Iesākumam, lūdzu, pasākuma galvenie titri no studijas Post Panic. Tas, lai noskaņotos garajam rakstam! Uzreiz jāsaka, ka visu pasākuma saturu aprakstīt nav iespējams, tāpēc centīšos īsi pieminēt tikai tās prezentācijas, ko redzēju pats, iedot dažus linkus un, protams, būs neliela deva ar manu subjektīvo skatījumu uz notikušo.

Pirms gada jau stāstīju par savu pirmo vizīti post-digitālās kultūras festivālā Offf Parīzē. Pasākums man ļoti patika, un tāpēc jau rudenī biļetes uz 2011. gada Offf Barselonā pašas nopirkās. Par spīti pilnīgi patiesajiem stereotipiem par spāņiem, cerēju uz labu pasākumu, jo šis bija jau vienpadsmitais festivāla gads un organizatori solīja pasākumu pacelt jaunā līmenī. Pat festivāla devīze šogad bija “Year zero” jeb “jaunais sākums”.

Sapakoju somas un kopā ar savu lielisko kompanjonu 8. jūnijā devāmies ceļā. Kā jau tas bija gaidāms, pēc Latvijas +30 un karstās saules, Barselona sagaidīja ar +17 un lietu. Rezervētajā viesnīcā kāds bija padzirdējis, ka ieradīsies smalki viesi no Latvijas un izdomājis, ka ātri jānomaina kanalizācija. Kādas likstas dēļ darbi nebija padarīti laikā, un mums tika piedāvāta iespēja mitināties mājīgā pagrabā pašā tūristu rajona centrā. Protams, ka mēs bijām sajūsmā – jo ne jau katru dienu sanāk sadzīvot ar 5 cm lieliem mutantprusakiem (nedēļu pirms tam samaksāju 4 latus, lai tādus apskatītu Rīgas Zoo!!!). Arī pelējuma un zālītes aromāts nespēja mūs iztraucēt!
Izlauzušies cauri prāvam skaitam turku izcelsmes biznesmeņu, kuri nāca klajā ar ļoti izdevīgiem piedāvājumiem tikt pie dzīvē noderīgām precēm – svilpītēm, vēdekļiem un neticami lētām dizaineru somām, nonācām Barselonas laikmetīgās kultūras centrā CCCB (Centre de Cultura Contemporània de Barcelona), kur tikām pie pasākuma ieejas aprocēm un nedabūjām nekādas papildu mantiņas – pat ne hipsterīgu eko auduma maisiņu, kurā ielikt savu iPodu. Arī pasākuma katalogs šogad maksāja neprātīgus 35 eiro. Protams, vainojām ekonomisko krīzi un oligarhus.

Kopumā pasākums bija noorganizēts īstā spāņu garā – daudz kas notika ar nokavēšanos un auditorijās bija divreiz mazāk sēdvietu nekā klausīties gribētāju. Pateicoties tam, apmeklētāju starpā ātri izveidojās draudzīga spēle cīņā par vietām, kurā uzvarētāji ieradās no rīta stundu ātrāk un negāja uz tualeti, lai nepazaudētu sēdvietas, bet zaudētāji smaidīgi stāvēja ārā lietū, dzēra alu, izlikās bēdīgi un ienīda drošībniekus. Un tā tas notika no vienpadsmitiem rītā līdz desmitiem vakarā – trīs dienas pēc kārtas.

Programma šogad bija plaša – pretstatā pagājušā gada divām prezentāciju zonām, šogad bija kādas 4,5. Turklāt nenotika pat neviens aviācijas darbinieku streiks un visi varēja ierasties laicīgi. Galvenajā zālē “ROOTS” runāja visslavenākie cilvēki un studijas. Otrajā zālē “BIS” runāja gandrīz tik pat slaveni cilvēki un studijas. Trešajā zālē “Open Room / Cinexin” uzstājās “jaunās zvaigznes” un rādīja kino. “Off Matica” zonā pagrabā bija izstādītas dažādas interaktīvas mākslinieku instalācijas, drukas darbi un paši autori. Vienā no diviem āra pagalmiem bija liels ekrāns, kurā rādīja to, kas notika “Roots” zālē, bet otrā pagalmā bija mantu tirdziņš, ēdieni, dzērieni, atrakcijas un socializēšanās. Vienā malā esot bijušas arī workšopu telpas, bet, tā kā workšopi maksāja elles naudu, tad uz nevienu nepieteicos un izlikos, ka mani tie neinteresē. Apzināti slinkojot, es nebiju kārtīgi izpētījis programmu pirms pasākuma un tāpēc īsti nezināju, ko būtu vērts dzirdēt. Paļāvos uz pagājušā gada pieredzi un pārsvarā uzturējos “Roots” zonā, klausoties lielos cilvēkus, un tikai kādas trīs reizes apmeklēju “Bis” zonu, lai noklausītos prezentācijas tur.

Pirmā diena:

Pasākumu atklāja haotisks vīriņš, kurš sevi dēvē par Kultnation. Viņš bija izveidojis pasākuma sponsoru titru video un nedaudz par ilgu stāstīja par radošo procesu šī video izveidē – par to, kas viņu iespaidojis un kā tapa katra no ainām. Viņš daudz runāja par sapņiem, to svarīgumu un to, kā tie veido nākotni. Pēc tam viņš nedaudz aizskāra fotogrāfus kā cilvēkus, kas tikai fiksē esošo un slavēja 3D grafiku kā līdzekli, kas ļauj viņam un citiem būvēt jaunas pasaules, kuras agrāk cilvēki varēja tikai izsapņot. Brīdī, kad publika jau bija novesta līdz neziņas vājprātam un nepacietīgi trinās, lai ieraudzītu titrus, tie tika parādīti, un vismaz mani pārņēma neliels vilšanās moments, jo pēc tik gara ievada biju gaidījis kaut ko kā minimums elpu aizraujošu. Skatīt video šeit.

Otrie uzstājās spāņu studija VASAVA – ļoti spēcīga, plaša profila studija ar lieliskiem darbiem, kuras klienti ir teju vai visas pasaules slavenākās kompānijas (ieskaitot pašu Adobe, kurai viņi taisījuši pāris CS paku versiju identitātes un mārketinga materiālus, un MAX konferenču grafisko noformējumu). Sākumā viņi pastāstīja par savas darbības veiksmes stūrakmeņiem – iedvesmas avotiem, komandu un spēju evolucionēt un izmantot jaunāko tehnoloģiju priekšrocības. Pēc tam viņi rādīja dažādus savus darbus. Svarīgākās domas, ko viņi pauda, bija, ka

iedvesma dizainam ir jāmeklē nevis pašā dizainā (citu dizaineru darbos un trendos), bet pilnīgi nesaistītās – reālās dzīves jomās,

jo dizains dizaina pēc nevienam, izņemot pašus dizainerus, nav vajadzīgs. Taču visinteresantākais bija tas, kā viņi tikai ar 18 cilvēku komandu spēj veikt milzīgu, kvalitatīva darba apjomu, saglabājot mazas studijas intīmo atmosfēru un optimālu darbību bez liekas koorporatīvas mašinērijas.
Pēc savas prezentācijas viņi atļāvās arī nedaudz pareklamēt Adobe produkciju (viņiem tur ir cieša draudzība). No tā visa interesantākais bija Photoshop SDK, kas ļauj veidot mobilās un tablešu aplikācijas, kuras spēj saslēgties ar Photoshop uz datora un to “vadīt”. Kā piemērus viņi rādīja interaktīvas krāsu paletes uz iPad, skicēšanu uz iPad kā uz planšetes ar ekrānu un interaktīvus tutoriāļus, kuriem datora Photoshop izseko automātiski. Prezentācija tika pabeigta ar universālu Flash aplikāciju demo, kurā sadarbojās dators, iPhone, iPad, Galaxy tab un Android telefons – t.i., viena aplikācija, kas darbojas uz visām platformām un turklāt spēj sazināties savā starpā.

