24.augustā grafikas dizaina studijā Asketic iegriezušies darbinieki no Valsts policijas ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes, lai palūkotos vai konkrētais uzņēmums nenodarbojas ar noziegumiem, kas ir nelicencētu datorprogrammu izmantošana. Šķiet, ka vairums uzņēmumu jau labu laiku atpakaļ ir sākuši dzīvot legāli, taču neziņu vienmēr radījis jautājums – vai vari būt pietiekami legāls? Pat ja izmanto licencētas programmas, var gadīties, ka kaut kur datorā stāv ‘aizlienēti’ mp3, vai kāds atsūtījis fontu, kura licences tev nav (tiem kas nezina, arī uz fontiem attiecas autortiesības un par tām jāmaksā)… Otra lieta – vai policija nāk pie visiem, vai nākšanu var kaut kā pasteidzināt, piemēram, konkurējot ar nepareizo uzņēmumu vai kādu pārlieku kritizējot? Lai to nosakaidrotu aicinām cilvēkus no ar dizainu saistītajiem uzņēmumiem piedalīties nelielā aptaujā.

Daži ieteikumi tiem, kurus tas viss uztrauc:

1. Vispirms jau programmas ir jāpērk. Tas ir dārgi, taču ļaus naktīs gulēt krietni mierīgāk. Pašiem gan jau arī nepatīk, ja kāds aizmirst samaksāt.

2. Ir saprotams, ja esi liels uzņēmums, bet ko darīt tiem, kas tikko uzsāk biznesu? To pašu – pirkt – VID diezgan viegli var redzēt kas jums pieder un ja esat 5 dizaineri ar vienu nopirktu datoru, tad tas kļūst aizdomīgi.

3. Ja jums ir darba datori ar legālām programmām, bet arī savs personiskais laptops ar nelegālu saturu, tad no tā varat atvadīties, jo policija to likumīgi drīkst savākt. Respektīvi viņi mierīgi var meklēt lietas pa visu jūsu ofisu, neatkarīgi kas ir īpašnieks.

4. Nelegāli ir izmantot zagtu programmatūru, bet tikpat nelegāli ir arī zagt fontus, mūziku un filmas. Nav prātīgi savu daudzus gadus krāto kolekciju turēt darba atvilknē vai uz servera. Te gan nav skaidrs ko ar tevi darīs, ja atradīs dažas zagtas dziesmas vai nejauši atsūtītus fontus… Vai ir kaut kāds apjoms, kas jāsavāsc? Vai atbildība par 100 fontiem ir mazāka kā par 100 dziesmām?

5. Licences parasti ir uz vienu lietotāju. Tas nozīmē, ka nepietiek viens Photoshop uz viesiem. Arī iegādātos fontus bieži vien nemaz nevar sūtīt klientam ‘izmantošanai’.

6. Programmas un licences var pirkt un pārdot. Tas nozīmē, ka jums nav jāpērk jauni produkti – tikpat jūs varat nopirkt no citiem CS4 paku, kuru pēc tam var arī upgreidot. Līdzīgi – ja programma vairs nav vajadzīga, tad to var pārdot kādam, kam tā ir vajadzīga.

7. Ir virkne bezmaksas programmu, kas lieliski pilda savas funkcijas, piemēram, OpenOffice var aizstāt maksas MS Office. Iespējams, ka var tīri labi pastrādāt arī ar bezmaksas 3d un grafikas programmām – atkarīgs no gaumes un prasībām

8. Ja gribi izmēģināt jaunu versiju vai tikai plāno mācīties to pašu Photoshop, tad, protams, var arī nepirkt (ok, tas nav likumīgi, bet bieži nav daudz citu iespēju), taču tādā gadījumā izvairies to darīt uz savu kolēģu darba datoriem.

9. No pirkšanas var izvairīties arī citā veidā – visus dizaina pakalpojumus iepērkot no dizaineriem pa tiešo. Tad vienīgi jāmaksā nedraudzīgie autoratlīdzības nodokļi, taču nav jāraizējas par licencēm. Un arī nav vēlams atrasties vienās telpās.

Noslēgumā nedaudz matemātikas, ja vēlies nodarboties ar dizainu legāli, cik tas var maksāt?
- Ja esi grafikas dizianers, tad varētu derēt kaut kas no Adobe Creative Suite, piemēram, Design Premium, kas ietver Photoshop, Illustrator. Cena ap Ls 2 000*.
- ja vēlaties nodarboties arī ar kustīgo grafiku, tad CS Master komplektiņš jums maksās jau ap Ls 3 000
- visneizdevīgākais ir nodarboties ar 3d grafiku, jo varētu vajadzēt kaut ko no iepriekšējā un vēl arī kaut ko 3d, piemēram Maya vai 3ds Max. Cena ap Ls 2 500.
- iespējams, ka noder arī dators. Piemēram Apple  iMac 21″ maksās ap Ls 1 000.

Nepieskaitam, ka varētu noderēt printeris, foto kamera, telpu īre un citas izmaksas, nerēķinam arī to, ka programmas un tehnika ik pa laikam arī salūzt vai noveco. Tātad uzsākt biznesu jums maksās ap Ls 3 000 un 6 000. Turklāt tas viss ir vienam darbiniekam. Iespējams, ka tā ir arī atbilde tiem, kurus neliek mierā jautājums kādēļ dažādi dizaineri prasa dažādu samaksu par savu darbu. Dzīvot legāli ir noteikti dārgāk.

