7. Kādā valodā notiek mācības?
Angļu.

8. Kāda ir mācību maksa?
Līdz šim Eiropas Savienības studentiem bija £3290, taču līdz ar nākamo mācību gadu jaunajiem studentiem mācību maksa ir lielāka. Precīzāk var noskaidrot mājaslapā. Pluss  ir iespēja mācīties uz kredīta ar diezgan labiem nosacījumiem, kā arī konkrētos gadījumos saņemt stipendiju.

9. Kas nepieciešams, lai iestātos?
Portfolio, kas atspoguļo tavu domāšanas procesu, eksperimentēšanu dažādos virzienos un medijos. Augsti vērtētas tiek skiču grāmatas jeb sketchbooks.

Kārlis Krecers, grafiskais dizains
Gerrit Rietveld Academie

1. Studiju laiks?
Sāku 2010., beigšu 2012.

2. Ko Rietveld Academie tu mācies un ko vēl tur var apgūt? Kā noprotams, tad iepriekš biji Hāgā, varbūt vari pateikt, kas tur nepatika?
Esmu grafiskā dizaina nodaļā. Rietveld Academie piedāvā divus bakalaurus, design & fine arts, zem tiem tad attiecīgi sadalās graphic design, photography, fine arts, fashion utt. Bakalaurs ir 4 gadi, pirmais ir “basic/foundation” gads, kura laikā tad ir iespēja atrast savu vietu, bet to visu var izlasīt šeit: www.gerritrietveldacademie.nl/en/about

Jā, uz Rietveld Academie pārgāju no KABK (www.kabk.nl). Skolas noteikti atšķiras, un par to varētu stāstīt daudz un gari, bet īsumā tā ir studentu un pasniedzēju attieksme.

3. Kādēļ izvēlējies tieši šo skolu?
Ieteica, sakrita dažādi apstākļi, kas pārauga iekšējā vajadzībā, tā teikt.

4. Trīs lietas, par ko skolā esi sajūsmā?
Jauni, skaisti un dikti attapīgi studenti. Pasniedzēji neatpaliek.

5. Trīs lietas, ko, tavuprāt, vajadzētu tur uzlabot?
Kaut kas ar sviestmaižu cenām, darba laikiem vai ko tml.

6. Kuru skolu ieteiktu citiem dizaineriem?
Lai arī dzirdējis un lasījis esmu daudz, runāt ar kaut kādu atbildību varu tikai par KABK un Rietveld Academie. KABK ir ļoti labi burtu pasniedzēji, priekšmets “Lettering” ir no pirmā kursa, sākas ar kaligrāfiju u.tml., ja ir tāda interese, tad noteikti tā ir laba vieta, kur būt. Bet visādi citādi šī skola un vide noteikti neliks izdomāt sevi no jauna, un galu galā viss ir diezgan garlaicīgi, bet varbūt tas viss “profesionālās” attīstības vārdā.

Rietveld māca kritiski skatīties uz to, ko tu dari un kāpēc tu to dari, un, lai arī cik tas vāji neizklausītos, – atrast sevi, savu vietu un pieeju visā šajā putrā. Katram sava skola, bet varu teikt, ka Rietveld’ā esmu laimīgs.

7. Kādā valodā notiek mācības?
Angļu.

8. Kāda ir mācību maksa?
1700 €.

9. Kas nepieciešams, lai iestātos?
Lai iestātos, nepieciešama vidusskolas izglītība, saprātīga angļu valoda un labi darbi, bet te par visu sīkāk: www.gerritrietveldacademie.nl/en/admission-international-students

Tyler School of Art (US)
Solvita Marriott, grafiskais dizains, www.solvitamarriott.com

1. Laiks, kurā studēji?
Septembris, 2004 – maijs, 2007.

2. Ko  tieši tur mācījies un ko vēl Tyler School of Art iespējams apgūt?
BFA Graphic and Interactive Design.
Vēl var apgūt:
- BFA: Fibers & Material Studies, Glass, Metals/Jewelry/CAD-CAM, Painting, Pfotography, Printmaking, Sculpture;
-  BA/BS: Architecture, Architectural Preservation, Facilities Management, Art Education, Visual Studies, Art History;
- MA: Architecture, Art History;
- MED: Master in Education;
- MFA: Ceramics, Fiber, Glass, Graphisc and Interactive Design, Metals/Jewelry/CAD-CAM, Painting, Pfotography, Printmaking, Sculpture.

