DesignBlog
DesignBlog RSS Feed

TĀ IR NĀKOTNE — 10+10(*4) Saruna ar Cita Mūzika

22. februāris, 2012. Autors: Edgars Zvirgzdiņš

Cita Mūzika NEW 475x336 TĀ IR NĀKOTNE — 10+10(*4) Saruna ar Cita Mūzika

Vakar Latvijas internetu pāršalca vēsts, ka visu iemīļotā mūzikas vietne Cita Mūzika no izmeklētas mūzikas bloga eksperimentālā kārtā pārtop par e-žurnālu jeb hibrīdu starp blogu un interneta vietni – tādu, kāds tas zināms kopš deviņdesmitajiem, bet ar mūsu laika piedāvātajām iespējām par satura formu un uzstādījumu.

Tā kā dizainablogs šobrīd ir iegūlis (hibernējošā) transformācijas periodā un nododas jauna formāta meklējumiem – norunāju tikties Skype ar Citas Mūzikas jaunā dizaina veidotājiem  — Agnesi Putnu, Andu Skrējāni, Arti Tauriņu un Matīsu Groskaufmani, un pārrunāt, kas iedvesmoja viņus mainīt formātu.

1. Kas ir Cita Mūzika? Kas ir bloga nu jau e-žurnāla autori? Ar ko nodarbojaties ik-dienā?

Matīss: Cita Mūzika lielā mērā ir kā platforma, lai dalītos izmeklētākajos atklājumos mūzikā (lai arī cik trendīgi, attiecīgi banāli tas neskanētu). Tā kā blogs (kopš 21. februāra e-žurnāls!) ir neizbēgami kolektīvs process, kas balstīts uz entuziasmu nevis peļņu, mēģinam uzturēt situāciju, ka Citai Mūzikai nav vienas, atpazīstamas sejas. Tas dod brīvību mainīties gan pašiem, gan būt atvertiem priekš jauniem domubiedriem.

Anda: Jā, nav vēlmes, lai CM atpazītu pēc konkrētām sejām. Ta ir tāda kā maza, bet augoša sociālā grupa.

Matīss: Bez brīvdienām studēju mediju, arhitektūras un dizaina institūtā “Strelka”, un Cita Mūzika bieži rada konfliktu starp primārajiem un vēlamajiem ikdienas darbiem. Šajā ziņā e-žurnāls bija centiens racionalizēt darbu sadalījumu, bet izrādījās, ka tas pieprasa vēl vairāk laika un uzmanības kā blogs, vismaz pagaidām.

Artis: Ikdienā esmu grafikas dizainers. Lai arī vairs aktīvi nepiedalos CM satura veidošanā, mēdzu piepalīdzēt ar idejām, vizuālo materiālu un dažreiz uzspēlēt savus hitus CM pasākumos, par ko paldies kolēģiem!

Agnese: Ikdienas dzīvē es esmu arhitekte, kas šobrīd vairāk pievērsusies interjeru veidošanai.

Anda: Pašlaik studēju scenogrāfiju Vīnes Lietišķās mākslas universitātē. CM mums visiem ir tāds laikietilpīgs projekts – kā paralēlā dzīve.

Agnese: Arhitektu mūsu kompānijā ir nospiedošs vairākums. Veseli 3!

Anda: Bet CM nesastāv vien no mums trijiem. Cenšamies saglabāt atvērtas platformas veidolu, kur arī lasītāji var kļūt par autoriem un ieguldīt savu spēku CM veidošanā.

Agnese: Pēc CM video rullīša palaišanas janvārī, mums pieteicās vairāki jauni autori.(…) Jebkurā gadījumā, lai cik arī mēs būtu aizņemti darot savus tiešos pienākumus, ja kaut kas ir saistošs, tad laiku tam tiešām var atrast.

2. Kādēļ mūzika? Kā līdz tam nonācāt? Vai mūzika ir jūsu nerealizēts sapnis – kādēļ neveidojat savu industriju blogus? Vai arī tā ir vēlme nedaudz atiet no ikdienas darbības un gūt iedvesmu citur?

