Iznācis jaunais Dizaina Studijas numurs. Vāka autors šoreiz dizainers Zigmunds Lapsa. Žurnāla iekšpuses dizainu turpina veidot Rūta Briede un Artis Briedis. Vēl žurnālā:

NOTIKUMI
- Aicinājums radošajām „Brigādēm” kultūras izpausmes attīstīt kā radošu uzņēmējdarbību. Elīna Hermansone.
- Latvijas bērītis Briseles pilī. Renāte Vilnīte.
- Kamēr Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā aplūkojama Aleksandra Vasiļjeva izstāde „Art Deco stils – starpkaru perioda mode (1918-1939)”, tikmēr „Dizaina Studijā” lasāms izglītojošs Ilzes Martinsones raksts par Art Deco stilu kā tādu.

VIEDOKLIS
- Kāda garāmgājēja piezīmes par partiju pirmsvēlēšanu aģitpunktiem un tīkliem. Arnis Balčus.

TĒMA
- Potenciāli apmeklētākā izstāde The Way pie Latvijas namdurvīm – starptautiskajā lidostā „Rīga”. Vai šādā vietā māksla spējusi būt arī kas vairāk nekā grīdsedziņa ar uzrakstu „Laipni lūgti!”, un vai to vispār kāds pamana? Sandra Krastiņa.
- Sintētiski estētisks duets jeb Se-design savus iniciāļus atstājis gan Radio101 interjerā, gan Tele2 mobilajā klientu apkalpošanas centrā Airstream. Par Latvijas industriālā dizaina potenciālu dizaineri Pēteris Zilbers un Mārtiņš Blanks sarunā ar Ilzi Martinsoni.

TELPA
- Anda Boluža, atgriezusies no grafiskā dizaina biennāles Čehijas pilsētā Brno, šķirsta stilu ābeci, kurai uz vāka ir nevis gailis, bet gan laika aktuālākie grafiskā dizaina paraugi.

FORMA
- Viens no pasaulē visvairāk patērētajiem produktiem – kafija – lietojams ne tikai kā dzēriens, bet, mērķtiecīgi reciklēts, pārtop dizaina galda virsmā. Annas Iltneres saruna ar ekoloģijas entuziastu britu dizaineru Ādamu Fērvezeru.

LAIKS
- Ir prātīgi pirms ceļa brīdi pasēdēt un padomāt. Jauno mācību gadu uzsākot, Inese Pētersone rakstā „Skolu spēka spēles” analizē dizaina apmācību metodiku Latvijā.
- Lelle Baiba tautastērpā no Bārtas novada neviļus kļuvusi par simbolu padomju laikam, bet vai tik tiešām neviļus? Lelles stāstam izseko Irēna Bužinska.

10+10 interview with German graphic designer Tom Ising, who was in Riga with a lecture, exhibition and was one of the judges at map contemporary. Tom worked for “jetzt” the magazine of  Süddeutsche Zeitung and later co-founded the Munich based design agency HERBURG WEILAND with Martin Fengel . Since then, he has worked from there as an art director for magazines (Burda, Springer, Gruner & Jahr, etc.), book publishers (Kiepenheuer & Witsch, 2001, Heyne, Delius Klasing) and companies such as Mercedes-Benz, Swiss Re, Allianz, Stiftung Warentest, etc .  Alongside this work he teaches magazine design at the “DJS” German School of Journalism in Munich.

1. Please tell us about yourself (how you started, why design, what drives you?)
I started as a designer at the former “jetzt” magazin of Süddeutsche Zeitung. At that time it was one of the most exciting places to work in Germany because of the people who worked there (Journalists, Artists, Photographers). This exchange of ideas and opinions with people from different areas is basically still what I like most about being a designer today.

2. What is design for you? (what do you find interesting within it, why you’re doing it?)
Everything is interesting that is new or done in an intelligent way. I don’t even dislike bad design, but what I really detest is stupid design. For example changing old but good logos to something new that is far worse than the original design.

3. Is it possible to be ‘out of ideas’?
Not really because there are almost no ‘new’ ideas. Everything has already been done in many different ways. So the challenge is to find ways of communicating that have never been done before for this product and this exact content.

4. How to become a good designer?
I don’t know. Be curious maybe. But being lazy is also very important. The best ideas always pop out of nothing.

5. Please name 3 very important things?
Peace, Love and Happiness. 

6. What is needed to get a great result in design?
Most definitely a great client. There is nothing worse than working for stupid people who don’t understand design in combination with their product. Good design is only possible when designers and clients work closely together on an eye-to-eye level.

7. You were judging the map contemporary competition – please name 3 things that surprised you?
What I really liked was the book design. Many beautiful books were showcased. Corporate design was strong too. Transportation design and direct marketing were awful (except for the rolling sauna).

8. What do you think about participating in design contests? Does winning or not winning influence you somehow?
We do not at all believe in participating in design contests since it always shows only a part of the work that is out there. Work that isn’t entered by its creators doesn’t take part in the competition so you can never see the whole range of good design that has been done in that period of time. Herburg Weiland did an experiment in 2009/2010. We entered for the first time in approx. 10 important national and international competitions and won 40 creative awards (ADC, D&AD, TDC, DDC, 100bestePlakate, IF Award, RedDot etc.). Not only was the preparation of the entries and the paperwork such a huge amount of work but the fees for entering and winning are of course simply too expensive. In the future we will only take part in a few handpicked competitions. Poeple who want to work with us should judge us by our work and not by the awards.

9. Did your favorite works win?
Most of them, yes. Overall I would say the best pieces won.

10. Could you please describe what you think about graphic design in Latvia — what works for us and what doesn’t?
Classic print design is quite strong in Latvia. I do like that one gets the feeling that the designers really tried to understand the piece they were working for and tried to find a design that really fits the product.

Some works of Tom Ising below. More at HERBURG WEILAND.

Iznācis jaunais Dizaina Studijas jūlija augusta numurs. Šoreiz vāku veidojuši dizaineri – Rūta Briede un Artis Briedis, tomēr tas nav viss, jo abi dizaineri veidojuši arī iekšlapas. Diemžēl attēlos tas nav apskatāms, tā kā lai to novertētu nāksies vien doties uz veikalu. Lūk ko par to visu saka paši DS: ‘Turpinot salīdzinoši skatīt Latvijas grafiskā dizaina potenciālu, šoreiz žurnāla redakcija šķīrusi tālāk par vāku, piedāvājot jaunajiem dizaineriem “zem skalpeļa” likt ‘Dizaina Studijas’ maketu. Spītējot situācijai, kad izdevējdarbības jauda apsīkst, ceram atspēkot pašmāju priekšstatus, ka grafiskajam dizainam vairs nav kur izpausties!’