(cenas ir aptuvenas un pārsvarā no www.aboluveikals.lv)

Pavisam nesen atklāta jauna vieta Birojnīca. Vieta, kur strādāt, komunicēt, satikt jaunus kolēģus, iedzert tēju un iegādāties grāmatas. Par to visu vairāk (arī ar video) Plikumā.

Nedaudz novēloti, bet informējam par, mūsuprāt, itin interesantu konkursu “Atkod nodokli! Iedod viedokli!”. Kas jādara? Jāizveido Latvijas nodokļu ekosistēmas vizualizācija, jāiesniedz darbs līdz 23. martam 4. aprīlim (termiņš pagarināts) un jāgaida rezultāti. Kas tad ir tik interesants? Pirmkārt, tā ir lieliska iespēja izmantot dizaina valodu, lai runātu par patiešām aktuālo. Vienam motivācija varbūt ir balva, citam tas var likt papētīt, kur tad paliek nodokļos samaksātā nauda (kas nebūt nav niecīga summa un rezultātā ietekmē mūs visus), un izveidot, iespējams, lielisku darbu. Otrkārt, nav bieži redzēti dizaina konkursi, kuros patiešām pamatā ir īsta problēma – parasti tie ir kārtējo svētku gadadienas logotipi, kas pēc mēneša jau zaudējuši aktualitāti.

Konkursu rīko Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība un šoreiz ir itin interesanta žūrija, kurā ir veseli 2 grafiskie dizaineri! (Tajā skaitā pārstāvēts tiek arī designblog!). Tālāk varat iepazīties ar visu pamatīgāk.

Kas tas ir?

Piedalies nodokļu ekosistēmas vizualizāciju konkursā “Atkod nodokli! Iedod viedokli!”.
Ja esi domājis par to, kur paliek nodokļu maksātāju nauda, kā tie atgriežas pie mums un kāpēc ir svarīgi maksāt nodokļus, šī ir Tava iespēja to izpētīt, izsekot un attēlot. Martā mēs aicinām iesaistīties diskusijā par nodokļu ekosistēmu Latvijā.
Piedalies konkursā par Latvijas nodokļu ekosistēmas vizualizāciju – sagatavo vizualizāciju, infografiku, diagrammu, zīmējumu, video kolāžu vai citu ilustrāciju tam, kā izskatās nodokļi Latvijā un kur paliek nodokļu maksātāju nauda.
Iesniedz savu darbu līdz 23. martam, esi labākais un laimē iPad vai iPod Touch.

Iesniegšana un vērtēšana

Darbi jāiesniedz, sūtot pa e-pastu konkurss@lbas.lv (vari iesūtīt arī saiti, kur darbs lejuplādējams). Darbi tiks publicēti Facebook, un balsot par labākajiem varēs visi interesenti. Visaugstāk novērtētais darbs saņems lasītāju atzinības balvu – iPod Nano.

Par konkursa darbu vērtēšanu no dažādiem aspektiem parūpēsies žūrija – gan vērtējot izmantotos datus, gan attēloto ideju, gan māksliniecisko izpildījumu.
Jānis Kajaks
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības eksperts tautsaimniecības jautājumos
Jana Salmiņa
Finanšu ministrijas vecākā eksperte ēnu ekonomikas apkarošanas jautājumos
Sandijs Ruļuks
grafiskais dizainers, designBlog.lv, hungrylab.lv
Miķelis Baštiks
grafiskais dizainers, asketic.lv
Ivars Austers
sociālantropologs, Latvijas Universitātes profesors

Daži noderīgi rīki

IBM bezmaksas serviss “Many eyes” piedāvā 20 dažādas iespējas, vizualizējot datus. Analizē tekstus, atspoguļo ģeogrāfiski, atklāj attiecības starp dažādiem rādītājiem u.c. Tu vari izmantot jau augšuplādētos datus, kā arī pievienot pats savus.
Creately palīdzēs uzzīmēt blokshēmas.
Wordle – lai vizualizētu tekstu. Ātri un ērti!

Nolikums un papildus info

LBAS konkursa “Atkod nodokli! Iedod viedokli” nolikums
LBAS konkursa “Atkod nodokli! Iedod viedokli” palīgmateriāli

Vairāk: www.arodbiedribas.lv

Pirms kāda laika veicām nelielu aptauju, kur nolēmām vairāk uzzināt par to, kāda ir reālā situācija grafiskajā dizainā. Vispirms vēlējāmies noskaidrot, kādas ir ekspektācijas par cenu no pasūtītāju puses un to, cik par savu darbu prasa dizaineri. Sākumā bija aizdomas, ka – kā parasti – klients maksā par maz un dizaineri prasa ļoti daudz (patiesība izrādījās nedaudz citāda). Otra daļa jautājumu bija par pašiem dizaineriem.
Lai arī šie dati nevar tikt uztverti kā precīzs realitātes atspoguļojums (aptaujā piedalījās 154  ‘pasūtītāji’ un 92 ‘dizaineri’, un pastāv iespēja, ka kāds mānās vai nobalso vairākas reizes, un galu galā tie ir cilvēki, kas lasa twitter un facebook, nevis nejauši izvēlēti respondenti). Tomēr zināmu priekšstatu par situāciju var gūt. Arī jaunus jautājumus…