Anda: Mūziku visi patērējam tik vien kā klausoties, un tādā iesācēju līmenī iemēģinājām dj-ošanu, bet to vairak dēvējam par atmosfēras uzturēšanu, ne profesionālu dj-ošanu. Brīdī, kad dzima CM, tik daudz kas likās nepastāstīts citiem, un joprojam vēlme dalīties ar savu viedokli par mums aktuālo mūziku ir saglabājusies. Skaidrs ir, ka mūzika mūsu ikdienā mūžīgi neieņems tādu lomu, lai ieguldītu šādu enerģijas daudzumu, tāpēc arī jauno e-žurnālu mēģināsim virzīt citās ar mākslu un dzīvesstilu saistītās sfērās.

Agnese: Es, protams, varu domāt, ka, ja vien bērnībā būtu apmeklēta mūzikas skola nevis zīmēšanas pulciņš, mana dzīve būtu iegrozījusies savādāk, tomēr tā interese meklēt kaut ko īpašu, iedvesmojošu nez kāpēc nepazūd, un nav jau runa tikai par mūziku. Ik vienu no mums interesē ļoti dažādas tēmas, taču iegrozījies tā, ka tieši šī lieta ir kļuvusi par sākuma kopsaucēju CM kompānijai.

Matīss: Ikdienā garlaicīgi nav (un tas ir pats galvenais), tādēļ neteikšu, ka Cita Mūzika ir glābiņš no 9-5 darba ofisā, mašīnas, mājas, suņa un līzinga. No otras puses tā ir absolūta brīvība – tā kā pagaidām viss tiek uzturēts no pašu finansējuma un entuziasma, tad varam atļauties darīt gandrīz visu, ko gribam – varam izmēģināt gan nerealizētās rakstnieka, gan grafikas dizainera, gan radošā direktora ambīcijas. Pāri visam, Citas Mūzikas ballītes ir kā saldais ēdiens – tās notiek gandrīz vienmēr, kad visi atbraucam uz Rīgu – iespējams labi atpūsties, uzrīkojot pasākumu ar vislabāk klausāmu mūziku, kā arī satikt to daļu pazīstamo, kurus, dzīvojot citur, redzu ļoti reti.

Savukārt manā ‘industrijā’ (lai kas arī tā būtu galu galā) ir citi, pagaidām vērtīgāki veidi kā komunicēt idejas un strādāt pie aizraujošiem projektiem. Ja runājam par arhitektūru, kāda tā tiek uztverta plašā izpratnē, tad arhitektūras blogi ir polarizējušies divās nometnēs – vai nu tie ir pārāk sekli un bāzēti uz attēliem, vai pārāk teorētiski, pieprasot acu trenniņu vairāku lapu garumā (tādēļ arī Cita Mūzika e-žurnālā noteicām 500-1000 vārdu limitu kā pacietības slieksni). Lai vai kā, es pagaidām neredzu aizrajuošu iemeslu sākt ko jaunu savā jomā, īpaši ne blogu. To jau ir par daudz, un sacensībā pēc aizvien fragmentētākas uzmanības internetā ir aizvien grūtāk un iespējams bezjēdzīgāk censties būt pamanāmam tādā pašā frekvencē kā vairums. Jāmeklē jauni modeļi!

Anda: …Un jāatzīst, ka manā industrijā t.i. teātra sfērā interesanta interneta vietne ir gaužām nepieciešama. Pagaidām vēl maza un tāla doma raisās, bet tas jau ir cits stāsts. Šobrīd piepildījumu joprojām iespējams gūt, aprakstot ar mūziku sasitītot procesus. Jāpiekrīt, ka visā šajā projektā saistošais ir brīvības faktors – mēs varam darīt, ko vien vēlamies, un šķiet, pie tā arī pieturamies.

Artis: Esmu uzaudzis muzikālā vidē un domāju tas ir būtisks iemesls, kāpēc mūzika ir kļuvusi par diezgan neatņemamu dzīves daļu (kuram gan nav) un kā jebkuram ir vēlme ar to dalīties. CM man sniedza šo iespēju ar uzviju, jo mūziku varēja ietērpt savā viedoklī, pasniedzot to personīgākā veidā.

Manā darbības laukā jau ir gana informācijas sniedzēju un veidot kaut ko tikai tādēļ, lai to varētu dēvēt par “savējo”, mani neinteresē. To ir vērts darīt, ja informācija ir unikāla.