Jaunākajā numurā lasiet:

VIEDOKLIS
- Šoreiz ne viens, bet trīs viedokļi par inteliģences lomu valsts identitātes pastāvēšanā. Ko rakstnieks, mūziķis, gleznotājs vai režisors var paveikt valsts labā ne tikai kā izcilnieks savā profesijā? Ciktāl līdzdalība sabiedriskos procesos ir kultūras pārstāvju pienākums un atbildība? Savā viedoklī dalās – politiķe Ilze Kreituse, mākslas kritiķis Vilnis Vējš, mākslas centra “Noass” vadītājs Dzintars Zilgalvis.

TĒMA
- Atgriezties no muzeja ar dizaina suvenīru kabatā – Anda Boluža vēro, kā Latvijas tēls vai tās kultūras zīmes pārtop portatīvā suvenīra formātā.
- Suvenīru ražošanas (arī skaudro) realitāti atklāj uzņēmuma Nice Place dibinātāja un dizainere Zane Ernštreite.

LAIKS
- Kā valstiski vizualizēt valsti? Kādam būt Latvijas reprezentatīvajam tēlam Rīgas pils interjeros. Pretēju viedokli lēmumu krustcelēs pauž arhitekte Zaiga Gaile un mākslas zinātnieks Dainis Bruģis. Materiālu sagatavoja Ilze Martinsone.

TELPA
- Par to, kā priekšmetu dizaina forma veidota adekvāti iecerētajam pielietojumam, vai pretējā secībā: kā neveiksmīgi ražotas lietas, dizaineru mērķtiecīgi pārveidotas, no jauna atgūst vērtību, –  Sandras Krastiņas raksts “Sveiciens no Milānas”.

FORMA
- Starts un finišs. To, kā šogad sevi piesaka Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas diplomandi izstādē “Starts 2010”, vērtē Ilze Martinsone.
- Grafiskā dizaina tendences konkursa Map contemprorary 2010 aspektā komentē Anna Iltnere.

NOTIKUMI
- Latvijas Nacionālā mākslas muzeja restaurācijas un pārbūves konkursa kontekstā Inese Baranovska sniedz ieskatu, kādi muzeji 21. gadsimta skatītājam nu tapuši Itālijā.

Vairāk meklējiet www.dizainastudija.eu

Gatis Kurzemnieks šogad apmeklēja Offf Paris 2010 (augstāk redzami festivāla ievadtitri). Kas tas par festivālu un kā tur gāja – Gatis piekrita pastāstīt par to visu plašāk.

Offf ir festivāls, kas veltīts tēmai “post digital creation culture” – citiem vārdiem “visādām radošām aktivitātēm mūsdienu digitālajā laikmetā”. Tas ir rīkots vairākas reizes jau kopš 2001. gada dažādās pasaules pilsētās (Barselona, Ņujorka, Lisabona u.c.) un tajā piedalās gan jau atzīti mākslinieki, dizaineri, studijas un elektroniskās mūzikas meistari, gan arī mazāk pazīstami entuziasti.

Kā apgalvo paši rīkotāji – tā nav tikai dizaina konference un multimediju mākslas tirdziņš, bet gan īsti vizuālās kultūras svētki. Lai arī iepriekš nebiju neko dzirdējis par šo pasākumu, apraksts likās pietiekoši interesants, lai jau pagājušā gada rudenī nopirktu biļetes un šī gada līgo vakarā trīs līdzbraucēju kompānijā dotos Parīzes virzienā – uz vietu, kur festivāls notika šogad no 24. – 26. jūnijam.

Pasākuma rīkotāji rekomendēja ierasties dienu ātrāk un saņemt ieejas aproces, lai nebūtu jāstāv rindā vēlāk. Šī stratēģija izrādījās apsveicami pareiza, un 24. jūnijā mēs sajutāmies kā īsti V.I.P., paejot garām vairākus simtus cilvēku garai rindai un teju vai vienīgie tiekot iekšā norises vietā bez mazākās kavēšanās. Ļoti iepriecināja arī tas, ka mums kā savlaicīgiem biļešu pircējiem bez maksas pienācās arī Offf 2010 katalogs – kārtīga grāmata ar darbiem, kas iesūtīti speciāli šim pasākumam. Arī no mūsu mazā bariņa divi cilvēki varēja lepoties ar saviem darbiem šajā katalogā  (Agnese Kurzemniece un Gunārs Miezis).

Festivāls notika vietā, kas saucas “La Grande Halle de La Villette” – lielā hallē, kas izskatās pēc senlaicīgas stacijas. Tās iekšienē bija izveidotas vairākas nosacītas zonas – katra ar savu nosaukumu.

“Roots” bija galvenā konferenču vieta – ar trim milzīgiem ekrāniem, skatuvi un sēdvietām vairākiem simtiem cilvēku. Tajā viena pēc otras notika stundu garas prezentācijas. “Loopita” un “Openroom” bija daudz mazākas zāles pagrabstāvā, kurā pamīšus uzstājās dažādi elektroniskās mūzikas meistari (Loopita ietvaros) un dažādi citi radoši personāži (Openroom ietvaros). Paralēli tam visam pāris slēgtās telpās norisinājās tā saucamās “Nerdeferences” – radošās darbnīcas – pārsvarā saistītas ar Flash/Actionscript un processing programmēšanu.

Vidū starp visām šīm zonām bija brīva vieta, kurā bija iekārtojušies dažādi individuāli mākslinieki, veikaliņi un firmas, kurām bija ko rādīt vai notirgot pasākuma apmeklētājiem – sākot ar grāmatām, plakātiem, piespraudēm līdz pat jaunākajām NVIDIA Quadro videokartēm, kuras NVIDIA pārstāvji reklamēja demonstrējot iespaidīgu reālā laika raytraced renderēšanu. Protams, goda vietā rēgojās arī Adobe, tomēr daudz populārāks bija tuvumā esošais alus stends. Izpalika dažas zonas, kuras ir bijušas iepriekšējās reizēs – kā, piemēram, “Cinexin” kino zona, “Chillax” atpūtas vieta un “Machina” publiski pieejama datoru zāle.