Vispirms par pašu aptauju

Bija 2 aptaujas, kur vienā tika norādīts, ka tā ir pasūtītājiem (kas kaut reizi izmantojuši dizaineru pakalpojumus vai arī grasās to darīt), un otra dizaineriem. Pasūtītājiem bija jātbild uz 5 jautājumiem, bet dizaineriem uz 10. Informācija par aptauju tika izplatīta iekš twitter un facebook. Anketas aizpildītājs nevarēja redzēt rezultātus, lai neietekmētos. Lūk, uz kādiem jautājumiem vajadzēja atbildēt esošajiem vai topošajiem klientiem:
1. Cik, tavuprāt, maksā vienkāršas grafiskās identitātes izstrāde (neliels uzņēmums, jāizstrādā logotips, vizītkarte un veidlapa)?
2. Cik maksā šim nelielajam uzņēmumam izveidot mājaslapas dizainu? (Ievadlapa, sadaļas: jaunumi, par mums, galerija, kontakti. Katrā lapā 1-5 attēli un teksts. Izstrādāts tiek tikai dizains, programmēšana nav jāpieskaita.)
3. Cik, tavuprāt, maksā iepakojuma dizaina izstrāde? (Pieņemsim, ka tie ir krāsojamie krītiņi bērniem un jāizveido ir kartona kastītes vizuālais noformējums. Iepakojuma ražošana nav jāpieskaita.)
4. Cik, tavuprāt, grafiskie dizaineri prasa par stundu sava darba (kāda ir stundas likme, ko dizianers prasa par neparedzētu laika patēriņu vai par darbiem, kur rēķina apjomu stundās)?
5. Ko tu izvēlētos gadījumā, ja nepieciešami grafiskā dizainera pakalpojumi?

Un, lūk, jautājumi, kas tika uzdoti dizaineriem:
1. Cik prasi par vienkāršas grafiskās identitātes izstrādi (neliels uzņēmums, jāizstrādā logotips, vizītkarte un veidlapa)?
2. Cik maksātu šim nelielajam uzņēmumam izveidot mājaslapas dizainu? (Ievadlapa, sadaļas: jaunumi, par mums, galerija, kontakti. Katrā lapā 1-5 attēli un teksts. Izstrādāts tiek tikai dizains, programmēšana nav jāpieskaita.)
3. Cik pasūtītājam maksās iepakojuma dizaina izstrāde? (Pieņemsim, ka tie ir krāsojamie krītiņi bērniem un jāizveido ir kartona kastītes vizuālais noformējums. Iepakojuma ražošana nav jāpieskaita.)
4. Kāda ir tava darba stundas likme?

5. Kas ir tava pamatnodarbošanās? (Iespējamas vairākas atbildes.)
6. Visdrīzāk tevi var dēvēt par…
7. Ar kādiem pasūtītājiem pārsvarā esi strādājis? (Iespējamas vairākas atbildes.)
8. Cik gadus jau strādā tieši kā dizainers (pelni ar to iztiku)?
9. Kādus pasūtījumus vēlētos iegūt vairāk? (Iespējamas vairākas atbildes.)
10. Ko domā par dizaina vidi Latvijā? (Viss ok? Ja viss nav kārtībā, tad, lūdzu, pieraksti, kas, tavuprāt, būtu uzlabojams.)

Rezultāti

Gan klientu, gan dizaineru atbildes uz vienādiem jautājumiem  apvienojām vienā grafikā, lai vieglāk salīdzināt.

Par to, cik maksā vienkāršas grafiskās identitātes izstrāde, pasūtītāju un dizaineru viedokļi ir līdzīgi, lai arī iespējams, ka tās nelielās atšķirības ir nozīmīgas (cipari ir procentos). Tomēr gan šajā, gan arī citās atbildēs jārēķinās, ka abas puses parasti apzinās, ka katrs gadījums ir savādāks un ļoti reti dizaineri strādā pēc fiksētām cenām. No svara ir ne tikai, kas ir nepieciešams, bet arī kam (piemēram, vai klients ir tikko biznesu uzsācis paziņa vai liela korporācija). Šajā aptaujā nav iekļauta arī kvalitatīvā informācija. Parasti saikne starp cenu un kvalitāti ir diezgan izteikta, tomēr ne vienmēr dārgākais ir labākais un lētākais sliktākais…

Arī par web lapas dizainu, šķiet, ka viedokļi sakrīt pat vēl izteiktāk. Interesanti tikai tas, ka pasūtītāji būtu gatavi maksāt vairāk, bet to var novelt arī uz kādu kļūdu, pārpratumu vai ko citu (sadalījums atkal ir %).

(%) Ar iepakojumu jau kļūst interesantāk – rezultāti ir svārstīgāki. Turklāt ‘nav ne jausmas’ ir populārākā atbilde tieši starp dizaineriem. Iespējams, šos rezultātus izskaidro tas, ka iepakojumu pasūta relatīvi reti.

(%) Par dizainera darba stundas cenu atbildes ir vissvārstīgākās. Vispirms par to liecina tas, ka apmēram trešdaļa dizaineru nemaz nezina,  cik naudas prasīt, bet pārējie prasa ļoti dažādi. Minējums šeit varētu būt tāds, ka darba skaitīšana stundās nav populāra – vairāk pieņemts rēķināt par konkrēto darbu. Tomēr tas arī liecina, ka nav izplatīta frīlancēšana klasiskajā  izpratnē, kad uzņēmums projektam piesaista cilvēku (uz nedēļu vai mēnesi, vai dažām dienām). Stundas likme līdz ar to parasti kalpo par pamatu, lai noteiktu, cik tad par savu laiku prasīt gan iepriekšminētajos gadījumos, gan kad darba apjoms neparedzēti pieaug. Varbūt tam ir pavisam citi iemesli… Katrā ziņā būtu interesanti uzzināt, pēc kādiem principiem jūs rēķināt cenas par savu darbu!