3. Kādēļ izvēlējies tieši šo skolu?
Mana izvēle bija ierobežota skolas atrašanās vietas ziņā. Tyler School of Art ir labākā skola Pensilvānijas štatā, kurā var mācīties dizainu. Zināju vairākus labus dizainerus, kuri bija beiguši šo skolu. Arī pasniedzēji no manas iepriekšējās skolas ieteica iet uz Tyler.

4. Trīs lietas, par ko skolā esi sajūsmā?
- Praktizējoši pasniedzēji ar milzīgu darba pieredzi, kuri ir patiesi ieinteresēti studentu izaugsmē.
- Fantastisks atbalsts no pasniedzējiem, kursa biedriem un MFA studentiem.
- Art Foundation Program un citas izvēles nodarbības, kas nav tieši saistītas ar grafikas dizainu.

5. Trīs lietas, ko, tavuprāt, vajadzētu tur uzlabot?
- Lielāku nodarbību izvēli (grafikas dizainā).
- Plašāka profila projektu izstrādi sadarbībā ar citām nozarēm, ne tikai grafisko dizainu.
- Vairāk viesu lekciju/darbnīcu.

6. Kuru skolu (vienu vai vairākas) ieteiktu citiem?
Noteikti iesaku Tyler School of Art, kā arī School of Visual Arts (Ņujorka, NY) un Portfolio Center (Atlanta, GA).

7. Kādā valodā notiek mācības?
Angļu valodā.

8. Kāda ir mācību maksa?
BFA:
Pensilvānijas štata iedzīvotājiem – $15,400 gadā.
Citiem ASV iedzīvotājiem – $26,800 gadā.
Īsti nezinu, kā ir ar starptautiskajiem studentiem.

9. Kas nepieciešams, lai iestātos?
Lai iestātos Tyler School of Art, potenciālajiem studentiem jāiesniedz:
Iepriekšējās skolas dokumenti. Manā gadījumā tā bija Latvijas Universitāte un Harrisburg Community College, no kurām man ieskaitīja vairākus tur apgūtos mācību priekšmetus. Kā rezultātā Tyler School of Art mācījos tikai trīs gadus. Tyler School of Art šajā ziņā ir diezgan prasīga. Noteiktas Art Foundation klases netiek ieskaitītas, lai arī tās jau ir apgūtas citā mācību iestādē. Galvenokārt ieskaita akadēmiskos priekšmetus. Ir jābūt noteiktam GPA, kas mainās katru gadu.
Divas rekomendācijas vēstules.
Neliels apraksts ar mērķi, nākotnes plāniem un iemeslu, kāpēc vēlies mācīties šajā skolā.
Ar zīmuli vai ogli zīmēts pašportrets.
Porfolio ar vismaz 20 darbiem – zīmējumi (noteikta prasība), dizaina darbi, fotogrāfija, skices…

Ja esi nolēmis kļūt par dizaineri, tad procesu var paātrināt, apgūstot dizainu kādā skolā. Latvijas piedāvājums ir ļoti ierobežots (īpaši grafiskajā vai interaktīvajā dizainā), bet ārvalstu skolas nav nemaz tik viegli atrodamas, jo jāzina jau, kur un ko meklēt. Turklāt pēc skolas weba ir diezgan grūti saprast, kā tur īsti ir.
Tādēļ izveidojam sadaļu SKOLAS (kas atrodama augšā zem designblog logotipa), kur būs nelieli apraksti par skolām, kurās var studēt dizainu, no cilvēkiem, kas tur studē vai studējuši iepriekš. Pārsvarā informēsim par tuvējām Eiropas skolām un noteikti ne tikai par grafisko dizainu. Iesākam ar Kristu Dārziņu (www.krists.com) un skolu Birmingham Institute Of Art & Design, kas atrodas UK (paldies Kristam un pārējiem, kas labprāt dalās ar savu pieredzi!).

Ik pa laikam kāds paziņa jautā kas īsti ir internšips, ko tur dara, kā tādā var nokļūt un tamlīdzīgi. Pastāstīsim, kas mums par to zināms. Viss ir ļoti vienkārši, jo internšips (angl. internship) latviešu valodā tiek saukts par praksi, kas daudziem studentiem ir obligāta. Parasti šajā brīdī cilvēki sāk šķobīties un to var saprast, jo Latvijā PRAKSE saistās ar nestilīgajem tehnikumiem un dīvainām skolām (prakses obligātas laikam ir profesionālajām, ne akadēmiskajām mācību iestādēm). Daudzi pat šo obligāto laiku mēģinā kaut kā apšmaukt, strādājot pie radiem vai draugiem. Tomēr ārvalstīs tā ir itin normāla darbība — praksē dodas gan studenti, gan tie, kas jau sen skolu ir beiguši, jo tā ir lieliska iespēja apgūt jaunas iemaņas. Tā par visu pēc kārtas.