Offf tēma šogad bija – “nostalgia for the past future”. Attiecīgi arī pirmā lielā opening-act prezentācija no Steven Heller bija veltīta šai tēmai. Prezentācija izdevās ļoti interesanta un brīžiem smieklīga, kad viņš aplūkoja to, kā cilvēki ir iztēlojušies nākotni pagātnē. Beigu secinājumi bija, ka ir žēl, ka nākotne nav sanākusi tik stilīga, kā to attēloja teiksim 50tajos gados, kā arī fakts, ka dizaineri, radot idejas un tēlus nākotnei, reizēm nodara lielāku postu nekā labumu. Tas saistīts ar to, ka viņu nākotnes vīzijas visus aizrauj, bet bieži pēc laika izrādās nepareizas, nederīgas un postošas. Otra interesanta prezentācija bija no vīra vārdā Craig Ward. Viņš, būdams liels tipografikas meistars, stāstīja par dažiem saviem projektiem. Interesanti ir tas, ka viņš cenšas visu darīt “pa īsto” – t.i. mazāk izmantojot datorgrafiku. Protams, arī tā viņam nav sveša. Īpaši interesants likās viņa stāsts, kā viņš, veidojot kāda kāda žurnāla vāku, mikrobioloģijas laboratorijā mēģināja izaudzēt burtus no baktērijām.

Francija ir slavena ar saviem streikiem, tad arī šoreiz notika kaut kāds streiks (ziņas palaidu garām – nezinu detaļas), kura dēļ vairāki dalībnieki nevarēja ierasties. Tad nu dienas pirmā puse bija diezgan brīva. Šī paša streika dēļ neesot atvērtas arī dažas no solītajām zonām – jo atbildīgie ļaudis nav varējuši ierasties.

Otrajā dienas pusē interesantākā likās Wooster Collective prezentācija. Viņi ir Ņujorkā bāzēta apvienība, kas apkopo informāciju par labāko un interesantāko ielu mākslu un dažādiem ar to saistītiem projektiem. Viņi nosodīja huligānismu un stāstīja un rādija dažādus lieliskus piemērus, kur ielu māksla patiešām uzlabo pilsētvidi – dažādas asprātīgas idejas, cīņu ar sliktām reklāmām utt. Šajā pašā laikā notika arī kādas franču talantu grupiņas Pleix uzstāšanās Openroom. Pats to neredzēju, bet biedri, kas redzēja, teica, ka viņi esot bijuši ļoti labi! Pārējās prezentācijas lielākoties sniedza dažādas studijas, kas stāstīja par saviem komerciālajiem projektiem ne pārāk interesantiem klientiem. Oriģinalitātes nebija pārāk daudz, tāpēc tas neliekas pieminēšanas vērts.

Otrā diena man likās vēl saturīgāka un interesantāka nekā pirmā. Tā sākās ar ļoti interesantu prezentāciju no vīra vārdā Hoss Gifford, kurā viņš ļoti cilvēcīgā manierē stāstīja par lietām, kuras ir iemācījies savā dzīvē, strādājot kā multimediju mākslinieks. Padomi bija visdažādākie – sākot no

tādiem, kā brokastu maltītes svarīgums, programmēšanas knifi un beidzot ar tīri filosofiskiem un darba efektivitāti palielinošiem atzinumiem.

Lielu publikas sajūsmu izraisīja Tara’s McPherson’as uzstāšanās, kurā viņa stāstīja par savu dzīvi – par to, kā viņa kļuvusi par to, kas viņa ir, un par to, kā strādā, un vispār parādīja sevi kā visproduktīvāko un čaklāko personu, kādu esmu redzējis.

Ļoti priecājos par Universal Everything – relatīvi nelielas, bet slavenas studijas puišu uzstāšanos, kurā viņi rādija un stāstīja par dažiem saviem projektiem (piemēram, jaunā MTV tēla izstrādi 2009. gadā), kā arī pastāstīja paši par savu vēsturi. Īpaši mani iedvesmoja viņu stāstītais, par sava ofisa pārcelšanu ārā no Londonas uz kaut kādu mežu. Tāpat viņi deva padomus, kā saglabāt radošo brīvību un atteikties no neinteresantiem projektiem. Piemēram, ka studijai nevajag pārāk augt – labāk atteikties no lielākiem projektiem, lai nebūtu jāpaplašinās. Paplašināšanās ne vienmēr ir laba lieta – jo ar vairāk darbiniekiem ir arvien grūtāk atteikties no piedāvātajiem projektiem sakarā ar to, ka jānodrošina algu izmaksas utt. Paliekot mazā sastāvā, ir lielāka elastība. Tāpat ir objektīvi jāizsver, vai projekts ir to vērts – vai tas piedāvā kādus jaunus radošus izaicinājumus, jeb ir vienkārši atražošana naudas dēļ.

Otro dienu noslēdza manu favorītu – spāņu studijas Dvein prezentācija. Šie puiši, kas spējuši saglabāt savu radošo oriģinalitāti un neatkarību pat darbā ar lieliem klientiem, man bija īsts iedvesmas sprādziens. Mani biedri savukārt bija sajūsmā par tajā laikā notiekošo Bit Shifter muzikālo performanci Openroom’ā.

Noteiktu apstākļu dēļ nebija iespēja apmeklēt Offf trešo dienu, bet nekas – iespaidi bija pietiekoši apjomīgi arī no pirmajām divām.

Papildus prezentācijām, brīžiem komiski bija vērot [stilīgo] publiku, kurā valdīja ļoti izteikts Apple produkcijas kults un šķietama “zīmēšanās” (Kāpēc gan cilvēkam būtu vienlaicīgi jālieto gan iPad, iPhone gan MacBook Pro – turklāt aizraujošas prezentācijas laikā?). Jocīgi, bet otrajā dienā Apple produktus nomainīja Moleskine skiču blociņi un cilvēki masveidā nodarbojās ar skicēšanu arī šķietami nepiemērotās situācijās un apgaismojumā. Tā vien likās, ka neviens nebija dzirdējis atziņu no Hossa Gifforda prezentācijas – “It’s ok not to have a cool sketchbook!”.

Kopumā runājot par pasākumu, guvu daudzas atziņas, kaudzi iedvesmas un labāku priekšstatu par to, kā strādā cilvēki ārpus Latvijas. Pašam visinteresantāk šķita tas, ka pat visi šie atzītie un sasniegumiem bagātie cilvēki, izrādās, ir tādi paši kā mēs un viņu darbi nerodas kādā mistiskā procesā, bet gan gluži cilvēciskā un rūpīgā darbā. Bija interesanti dzirdēt, kāds ir bijis viņu domu gājiens, eksperimentu gaita un tehniskais process, kas ir novedis līdz fantastiskam gala rezultātam. Nolēmu arī pats būt čaklāks un darīt vairāk. Un kā teica Hoss Gifords – galvenais ir darīt, jo labāk izdarīt drusciņ nekā nemaz.