Digitālā studija Unit9 rādīja savus eksperimentālākos darbus. Visinteresantākie no tiem bija interaktīvs video, kas reaģēja uz troksni zālē – jo skaļāka bija publika, jo tālāk gāja video. Publikai pieklustot, video sāka spēlēt atpakaļgaitā. Otrs bija spēlīte iPhoniem, kuru spēlētājs kontrolē, ēdot burkānus, – burkāna graušanas skaņa kalpo kā turbo ātruma aktivizētājs.

Visinteresantākā prezentācija pirmajā dienā bija Han Hoogerbrugge. Viņš ir viens no senākajiem interneta animatoriem, kurš sāka taisīt asprātīgas un interaktīvas minianimācijas ar nosaukumu  “modern living” jau laikā, kad Latvijā vārdu “internets” reti kurš bija dzirdējis. Pats mākslinieks bija tērpies melnā uzvalkā un izskatījās pēc tāda “bad ass” mafiozo. Tiem, kas nezina šo vīru, – ļoti iesaku papētīt viņa asprātīgos darbus.

Pēc šīm prezentācijām izdomāju doties uz “BIS” zonu, lai noķertu Onur Senturk un The Mill. Tā kā lielā cilvēku skaita dēļ nemaz tik viegli iekšā visur tikt nevarēja, palaidu garām Joshua Davis.
Negribot noskatījos prezentāciju kolektīvam, kas sevi dēvē par Ignore – liels bars ar māksliniekiem, kas neticami ilgā laikā un iztērējot apbrīnojami lielus līdzekļus spēj izdarīt pārsteidzoši maz. Bēdīgi, bet tieši viņi bija tie, kas šogad taisīja Offf bukletu, grāmatu un dalībnieku titrus (tos, kas pirms katras prezentācijas). Tad nu viņi tik runāja un publika tik žāvājās un pamazām izklīda.

Noklausoties Onur Senturk prezentāziju, sapratu, ka ir cilvēki, kuriem labāk pavadīt laiku aiz monitora un darīt darbus, nevis runāt. Viņš centās pastāstīt par saviem darbiem, taču neko daudz no tā nevarēja saprast. Beigu beigās viņš prezentēja projektu RESONANCE, kurā sadarbojušies 20 datoranimācijas meistari un 11 skaņas meistari.

Arī The Mill lika nedaudz vilties. Tā kā tā ir viena no pasaules lielākajām vizuālo efektu un animācijas studijām, tad sagaidīju kaut ko, kas kā minimums man liks raustīt valodu, bet viņi runāja vairāk par saviem eksperimentālajiem projektiem un stāstīja par to, kā iepazīt klientu, pirms sākt tēlot gudrinieku un saukt klientu par muļķi.

Otrā diena:

Otrā diena sākās ar krievu paneli. Prezentācijas doma bija klātesošos iepazīstināt ar vairāk un mazāk pazīstamiem digitālajiem māksliniekiem no plašās Krievijas. Prezentācijai bija trīs daļas – “lielie meistari”, “jaunās asinis” un “ilustratori”.
Šajā prezentācijā figurēja ļoti daudz cilvēku vārdi, biogrāfijas un darbi – tāpēc pat necentīšos to visu aprakstīt, bet uzreiz norādu adreses, kur to visu var izlasīt un apskatīt.
Viņu pašu Offf 2011 apraksts krieviski atrodams šeit, savukārt šeit atrodams videoieraksts ar pašu prezentāciju.
Jāpiebilst vienīgi, ka krievu mākslinieku darbi, jo īpaši ilustratoru, izcēlās ar milzīgu ieguldītā darba apjomu un rūpību.

Pēc krieviem uzstājās puisis vārdā Johnny Kelly, kurš daudz, gudri un interesanti runāja un stāstīja, kā realizējis dažādus projektus netradicionālā veidā – lielākoties kā stop motion animācijas no papīra vai citiem materiāliem.
Interesantākie no projektiem bija YouTube Play prezentācijas video, The Seed un Procrastination. Bet vispār iesaku apskatīties arī citus viņa darbus – kā ar mazām izmaksām un zemām tehnoloģijām dabūt maksimālu efektu. Tiem, kam interesē video, viņš ieteica izmantot wearesmile.com izdomāto HD grid sistēmu HD platekrāna kompozīciju veidošanai. Vēl viņš runāja par darba apstākļiem un ieteica pamēģināt pastrādāt, klausoties rozā troksni (Pink noise), lai koncentrētos un relaksētos. Vēl viņš ieteica interneta resursu http://www.studiomusic.fm, kurā regulāri tiek pievienotas dažādu mākslinieku audio playlistes. Neesmu pats klausījies, bet ja nu kādam interesē.

Uz HORT prezentāciju savācās vēl vairāk cilvēku. Hort boss Eike Koenig bija izcils – asprātīgs un harizmātisks. Viņš sāka ar nelielu pastāstu par savu dzīvi. Par to, kā pirms ļoti daudziem gadiem, sākot strādāt reklāmā, saprata, ka reklāma – tie ir meli un melot viņš negrib (vismaz ne katru dienu). Tāpēc viņš sācis dizainēt mūzikas albumu vākus.
Pirmā atziņa – saprotot, ka mēs esam ierobežoti savās spējās, mēs kļūstam brīvi. Ar to jāsaprot, ka ir jāpieņem, ka viss mums nav pa spēkam un ir citi cilvēki, kas daudzko var izdarīt labāk par mums un ar viņiem ir jāsadarbojas. Darbojoties kopā, rodas īstais spēks. Ja kāds saka, ka viņš kaut ko zina – viņš kļūdās, jo visas zināšanas ir relatīvas un mēs mācāmies visu dzīvi.
Tālāk viņš runāja par to, kā izdomājis nodibināt Hort.

Iemesls vienkāršs – vēlme iet uz darbu un būt laimīgam katru dienu! Tāpēc viņš izveidoja savu studiju, kas nepretendē uz reklāmas balvām, bet visi ir laimīgi (ja gribi balvu – paprasi mammai, lai viņa tev uzcep torti kā labākajam dēlam/meitai).

Tālāk sekoja neliela prezentācija, kurā pāris minūšu laikā mežonīgā ātrumā tika parādīti gandrīz visi HORT darbi no pēdējiem 15 gadiem – kāds miljons lielisku dizainu.
Kamēr es cītīgi pūlējos aiztaisīt savu vaļējo muti un sameklēt žokli, kurš bija kaut kur nokritis, Hort boss turpināja ar stāstiem par diviem saviem klientiem. Pirmais stāsts bija par mūzikas duo Booka Shade identitātes izveidi un sadarbību septiņu gadu garumā. Otrais bija līdzīgs stāsts par gupu Timid Tiger.
Prezentācijas beigās Eike pastāstīja par savu jauno projektu – Hort mūzikas grupu, kas patiesībā ir tikai grupas vizuālais tēls (tērpi), kuros uzstājas dažādi mūziķi – anonīmi un katrs tikai vienu reizi, tādējādi nodrošinot unikālu priekšnesumu katru reizi. Grupa bija arī uz Offf skatuves, tiesa, neko nespēlēja, tikai tirinājās.

Pēc lieliskās Hort prezentācijas nāca lieliskais Carl Burgess. Sākumā viņš stāstīja par pāris projektiem, kuros viņš cukura sīrupā mērca un filmēja motociklu (neveiksmīgi) un meitenes (veiksmīgi). Īpaši tur neiedziļinoties, viņš ķērās pie savas lielās aizraušanās – stock footage. Stāsts bija par dīvainajām bildēm un video, ko var atrast interneta stockos un par saviem eksperimentiem ar to visu. Domāju, šo video daudzi būs redzējuši. Bet arī citi ir interesanti – iesaku paskatīties viņa darbus!

Kad man jau likās, ka ir iestājusies laime, uz skatuves kāpa John Burgerman. Ļoti asprātīgs un apbrīnojami produktīvs mākslinieks, kas stāstīja par savu dzīvi – par to, kā no depresīva ofisa darba viņš ir transformējis savu dzīvi par tādu, kas sniedz prieku. Nekādas brīnumainas atziņas viņš nesniedza – vienkārši rādīja un stāstīja, kā ir izceļojies pa pasauli, piedaloties izstādēs, ko domā par hipsteriem, un visādi citādi uzjautrināja publiku.