Kas tad ir inernšips?

Process, kurā jūs ejat strādāt pie uzņēmuma vai cita veida darbinieka (piemēram fotogrāfa, ilustratora un taml.) pretī bieži vien saņemot tikai zināšanas un pieredzi. Parasti tas ilgst 3-6 mēneši, bet var gadīties visādi — kā sarunā.

Kam prakse ir izdevīga?

Internšips ir izdevīgs gan tam, kurš grib mācīties, gan tam, pie kura mācās. Kā tā? Viens iegūst jaunas zināšanas, bet otrs iegūst liekas darba rokas, par kurām bieži vien var arī nemaksāt. Lielāku uzņēmumu gadījumā mēdz būt arī vairāki interni, kas dod veselu virkni ar liekām darba rokām. Tomēr te ir arī problēma, jo zaudējumi no nemākulīga interna ir lielāki kā ieguvumi, tādēļ parasti piesakoties jāsūta savs portfolio, kuru izskata un, ja paveicās, tad uzaicina uz interviju (lai noteiktu, vai jums saskan vai ne).

Kur pieteikties?

Prātīgi ir atrast vislabākos uzņēmumus vai cilvēkus savā sfērā un pieteikties pie viņiem. Protams, jo lielāku zvaigzni izvēlēsieties, jo būs lielāka konkurence. Attiecīgi jo spēcīgāks ir portfolio, jo lielākas izredzes. Super-kantoriem parasti rindas ir no pusgada līdz gadam jau uz priekšu, bet Latvijā parasti vispār rindu nav.

Latvija vai ārzemes?

Ja jau pieminam Latviju, tad jāņem vērā, ka pie mums nav izteiktas prakses tradīcijas (vimaz dizaina jomā noteikti), tādēļ var gadīties, ka arī pats uzņēmums nezina, ko jums dot darīt. Tomēr, lai ietu praksē nav nepieciešama darba atļauja, kas nozīmē, ka var doties jebkur Eiropā vai ASV, vai citur. Viennozīmīgi, ka ārvalstu super-kantorī tikt varētu būt grūtāk, taču arī viņu pieredze un zināšanas, bieži vien ir augstākā līmenī.

Kurš var pieteikties?

Pieteikties praksē var jebkurš. Lai arī oriģināli tas tiek saistīts ar skolām, reālajā dzīvē praksēs ir visdažādākie cilvēki. Uzņēmumiem parasti neinteresē papīri vai konkrēts vecums — interesē tavas spējas. Protams, ja esi patiešām jau gados, tad tas var radīt jautājumus, tomēr 20-35 ir optimāls vecums (jaunākiem parasti nav zināšanu un viņi vēl ir vidusskolā, bet vecākiem tomēr vajadzētu pašiem kaut ko lēnām sākt sasniegt).

Kas praksē jādara?

Viss ir atkarīgs no konkrētā gadījuma. Var gadīties, ka ir jāmaketē, jāiet uz veikalu vai jādomā jaunas idejas. Visādi. Tomēr, ja nu galīgi jūs apbižo, tad vienmēr var doties prom. Parasti jau par visu var vienoties un jo vairāk paši uzprasīsieties, jo vairāk uzzināsiet.

Nauda?

Prakses ir dažādas — gan apmaksātas, gan neapmaksātas. Piemēram Nīderlandē praktikantiem ir jāmaksā algā kaut kāda minimāla summa (~250 eiro). Reāli tas viss ir runājams. Daži labprāt maksā un vairāk kā vajadzētu, bet citi uzreiz pasaka, ka viņi nemaksās (parasti to pasaka pirms esi sācis). Klāt var pieskaitīt dzīvošanas izmaksas un pārējo. Nedaudz parēķinot var secināt, ka noderīgi ir iekrājumi vai arī paralēli jāstrādā, tādēļ valstīs, kur ir dārgi dzīvot, ir vēl dārgāk praktizēties (piemēram UK). Taču pastāv iespējas tikt pie dažāda finansējuma no valsts vai, piemēram, Erasmus, ko daudzi izmanto nevis apmaiņas studijām, bet praksei.

Kāds tad ir tas ieguvums?