Vai braukšu vēl? Noteikti – un ne tikai uz Offf. Vēl ir citi līdzīgi festivāli, ko vēlos apmeklēt – Playgrounds, F5 , Toca Me, u.c.

Sponsoru klips Off festivālam.

Fotogrāfiju un teksta autors: Gatis Kurzemnieks – www.factora.lv

Offf mājas lapa: offf.ws

Iespējams, daudzi būs pamanījuši jaunos MADARA dzērienus. Par pašiem dzērieniem varat lasīt — www.madaradrinks.lv, nombre.lv, un citur. Mūs savukārt vairāk interesē dizains. Līdz šim Madaras vārds ticis saistīts ar kosmētiku, tādēļ ieiešana jaunā nišā šķiet interesants solis. Arī iepakojuma izskats ir mainījies — no atturīgi baltā un zaļā uz melnu un krāsainu. Kādēļ tā? Šoreiz iztaujājām Zani Ruginu — MADARA mārketinga vadītāju, Lieni Drāznieci — MADARA dizaineri un ilustratori Aneti Meleci.

Kāpēc Madara, kas līdz šim bija pazīstama kosmētikas produktu jomā, nolēma sākt ražot limonādes?
Zane: Emocionālais stāsts ir tāds, ka Uldis (Uldis Iltners, finansu un jauno projektu attīstības direktors. — aut. piez.) te starp meitenēm un kosmētiku sajutās vientuļi un nolēma, ka grib kaut ko ražot arī sev. Tāpat kā mēs, MADARA meitenes, bijām un vēljoprojām esam iedegušās par eko kosmētiku un veselīgo dzīvesveidu, tā Uldis iedegās par eko dzērieniem, smeļoties iedvesmu no labiem piemēriem citur. Ārpus Latvijas ir līdzīgi dabiskie dzērieni, piemēram, Bionāde, šur tur tepat Latvijā ir manīts Firefly, bet pie mums īsti nav ko izvēlēties, ja gribās atspirdzinošu, burbuļojošu, garšīgu un limonādīgu, bet veselīgu. Balstoties uz savu eko ekspertīzi un vietējo augu unikalitāti, nolēmām ražot dabiskus dzērienus. Divus gadus tika strādāts pie receptūrām, meklēts ražotājs, kurš varētu izpildīt augstās kvalitātes prasības (lai nebūtu nogulsnes, kas dabiskiem produktiem ir bieži sastopamas, bet nav vizuāli pievilcīgas). Ražojam Latvijas Balzamā pēc augstās kvalitātes šampanieša ražošanas un filtrēšanas tehnoloģijas. Pamazām tapa garšas un visbeidzot arī dizains.
Liene: Tas nebija galvenais — atrast brīvu nišu, ko iekarot. Mums vienkārši likās, ka no Latvijas zālītēm var ražot vēl daudz ko citu, ka tās Latvijas pļavu bagātības vēl nav it nemaz izsmeltas… Ideja nāca no Ulda, un mēs visi pārējie uzreiz aizrāvāmies, jo paši limonādes nedzeram, jo tās ir kaitīgas, bet reizēm jau tomēr gribas kaut ko vairāk nekā ūdeni padzerties.

Kāds bija darba uzdevums jeb galvenais, ko vēlējāties atrisināt?
Liene: Gribējām izveidot dzērienus, kas būtu kā alternatīva cocacola produktiem — brīvi nopērkami, dzerami visiem kas vien vēlas, it īpaši ballītēs, ja nelieto alkoholu. Tādus diezgan enerģiskus dzērienus — gan sastāva ziņā (tiem ir uzmundrinoša iedarbība), gan vizuāli — kaut ko tādu, kas iederas bāros; pretstatā daudziem ekodzērieniem, kas ir mērķēti vairāk uz detox un veselīgo dzīves stilu un nopērkami tikai mazos veikaliņos. Veselīgs mums ir pašsaprotami, tāpēc speciāli nemēģinājām sašaurināt auditoriju līdz ekomīļiem!

Kurš veidoja ilustrācijas un kurš dizainu?
Zane: Ilustrācijas radās no nosaukumiem.Vispirms bija 4 dažādas garšas. Nekādi nevarējām saprast, kā to visu palikt zem viena nosaukuma, ilgi cīnījāmies, jo negribējām sekot klasiskajam piemēram, kas ir kopējs nosaukums un tiek tikai diferencētas garšas ar mazu skaidrojumu apakšā. Tad kādu nakti Uldis nosapņoja Ralfu Pampkinu. Pārējie personāži nāca klāt, pieskaņojot garšām, emocijai, sajūtām. Tad radās zīmējumi, kurus veidoja Anete. Kopējo etiķetes dizainu radīja Liene. Gribam nākotnē tos zīmējumus iedzīvināt — katru nākamo partiju izlaist ar mazliet citādāku tēlu (saglabāt personāžu, bet mainīt pozu, fonu, emociju). Cerams, ka izdosies!

Kādēļ dzērienu dizains atšķiras no Madaras kosmētikas dizaina?
Zane: Jaunais dizains radīts tik atšķirīgs, jo tas ir pilnīgi citas kategorijas un emocijas produkts. MADARA Cosmetics ir drīzāk pasīva un atturīga, kamēr MADARA drinks ir jautri, dzīvīgi, krāsaini.
Liene: Šis produkts nav jāsaista ar MADARA kosmētiku, šī ir pavisam cita kategorija. Mēs sapratām, ka mums patīk ražot. Ka mums ir viedoklis, kādi produkti trūkst tirgū un ka mēs varam kaut ko piedāvāt… Vai šis viedoklis sakritīs ar pircēju viedokli — redzēs.
Mūsuprāt dzērieniem vajadzēja nosaukumus, MADARA dzēriens, baltā pudelītē ar zaļu uzrakstu ar ķirbja garšu likās jocīgi… Ļoti ilgi domājām un tad Uldis vienā rītā ieradās ar mūsuprāt foršu ideju, vizuālais sekoja idejai. Uzburās pilnīgi cits stāsts, kas galīgi negāja apakšā zem Madara esošā dizaina.
Zane: Paturējām MADARA drinks kā umbrella zīmolu,  jo mūsuprāt, MADARA vismaz Latvijā tiek uztverta kā eksperts eko jomā, un likās tikai dabiski nemēģināt radīt pilnīgi jaunu zīmolu, bet balstīties uz esošā atpazīstamību. Ceram, ka tāpat domā arī patērētājs.