3. Kā nonācāt pie vēlmes pārtapt no bloga par web-zīnu?

Agnese: Matīss savulaik izteica domu, ka žurnāls mums prasīs mazāk laika, kā bloga veidošana. Lieki piebilst, ka tā gluži tas nav, bet nu kā jau ar visām jaunajām, aizraujošajām lietām – laiks tiek skaitīts un vērtēts pavisam citās kategorijās.

Anda: Doma radās absolūti spontānā un sirreālā veidā, kādā aukstā ziemas naktī visiem trim stāvot uz ielas ārpus kāda no Rīgas lokāliem un pārspriežot nākotni. Bija iestājies liels pagurums no CM bloga formāta, no kura vairs nejutām nekādu atdevi. Nolēmām izmantot to, kas mums jau ir, pagriežot to savādākā trajektorijā.

Agnese: Man liekas, tas bija 29. vai 30. decembris.

Anda: Tāda jaunā gada apņemšanās.

Matīss: Kā minēju, blogs vairs nebija interesants formāts, tas bija morāli novecojis, īpaši Cita Mūzika kontekstā. Bijām uzstādījuši mērķi publicēt ko vairāk par plikām saitēm uz mūziku – mums bija svarīga pievienotā vērtība, subjektīvais skatījums, bet uzturēt vienmērīgu satura plūsmu viscaur nedēļām un mēnešiem kļuva aizvien grūtāk. Tā nu bija jāizvēlas, vai nu samazināt prasības pret satura apjomu, vai visu pamest, vai arī izdomāt kaut ko jaunu un motivējošu.

Tā nedēļu pirms ierašanās Rīgā, decembra vidū institūtā bija nedēļu ilgs vorkšops, kurā veidojām retrospektīvu ceļojuma dienasgrāmatu par nesenu braucienu uz Tokiju. Projektu vadīja žurnālists un The Guardian dizaina sadaļas kritiķis Justin McGuirk, kurš ļoti iedvesmoja, atklājot, cik fascinējošs un poētisks ir process, veidojot publikāciju. Nākamajā nedēļā ierados Rīgā, un tālāko Anda un Agnese diezgan precīzi jau izstāstīja.

cm 03 475x316 TĀ IR NĀKOTNE — 10+10(*4) Saruna ar Cita Mūzika

Cita Mūzika lapas iepriekšējais izskats (no www.artistaurins.lv)

4. Kas veidoja jaunās lapas dizainu?

Agnese: Jauno logo – Artis Tauriņš

Artis: Lielāko vizuālo daļu ir veicis Matīss, es piepalīdzēju dažu ideju, struktūras un atsevišķu vizuālo elementu izveidē.

Agnese: Viedokļus un idejas izteicām visi, arī kritizējām. Izteiktākais starpvalstu komandas darbs, kādā esmu piedalījusies.

Anda: Dizains tapa starp skype sarunām.

Matīss: Dizains jeb dizaina virsējais slānis, kas redzams pašā web-zīnā ir veidots pieturoties pie Cita Mūzika darbības principa, ne tikai saturs, bet arī pats dizains bija izteikti kolektīvs ieguldījums. Pavadījām daudz laika tiešsasites sarunās starp Rīgu, Vīni un Maskavu. Par lomu sadalījumu jau ieminējos – šeit mums bija iespēja realizēt nepiepildītās ambīcijas. Artis iedeva labu bāzi visam, iedefinējot gan fontu stilistikum gan izveidojot logo un to variācijas. Pārējais notika impulsīvi un brīvi, protams ne bez berzes. Bet berze ir tik ļoti svarīga.

5. Un Kāds bija dizaina uzstādījums šai pārveidei?

Anda: Pirmajā izdevumā noteiti vēlējāmies atkāpties no piesardzīgā. Svarīgs uzstādījums bija vieta pārmaiņām, jo līdz ar katru nākamo izdevumu arī vizuālā daļa mainīs savu formu.

Agnese: Mums vajadzēja atrast veidu, kas ļautu bagātīgi sniegt visa veida informāciju, taču ne tik stingri definētā veidā, kā to bijām ieraduši darīt blogā.