Lai arī sākumā var likties, ka daudz izdevīgāk ir mesties iekšā darbā tepat Latvijā un vienkārši pelnīt, sak, gan jau samācīsies, var teikt, ka tā īsti nav. 3 mēneši svešumā un jēdzīgā kantorī var patiešām izmainīt vairāk kā 4 gadi lokālā Akadēmijā vai kādā kantorī. Turklāt pēc prakses parasti ir ne tikai pieredze, jauni kontakti, bet arī reāli darbi, ko likt portfolio, ar kuru atkal var meklēt labāku prakses vietu vai arī labāk apmaksātu darbu. Arī Latvijā un Baltijā ir daudzi dizaineri, no kuriem ir vērts ko mācīties, ja nu galīgi negribās nekur braukt. Turklāt prakšu daudzumam nav ierobežojuma — daudzi ir gājuši pat trīs praksēs no vietas. Tā kā izmantojiet, interesējaties un tā.

Ja ir jautājumi, meklē praksi vai labprāt kādu praksē uzņemtu — rakstiet!

Atvērto semināru cikls ‘Biomāksla – starp estētku un dzīvo’ Latvijas Mākslas akadēmijā (Kalpaka bulv. 13) 22.janv. – 9.febr. 2010. plkst. 18:00 16.auditorijā.
Biomāksla ir tāds mākslas veids, kura medijs ir biotehnoloģijas un interešu objekts – tas, kas ierasti tiek dēvēts par ‘dzīvo dabu’. Ielaužoties ģenētiskajā kodā, manipulējot ar dzīvo būtņu miesu, šūnām, šķidrumiem, apkārtējo vidi un iedarbojoties vēl virknē citu veidu tiek radīti (mākslas) darbi un procesi ne tikai ar estētisku vērtību, bet arī ar kritisku potenciālu – tie liek izjautāt priekšstatus par tādām fundamentālām tēmām, kā: Kas ir dzīvais, kas ir cilvēks un kādas ir tā attiecības ar citām dzīvības formām; kā šie nojēgumi ir mainījušies laika gaitā? Institūciju vara un legālo prakšu robežas, ētikas nostādnes attiecībā uz biomākslas aktualizēto problēmu loku. Līdz pat jautājumiem par mākslas statusu, formas un satura kategorijām, estētikas un ētikas attiecībām biotehnoloģiju mākslas praksē.
Lai gūtu izsmeļošāku priekšstatu par to, kas ir biomāksla, kādas problēmas tā uzrāda un kādi ir iespējami risinājumi, aicinām apmeklēt atvērto semināru ciklu “Biomāksa – starp estētiku un dzīvo”. Seminārs ir paredzēts brīvā sarunas formā ar pieaicināto speciālistu* komentāriem, klausītāju iesaistīšanos diskusijā, kolektīvu tekstu analīzi u.tml..

Semināru cikla sākums 22. janvārī pl. 18:00 Latvijas Mākslas akadēmijā, 16. auditorijā (1.stāvs), tikšanās divas reizes nedēļā – otrdienās un piektdienās. Noslēgums 9. februārī.

Plānotās tēmas:
22. janv. Ievads semināru ciklā + Hipokrāts.
26. janv. Aristotelis; par dzīvo.
29. janv. Mehānisms vs Vitālisms.
02. febr. Bioētika.
05. febr. (Bio) Māksla + ētika.
09. febr. Biopolitika.

Seminārs noderīgs tiem, kam māksla (dizains), bioloģija un filozofija ir prioritāras interešu sfēras, kā arī ļaudīm, kuriem vienkārši interesē paplašināt savas zināšanas par tik tuvām un ierastām tēmām, kā paša ķermenis, dzīvība un tā iesaistītība plašākā ideju un kultūras prakšu tīklojumā. Iepriekšēja sagatavotība kādā no tēmām nav nepieciešama. Vēlamas angļu valodas zināšanas.

Interesentiem lūgums iepriekš pieteikties, rakstot uz adresi: iliana.veinberga@gmail.com

* Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures nodaļas, Latvijas Universitātes Filozofijas fakultātes un Bioloģijas fakultātes doktoranti.