Un kā ar iepakojumu?
Liene: Pudeles un etiķešu formas mums pagaidām ir jālieto kādas ir ražotājam pieejamas.
Zane: Nākotnē ir plāns piedāvāt dzērienus arī PET pudelēs, iespējams, lielākā tilpumā, kas būtu ne tikai maciņam draudzīgākas, bet arī vieglākas transportēšanā un nedraudētu ar saplīšanu pārāk lielas jautrības gadījumā.

Kādēļ melns?
Liene: Tādēļ, ka dzērieni ir krāsaini un izvēlēties ar visiem saderīgu etiķetes fona toni būtu ļoti sarežģīti. Tādēļ, ka balts un melns ir neitrāli. Tādēļ, ka gribēju pēc iespējas vienkāršāk — 2 krāsas un miers, un ar balto likās vairāk uz to pasīvo eko modi. Tādēļ, ka gribējām, lai dzērieni izskatītos enerģiski un lai ballītē tiem, kuri izvēlējušies nedzert alkoholu, būtu ērti staigāt ar to pudeli rokās…

Anete, pastāsti par savu lomu dzērienu dizaina tapšanā!
Anete: Es pievienojos projektam, kad koncepts un dizains jau bija gandrīz izstrādāti. Ja ecobaby (Anete veidojusi arī ecobaby ilustrācijas — aut. piez.) gadījumā mēs izmantojām tēlus no mana jau iepriekš radītā komiksa, tad šoreiz mēs viņus gudrojām no jauna. Raksturus, kas balstīti dzērienu garšas buķetē, mēs domājām visi kopā (un  galvenā domātāja bija Agnese Krivade), un mans uzdevums bija tos vizualizēt. Teikšu godīgi, ka process nebija no vieglajiem, jo mēs izgājām cauri ļoti daudzām versijām, variantiem un “tā, bet varbūt šitā”. Vienīgais, kurš daudz neatšķiras no pirmās skices, ir tas pats Ralfs Pampkins – elegantais kundziņš, kurš “uzbrūvējis” visneparastāko no limonādēm.

Kādēļ nosaukumi ir angliski?
Zane: Jo doma ir iet uz ārzemēm. Zinu, ka latviešiem šitais nepatiks atkal, bet, nu, ko lai dara – tā Latvija pārāk maza, lai produktus ražotu tikai Latvijas tirgum. Un no otras puses, tos nosaukumus asociē ar personu vārdiem un uzvārdiem, tādēļ tas, ka viņi ir ārzemnieki, netraucē. Tāpat jau tautās iegājušies nosaukumi – Roze, Minta, Berijs un Ķirbis.
Liene: Uzņēmumam Latvijā ir ļoti riskanti būt atkarīgam tikai no vietējā tirgus.

Kur limonādes var iegādāties?
Zane: RIMI, Madara veikalos, tuvākajā laikā arī labākajos bāros un restorānos.

Noslēdzies gadskārtējais map contemporary konkurss. Ar uzvarētāju sarakstu var iepazīties šeit, un nu apskatāmas arī bildes no paša pasākuma. Kas šogad ir izdevies un ko vajadzētu uzlabot? Vai pēc darbiem var spriest par pārmaiņām Latvijas grafiskajā dizainā? Šādus jautājumus uzdevām Daigai Zvaigznei, MAP Latvija mārketinga vadītājai, Krišjānim Jukumsonam – Jukumniekam, kurš piedalījās darbu vērtēšanā, grafiskajam dizainerim Kirilam Kirasirovam, kura darbi (grāmata Another Travel Guide un viesnīcas ‘Neiburgs’ grafiskā identitāte tika apbalvoti), dizaina kritiķei Andai Bolužai un grafiskajam dizainerim Mikum Vanagam, kuri šoreiz ir vienkāršie apmeklētāji.

PAPILDINĀJUMS: Piektdien, 11. jūnijā no plkst 11.00 – 14.00 visi interesenti gaidīti Map Dizaina centrā Baznīcas 14 uz tikšanos ar žūrijas komandu no Latvijas – tas varētu būt pirmais solis, lai sāktu gatavoties nākamajam gadam un vienlaicīgi iespēja atbildēt uz tiem jautājumiem un norisēm ap un par map contemporary, kas daudziem šķiet miglā tīti.

1. Nosauciet, lūdzu, 3 lietas vai notikumus, kas, jūsuprāt, ir šā gada map konkursa veiksme (vai patīkams pārsteigums).

Daiga :

map contemporary 2010, manuprāt, bija viens no veiksmīgākajiem visādā ziņā – mūs vēl joprojām lutina laika apstākļi, kas solīto vēju un lietu nomainīja pret saulainu un gana siltu vakaru, sagaidījām necerēti lielu darbu skaitu (277, manas prognozes bija – būtu lieliski, ja 150!), un tajos nemanīja krīzes laika „nabadzības garšu”. Darbi apliecināja, ka ir meklēti un atrasti risinājumi, lai projekts realizētos.

Manuprāt, šogad konkursam bija īpaši draudzīga un ieinteresētības pilna aura un īsta Brālības sajūta – jau no pirmajām konkursa izsludināšanas dienām. Esam gandarīti, ka arvien vairāk radošie cilvēki vēlas iesniegt konkursa žūrijas un Brālības vērtēšanai savus darbus. Lieliski darbojās un tika novērtēts map contemporary bezmaksas kurjers, kurš parūpējās, lai darbi laikus tiktu nogādāti iesniegšanai konkursam.

Ik gadu cenšamies konkursu veidot arvien profesionālāku, it īpaši darbu vērtēšanas procesu – no darbu priekšatlases līdz finālistu izvērtēšanai spraigā diskusijā, piedaloties visai žūrijas komandai. Šogad žūrijas ieteikumu un komplimentu lapas saņems vairāk nekā 70 darbu autori – tas bija jaunums – žūrijas locekļi atstāja savas domas uz papīra – šīs lapas šonedēļ nodosim katram autoram. Šogad mājas lapā ievietosim informāciju ne tikai par 1.- 3. vietu ieguvušajiem darbiem, bet arī to, cik lielu punktu skaitu katrs no darbiem saņēmis.

Vienlaicīgi ar konkursa noslēgumu mums bija lieliska iespēja iepazīstināt tik lielu skaitu mūsu klientu ar jaunajām Dizaina centra telpām un jauno ciklu „paper portfolio”.

Kirils:

+ kalniņa mammas tējas / a survival handbook (aut. – dizaineri attiecīgi Asketic un Zigmunds Lapsa)

+ jaunās telpas, lai komunicētu ar map aci pret aci – vairs nav jābrauc uz laukiem.