Andy Cruz no House Industries rādīja smuku filmiņu un stāstīja par roku darbu, projektiem, kas godina veco meistaru darbus, fontiem un photo lettering. Runājot par pēdējo, kas, cik sapratu, ir veids, kā agrāk šriftus uzglabāja fotofilmās un gaismoja uz virsmām pēc vajadzības, viņš prezentēja arī jaunu projektu, kas ir lapa, kurā var izdevīgi nopirkt tikai daļu fonta – t.i., ja jums nepieciešams tikai, teiksim, viens virsraksts, lapa ļauj to uzģenerēt vajadzīgajā fontā, un jūs samaksājat tikai pāris dolāru tā vietā, lai pirktu visu fontu. Pagaidām tur nav daudz fontu, bet House industries īpašumā esot nonākusi milzīga kolekcija ar vecajiem fontu filmu ruļļiem, kurus tad viņi pamazām mēģina digitalizēt un publiskot šajā lapā.

Pēc House Industries runāja Vincent Morriset. Sāka viņš ar ne pārāk interesantiem projektiem grupai Arcade Fire (albumi, weblapas u.c.). Pēc tam viņš parādīja “Bi Colorama” filmiņu, kas jāskatās ar zili sarkanajām “3D” brillēm, tomēr tā ir nevis 3D, bet ar katru aci redzam kaut ko citu – varam aizvērt vienu vai otru aci un redzēt citu saturu. Pēc tam viņš prezentēja interesantu interaktīvu filmiņu, kurā var daudz klikšķināties un ir visādi slēpti joki. Pašās beigās viņš parādīja treileri jaunai filmai par Sigur Ros.

Otro dienu noslēdza vieda dāma labākajos gados Marian Bantjes. Viņa īsti pastāstīja, kā

pirmos desmit gadus strādājusi par maketētāju, otros desmit par dizaineri un pēc četrdesmit izlēmusi būt brīva un sākusi darboties kā māksliniece un ilustratore.

Prezentācija bija ļoti kvalitatīva un interesanta. Varēja just, ka dāma ir ļoti gudra un ar lielu pieredzi. Viņa rādīja savus darbus, skaidroja filosofiju, kas aiz tiem slēpjas, un pauda pārdomas par vizuālo sarežģītību, kas ir pamatā visu reliģiju “vizuālajam noformējumam”. Par to, kā sarežģītas un ne acīmredzamas lietas piesaista un aizrauj cilvēkus. Beigās viņa diezgan ilgi stāstīja par grāmatas The Wonder tapšanu.

Pēc otrās dienas, kas bija pārpilna ar lieliskām prezentācijām, es jau biju gatavs padoties laimes vājprātam, bet tad atnāca trešā diena.

Trešā diena:
Diena sākās ar garlaicīgu prezentāciju no LUST. Noteikti daudzi man iebildīs, bet prezentācijas stils un pats vīriņš radīja garlaicīgas pārgudrības sajūtu. Nu tas ir tā, kad tiek izdomāts kaut kas ļoti intelektuāls. Tas tiek ietērpts gudros vārdos, ko reti kurš spēj saprast. Rezultātā izskatās it kā moderni, bet reāli nevienam nav ne interesanti, ne jautri, ne kā citādi. Nu tāda ņemšanās ņemšanās pēc.

Kā otro devos paklausīties Nick Campbell “BIS” zonā. Zināju, ka viņš daudz runā par to, kā atrast ideālo nodarbošanos un būt laimīgam strādājot. Runātājs viņš ir diezgan labs – kā jau amerikānis. Grūti izstāstīt visu, ko viņš teica, bet es varētu mēģināt atreferēt vismaz svarīgākās atziņas.

- Mūsdienās ir iespēja izmēģināt jebko, kas mums liekas interesants. Internets ir fantastisks palīgs. Principā pāris nedēļu laikā varam iemācīties gandrīz jebko (pamēģināšanas līmenī).

- Pats svarīgākais ir saprast  – kas tad ir tas, ko mums patīk darīt. Kad tas ir saprasts, tas ir jādara.

Viņa vārdiem – Do what You want to do! Kā piemēru viņš lika atcerēties tās reizes, kad kaut ko darām tik aizrautīgi, ka negribas iet gulēt vai ēst. Aizsēžamies līdz vēlai naktij, jo gribas paturpināt vēl tikai mazdrusciņ.
- Bieži lietas darīt sava prieka pēc ir daudz patīkamāk nekā to darīt profesionāli. Bet ir jāizmēģina, lai saprastu – ir vai nav tā tava sapņu profesija.
- Ir jāuzticas sev un jāpieņem, kāds esi. T.i., ja tev kāds saka, ka melnbalts un minimālistisks dizains ir pats labums, bet tev gribas zīmēt krāsainas puķītes – tad dari tā. Tā ir “tava lieta”, un tevi nevar izmainīt un vislabākais tu būsi, tikai darot savu lietu!
- Ir vērts būt 100% laimīgam savā darbā! Ja esi nelaimīgs – ātrāk vai vēlāk nomainīsi darbu. Problēma ir, ja viss apmierina par 90% – tad nav pietiekams stimuls, lai kaut ko mainītu. Tāpēc ir jābūt modram un jācenšas saprast, vai esi īstajā vietā!

Pēc pusdienu pārtraukuma visi sanāca klausīties gudro Ketra Dean Dixon. Neko īpaši oriģinālu viņa gan nepastāstīja – sāka ar savu dzīvesstāstu un karjeras vēsturi un tad parādīja dažus interesantus projektus, kurus var daļēji aplūkot arī viņas mājaslapā. Interesants likās projekts, kurā viņa apaudzēja burtiņus ar krāsainām vaska kārtām un, pārgriežot uz pusēm, ieguva skaistu rezultātu. Kopumā meitene atstāja ļoti prātīgu un čaklu iespaidu.

Divi puiši kopīgā vārdā EBoy pastāstīja, kā kļuvuši par pikseļu pavēlniekiem. Esmu pārliecināts, ka gandrīz jebkurš kādā žurnālā vai internetā ir redzējis kādu EBoy veidoto pikseļu ainu.
Sāka viņi ļoti sen – laikā, kad pikseļu grafika vēl nebija retro mode, bet gan tehnisko iespēju realitāte, un internets vēl nebija izgudrots. Kamēr citi mākslinieki apguva jaunākās tehnoloģijas un iespējas, EBoy turpināja izklaidēties un likt pikseļus – pamazām paceļot to visu jaunā līmenī un palaižot internetā. Lielākoties tas viss notika prieka pēc, bet, ejot gadiem, viņiem sāka uzrasties arvien vairāk pasūtījumu. Pamazām viņi sasniedza vispasaules atpazīstamību, un projektu jau bija vairāk kā iespējas tos realizēt. Tāpat viņi sāka arī veidot dizainus rotaļlietām, piedalīties interaktīvos projektos un daudz ko citu.
Īsumā – iedvesmojošs stāsts par to, kā uzticīgi darot to, kas tev patīk un neskatoties uz citiem cilvēkiem, galu galā var ļoti daudz ko sasniegt.

Geoff McFetridge prezentācija bija pārāk garlaicīga, lai es atcerētos, ko viņš īsti stāstīja. Atceros tikai to, ka viņš runāja labi nostādītā balsī un pārāk gari stāstīja par saviem – manā skatījumā – ne pārāk interesantajiem projektiem. Papildus tam viņš izvēlējās vizuālo materiālu rādīt tikai uz tā ekrāna, kuru nevarēja redzēt no manas sēdvietas, bet uz redzamajiem ekrāniem rādīja vienkārši neticami garlaicīgu video, kurā viņš veselu stundu ar krītu uz tāfeles šausmīgi lēni zīmēja ķēmiņus. Varbūt es vienkārši biju pārāk noguris, bet šim puisim lieku tikai vienu zvaigznīti no trim.

Erik Spiekermann – fontu guru. Vīrs, kas ir dizainējis pusi modernās Vācijas. Fontshop tēvs utt., utjp. Viņš tika sagaidīts ar ļoti lielām ovācijām un sāka, paskaidrojot, ka nav mākslinieks, bet dizainers. Man patika viņa definīcija dizainam – dizains ir intelektuāla nodarbe, kurā tiek izmantoti mākslinieciski paņēmieni.