Matīss: Apzinoties, ka mums pagaidām nav kapacitātes veidot drukātu izdevumu, kā arī to, ka drukātu žurnālu ar visām tā kvalitātēm nav iespējams pārnest uz digitālo formātu, nonācām baismīgā un vienlaikus burvīgā situācijā, kad mums nebija ko zaudēt. Nolemjot, ka PDF web-zīns ir pārāk fiksēts un kokains formāts, sapratām, ka vēlamies un galvenais varam eksperimentēt. Tātad vāka orientācijai nebija jābūt vertikālai, lapaspusēm nebija jābūt sanummurētām – faktiski mums bija jāzgudro savu web-žurnālu no jauna, ko domājams mēģināsim turpināt attīstīt ar nākamo izdevumu.

6. Vai tas, ka pārzinat dizaina veidošanai izmantojamos instrumentus, bet paši ikdienā nestrādājat par grafikas/web dizaineriem (izņemot Arti), jums palīdzēja veidot dizainu? Nenovelkot pie zemes ar noteikumiem – brīvi izpausties? (…) Vai ir plānots turpināt šo estētikas virzienu vai tieši doties estētikas meklējumos – mainot to atbisltoši saturam, vai arī ļaut tai dzīvot savu dzīvi atsevišķi no tā?

Agnese: Vispār arhitekti [iespējams arī scenogrāfi] ir šausmīgi pasūtītāja lomā, sevišķi ja runa ir par grafisko dizainu – jo viņiem vienmēr ir viedoklis, kā vajag un kā viņi paši darītu… Bet, protams, tas, ka tu zini vai nezini dizaina noteikumus – gala rezultātu ietekmē.

Anda: Pilnīgu brīvību tas noteikti nedod, jo pie zemes velkošie faktori vienmēr atradīsies. Tas gan ļāva atļauties riskēt ar vizuālo noformējumu. Brīvība ir tajā, ka pasūtītāju mums nav. Mēs paši sev esam klienti no elles.

Matīss: Vai profesionalitātes trūkums palīdzēja veidojot dizainu – visticamāk pašiem palīdzēja, jo nezinājām, ko nevar darīt. Neatbildētāks jautājums ir, vai tas palīdzēja arī lasītājiem. Izņemot Arti, neviens no mums nav grafikas dizainers, bet visi esam grafikas dizaina perifērijā, tādēļ domāju liela daļa no iznākuma bija dēļ desgmes pamēģināt kā tas ir – uztaisīt “kā patīk” (noteikti, ka ar līdzīgu motivāciju savu veikumu argumentē arī tie, kuri taisa veikalu akciju plakātus uz A4 lapām ar Comic Sans un Word klip-bildēm)!

Par estētikas virzienu – protams, katram ir savi iespaidi, varoņi un ideāli, no kuriem izbēgt var vienīgi sagraujot esošos un absorbējot jaunus. Bet Cita Mūzika sakarā koncepts cerams arī turpmākajos izdevumos stāvēs pāri estētikai – pastāvīgi mainīgs dizains ir viens no veidiem kā izbēgt no interneta vietnes statusa. Šoreiz, manuprāt, esam uztāpījuši kopējo noskaņu uz patīkami agonējošas ziemas viļņa. Nākamais izdevums droši vien iznāks pavasarī, un tas nesīs citas noskaņas un prioritātes.

7. Lapas izveidei izmantojāt Berta CMS – kādēļ šāda izvēle?

Agnese: Es atzīšos, ka sākumā nedaudz bažījos par Bertu, jo nebija tādas gatavas Bertas lapas, kas kaut nedaudz līdzinātos tam, ko bijām iecerējuši – ar garākiem tekstiem, bildēm, embedētiem linkiem, video utt. Bet, kad sākām mēģināt bīdīt un kārtot, izrādījās, ka tas viss ir “paceļams”. Wordpress pieredze palīdz, bet Berta tomēr ir savādāka. Līdzīgi kā lapsa tomēr nav vilkam sieva.

Anda: Par Bertu iepriekš zinājām katrs, bet beidzot bija iemesls pielietot. Pārdomājām, vai tā būs piemērotākā bāze mūsu vajadzībām, bet izrādījās, ka ar to ir ļoti ērti strādāt. Pamatus ir iespējams apgūt ļoti ātri. Salīdzinot ar Wordpress, Berta sniedz lielāku vizuālo daudzveidību. Liels pluss ir arī tas, ka mums ir iespēja uzsākt veiksmīgu dialogu ar pašiem Bertas veidotājiem un nākotnē sniegt savus ieteikumus pilnveidošanai.