+ iepakojums PIENS (aut. – kādam ir informācija par dizaineri? : )

Krišjānis:

+ Tom Ising

+ A. Zagajevska grāmata “Svešā skaistumā”,

+ PienSPA produkta iepakojums. Nebiju par šādu produktu neko dzirdējis. Pārsteigums.

Mikus:

+ Daudz un dažādi kvalitatīvi “rokdarbu” izstrādājumi (piem. blociņu “kategorija F2: 18 Book Design”) kas izceļās ar augstu kvalitāti un reizē arī neprasa milzīgus ražošanas resursus. Varētu būt lielisks veids, kā daudzi dizaineri varētu izmanot krīzes laiku kā iespēju kļūt no izpildītājiem par autoriem.

+ Ising izstāde izcēlās ar tiešām augstas kvalitātes “typography” uc detaļu izpratni. Latvijas un ārvalstu dizainera apvienojums ir lielisks veids kā paaugstināt dizaina kvalitātes izpratni dalībniekiem un dizaineriem uz nākotnes darbiem.

+ Skaistas un radošas jaunās Map telpas, kur dizaineriem ciemoties un iedvesmoties! :)

Anda:

Manuprāt, veiksme ir pati konkursa norise – to organizē viens uzņēmums, no ieceres neatkāpjoties pat ekonomiski skarbos apstākļos. Konkursa ilgtspēja ir vērā ņemams panākums, jo iegūtais grafiskā dizaina arhīvs kļūs arvien vērtīgāks, un it īpaši tāpēc, ka, manuprāt, šobrīd neviena cita institūcija neapkopo materiālus tik periodiski. Noteikti veiksme ir konkursa skati papildinošā Tom Ising lielisko darbu izstāde. Iespējams, pirmajā brīdī tā nešķiet sevišķi interesanta, taču, ieskatoties viņa grāmatu dizainos, kļūst īpaši redzams tas, kas pietrūkst konkursa darbos – izdevuma „mugurkauls” jeb grafiski skaidra struktūra kā pamatu pamats. Daži vietējie mākslinieki funkcionālas kompozīcijas vietā ievieš lieku, skatu aizmiglojošu raibumu. Tātad Tom Ising – iepriecinoši un reizē pamācoši. Un vēl veiksme ir garais izstādes apskates laiks – līdz pat 18. jūnijam. Iepriekšējā gadā tā bija apskatāma vien pāris dienas.

2. Trīs lietas, ko labprāt uzlabotu nākamajā gadā.

Daiga:

- Turpināsim strādāt pie darbu vērtēšanas procesā žūrijas izteikto komentāru, ieteikumu, viedokļu un komplimentu fiksēšanas, lai nodotu šo informāciju darbu autoriem.

- Būs izmaiņas kategoriju sarakstā.

- Vairāk informācijas un izglītojoši intriģējoši materiāli par specbalvu kategorijām „Perfect choice”.

Kirils:

- Iesaistītu žurijā profesionālus vietējos grafdizainerus, tas celtu vērtējamo darbu līmeni.

- Samazinātu pretendentu šortlisti, lai kopskats veidotos spēcīgāks.

- Radikāli palielinātu eko projektu kategoriju klāstu.

Krišjānis:

- Korporatīvā iepakojuma kategorijā vēlētos redzēt ne tikai tukšas kastes, bet iepakojumu kopā ar produktu. Iepakojums ir vairāk kā tikai ārējā čaula.

- Reklāmas kampaņu un vides reklāmas darbu kvalitātes līmeņa pieaugumu. Izskatījās gaužām bēdīgi. Es zinu, ka varam labāk!

- Darbu vērtēšanas sistēma varētu tikt vienkāršota, kas palīdzētu precīzāk izvēlēties labākos darbus.

Mikus:

- Varbūt var vērtēšanas kritērijus padarīt universālākus un skaidrākus?! Kā būtu ar skaidriem punktiem, jo šobrīd likās, ka lielākā daļa orientējas uz tehnisko izpildījumu (iesiešana, papīra izvēle) un diemžēl Ideja un Dizains daudzos gadījumos bija ļoti zemā kvalitātē

1) Ideja (koncepcija, pamatojus, oriģinalitāte uc.)

2) Izpildījums (iesiešana, papīra izvēle, pēcapstrāde uc.)

3) Dizains un noformējums (typography pamatojums, salikums, fotoattēlu apstrāde uc.)

- Būtu interesanti ja pasākumam būtu turpinājums, kas to tuvinātu “mainstream” auditorijai. Varbūt var sarunāt, ka labākiem darbiem grāmatu, rokdarbu uc. kategorijās ir speciāls stends grāmatnīcās, kas norādītu uz šo darbu novērtējumu un veicinātu pārdošanu. Šeit idejas var brīvi turpināt…

- Konkursu noslēgumu varētu iesildīt lekciju/workshopu diena kur MAP piesaistīti citavalstu dizaineri stāstītu un rādītu labās lietas par dizainu. Šogad jau labs ievads bija ar Ising lekciju un domāju ka to varētu un vajadzētu attīstīt un paplašināt. Es varu iedomāties kā Latvijas dizaineri sasparotos, ja, piemēram, tiktu uzaicināta Irma Boom ar saviem darbiem :) un MAP no tā tikai iegūtu un stiprinatu dizaina autoritātes statusu kas noteikti būtu sasaistāms ar komercieguvumiem ;)

Ticu ka sinerģijā ir spēks un 1+1=3 un vairāk un tā dēļ domāju ka būtu derīgāk MAP pasākumu piesaistīt dizaina mēnesim? Nu tā lai kopīgi reizi gadā nonestu jumtu visai Rīgai :)

Anda:

- Tas, kas noteikti būtu jāuzlabo un kas nemaz nebūtu tik sarežģīti –  jānorāda katra darba dizaina autors. Šobrīd uz uzlīmes tiek minēts darba iesniedzējs.

- Izstādē trūkst paskaidrojumu, vien darbu kaudzītes, taču lietderīgi būtu atklāt žūrijas viedokli, kāpēc konkrētais darbs atzīts par laureātu.

- Šobrīd vērtēšana notiek neapspriežoties, katru darbu novērtējot desmit ballu sistēmā piecos punktos, no kuriem tikai divi, ja nemaldos, attiecas uz grafisko risinājumu. Manuprāt, žūrētāju saruna un diskusija varētu veicināt gan pārdomātāku lēmumu pašiem, gan interesantāku komentāru citiem.