Vairums aptaujāto savu pasūtījumu uzticētu veikt frīlanceriem, kā izrādās. Iespējams, ka tas saistīts ar cenu, kas teorētiski frīlanceriem un maziem uzņēmumiem ir zemāka, salīdzinot, piemēram, ar reklāmas aģentūru, taču tas ir tikai minējums. Lai arī frīlanceriem ir lielākas iespējas nemaksāt īri, nodokļus, nepirkt programmas un fontus un tā rezultātā strādāt par lētāku cenu, šķiet, ka arī reklāmas aģentūrām darbu netrūkst, par ko liecina nerimstošais darbinieku trūkums. Visnestabilākais Latvijā no malas izskatās tieši mazo dizaina studiju tirgus, kuras vistiešāk konkurē ar gabaldarbiniekiem. Taču, ja tirgū ir pieprasījums pēc nelielām dizaina studijām, tad varbūt to skaits tikai pieaugs?

Tālāk nedaudz informācijas par dizianeriem, kas piedalījās aptaujā.
5. jautājums bija par dizaineru nodarbošanos. Kā jau minēts, tad kopā piedalījās 92 cilvēki, un zemāk atbildes:

6. Visdrīzāk tevi var dēvēt par…

Pie iepriekšminētajiem var pieskaitīt šādus dizainerus (cits variants): GUI designer, multi-dizainers, mēbeļu dizainers tehniskais dizainers un daži, kas varot visu.

7. Ar kādiem pasūtītājiem pārsvarā esi strādājis?

8. Cik gadus jau strādā tieši kā dizainers?

9. Kādus pasūtījumus vēlētos iegūt vairāk?

Interesanti, ka 40% gribētu labākus klientus, lai arī pārāk neatpaliek vairāk naudas gribētāji. Te grūti spriest, vai patiešām klienti ir tik slikti vai arī dizaineri neprot tikt galā. Pēc pieredzes var teikt, ka rezultāts ir abu šo pušu saspēlē. Māka nav uztaisīt satriecošu darbu, bet to izdarīt tā, lai tas atrisina klienta vajadzību un arī klientam tas šķiet saistoši! To ir ļoti grūti izdarīt, ja nav savstarpējas uzticības vai zināšanu (un te runa ir par abām pusēm). Bet ko darīt, ja šīs saspēles un uzticēšanās nav?

10. Ko domā par dizaina vidi Latvijā? (Viss ok? Ja viss nav kārtībā, tad, lūdzu, pieraksti, kas, tavuprāt, būtu uzlabojams.)

Par to, ka 61% ir tādi kā pasīvie pesimisti, ir pārsteigums. Lai arī uz to var raudzīties savādāk – daudzi apzinās, ka kaut kas nav īsti riktīgi. Atliek tikai saņemties un sākt to vidi mainīt (droši vien, sākot ar sevi : ). Pie citiem atbilžu variantiem, lūk, kas sarakstīts:

- Ir dažas firmas, kas kaut ko glābj vai vismaz cenšas glābt. Bet kopumā iet uz augšu.
- Attīstības sākumposms. Ir vēl krietni kur augt.
- Pamazām attīstās šī vide.

- Problēmas sakne- dizaina skolu trūkums(īstas grafiskā dizaina skolas) ,kas apmācītu labus dizainerus un tad nebūtu kaktu dizaineru,studentu,kas no ta neko nesajēdz,bet piepelnās,jo klientam patīk lētā cena-tādejādi bojājot dizaina vidi Latvijā. Es ar nēsmu mācījusies grafisko dizainu skolā(apguvu pašmācības ceļā),bet ļoti labprāt, ja Latvijā būtu tāda(kvalitatīva) iespēja.
- Nav jau viss kārtībā kā gribētos, bet tas ko jūs, čaļi, darat … cepuri nost. Tā turpināt. Klientiem jāzin, ka grafiskais dizains nav vienkārši iedarbināt šopu vai ilustratoru un viss notiek pats no sevis :)
- garlaicīga un nemotivējoša tā vide (lielākā daļa dizaineru iznieko sevi ar banāliem naudas darbiem)

- smieklīgi daži grupējumi, kas ņemās savā sulā, riktīgs lol :)
- atpaliekam no pārējās pasaules, klienti mēdz būt nesaprast profesijas būtību un nozīmi
- Tas kas notiek LV, tas, kā tipa LV “dizaineri” kopē citu valstu dizaineru darbus un konkursos pasniedz kā savu oriģinālo ideju ir vārdos neizsakāmi, cik nožēlojami! Un tā jau kuros gadu pēc kārtas!”