Tā. Šoreiz dalībnieku nav daudz, taču kā dzirdēju, tad Ziemassvētku kartiņa esot grūtākais uzdevums EVER. Saprotams, ka daudzi nepiedalījās. Par uzvarētāju tiek pasludināts Toms Gūtmanis, kurš rīt var doties uz LADC rīkoto Pim Gerrits lekciju un meisterdarbnīcu un teikt, ka viņš ir viņš. Tikai uz lekciju cepuri kuldama var doties Inga Gaile, kura tika izvēlēta pēc sarežģīta nejaušības principa. Sveicam! Paldies visiem, kas piedalījās!Visi iesūtītie darbi:

LADC aicina pieteikties uz Pim Gerrits (NL) lekciju un meistardarbnīcu, kas notiks 26.novembrī plkst. 11.00, SSE Rīga telpās, Strēlnieku ielā 4a. Pim Gerrits jau kopš seniem laikiem strādā aģentūrā Kessels Kramer (kuru mājas lapa un darbi, ja kas, arī kopš seniem laikiem ir ievērības ļoti cienīgi).

Pim Gerrits is one of the longest serving creatives at KesselsKramer. He functions predominately as a writer though his role covers a wide amount of activities such as directing, acting and staging events to fuel the diversity of work produced by the agency.

Over the last 5 years he has helped KesselsKramer launch and build some of its most iconic brands such as the mobile network Ben, MTV Japan, Bavaria beer and Bol.com, as well as numerous cultural projects like the exposition ‘Held/Hero’ for the Amsterdam Rijksmuseum, the art project ‘Eye’ for a national newspaper and the biggest cultural fair in The Netherlands, the Uitmarkt festival.

Pim Gerrits is responsible for the world’s first dog billboard, the world’s first buried ad, the  world’s first book-poster and the world’s first album film, based on an album by the Netherland’s most critically acclaimed hip hop crew.

lekcija Creating brands – This time it’s personal A lecture about creating and building brands the KK-way. With lots of beautiful and bizarre examples from our work for the ‘Hans Brinker Budget Hotel’, ‘Do’, mobile phone company ‘Ben’ and others.

workshop: Eat up – Introducing a Dutch brand in Latvia

About KesselsKramer:
Kessels Kramer is a communication agency located in a nineteenth-century church in the heart of Amsterdam. Founded in 1996, the agency is known for their work for national and international
clients such as Diesel, Nike, Oxfam, Ben, the infamous Hans Brinker Budget Hotel chain and many others. KesselsKramer also created ‘The Other Final’, the internationally awarded documentary film about the football match between the world’s lowest ranking teams Bhutan and
Montserrat, which takes place on the same day as the World Cup Final.

Since its inception KesselsKramer has made a big name for itself thanks to the unique and controversial advertising campaigns the agency has unleashed across a wide range of media platforms. KesselsKramer works in different disciplines, such as film, photography, graphic design, exhibitions, t-shirts, magazines, books, music videos and advertising campaigns. The focus is on the development of a unique concept with a powerful message that is disseminated through the most suitable medium.

Dalības maksa uz lekciju LADC biedriem Ls 30, pārejiem Ls 50 (PVN iekļauts).
Dalības maksa uz meisterdarbnīcu LADC biedriem, kuri iet arī uz lekciju, Ls 30, parejiem Ls 50.

Sūtiet pieteikumus un jautajumus uz zane@ladc.lv

LADC šoreiz uz Rīgu uzaicinājuši dizaineri no aģentūras WE ARE BITCH. Seminārs notiek 15.oktobrī plkst. 11.00 Rīgas Ekonomikas augstskolas telpās.

Ar Si Scott darbiem var iepazities:
http://www.siscottstudio.com/
http://www.breedlondon.com/artists/si-scott/
http://www.art-dept.com/illustration/scott/
http://www.dizaini.lv/?p=5874

Intervija ar Si Scott:
http://www.typeforyou.org/2006/08/30/si-scott-interview/

Si Scott seminārs notiek 15. oktobri plkst. 11.00 (apt. līdz 13.00), dalības maksa LADC biedriem Ls20, pārējiem Ls40.
Meistardarbnīca plkst. 14.00 (apt. līdz 17.00), dalības maksa LADC biedriem, kuri iet ari uz semināru, Ls20, pārejiem Ls40.

Semināra temats:
The highs and lows of the design industry and how pursuing your own style of work is something that has always been very important to me.
How typography is often looked over in design but is more often than not the most important factor in any design.
Typography can either make or a break a job.

Meistardarbnīca:
a step by step run through of how easy it is to design a typeface (praktisks darbs, papīrs, zimuļi, krāsas, krītiņi, flomasteri u.c. būs pieejami uz vietas)

Pieteikties un uzzināt vairāk var www.ladc.lv.