Kā gādīgs tēvs viņš visiem lika daudz lasīt, jo, ja kaut kas reiz ir izlasīts, tad dabūt ārā to no smadzenēm ir ļoti grūti un, lai arī mēs varam to neatcerēties, tomēr kaut kādu efektu tas noteikti atstās un, kas zina,  – varbūt īstajā brīdī mēs pat atcerēsimies lasīto. Lai pierādītu, ka viņš to domā nopietni, viņš parādīja video ar savu slaveno sešus metrus augsto grāmatplauktu savās mājās, kuram ir pierīkots elektriskais pacēlājs ar krēslu – tā, lai var tikt pie augstajiem plauktiem.

Papildus lasīšanai, viņš ieteica kolekcionēt, daudz domāt, pētīt un jaukt ārā lietas, lai saprastu, kā tās ir uztaisītas, un daudz skicēt. Mazinot aizspriedumus pret vāciešiem, viņš pastāstīja, ka vēsturiski visi sliktie vācieši patiesībā ir bijuši austrieši.

Stāstot par savu kompāniju, viņš visiem parādīja savu plānu par nākotnes ofisu – apļveida ēku, kurā darba telpas izkārtotas radiāli ap centru – tā, lai visi darbinieki būtu spiesti pārvietoties caur ēkas centru, kurā atrodas arī printeri un kafijas automāti. Tad nu visi būtu spiesti komunicēt savā starpā, nevis klusi sēdēt savos darba kaktos un pazīt tikai tuvākos kolēģus. Tas esot ļoti svarīgi.
Runājot par darbu ar klientiem, viņš nosodīja praksi, kad klienti vēršas pie vairākām kompānijām pēc bezmaksas piedāvājumiem. Kompānijai ar pieredzi tas ir necienīgi, tāda ir pelnījusi uzticēšanos.
Runājot par fontiem, viņš uzsvēra, ka fonts pēc kāda laika kļūst ekvivalents brendam – t.i., mēs nekļūdīgi iedomājamies kādu lielu kompāniju, tikai ieraugot tās logotipa vai citos materiālos plaši izmantotu fontu. Taču fontu bizness kā tāds nav diezko izdevīgs.

Vīri un sievas no nīderlandiešu studijas PostPanic bija ieradušies, lai prezentētu festivāla galvenos titrus. Jocīgi, bet šāda tipa pasākumos galvenos titrus apmeklētāji var ieraudzīt tikai pašās beigās. Dīvaina tradīcija.
Sākumā PostPanic studijas dibinātājs Mischa nedaudz pastāstīja par kompāniju, parādīja pāris jaunākos darbiņus, kurus diemžēl viņu mājaslapā vēl nevar ieraudzīt, bet tur ir vecie. Vēl viņš parādīja biroja telpu fotogrāfijas un tad parunāja par pašu titru tapšanu.
Runājot par titriem, viņš pastāstīja, ka tie filmēti Čehijā un ideja faktiski realizējusies gada laikā. Tika rādīts daudz skiču un bilžu no izveides procesa. Jāpiebilst, ka titrus vēlams skatīties vismaz divas reizes – lai ievērotu detaļas un izsekotu stāstam. Publikai patika un tā bija patīkami šokēta – sievietes un bērni sāka raudāt un vīrieši nosvīda. Tieši tas, kas vajadzīgs, lai sapurinātos pēc 3 dienu sēdēšanas un sagatavotos pēdējai prezentācijai.

Uz noslēdzošo Stefana Segmeistera prezentāciju saplūda visprāvākais cilvēku skaits. Šo prezentāciju tāpat kā PostPanic raidīja arī citās zonās uz ekrāniem, taču vairums, protams, gribēja redzēt visu “dzīvajā”. Arī mēs skatījāmies “dzīvajā” no savām modri nosargātajām sēdvietām.

Segmeistera prezentācija bija par laimi jeb viņa vārdiem – viņa necilie centieni saprast to, vai prātu (smadzenes) varam uztrenēt būt laimīgam

līdzīgi kā varam uztrenēt ķermeni līdz labai fiziskai formai. Prezentācija bija lieliska – pilna ar interesantiem faktiem un piemēriem. Viņš sāka ar faktiem par laimi, ko bija noskaidrojis no citiem laimes pētniekiem un beidza ar saviem novērojumiem un padomiem, visbeidzot parādīja savu jaunāko dokumentālo filmu, kas vēl īsti nebija pabeigta.

Prezentācijas pirmajā daļā viņš prezentēja dažādu pētījumu rezultātus. Mēģināšu tos uzskaitīt:

- Laimi veido 3 līmeņi – fiziskās baudas, garīgās baudas un pašrealizācija.
- Par laimes sajūtu ir atbildīgas 3 lietas – gēni, dzīves situācija jeb stāvoklis un aktivitātes.
- Laimi neietekmē vecums, ādas krāsa, izskats, dzimums, ienākumu līmenis, ģeogrāfiskā atrašanās, kontrolējamas slimības.
- Sociālas būtnes ir laimīgākas par vientuļniekiem.
- Cilvēki attiecībās ir laimīgāki par tiem, kas ir vieni.
- Laimi ietekmē apspiešana, nevienlīdzība, bezdarbs, noziedzība, ilgs ceļš uz darbu, patstāvīgs troksnis.
- Mūs vairāk vada zemapziņa un mums tikai liekas, ka visu kontrolējam.
- Ir 3 motivācijas darbam – nauda, karjera un aicinājums. Tikai pēdējais dara laimīgu.

Tad viņš ķērās pie savas pieredzes un stāstīja, ka plāno izmēģināt trīs metodes laimes iegūšanai, lai saprastu, kas ir kas. Šīs trīs metodes ir:

- meditācija,
- psihoterapija, lai pieskaņotu smadzeņu uztveri reālajai pasaulei,
- narkotikas.

Runājot par pirmo, viņš teica, ka nesen atgriezies no trīs mēnešu meditācijas Bali, bet pārliecinošu rezultātu attiecībā uz laimi viņam nebija. Pie otrā punkta viņš sācis strādāt tikai nesen, un arī tur vēl nav rezultātu. Trešais punkts ir plānā nākotnē.

Prezentācija bija gara un ļoti bagātīga – nav iespējams sakarīgi atstāstīt visu tās saturu.

Viņš stāstīja par to, kā ir vērts “nocirpt” dažus gadus no pensijas un iespraust tos pa vidu aktīvajos darba gados – t.i., ik pēc dažiem gadiem “paņemt” brīvu gadu, kurā censties sevi pilnveidot un “uzlādēties” ar idejām un iespaidien nākamajam aktīvajam darba periodam. Svarīgi gan ir savu brīvo laiku ļoti rūpīgi izplānot – jo nekas nav neproduktīvāks kā pilnīga brīvība. Šķiet, par šo tēmu viņš ir runājis arī TED konferencēs. Daļa no viņa Offf prezentācijas ir dzirdama šeit.

Ir jāsaprot, ka mēs jebkurā sfērā ievērojam tikai to, kas mūs interesē un daudz ko citu ne. Tāpēc bieži pieņemam sliktus lēmumus. To viņš labi nodemonstrēja ar veco kāršu triku,  kur skatītājiem tika parādīta kāršu rinda un lika prātā izvēlēties vienu. Pēc tam viņš paziņoja, ka aizvāks šo kārti un nākamajā kāršu rindas izklājumā kārts tiešām vairs nebija. Patiesībā tur nebija nevienas kārts no pirmās rindas, bet to jau neviens neievēroja. Tāpēc jābūt paškritiskam un modram!

Visbeidzot, viņš parādīja savu jaunāko dokumentālo filmu – The Happy Film, kas īsti vēl nebija pabeigta. Filmiņa bija par to pašu tēmu un īsumā tās galvenā doma bija  “Have Guts!” jeb citiem vārdiem –

izdarot kaut ko, no kā iepriekš esi izvairījies un kur nejūties komfortabli, kļūsi laimīgāks. Vēl citiem vārdiem – dzīve sākās ārpus komforta zonas!