- slikta vide, jo atrodas kāds, kas taisa “mākslu” par santīmiem un tad tas pats kients aiziet pie cita un brīnās kāpēc cena tik liela, jo “mākslinieks” par savu darbu prasīja tikai 2Ls un divlitrīgo “Plostnieku”
- Manuprāt, ir samērā švaki ar dizaina izglītību. Nepietiekama slodze un pamatīgums, netiek iztirzāti principi, par kuriem būtu jāzina patiešām smalki, ieteikti virzieni. Nav pietiekamas informācijas un saspēles ar pasaules dizaina vēsmām un likumiem, lielajiem vārdiem, klasiku. Līdz ar to vide veidojas pēc principa, kā nu katram sanāk… liela daļa tā arī paliek neiedvesmoti amatieriskā, mulsā neziņā par to visu, kaut ir pārītis “izredzēto”, kas, savukārt (ne obligāti nepelnīti), tiek pacelti līdz elites, mākslas līmenim. Veselīga “vidusslāņa”, kas patiešām meistarīgi, bet bez lieka pompa pieprastu grafisko dizainu amata (t.i. kvalitatīvā, bet ne-mākslas) līmenī, praktiski nav.
- Latvijā trūkst informācijas par to, kas vispār ir dizains. Klients nesaprot, par ko īsti viņš maksā, vai kāpēc cena, viņaprāt, ir tik augsta. Turklāt daudz mazo dizaina uzņēmumu, kas “ražo” dizainu un pasniedz to kā kaut ko unikālu, dārgu, jauc izpratni par dizainu kā tādu.

- pārāk daudz pieejamu diletantu un klientu, kuriem svarīgāk ir rīt, nevis labs rezultāts
- Klientam vajadzētu saprast, kādiem nolūkiem viņš pasūta dizaina izveidi. Ja personīgām vajadzībām, tad var diriģēt parādi, bet ja vēlas pelnīt un rādīt citiem, tad teksts “man vienkārši nepatīk” būtu retāk jāsaka.

Ko ar šo visu informāciju iesākt un kādi secinājumi?

Kā jau minējām sākumā, tad to noteikti nevar izmantot, lai apgalvotu, cik kas maksā, taču pēc norādītajām cenām var spriest, kas ir dārgi un lēti jeb virs vai zem vidējā. Atgādinām, ka te nav kvalitatīvo rādītāju, kas nozīmē, ka nav iespējas secināt, cik maksā kvalitatīvs risinājums (ar vārdu “kvalitatīvs” tiek domāts dizains, kas atrisina klienta problēmu maksimāli labi).
Nav apstiprinājies pieņēmums, ka klienti vēlas visu lētāk, bet dizaineri grib tikai vairāk naudas. Izrādās par naudu viedokļi ir līdzīgi, tomēr pēc tā, ka daudzi dizianeri vēlas “sakarīgus” klientus var secināt, ka kaut kas savstarpējās attiecībās nav īsti kārtībā. Bet kādēļ tik daudzi dizineri samierinās ar situāciju. Kādēļ neiet meklēt ideālos klientus (vai arī kādēļ nevar atrast?). Ir idejas?

Interesanti būtu arī šos datus paanalizēt vairāk, piemēram, kāda ir cenas saikne ar dizainera stāžu un apmierinātību… šoreiz tam mums nedaudz pietrūkst zināšanu statistikā (un excelī), taču, ja kāds piesakās palīdzēt, tad tikai priecāsimies!

Paldies visiem, kas piedalījās!

Lūk, dati par dizaineriem nepārskatāmā formātā tiem, kam ir vēlme mums palīdzēt vai arī vienkārši gribas papētīt vairāk: Cik_tu_prasi_par_dizainu.xls

Ik pa laikam kāds paziņa jautā kas īsti ir internšips, ko tur dara, kā tādā var nokļūt un tamlīdzīgi. Pastāstīsim, kas mums par to zināms. Viss ir ļoti vienkārši, jo internšips (angl. internship) latviešu valodā tiek saukts par praksi, kas daudziem studentiem ir obligāta. Parasti šajā brīdī cilvēki sāk šķobīties un to var saprast, jo Latvijā PRAKSE saistās ar nestilīgajem tehnikumiem un dīvainām skolām (prakses obligātas laikam ir profesionālajām, ne akadēmiskajām mācību iestādēm). Daudzi pat šo obligāto laiku mēģinā kaut kā apšmaukt, strādājot pie radiem vai draugiem. Tomēr ārvalstīs tā ir itin normāla darbība — praksē dodas gan studenti, gan tie, kas jau sen skolu ir beiguši, jo tā ir lieliska iespēja apgūt jaunas iemaņas. Tā par visu pēc kārtas.

Kas tad ir inernšips?

Process, kurā jūs ejat strādāt pie uzņēmuma vai cita veida darbinieka (piemēram fotogrāfa, ilustratora un taml.) pretī bieži vien saņemot tikai zināšanas un pieredzi. Parasti tas ilgst 3-6 mēneši, bet var gadīties visādi — kā sarunā.

Kam prakse ir izdevīga?

Internšips ir izdevīgs gan tam, kurš grib mācīties, gan tam, pie kura mācās. Kā tā? Viens iegūst jaunas zināšanas, bet otrs iegūst liekas darba rokas, par kurām bieži vien var arī nemaksāt. Lielāku uzņēmumu gadījumā mēdz būt arī vairāki interni, kas dod veselu virkni ar liekām darba rokām. Tomēr te ir arī problēma, jo zaudējumi no nemākulīga interna ir lielāki kā ieguvumi, tādēļ parasti piesakoties jāsūta savs portfolio, kuru izskata un, ja paveicās, tad uzaicina uz interviju (lai noteiktu, vai jums saskan vai ne).

Kur pieteikties?

Prātīgi ir atrast vislabākos uzņēmumus vai cilvēkus savā sfērā un pieteikties pie viņiem. Protams, jo lielāku zvaigzni izvēlēsieties, jo būs lielāka konkurence. Attiecīgi jo spēcīgāks ir portfolio, jo lielākas izredzes. Super-kantoriem parasti rindas ir no pusgada līdz gadam jau uz priekšu, bet Latvijā parasti vispār rindu nav.