3. Vai pēc konkursa var izdarīt secinājumus par kādām pārmaiņām Latvijas dizainā?

Daiga:

Manuprāt, “secinājumi par pārmaiņām Latvijas dizainā” būtu pārāk skaļi teikts, bet par ikgadēju atskaiti par sasniegto, iespējām drukas&dizaina jomā gan varam. Map contemporary var redzēt tendences, iespējas un „vidējo temperatūru” nozarēs, kas ir reklāma, poligrāfija un protams ar tām saistīto dizainu. Map contemporary parāda, kur esam izcili, kur esam perfekti, ar ko varam lepoties un, protams – arī kurās jomās vēlamies sagaidīt ko vairāk. Map contemporary parāda, ka iespējas ir.

Kirils:

Šķiet, konkursa žūrija vairāk uzmanības pievērš specifisko triku izmantošanai drukas darbos, kas pēc būtības nav izcila grafiskā dizaina rādītājs.

Respektīvi, jūtama tendence vērtēt “navarotus”, nevis būtību. Domāju – par ļaunu nenāktu nākošgad izsūtīt uzaicinājumu piedalities tieši dizaineriem (es par konkursu uzzināju tikai tad, kad manus darbus tam jau bij pieteicis ražotājs un izdevējs, pats būtu iesniedzis citus savus projektus), jo nav jau sarežģīti izveidot kādu dizaineru kontaktu datu bāzi, tas nodrošinātu vairāk iesniegto darbu un lielāku konkurenci. Nekādas pārmaiņas Latvijas dizainā konkurss neuzrādīja gan; ja nu vienīgi jaušams, ka minimālistiskais, lakoniskais un konceptuālais dizains kļūst vairāk lietots un darbināts. Diemžēl iesniegtie darbi, kas man šķita spēcīgākie, palika žūrijai nepamanīti, acīmredzot, tieši dizaina viegluma un nesamākslotības dēļ tie nebija uzrunājuši vērtētājus.

Krišjānis:

Novērojams, ka ir atsevišķu darbu radītāji, kas cenšas iet pavisam jaunu un radošu ceļu. Šie ir celmlauži, bet tādu ir pavisam maz. Prieks par viņu uzdrīkstēšanos. Īpaši gribu izcelt Zigmunda Lapsas dizainēto grāmatu “Svešā skaistumā”. Vienkārši, bet spēcīgi. Nostrādātas nianses. Tāpat arī “A Survival Handbook” grāmata likās viens no spēcīgākajiem darbiem.

Turpat blakus var redzēt, ka daudzu darbu autori ir atraduši veidu, kā uztaisīt vidusmēra kvalitatīvu un visiem pieņemamu produktu. Tomēr, skatoties uz šiem darbiem, ir sajūta: “kaut kur šo jau esmu redzējis”. Svarīgi, ka neapstājamies pie sasniegtā, bet cenšamies uzdrīkstēties radīt jaunas tendences un ne tikai tām sekot.

Ja vēl vairāk izaicināsim katrs pats savu “ir jau labi!”, ir cerība uz pārmaiņām.

Mikus:

Pārmaiņas nāk, tomer ļoti lēni – vajag ātrāk, vairāk, labāk! :)

Anda:

Diemžēl es vairos izdarīt vispārīgus secinājumus par pārmaiņām grafiskajā dizainā Latvijā, jo šis konkurss ir drukas un dizaina konkurss, tātad nozīme tiek piešķirta tieši tehniskajam izpildījumam, savukārt mani interesē ideja un grafiskais risinājums, kas te tiek pakārtots drukas kvalitātes rādītājiem. Otrkārt, konkursā tiek vērtēti un izstādīti iesniegtie darbi, taču daudzi dizaineri savu veikumu slinkuma, aizņemtības vai intereses trūkuma dēļ neiesniedz. Lai pārskats būtu kvalitatīvāks, organizētājiem būtu jāseko līdzi norisēm un augstvērtīgākie darbi pašiem jāietver konkursā, taču tas, protams, ir laikietilpīgs un ne vienkāršs uzdevums, ko nebūtu korekti prasīt no Map, kura entuziasms ir vairāk kā patīkami pārsteidzošs. Treškārt, darbiem ir jābūt drukātiem, taču mūsdienās interesants grafiskais dizains top arī ārpus tipogrāfijām. Iespējams, konkurss toties pilnvērtīgi atspoguļo pārmaiņas poligrāfijā Latvijā.

Daži atteli no Tom Ising izstādes:

Ko tad par to visu domā designblog.lv?

Diemžēl nebija iespējas pasākumu apmeklēt un darbus aplūkot klātienē, tādēļ var spriest tikai pēc mājas lapā pieejamajiem attēliem.

Veiksmes:

+ Tom Ising pieaicināšana ar izstādi un lekciju (par ko paldies arī LADC).

+ Kvalitatīvāki darbu foto mājas lapā.

+ Nolikumā skaidri tika pateikts, ka priekšroka ir dota tehniskajai meistarībai.

Ko uzlabot:

- Mājas lapa. Šobrīd darbi ir ļoti nepārskatāmi gan tādēļ, ka daudz, gan dēļ izvietojuma (dažiem foto gan iztrūkst).  Starpcitu, mājas lapā rakstīts, ka dizainu vēljoprojām veido mākslinieki : )

- Vērtēšanas procesu. Šortliste, finālisti un diskusijas varētu palīdzēt atsijāt labākos darbus.

- Ārvalstu dizaineru darbi (piemēram Baltijas mērogā) krietni celtu konkurenci un iesniegto darbu kvalitāti.

Secinājumi par Latvijas dizainu?

Izmaiņas ir, bet ļoti minimālas (cik var spriest pēc darbu fotogrāfijām). Paliek vairāk darbu, kas ‘Stendera ziepju’ dekorēšanas veidu nomaina ar ko it kā modernāku, bet vēl joprojām runa ir tikai par izskatu. Iesniegtajos darbos uzkrītoši redzams, ka Latvijas dizains ir nemainīgi bailīgs. Vienā vai otrā veidā pārbaudīti risinājumi, maz eksperimentu, maz kļūdu. Patīkami, ka vairāk ir jauno dizaineru, kuru dizaina risinājums izriet no problēmas. Līdz ar to iesniegtie darbi raksturo vidējo papīra dizainu Latvijā, bet tieši tie retie izlecēji ir tie, kas ‘iezīmē’ pārmaiņas.

Uzņēmuma map iniciatīva rīkot konkursu ir lieliska, un, iespējams, jāsamierinās, ka šajā konkursā neredzēsim dizaina darbus, kur nav izmantots papīrs. Tomēr iesniegto darbu daudzums un dizaineru komentāri, šķiet, raksturo to, ka esam gatavi dizaina konkursam, kurā dizains tiek vērtēts neatkarīgi no tā vai tas ir drukāts uz papīra, stikla vai redzams tikai ekrānā. Patiesībā jau mērķis visiem ir viens — veidot lielisku dizainu!