Prezentācijas beigās aplausi nerimās vairākas minūtes. Uz šādas pozitīvas nots festivāls arī tika pabeigts, un visi piecsimts miljoni apmeklētāju devās ārā no zālēm, lai iekarotu naksnīgās Barselonas ielas un darītu visādas varenas lietas.

Man pašam sajūta pēc šī pasākuma bija ļoti iedvesmojoša. Atkal pārliecinājos, ka visu slaveno darbu autori ir tādi paši parasti cilvēki kā pārējie un apbrīnojamie darbi viņiem nerodās kādā mistiskā veidā, bet gan pateicoties čaklam darbam un pareizai attieksmei.

Beigās vēl pāris saites:
Offf 2011 galvenā lapa
Katalogs
Citiem cilvēkiem pasākums izskatījās šādi.

No 8. aprīļa  līdz 6. maijam Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā (RDMV) aplūkojama izstāde un prezentāciju cikls, kurā izrādās un ar prezentācijām uzstājas dažādi dizaineri, kas reiz beiguši šo skolu. Tai skaitā grafiskie dizaineri Liene Drāzniece, Mikus Vanags (kurš izstādē izstādījis fontus!) un virkne zināmu modes, produktu, tekstila un mēbeļu dizaineri. Turklāt vēl varat pagūt 13. aprīlī 12.30 uz Mika un Lienes prezentācijām, bet 15. aprīlī uz modes dizaineru Agneses Narņickas un Arta Štamgūta prezentācijām.

Izstāde atvērta darba dienās no 10.00 līdz 17.00 Kr. Valdemāra ielā 139 (no centra, ejot ar kājām, 20 min.), Skolas izstāžu zālē.
Ar šo izstādi tiek uzsākts izstāžu cikls – RDMV ABSOLVENTI. Pirmajā izstādē piedalās absolventi – dažādu jomu Latvijas dizaineri.

Izstādes ietvaros no 11. – 15. aprīlim notiks arī dalībnieku – dizaineru prezentācijas par savu radošo darbību, studijām Latvijā un citās pasaules augstskolās.

Modes dizainu pārstāv: Agnese Narņicka, Artis Štamgūts
Produktu dizaineri: Ieva Lauriņa, Helēna Nora Vītola, Zane Homka, Indra Merca
Tekstila dizainere: Zane Kokina, kuras dizainera talantu atzinuši tādi modes nami kā Prada un Paul Smith
Grafiskie dizaineri: Liene Drāzniece, Mikus Vanags, kurš ir viens no latviešu fontu radītājiem, ko arī izstādē var apskatīt.
Mēbeļu dizainere: Elīna Bušmane, kuras maģistra darbs – darba stacija COMBO – būs apskatāms Latvijā pirmo reizi.
Patīkams pārsteigums un jaunums Latvijas publikai būs arī Londonā dzīvojošās un strādājošās dizaineres Helēnas Noras Vītolas darbi.

Vairāk info: www.rdmv.lv.

Pēdējā gada laikā ir izdevies iegūt jaunu pieredzi sadarbībā ar klientiem Latvijā. Daži projekti, kas sākušies ļoti cerīgi, ar sajūtu, ka izdosies sasniegt abpusēji lielisku rezultātu, noslēgušies jau ar vilšanos no abām pusēm un strīdu par samaksu. Iespējams, ka arī jums gadījies kas līdzīgs. Ja tas nomierina, tad tā ir gadījies ne tikai jums un mums. Pievienojam video, kurā ir daži ieteikumi, kā rīkoties tādos gadījumos un kā no tādiem izvairīties (video ir no creativemornings.com rīkota pasākuma šā gada martā Sanfrancisko). Lai arī runa ir par ASV, daudz kas no teiktā ir ne mazāk noderīgi Latvijā. Piemēram, tas, ka īpašumtiesības par paveikto darbu klientam tiek tikai pēc nolīgtās naudas pilnas apmaksas (tas, šķiet, Latvijas līgumos nav bieži manīts). Papildus piedāvājam nelielu (subjektīvu) topu, ko iesakām darīt un ko ne, tieši Latvijā.

1. Nesāciet strādāt bez līguma. Bieži termiņi ir pavisam īsi, bieži kas jāpalīdz draugiem, bieži nav laika tādiem sīkumiem. Lai cik sākumā tas šķistu nenozīmīgi, līgums ne reizi vien ir ļāvis izvairīties no naudas zaudēšanas. Dažreiz der pat vienkāršs līgums, kur atrunāts darba apjoms, laiks un summa.

2. Līgumā iespējami konkrēti atrunājiet, kas būs jādara. Vieglāk noteikti būs strādāt, ja paredzēsiet mājaslapu ar 5 sadaļām vai 10 dažādas vizītkartes, nevis vienkārši vienosieties, ka jātaisa mājaslapa. Tas palīdzēs abām pusēm, īpaši, ja strādājot pēkšņi mainās darba apjoms vai darbs ilgst vairākus mēnešus.

3. Sadaliet apmaksu vairākos posmos. Tas jo īpaši būtiski ir esošajos ekonomiskajos apstākļos, kad klienti mēdz pat nenodzīvot līdz savu vizītkaršu nodrukāšanai. Tāpat drīkst prasīt arī 50% priekšapmaksu, pirms katra posma sākuma.

4. Vēl viens padoms, kas ir īpaši svarīgs tieši šajā laikā – palūkojieties, vai uzņēmums, ar kuru slēdzat līgumu, nav maksātnespējas procesā. Nē, nav jāraizējas, ka maksātnespējīgie uzņēmumi jums nesamaksās (process paredz tikai aizsardzību no citiem naudas tīkotājiem, nevis to, ka uzņēmumam nav naudas). Ir jāraizējas par to, ka juridiski tādā laikā uzņēmumu nepārvalda tā vadība, bet gan speciāli nozīmēts administrators. Tas nozīmē, ka viņš paraksta līgumus un nolemj, kam cik maksās.

5. Valsts iestādes ir tādi paši kienti kā privātie uzņēmumi. Atšķirībā no privātajiem, parasti valsts darbinieki negūst vairāk naudas no tā, ka darbs padarīts labāk, kvalitatīvāk vai efektīgāk. Iemesli neveiksmēm var būt visdažādākie, piemēram, pēkšņi pēc darba pabeigšanas var mainīties pasūtītāja domas vai var likties, ka tomēr samaksa ir par augstu… Rezultātā jūs nepasargās ne Iepirkumu uzraudzības birojs, kas it kā visu pārrauga (jo viņi pārrauga tikai posmu līdz līguma noslēgšanai), ne apelēšana pie kādas vienošanās, un atliks mēģināt žēloties pārraugošajai ministrijai vai doties uz to pašu tiesu.

6. Joka pēc varbūt painteresējieties, kur var tikt pie sakarīga jurista. Problēmām patīk uzrasties pēkšņi un vairākām uzreiz, tādēļ nav viegli visu izdarīt, kad zeme deg zem kājām.

7. Svarīgo ir jēdzīgi izrunāt klātienē, taču bieži vien kādai no pusēm pēc laika var aizmirsties kas tad izrunāts. Risinājums vienkāršs – pēc tikšanās var nosūtīt epastu ar nelielu sarakstu par galvenajām lietām ko vienojāties. Pēc laika to var izmantot atmiņas atsvaidzināšanai.

Ja arī jums ir kāds sakarīgs ieteikums, tad, lūdzu, rakstiet komentāros. Tāpat – ja varat ieteikt juristu, kuram ir pieredze ar dizaineriem, māksliniekiem,  – iesakiet! Daudziem tas varētu būt ļoti noderīgi! Varbūt kāds grib padalīties arī ar savu ’standarta’ līgumu?

Jau rīt 25. februārī 18:30 viesnīcā Albert Hotel (Dzirnavu ielā 33) pēc Latvian Art Directors Club (LADC) ielūguma, lekciju „From hort to heart” lasīs izcilais Vācijas grafiskais dizaineris Eike König. Kādēļ viņš ir izcils un kā tikt pie brīvbiļetes?