Artis: Tā ir lieliska platforma uzstādītajam mērķim par mainīgu saturu, jo iespējas ir pietiekami plašas. Kas nav mazāk būtiski, ņemot vērā, ka CM ir vairāk nekomerciāls projekts, Bertā nav nepieciešams ieguldīt daudz līdzekļu. Treškārt, lietojamības vienkāršums – cilvēkam bez jebkādām mājas lapu uzbūves priekšzināšanām īsā laika sprīdī ir iespējams apgūt Bertas vadību un darboties ar saturu, kas sniedz iespēju ikvienam pielikt roku tā veidošanā, ne tikai priviliģētajiem ar zināšanām.

Matīss: Berta bija kā daļa no risinājuma, kad lēmām kā tikt pāri bloga ērai. Brīdī, kad ģenerējām idejas, ko darīt tālāk, vienlaicīgi domājām kā to realizēt mūsu pieticīgo prasmju un resursu ziņā. Attiecīgi mūsu web-žurnāla ideja lielā mērā varēja notikt, jo jau zinājām par Bertu un vienreizējo Messy tēmu, kas, pretēji neelastīgajam Wordpress dzinim dod apskaužamu brīvību realizēt un izkārtot gandrīz jebko, jebkā. Daudz laika gan nācās veltīt, apejot Bertas ierobežotās iespējas, bet atšķirībā no Wordpress, tā ļoti ērti pakļaujas improvizētām web-dizaina metodēm. Līdz ar Bertu arī veiksmīgi atteicāmies no satura komentēšanas iespējas – galu galā šodien komentāri vairs netiek atstāti blogā, bet gan izteikti katra individuālajā Twitter vai Facebook straumē. Visbeidzot jāmin, ka nav nekā patīkamāka, kā izvietot mūsu saturu uz Latvijā veidotas platformas.

8. Cik ilgi veidojāt šo izdevumu, un kad varam gaidīt nākamo?

Anda: Rakstus līdz ar jaunajiem autoriem sākām vākt jau janvāra beigās.

Agnese: Jā, viens ir dizainēšanas darbs un platformas apgūšana, koncepta formulēšana, bet nevar aizmirst par saturu, kur liela nozīme un neskaitāmi pateicības vārdi sakāmi pārējiem rakstu autoriem, arī jaunajiem – domājams viņu pienesums arī nākotnē CM tikai bagātinās.

Anda: Tas viss atkarīgs, cik ilgā laikā savāksim pietiekami labu publicējamo materiālu. Bet izskatās, ka laika atslābt nebūs, jo līdz ar nākamo izdevumu augs arī prasības. Galvenokārt jau mūsu pašu prasības un ziņkāre par to, ko vēl mēs spējam no CM izveidot.

Matīss: Ideja dzima kādā decembra naktī, un par spīti ilūzijai par vieglu ceļu līdz izdevumam, ir pagājuši 2+ mēneši. Pēdējās nedēļas strādājam eksponenciāli pieaugošā intensitātē un pēdējās dienas pavadījām gandrīz tikai pie izdevuma dizaina – tas prasa laiku, ja gribās izdarīt labi. Domāju optimālā gadījumā nākamais izdevums ar jaunu impulsu, jaunu ideju un jaunu tematiku būs pavasarī, bet datumus saukt ir bīstami. Mums ir svarīgi attīstīt izdevumu tālāk un izdomāt kā to sasniegt – meklējot konceptu, vēlamies piesaistīt jaunus autorus un ideālā gadījumā arī entuziastisku viesi-dizaineri.

Kamēr nākamais žurnāls top, Cita Mūzika Facebook / Twitter kanālā klausāmi atradumi parādās gandrīz ik dienu.

9. Kāds ir jūsu skatījums uz faktu, ka mūzikas dizaina industrija lielā mērā ir pārcēlusies no Vinila, Kasešu un CD iepakojumu radīšanas uz 100×100px tavā ipod ekrānā/itunes pleijerī?