Vairāk par konkursu, iesniegtajiem darbiem meklējiet www.mapcontemporary.lv

Bildes no pasākuma un balvu pasniegšanas: www.mapcontemporary.lv/bildes

Pavasaris ir laiks, kad plašākai publikai atrādās dažādi dizaineri dažādās valstīs. Ja nu kādam gadās būt Igaunijā, tad iesakām palūkot ko paveikuši Tallinas Mākslas akadēmijas grafiskā dizaina nodaļas studenti (jā Tallinā var apgūt grafisko dizainu). No 1. līdz 13. jūnijam Kanuti Gild telpās var apskatīt grāmatas, plakātus, iepakojumus, video, instalācijas un citas grafikā dizaina izpausmes.

Exhibition of Estonian Academy of Arts graphic design department “HEA TÖÖ” 1. – 13. June

Opened: 12:00–19:00
An exhibition featuring works from Estonian Art Academy’s graphic design department will open on May 31st at 19:00 in the basement hall of Kanuti Gild.

Participating:
Agnes Ratas, Anton Koovit, Anu Vahtra, Birgit Pulk, Carl-Robert Kagge, Dan Mikkin, Daniel Kotsjuba, Elisabeth Klement, Epp Õlekõrs, Hanne Lippard, Hardi Niilo, Indrek Sirkel, Ivar Sakk, Jaak Kaevats, Jan Tomson, Johan Kallas, Joonas Rumvolt, Kaarel Nõmmik, Karmen Heinmaa, Kaspar Ehlvest, Kaspar Kannelmäe, Keit Ein, Kerli Virk, Kristi Rummel, Kristjan Mändmaa, Kärt Einasto, Laura Künnap, Laura Nõmmik, Laura Pappa, Magnus Haravee, Mariana Hint, Marko Kekišev, Martin Veisman, Mihkel Virkus, Mikk Heinsoo, Mirjam Reili, Moonika Maidre, Norman Niklus, Norman Orro, Ott Metusala, Ranno Ait, Rasmus Sõnajalg, Rene Rebane, Risto Kalmre, Roman Lihhavtšuk, Ronald Pihlapson, Sander Lastovets, Siim Laanemäe, Stella Skulatšjova, Tanel Kärp, Tõnu Kaalep, Toom Tragel, Toomas Savi, Valter Jakovski

On display are books, posters, packages, videos, installations and other forms of graphic design.
Info: http://www.graphicdesign.ee/heatoo

Baltijas grāmatu svētkos Tallinā vienu no trim konkursa diplomiem ‘BALTIC BEST DESIGNED BOOKS 2009′ saņēma apgāda ‘Neputns’  izdotā grāmata ‘ Rīga ārpus nocietinājumiem. Pilsētas plānotā izbūve un pārbūve’.

Interesanti, ka Latvijā grāmata Latvijas konkursā Zelta ābele neko īsti neieguva. Par to un vairāk par konkursu Lauku avīzes rakstā.

Grāmatas autori: Irēna Bākule un Arnis  Siksna.
Dizaineri – Zigmunds Lapsa un Sandijs Ruļuks (hungry lab)
Izdevniecība: Neputns
Grāmata iespiesta Jelgavas tipogrāfijā
Baltijas Grāmatu mākslas konkurss notika Baltijas Grāmatu svētku laikā Tallinā no 6. līdz 8. maijam.

Grāmatu var iegādāties labākajās Latvijas grāmatnīcās, galerijā „Istaba”, grāmatu un dizaina koncepta veikalā Lukabuka 11. novembra krastmalā 35, izdevniecībā „Neputns” un interneta veikalā www.neputns.lv

Lieliska ziņa no LADC —  Latvian Art Directors Club map contemporary konkursa ietvaros aicina uz grafiskā dizaina lekciju Tom Ising on graphic design. Jau šo piektdien, 28.05. plkst. 16.00 Dirty Deal Cafe, 2.stāvs, Maskavas ielā 12, korpuss 2. Turklāt DesignBlog piedāvā iespēju tikt pie brīvbiļetes!

Pēc tam 18.00 visi dodamies uz Baznīcas ielu 14, kur jaunajās Map Latvia Dizaina centra telpās būs Tom Ising izstādes atklāšana, map contemporary konkursa finālistu darbu izstādes atklāšana, kā arī, protams, labāko darbu autoru apbalvošana ar map contemporary goda krēsliem.

About Tom Ising: worked for “jetzt” the magazine of the Süddeutsche Zeitung
and later co-founded with Martin Fengel the munich based design agency
HERBURG WEILAND. Since then, he works from there as an art director
for magazines (Burda, Springer, Gruner & Jahr, etc.), book publishers
(Kiepenheuer & Witsch, 2001, Heyne, Delius Klasing) and companies such
as Mercedes-Benz, Swiss Re, Allianz, Stiftung Warentest, etc . HERBURG
WEILAND has won many design awards (Red Dot, ADC, D&AD, DDC, 100 best
posters, etc.). Alongside this work he is teaching magazine design at
the “DJS” German School of Journalism in Munich.

Vairāk darbi http://herburg-weiland.de

Uz Tom Ising lekciju dalības maksa LADC biedriem Ls20, pārējiem Ls40. Pieteikties, lūdzu, uz zane@ladc.lv. Pārējie pasākumi bez dalības maksas.

Kā tikt pie brīvbiļetes uz lekciju Tom Ising on graphic design? Seko mums Twitterī un līdz trešdienas (26.05) plkst 18.00 retvīto šo ziņu: ‘Piektdien par brīvu gribētu tikt uz lekciju ‘Tom Ising on graphic design’ http://bit.ly/bcQUPy’

Tālāk mēs no visiem twiterojumiem izlozēsim vienu cilvēku, kurš tiks pie brīvbiļetes.

Lai atrastu sev vēlamo ikonu, sameklējiet to lielajā attēlā un tad lejuplādējiet attiecīgo arhīvu. Tajā atradīsiet eps failu vektoros un jpg. Ikonām varat pievienot vai mainīt tekstu, bet pašas ikonas bez autoru piekrišanas mainīt nevajadzētu.

twitter_icon_01.zip
twitter_icon_02.zip
twitter_icon_03.zip
twitter_icon_04.zip
twitter_icon_05.zip
twitter_icon_06.zip
twitter_icon_07.zip
twitter_icon_08.zip
twitter_icon_09.zip
twitter_icon_10.zip
twitter_icon_11.zip
twitter_icon_12.zip
twitter_icon_13.zip

Paldies visiem, kas piedalījās!