Kādēļ Eike tiek dēvēts par izcilu? Labi, viņš ir izveidojis aģentūru Hort (www.hort.org.uk) un strādā ar tādiem klientiem kā Nike, Volkswagen, Mercedes Benz, Wallpaper, New York Times, Spiegel, Business Week, Microsoft Zune, grupu Booka Shade un virkni citiem. Tomēr arī ne klientu saraksts padara Hort par nozīmīgu dizaina studiju – tā ir darbu pārsteidzošā kvalitāte un attieksme (tieši pārsteigums, ka interesantas lietas labprāt pērk arī lieli un nopietni klienti). Hort pirmsākumi meklējami jau 1994. gadā tomēr vēljoprojām viņiem izdodas neiesūnot un radīt darbus, kas balancē starp nenopietnu spēlēšanos, profesionalitāti un jaunu horizontu iekarošanu.

Protams, ka pirmā doma bija sarīkot ar Eiki 10+10 interviju, taču jo vairāk par viņiem uzzinām, jo mazāk ir jautājumu – viss tur ir skaidrs – cilvēks vienkārši izbauda to ko dara. Vislabāk par to, šķiet, var uzzināt apskatot šo video interviju:

Dalība Eike König lekcijā LADC biedriem bez maksas, savukārt ne-biedriem iespējams iegādāties biļetes – Ls 50+PVN (juridiskām personām) un/vai Ls 20+PVN (fiziskām personām). Tomēr sadarbībā ar LADC piedāvājam vienam veiksminiekam tikt pie biļetes par brīvu! Lūk kas jādara:

1) Līdz piektdienas (25.02) plkst. 12:00 jāretvīto sekojoša ziņa: “Piektdien 18:30 gribu doties uz HORT lekciju par brīvu! http://www.designblog.lv/?p=4156”
2) izlozes laikā jāseko @designblog_lv

Par lekciju varat uzzināt LADC mājas lapā. Izlozes rezultātus paziņosim piektdien starp divpadsmitiem un vieniem. Noteikti iesakām papētīt arī Hort web lapu un darbus: www.hort.org.uk

Latvijas Dizaineru savienība kopā ar Banku Augstskolu organizē starptautisku konferenci Dizains konkurenspējīgai attīstībai. Norises laiks – 1. oktobris, vieta – ‘BT 1′ starptautisko izstāžu centrs Ķīpsala. Pieteikties var vēl paspēt – beigu termiņš ir 15. septembris un dalība ir bezmaksas. Vairāk informācijas www.dizainakonference2010.lv.

Pievērsiet uzmanību arī Aptaujai, kuras nolūks ir noskaidrot dizaina sektora attīstības līmeni Latvijā. Lai arī to nepieciešams lejuplādēt un sūtīt pa epastu (diemžēl tas nav pārlieku ērti un diez cik konfidenciāli), tomēr varbūt tas palīdzēs cilvēkiem apzināties ko īsti valstī jāuzlabo.

Gatis Kurzemnieks šogad apmeklēja Offf Paris 2010 (augstāk redzami festivāla ievadtitri). Kas tas par festivālu un kā tur gāja – Gatis piekrita pastāstīt par to visu plašāk.

Offf ir festivāls, kas veltīts tēmai “post digital creation culture” – citiem vārdiem “visādām radošām aktivitātēm mūsdienu digitālajā laikmetā”. Tas ir rīkots vairākas reizes jau kopš 2001. gada dažādās pasaules pilsētās (Barselona, Ņujorka, Lisabona u.c.) un tajā piedalās gan jau atzīti mākslinieki, dizaineri, studijas un elektroniskās mūzikas meistari, gan arī mazāk pazīstami entuziasti.

Kā apgalvo paši rīkotāji – tā nav tikai dizaina konference un multimediju mākslas tirdziņš, bet gan īsti vizuālās kultūras svētki. Lai arī iepriekš nebiju neko dzirdējis par šo pasākumu, apraksts likās pietiekoši interesants, lai jau pagājušā gada rudenī nopirktu biļetes un šī gada līgo vakarā trīs līdzbraucēju kompānijā dotos Parīzes virzienā – uz vietu, kur festivāls notika šogad no 24. – 26. jūnijam.

Pasākuma rīkotāji rekomendēja ierasties dienu ātrāk un saņemt ieejas aproces, lai nebūtu jāstāv rindā vēlāk. Šī stratēģija izrādījās apsveicami pareiza, un 24. jūnijā mēs sajutāmies kā īsti V.I.P., paejot garām vairākus simtus cilvēku garai rindai un teju vai vienīgie tiekot iekšā norises vietā bez mazākās kavēšanās. Ļoti iepriecināja arī tas, ka mums kā savlaicīgiem biļešu pircējiem bez maksas pienācās arī Offf 2010 katalogs – kārtīga grāmata ar darbiem, kas iesūtīti speciāli šim pasākumam. Arī no mūsu mazā bariņa divi cilvēki varēja lepoties ar saviem darbiem šajā katalogā  (Agnese Kurzemniece un Gunārs Miezis).

Festivāls notika vietā, kas saucas “La Grande Halle de La Villette” – lielā hallē, kas izskatās pēc senlaicīgas stacijas. Tās iekšienē bija izveidotas vairākas nosacītas zonas – katra ar savu nosaukumu.

“Roots” bija galvenā konferenču vieta – ar trim milzīgiem ekrāniem, skatuvi un sēdvietām vairākiem simtiem cilvēku. Tajā viena pēc otras notika stundu garas prezentācijas. “Loopita” un “Openroom” bija daudz mazākas zāles pagrabstāvā, kurā pamīšus uzstājās dažādi elektroniskās mūzikas meistari (Loopita ietvaros) un dažādi citi radoši personāži (Openroom ietvaros). Paralēli tam visam pāris slēgtās telpās norisinājās tā saucamās “Nerdeferences” – radošās darbnīcas – pārsvarā saistītas ar Flash/Actionscript un processing programmēšanu.

Vidū starp visām šīm zonām bija brīva vieta, kurā bija iekārtojušies dažādi individuāli mākslinieki, veikaliņi un firmas, kurām bija ko rādīt vai notirgot pasākuma apmeklētājiem – sākot ar grāmatām, plakātiem, piespraudēm līdz pat jaunākajām NVIDIA Quadro videokartēm, kuras NVIDIA pārstāvji reklamēja demonstrējot iespaidīgu reālā laika raytraced renderēšanu. Protams, goda vietā rēgojās arī Adobe, tomēr daudz populārāks bija tuvumā esošais alus stends. Izpalika dažas zonas, kuras ir bijušas iepriekšējās reizēs – kā, piemēram, “Cinexin” kino zona, “Chillax” atpūtas vieta un “Machina” publiski pieejama datoru zāle.

Offf tēma šogad bija – “nostalgia for the past future”. Attiecīgi arī pirmā lielā opening-act prezentācija no Steven Heller bija veltīta šai tēmai. Prezentācija izdevās ļoti interesanta un brīžiem smieklīga, kad viņš aplūkoja to, kā cilvēki ir iztēlojušies nākotni pagātnē. Beigu secinājumi bija, ka ir žēl, ka nākotne nav sanākusi tik stilīga, kā to attēloja teiksim 50tajos gados, kā arī fakts, ka dizaineri, radot idejas un tēlus nākotnei, reizēm nodara lielāku postu nekā labumu. Tas saistīts ar to, ka viņu nākotnes vīzijas visus aizrauj, bet bieži pēc laika izrādās nepareizas, nederīgas un postošas. Otra interesanta prezentācija bija no vīra vārdā Craig Ward. Viņš, būdams liels tipografikas meistars, stāstīja par dažiem saviem projektiem. Interesanti ir tas, ka viņš cenšas visu darīt “pa īsto” – t.i. mazāk izmantojot datorgrafiku. Protams, arī tā viņam nav sveša. Īpaši interesants likās viņa stāsts, kā viņš, veidojot kāda kāda žurnāla vāku, mikrobioloģijas laboratorijā mēģināja izaudzēt burtus no baktērijām.

Francija ir slavena ar saviem streikiem, tad arī šoreiz notika kaut kāds streiks (ziņas palaidu garām – nezinu detaļas), kura dēļ vairāki dalībnieki nevarēja ierasties. Tad nu dienas pirmā puse bija diezgan brīva. Šī paša streika dēļ neesot atvērtas arī dažas no solītajām zonām – jo atbildīgie ļaudis nav varējuši ierasties.