Latvija vai ārzemes?

Ja jau pieminam Latviju, tad jāņem vērā, ka pie mums nav izteiktas prakses tradīcijas (vimaz dizaina jomā noteikti), tādēļ var gadīties, ka arī pats uzņēmums nezina, ko jums dot darīt. Tomēr, lai ietu praksē nav nepieciešama darba atļauja, kas nozīmē, ka var doties jebkur Eiropā vai ASV, vai citur. Viennozīmīgi, ka ārvalstu super-kantorī tikt varētu būt grūtāk, taču arī viņu pieredze un zināšanas, bieži vien ir augstākā līmenī.

Kurš var pieteikties?

Pieteikties praksē var jebkurš. Lai arī oriģināli tas tiek saistīts ar skolām, reālajā dzīvē praksēs ir visdažādākie cilvēki. Uzņēmumiem parasti neinteresē papīri vai konkrēts vecums — interesē tavas spējas. Protams, ja esi patiešām jau gados, tad tas var radīt jautājumus, tomēr 20-35 ir optimāls vecums (jaunākiem parasti nav zināšanu un viņi vēl ir vidusskolā, bet vecākiem tomēr vajadzētu pašiem kaut ko lēnām sākt sasniegt).

Kas praksē jādara?

Viss ir atkarīgs no konkrētā gadījuma. Var gadīties, ka ir jāmaketē, jāiet uz veikalu vai jādomā jaunas idejas. Visādi. Tomēr, ja nu galīgi jūs apbižo, tad vienmēr var doties prom. Parasti jau par visu var vienoties un jo vairāk paši uzprasīsieties, jo vairāk uzzināsiet.

Nauda?

Prakses ir dažādas — gan apmaksātas, gan neapmaksātas. Piemēram Nīderlandē praktikantiem ir jāmaksā algā kaut kāda minimāla summa (~250 eiro). Reāli tas viss ir runājams. Daži labprāt maksā un vairāk kā vajadzētu, bet citi uzreiz pasaka, ka viņi nemaksās (parasti to pasaka pirms esi sācis). Klāt var pieskaitīt dzīvošanas izmaksas un pārējo. Nedaudz parēķinot var secināt, ka noderīgi ir iekrājumi vai arī paralēli jāstrādā, tādēļ valstīs, kur ir dārgi dzīvot, ir vēl dārgāk praktizēties (piemēram UK). Taču pastāv iespējas tikt pie dažāda finansējuma no valsts vai, piemēram, Erasmus, ko daudzi izmanto nevis apmaiņas studijām, bet praksei.

Kāds tad ir tas ieguvums?

Lai arī sākumā var likties, ka daudz izdevīgāk ir mesties iekšā darbā tepat Latvijā un vienkārši pelnīt, sak, gan jau samācīsies, var teikt, ka tā īsti nav. 3 mēneši svešumā un jēdzīgā kantorī var patiešām izmainīt vairāk kā 4 gadi lokālā Akadēmijā vai kādā kantorī. Turklāt pēc prakses parasti ir ne tikai pieredze, jauni kontakti, bet arī reāli darbi, ko likt portfolio, ar kuru atkal var meklēt labāku prakses vietu vai arī labāk apmaksātu darbu. Arī Latvijā un Baltijā ir daudzi dizaineri, no kuriem ir vērts ko mācīties, ja nu galīgi negribās nekur braukt. Turklāt prakšu daudzumam nav ierobežojuma — daudzi ir gājuši pat trīs praksēs no vietas. Tā kā izmantojiet, interesējaties un tā.

Ja ir jautājumi, meklē praksi vai labprāt kādu praksē uzņemtu — rakstiet!

Latvijas Dabas muzejs (LDM) ar Norvēģijas divpusējā finanšu instrumenta atbalstu īsteno projektu Vides izglītības programmu izstrāde un zaļās skolas īstenošana LDM.
Projekta ietvaros muzejs atkārtoti izsludina metu konkursu ekspozīcijai Cilvēks un vide. Konkursa mērķis — izveidot mūsdienīgu un interaktīvu ekspozīciju, kura stāstītu par nozīmīgākajiem ekoloģijas un vides aizsardzības jautājumiem, kā arī rosinātu apmeklētājus uz vidi saudzējošu rīcību ikdienā. Ar metu konkursa uzvarētāju tiks slēgts līgums par mākslinieciskā un tehniskā projekta izstrādi 5000 LVL vērtībā. Vairāk iekš A4D.

Liela daļa cilvēku kaut reizi dzīvē ir meklējuši darbu. Tā nav patīkamākā nodarbošanās. Tikpat nepatīkama tā ir no otras puses, kad uzņēmums meklē jaunu darbinieku vai arī vienkārši nepieciešams dizaineris kādam projektam. Lai šo procesu padarītu vienkāršāku ieviešam sludinājumu sadaļu DARBS, kur dažāda veida dizianeri, ilustratori, fotogrāfi, web izstrādātāji un citi var paziņot par savu piedāvājumu, bet studijas, aģentūras un jebkurš cits meklēt sev vajadzīgos dizainerus.

Arī šajā sadaļā darīsim visu iespējamo, lai nodrošinātu pamatotu, uz reāliem darbiem balstītu informāciju par abām iesaistītajām pusēm. Prioritāte būs sludinājumiem, kas piedāvā darbu dažādiem dizaineriem.