Otrajā dienas pusē interesantākā likās Wooster Collective prezentācija. Viņi ir Ņujorkā bāzēta apvienība, kas apkopo informāciju par labāko un interesantāko ielu mākslu un dažādiem ar to saistītiem projektiem. Viņi nosodīja huligānismu un stāstīja un rādija dažādus lieliskus piemērus, kur ielu māksla patiešām uzlabo pilsētvidi – dažādas asprātīgas idejas, cīņu ar sliktām reklāmām utt. Šajā pašā laikā notika arī kādas franču talantu grupiņas Pleix uzstāšanās Openroom. Pats to neredzēju, bet biedri, kas redzēja, teica, ka viņi esot bijuši ļoti labi! Pārējās prezentācijas lielākoties sniedza dažādas studijas, kas stāstīja par saviem komerciālajiem projektiem ne pārāk interesantiem klientiem. Oriģinalitātes nebija pārāk daudz, tāpēc tas neliekas pieminēšanas vērts.

Otrā diena man likās vēl saturīgāka un interesantāka nekā pirmā. Tā sākās ar ļoti interesantu prezentāciju no vīra vārdā Hoss Gifford, kurā viņš ļoti cilvēcīgā manierē stāstīja par lietām, kuras ir iemācījies savā dzīvē, strādājot kā multimediju mākslinieks. Padomi bija visdažādākie – sākot no

tādiem, kā brokastu maltītes svarīgums, programmēšanas knifi un beidzot ar tīri filosofiskiem un darba efektivitāti palielinošiem atzinumiem.

Lielu publikas sajūsmu izraisīja Tara’s McPherson’as uzstāšanās, kurā viņa stāstīja par savu dzīvi – par to, kā viņa kļuvusi par to, kas viņa ir, un par to, kā strādā, un vispār parādīja sevi kā visproduktīvāko un čaklāko personu, kādu esmu redzējis.

Ļoti priecājos par Universal Everything – relatīvi nelielas, bet slavenas studijas puišu uzstāšanos, kurā viņi rādija un stāstīja par dažiem saviem projektiem (piemēram, jaunā MTV tēla izstrādi 2009. gadā), kā arī pastāstīja paši par savu vēsturi. Īpaši mani iedvesmoja viņu stāstītais, par sava ofisa pārcelšanu ārā no Londonas uz kaut kādu mežu. Tāpat viņi deva padomus, kā saglabāt radošo brīvību un atteikties no neinteresantiem projektiem. Piemēram, ka studijai nevajag pārāk augt – labāk atteikties no lielākiem projektiem, lai nebūtu jāpaplašinās. Paplašināšanās ne vienmēr ir laba lieta – jo ar vairāk darbiniekiem ir arvien grūtāk atteikties no piedāvātajiem projektiem sakarā ar to, ka jānodrošina algu izmaksas utt. Paliekot mazā sastāvā, ir lielāka elastība. Tāpat ir objektīvi jāizsver, vai projekts ir to vērts – vai tas piedāvā kādus jaunus radošus izaicinājumus, jeb ir vienkārši atražošana naudas dēļ.

Otro dienu noslēdza manu favorītu – spāņu studijas Dvein prezentācija. Šie puiši, kas spējuši saglabāt savu radošo oriģinalitāti un neatkarību pat darbā ar lieliem klientiem, man bija īsts iedvesmas sprādziens. Mani biedri savukārt bija sajūsmā par tajā laikā notiekošo Bit Shifter muzikālo performanci Openroom’ā.

Noteiktu apstākļu dēļ nebija iespēja apmeklēt Offf trešo dienu, bet nekas – iespaidi bija pietiekoši apjomīgi arī no pirmajām divām.

Papildus prezentācijām, brīžiem komiski bija vērot [stilīgo] publiku, kurā valdīja ļoti izteikts Apple produkcijas kults un šķietama “zīmēšanās” (Kāpēc gan cilvēkam būtu vienlaicīgi jālieto gan iPad, iPhone gan MacBook Pro – turklāt aizraujošas prezentācijas laikā?). Jocīgi, bet otrajā dienā Apple produktus nomainīja Moleskine skiču blociņi un cilvēki masveidā nodarbojās ar skicēšanu arī šķietami nepiemērotās situācijās un apgaismojumā. Tā vien likās, ka neviens nebija dzirdējis atziņu no Hossa Gifforda prezentācijas – “It’s ok not to have a cool sketchbook!”.

Kopumā runājot par pasākumu, guvu daudzas atziņas, kaudzi iedvesmas un labāku priekšstatu par to, kā strādā cilvēki ārpus Latvijas. Pašam visinteresantāk šķita tas, ka pat visi šie atzītie un sasniegumiem bagātie cilvēki, izrādās, ir tādi paši kā mēs un viņu darbi nerodas kādā mistiskā procesā, bet gan gluži cilvēciskā un rūpīgā darbā. Bija interesanti dzirdēt, kāds ir bijis viņu domu gājiens, eksperimentu gaita un tehniskais process, kas ir novedis līdz fantastiskam gala rezultātam. Nolēmu arī pats būt čaklāks un darīt vairāk. Un kā teica Hoss Gifords – galvenais ir darīt, jo labāk izdarīt drusciņ nekā nemaz.

Vai braukšu vēl? Noteikti – un ne tikai uz Offf. Vēl ir citi līdzīgi festivāli, ko vēlos apmeklēt – Playgrounds, F5 , Toca Me, u.c.

Sponsoru klips Off festivālam.

Fotogrāfiju un teksta autors: Gatis Kurzemnieks – www.factora.lv

Offf mājas lapa: offf.ws

Dizaina Diplomandu Dienas STARTS 2010! 03. 06. > 03.07.2010. Latvijas Mākslas akadēmijā Kalpaka bulv.13, Rīgā. Dizaina Diplomandu Dienas STARTS 2010 ir starta vieta dažādu nozaru studentu un profesionāļu sadarbībai, apmaiņai ar idejām, izgudrojumiem un atklājumiem.

STARTS 2010 mērķis ir uzrunāt citu Latvijas augstskolu studentus, lai iepazīstinātu ar dizainu kā mākslas un zinātnes sintēzi, kuras rezultātā rodas inovatīvi produkti, pakalpojumi un problēmu risinājumi. Dizaina Diplomandu dienu uzdevums ir veicināt dažādu augstskolu studentu savstarpēju sadarbību bakalaura un maģistra studiju laikā un diplomdarbu izstrādē. Ar sadarbošanos mēs vispirms saprotam dalīšanos ar savām idejām, zināšanām un risinājumiem, kā arī to kopīgu realizāciju.

STARTS 2010 ir aicinājums domāt par kopīgu labumu – cilvēkam un dabai draudzīgas eksistences izkopšanu un uzturēšanu – ekoloģija, ekonomija un ētika. Latvijas un pasaules kontekstā palielinās gan dizaina loma, gan atbildība, tādēļ arī šī gada diplomdarbos mēs turpinām runāt par sociālajiem, ekonomiskajiem un ilgtspējas aspektiem. Dizaineris nepiedalās vienīgi jaunu produktu radīšanā, blakus materiālajam dizainam stājas nemateriālais – stratēģijas, scenāriji, māksla.

STARTS 2010 ir Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas – Funkcionālā dizaina, Vides mākslas, Metāla dizaina apakšnozaru 31 dizaina diplomdarbu izstāde. Diplomandi ir devuši startu savām idejām un gaida sabiedrības vērtējumu un diskusijas.

Dizaina Diplomandu Dienas notiks jau ceturto gadu. Tā nav tikai izstāde, tās nav tikai sarunas, tā nav konference vai radošās darbnīcas. Dizaina Diplomandu Dienas ir visu iepriekšējo formu sintēze vienotā veselumā. Mainoties sabiedrības izpratnei par dizainu, ar katru gadu pieaug arī pasākuma nozīmīgums un apjoms. Šī gada Dizaina Diplomandu Dienas STARTS 2010 ir Ingas Bermakas  un Riharda Funta maģistra darbs dizainā. Diplomdarba vadītājs profesors Holgers Elers.