Vēlamies padarīt designblog.lv spēcīgāku, līdz ar to nepieciešams papildspēks. Ideālā gadījumā tas ir cilvēks, kuram patīk, kas vēlas, var un māk.

Paredzamie pienākumi ir skatīt internetā un dzīvē, kas labs notiek Latvijā un par to ko uzrakstīt (mode, produktu, grafiskais vai cita veida dizains, vai visi kopā). Fiziska atrašanās valstī nav nepieciešama, bet ir vēlama. Arī izpratne par dizainu ir ļoti ieteicama, tomēr nav obligāti būt dizainerim, lai pie tādas tiktu. Tas noteikti nav darbs, kādus rāda pa TV — materiāls atalgojums par šo nav paredzēts, toties var strādāt no mājam! jē!
Portfolio, CV un motivācijas e-pastu (ok, obligāts ir tikai pēdējais) sūtiet uz info@designblog.lv. (līdz 30.dec.)

Kandidātu vērtēšanas kritēriji:
- cik ļoti sakrīt uzskati par to, kas ir labs;
- māka rakstīt (komati, daži paplašināti teikumi);
- spēja pārsteigt (pēc o! forši! skalas).

Crowdsourcing ir pūļa spēka izmantošana darba veikšanai, kuru līdz šim parasti veicis konkrēts cilvēks vai kompānija. Wikipedia, kur saturu veido un papildina paši lasītāji ir tipisks piemērs. Pūli arvien vairāk izmanto arī dizaina, radoša satura un ideju ģenerēšanā. Dizaina konkursi, spekulatīvais dizains — kad tie ir ļauni un kad ne, rīkot un piedalīties vai izvairīties?

Lietotāju veidots saturs — ģeniāli!
Youtube, twitter, facebook un tamlīdzīgi neko īsti paši nerada — visu saturu veido paši lietotāji. Ir tikai loģiski, ka līdzīga doma radās un rodas daudziem — atliek izveidot portālu vai konkursu, vai jebko, un cilvēki nāks un piedalīsies, veidos savas filmas, foto, idejas, rakstus utt. Arī klienti šādā modelī saskata veidu, kā iegūt idejas, netērējot lielus līdzekļus. Piemēram, reklāmā uzņēmumi ik pa laikam vēršas pie skatītājiem, uzticot viņiem izveidot labāko ideju un pretī saņemt naudu, piemēram, Unilever piesolīja $10 000 par TV kampaņas ideju un to mēģinājuši arī HP, Amazon un citi (ja nemaldos, tad arī Latvijā).

Motivācija
Tomēr — kādēļ citkārt cilvēki piedalās labprāt un citreiz nepavisam? Rīkotājiem reizēm piemirstas motivācijas faktors. Tas, ka visiem māksliniekiem un dizaineriem pietiek ar iespēju radīt, ir mīts. Bez nopietnas motivācijas ir grūti piesaisīt profesionālus cilvēkus un prasīt no viņiem atdevi. Ja neskaita naudu, tad viens no iedarbīgākajiem motīviem joprojām ir slava (kas eventuāli var pārvērtīsies naudā). Tas mēdz lieliski darboties, ja esi MTV, HP, Nike, bet mazāk, ja esi, piemēram, Jēkabpils novads (galvenā balva — 20LVL, tad laikam viņi spiež uz slavu).

Atzinība
Jebkura atzinība uz mums iedarbojas, ja to izsaka kāds, ko respektējam vai arī ļoti daudzi, kurus respektējam mazāk. Tas arī ir pamatā dizaina cilvēku vēlmei izrādīties citiem dizaineriem (vēlams krutākiem). Bezgalīgi ‘best of … ‘ apkopojumi un trenda lapas kā ffffound.com, dropular.net ir neatņemama mūsdienu dizaina sastāvdaļa, un lielākā daļa dizaineru tomēr priecājas, ja viņi tiek publicēti (sava veida dārga BMW aizvietotājs).

Spekulatīvais darbs (spekulatīvais dizains)
Protams, kur ieasitīta nauda, tur rodas vēlme tērēt mazāk un iegūt vairāk. Spekulatīvais dizains ir dizains, kad darbs tiek izdarīts bez abpusējas iepriekšējas vienošanās un cerot, ka nauda tiks saņemta pēc tam. (definīcija pēc AIGA). Tā darbojas, piemēram, 99designs.com, kur darbības princips ir šāds — klienti iesūta darba uzdevumu un piesola naudu, bet dizaineri (vai cilvēki ar peles lietošanas spējām) ķeras klāt un rada logotipus, mājas lapas, bukletus un tamlīdzīgi. Par projekta veiksmi liecina kaut vai tas, ka, savas pastāvēšanas laikā kopumā dizaineriem esot jau izmaksāti $7,405,318.  Līdzīgi darbojas crowdspring.com, openad.net un citi. Izklausās jau lieliski, jo klients pa lēto dabū kaudzi ar radošiem variantiem, bet dizaineriem ir iespēja nopelnīt. Tomēr šim modelim ir pamatīgi trūkumi.

Problēma ir vienkārša — šādos konkursos nav garantijas, ka saņemsiet atalgojumu par darbu, tādēļ cilvēki tiecas tērēt iespējami mazāk laika un bieži vien tiek iesniegti citur nepieņemti, kopēti darbi vai ātri izveidotas skices. Līdz ar to tur gavilē viduvējība, klišejiskas idejas, stilīgi krāsu savienojumi un swoosh. Darba uzdevumi bieži vien ir virspusīgi un kritika arī, taču vērtēšanas kritēriji subjektīvi (atbilst klienta iedomātajam risinājumam vai nē). Var teikt, ka lielākoties tas viss ir stilīgais un dekoratīvais dizains bez dziļākas jēgas, kas ilgtermiņā degradē dizaina tirgu, jo dizaineriem nākas strādāt ātrāk un neradoši, pakārtojot visu estētiskiem vai subjektīviem klienta kritērijiem. Pret spekulatīviem konkursiem iebilst arī AIGA, dažādi dizaineri, kaut arī citi atkal pretojas utt. Kopumā tas ir līdzīgi kā ar sevis ārstēšanu internetā. Kaut ko noderīgu, iespējams, var uzzināt, bet veikt sev operāciju paši nevarēsiet — tur tomēr nepieciešams dzīvs ārsts, turklāt diez vai mēģināsiet viņam uzspiest savu viedokli kā griezt.

Dizaina konkursi
Par dizaina konkursu var dēvēt condoms.lv vai Berlīnes mūra krišanas gadadienas plakātu konkursu un citus, kur tiek prasīts iesūtīt speciāli radītus darbus. Diemžēl arī šie konkursi ir riskanti, jo ne vienmēr saprotami atlases kritēriji, citkārt darbu var nepieņemt, jo sanāk iesniegt 5 minūtes pēc termiņa, bet citkārt konkurss tiek rīkots tikai tādēļ, lai būtu konkurss. Parasti arī neuzzināsiet kādēļ neesat izvēlēts, kas tieši nepatika un tamlīdzīgi. Tomēr, ja paveicas un konkurss ir lieliski uzrīkots, tad var tikt gan pie naudas, gan pie atzinības un gandarījuma.
Latvijas apstākļos jāņem vērā, ka valsts iestādes konkursus īsti nevar nerīkot, taču tie bieži vien nav pārāk saprotami, kā piemēram Rīgas zīmes konkurss vai  Jūras Administrācijas pasākuma konkurss, kur ielūgumi izsūtīti vēl pirms konkursa beigām. Kaut kā bieži šādus konkursus vajā dažādas nebūšanas, tomēr, tajos nepiedaloties, nekas nemainīsies…

Piedalīties? Nepiedalīties?
Protams, ka publiski konkursi nav ļauni pēc būtības. Ļauni ir tie, kas stimulē viduvējību un spekulē ar jūsu laiku vai vienkārši neko nepiedāvā pretī. Jau papētot, kādas pūles konkursa rīkotājs pielicis, izstrādājot nolikumu, vai iepriekš tikuši rīkoti līdzīgi konkursi un kādi darbi tajos uzvarējuši, vai skaidri formulēts uzdevums — tam visam ir vērts pievērst uzmanību, lai izsvērtu vai vērts piedalīties. Turklāt der padomāt kāda ir pašu rīkotāju motivāciju.

Ja esat klients, tad zināt, ka jo vairāk atzinības (naudas vai cita veida) tiek piedāvāts, jo lielāka iespēja, ka cilvēki piedalīsies (īpaši profesionāļi) un rezultāts būs kvalitatīvāks. Ja piedalāties spekulatīvajos konkursos, radošu, oriģinālu un speciāli jums gatavotu risinājumu saņemt ir mazas izredzes, drīzāk tas būs klišejisks un bezpersonisks, taču ātri paveikts darbs. Ja rīkojat savu konkursu, svarīgi ir, kā tas tiek organizēts, kādi ir nosacījumi un tamlīdzīgi — piemēram jo konkrētāks būs uzdevums, jo konkrētāks rezultāts (parasti ir vieglāk risināt konkrētas tēmas, bet grūtāk tādas kā logo labākai nākotnei). Un neaizmirstiet par dalībniekiem pēc darbu saņemšanas! Pastāstīt par norises gaitu, vērtēšanu, parādīt iesniegtos darbus — tas palielina iespēju, ka ar jums vēl gribēs sadarboties. Abos gadījumos pēc iespējas detalizētāk izklāstiet problēmu un arī ko vēlaties sasniegt (darba uzdevums).

Dizaineriem — domājiet līdzi, pirms piedalāties — ja nav saprotami vērtēšanas kritēriji, ir acīmredzami nekompetenti vērtētāji, ja radīto darbu kauns likt portfolio vai par padarīto saņemat mazāk nekā iztērējat cepumos, tad droši vien tiekat izmantoti un kāds uz jūsu rēķina uzdzīvojas. Tomēr, ja mērķis šķiet cēls, vienkārši gribas izvingrināt smadzenes vai ir skaidra cita veida motivācija, tad aiziet!

Par šo vēl var palasīt:
AIGA viedoklis: www.aiga.org/content.cfm/position-spec-work
Konkursi ir ļaunums: http://www.positivespaceblog.com/archives/99designs-the-evil-that-changed-names/
Advertising age: http://adage.com/digitalnext/article?article_id=136019
Konkurss par grāmatas vāku: http://news.websitegear.com/view/137475/Rick_Warren_Crowdsourcing_New_Book_Cover_on_99designs.com

Branbox lūkojas pēc grafiskā dizainera. Ja kādam ir sakāms kas vairāk par Brandbox vai šo vakanci, tad lūgtum komentējiet — jo vairak informācijas, jo vairāk priecīgu pieteikumu, jo beigās visi laimīgāki.

Sazinājos ar Ēriku Šulcu un ir tā — pagaidām BRANDBOX tomēr neko nemeklē, jo jau ir atraduši.