Dizaina Diplomandu Dienu STARTS 2010 programma:

03.06. / 16.00 Preses konference
03.06. / 17.00 Izstādes atklāšana
04.06. / 11.00 Bakalaura diplomdarbu aizstāvēšana
08.06. / 13.00 Lekciju un diskusiju diena

13.00 Lekcija „Zinātne – Māksla. Inženieri – Dizaineri. Ekonomisti – jāiepazīst, lai varētu saprasties.” Lekciju lasa arhitekts, dizaineris profesors Andrejs Legzdiņš. Lekcija latviešu valodā.

14.00 Lekcija „Sarunas un sadarbības barjeras.” Lekciju lasa pārmaiņu vadības konsultants Dr. Atis Zakatistovs, I – Boom. Lekcija latviešu valodā.

15.15 Lekcija „Design & Engineering”. Lekciju lasa starptautiskās starpdisciplinārās maģistrantūras programmas Design & Engineering vadītājs, stratēģiskā dizaina profesors Martin Pärn, Igaunijas Mākslas akadēmija. Lekcija angļu valodā.

16.15 Diskusija starp dažādu nozaru pārstāvjiem „Kāpēc sadarboties?”. Diskusiju vada 2010.gada LMA dizaina maģistrants Kristaps Grundšteins. Piedalīties aicināti visi interesenti. Diskusija latviešu valodā.

09.06. / 10.00 Maģistra diplomdarbu aizstāvēšana

10.06. / 19.00 PECHA KUCHA NIGHT RIGA Vol. 9

15.06. / 16.00 Dizaina diplomdarbu prezentāciju diena

Dari kopā ar mums! Dari kā  mēs! Dari labāk par mums!
http://twitter.com/STARTS2010

Lieliska ziņa no LADC —  Latvian Art Directors Club map contemporary konkursa ietvaros aicina uz grafiskā dizaina lekciju Tom Ising on graphic design. Jau šo piektdien, 28.05. plkst. 16.00 Dirty Deal Cafe, 2.stāvs, Maskavas ielā 12, korpuss 2. Turklāt DesignBlog piedāvā iespēju tikt pie brīvbiļetes!

Pēc tam 18.00 visi dodamies uz Baznīcas ielu 14, kur jaunajās Map Latvia Dizaina centra telpās būs Tom Ising izstādes atklāšana, map contemporary konkursa finālistu darbu izstādes atklāšana, kā arī, protams, labāko darbu autoru apbalvošana ar map contemporary goda krēsliem.

About Tom Ising: worked for “jetzt” the magazine of the Süddeutsche Zeitung
and later co-founded with Martin Fengel the munich based design agency
HERBURG WEILAND. Since then, he works from there as an art director
for magazines (Burda, Springer, Gruner & Jahr, etc.), book publishers
(Kiepenheuer & Witsch, 2001, Heyne, Delius Klasing) and companies such
as Mercedes-Benz, Swiss Re, Allianz, Stiftung Warentest, etc . HERBURG
WEILAND has won many design awards (Red Dot, ADC, D&AD, DDC, 100 best
posters, etc.). Alongside this work he is teaching magazine design at
the “DJS” German School of Journalism in Munich.

Vairāk darbi http://herburg-weiland.de

Uz Tom Ising lekciju dalības maksa LADC biedriem Ls20, pārējiem Ls40. Pieteikties, lūdzu, uz zane@ladc.lv. Pārējie pasākumi bez dalības maksas.

Kā tikt pie brīvbiļetes uz lekciju Tom Ising on graphic design? Seko mums Twitterī un līdz trešdienas (26.05) plkst 18.00 retvīto šo ziņu: ‘Piektdien par brīvu gribētu tikt uz lekciju ‘Tom Ising on graphic design’ http://bit.ly/bcQUPy’

Tālāk mēs no visiem twiterojumiem izlozēsim vienu cilvēku, kurš tiks pie brīvbiļetes.

Ir sākusies darbu iesniegšana piektajam radošās izcilības festivālam ADwards. Šogad no 17. līdz 19. martam Rīgā norisināsies jau piektais radošās izcilības festivāls „ADwards”, kurā labākie Latvijas reklāmas un dizaina mākslinieki savā starpā cīnīsies par Meistarības ordeņiem. Savukārt darbus varēs iesniegt, sākot no piektdienas, 26. februāra, līdz pat 11. martam. Šogad par festivāla saukli izvēlēts „Make ideas not war” (Radiet idejas, nevis karojiet).

Ēriks Stendzenieks, Latvian Art Directors Club prezidents:
“Ekonomiski grūtos laikos gaisā pieaug spriedze, daudzi kļūst kreņķīgi un jūtīgi. Radošās industrijas nav izņēmums. Visa mana pieredze liecina: kašķi iznieko enerģiju un resursus, kas patiesībā vajadzīgi ideju radīšanai. Tāpēc festivāls šogad notiek miera un sadarbības zīmē. To vajag gan industrijai, gan klientiem, gan visvairāk – sabiedrībai kopumā! Pieci pazīstami Latvijas reklāmas darboņi pus dienu svīda fotostudijā, lai nāktu pie Jums ar ziņu: “Make Ideas. Not War”.

ADwards darbu pieņemšana notiks no 26. februāra līdz 11. martam. Pieteiktajiem darbiem jābūt radītiem laika posmā no 2009. gada 1. februāra līdz 2010. gada 1. februārim. Viena – pirmā darba iesniegšana visiem festivāla dalībniekiem ir bez maksas, savukārt par katru nākamo darbu jāmaksā dalības maksa Ls 50 + PVN (tai skaitā arī par katru darbu sēriju, kura var sastāvēt ne vairāk kā no 3 darbiem). Tāpat kā pagājušo gadu, arī šogad, lai atbalstītu lietišķā dizaina attīstību Latvijā, industriālā dizaina kategorijā darbus varēs iesniegt bez maksas. Turklāt šogad arī grafiskā dizaina kategorijā darbus, bet tikai tos, kas drukāti uz ADwards ilggadēja drauga un atbalstītāja MAP Latvia papīra, varēs iesniegt bez maksas.

Latvijas talantīgākos reklāmas māksliniekus vērtēs un izvēlēs nopietna žūrija. Tajā darbosies aģentūras  Crispin Porter + Bogusky Europe radošais direktors Anders Gustafson. Tieši viņš kopā ar savu komandu iepriekšējā gadā saņēmis 16 ievērojamas balvas, ieskaitot sudraba lauvu Cannes Lions konkursā, zelta un sudraba zīmuļus konkursā One Show, kā arī citus. Tāpat žūrijā darbosies Vācijas BBDO radošais direktors Jan Leube, digitālo projektu radošais direktors Geoff Gower, Berlīnes reklāmas aģentūras ADC tekstu autors Marc Wirbeleit, reklāmas aģentūras Surface radošais direktors un tipogrāfs Markus Weisbeck, kā arī Latvijas vadošo reklāmas aģentūru pārstāvji.

Festivāls tiks atklāts trešdien, 17. martā, kad plkst. 20:30 Balzāmbāra restorānā (adrese: Doma laukums 2, Rīga), uz LCD ekrāniem tiks demonstrēta radošās izcilības festivālam ADwards iesniegto darbu izstāde, kā arī svinīgo uzrunu teiks LADC prezidents Ēriks Stendzenieks un festivāla žūrijas pārstāvji. Savukārt 18. martā plkst. 9:30 viesnīcā Albert Hotel (adrese: Dzirnavu iela 33, Rīga) notiks Latvijas institūta (LI) rīkota diskusija „Kam ir vairāk sakāmā – Rīgai vai Latvijai?” 18. marta vakarā pludmales sporta centrā Brazīlija notiks aģentūru mači pludmales futbolā. Savukārt piektdien, 19. martā, viesnīcā Albert Hotel visas dienas garumā notiks festivāla radošā daļa – lekcijas un semināri pasaulē slavenu un atzītu reklāmas speciālistu vadībā. Vakarā īpašā apbalvošanas ceremonijā klubā GODVIL (adrese: Brīvības gatve 214b, Rīga) tiks sumināti ADwards festivāla uzvarētāji.

Vairāk: www.adwards.lv