Anda: Domāju, ka lielākā mūzikas dizaina izpausme šobrīd ir pārcēlusies uz pašu mūziķu sociālajiem tīkliem un audio failu izplatīšanas vietnēm kā Bandcamp. Šīs ir tās vietas, kurās mēs pašlaik visbiežāk saskaramies ar mūziķa vizuālo tēlu un dizainu.

Agnese: Tā nu ir sanācis, ka šobrīd reti atradīsim tādu klausītāju, kas gadiem klausās viena izpildītāja vienu albūmu un zin visām dziesmām vārdus.

Matīss: Es ticu, ka vinils kā kvalitatīvākais mūzikas nesējs, gan kā uzskatāmākais vāciņa dizaina nesējs nemirs par spīti iTunes un Spotify. Šodien, iegādājoties vinilu, tam ir pavisam cita nozīme kā pirms desmit un divdesmit gadiem – tā ir dziļa un paliekoša vērtība, dažreiz neslikta investīcija.

Šajā ziņā man visvairāk rūp mūzikas video tālākais liktenis. Ja reiz tas bija gandrīz neatņemams papildinājums (ja ne sastāvdaļa), tad šodien digitālā klātbūtne prasa aizvien vairāk blakus-satura, ko ģenerēt, lai uzturētu savu aktualitāti, un reizēm dēļ tā cieš idejiskā kvalitāte. Bet tas noteikti nav viennozīmīgs komentārs laikā, kad tehnoloģijas pieejamība atļauj tik daudz izpausmes iespēju par zemu vai gandrīz neesošu cenu. Domājams arī dēļ šī laika un iespējām var pastāvēt kas tāds kā Cita Mūzika – vismaz puse no visa web-žurnāla funkcionalitātes ir ievietota no citiem sociālo mediju servisiem.

Runājot par mūzikas formātu – man ir prieks, ka albumu laiks ir pagājis. Beidzot ir pieejama lielāka elastība attiecībā uz satura paveidiem – internets beidzot atļauj no tumsas iznirt arī tādam formātam kā mixtape jeb miksiem – nereti atsevišķu entuziastu savirknētas padsmit kompozīcijas ir daudz vairāk klausāmas kā kāda izpildītāja albums.

Artis: Uz to ir jāskatās plašākā kontekstā, jo mūzika lielā mērā ir pārcelusies uz citu – digitālo – vidi, kas ir tieši saistīta ar Internetu. Tas sniedz iespēju saturu pasniegt jaunā veidā – mūzikai var veidot vai nu sava veida “pagarinājumu” vizuālā, dažreiz interaktīvā veidā, vai arī vizuālo materiālu veidot kā mūzikas naratīva papildinošu daļu, radot jaunas pieredzes. Viss mainās, tāpēc fiziskā formāta noriets nav jāuztver kā kaut kas slikts un galējs. Ir jācenšas saskatīt jaunu mediju iespējas, priekšrocības un to ietvaros jārada veidi kā “iepakot” mūziku.

Nav arī jaunums, ka atpakaļ ieradies kasetes formāts, kas var tikt pacelts jaunā līmenī tieši dizaina ziņā, jo iespējams ir pieejamas jaunas tehniskās iespējas vai citi idejiskie piegājieni, kas kasetes ziedu laikos nebija. Tas ir labs piemērs kā pagājušais var atgriezties jaunā formā.

10. Ko mums nesīs nākotne? Jūsu plāni 2012?

Agnese: Man gribētos domāt, ka 2012. gads nav pasaules gals.

Anda: Jā, tieši vēlējos teikt, ka apokalipsi noteikti vēl negaidu.

Matīss: Es cerēju, ka pēdējā jautājumā būs jānosauc, vai nu mīļākais grafikas dizaineris, vai arī ko klausos intervijas laikā!

Par nākotni runājot, jāatgriežas pie viena no sākotnējiem jautājumiem – personīgi jūtu, ka aizvien vairāk tieku absorbēts tiešajos pienākumos un interesēs, tādēļ ir skaidrs, ka esošajā pus-ātrumā Citu Mūziku var uzturēt, bet attīstīt patiesi jaunā un, iespējams, starptautsikā līmenī nav laika (idejas un nišas, protams ir). Neskatoties uz to, mēs neplānojam padoties, un slepenais plāns ir apskatīties, cik nummurus esošajā izteiksmē varam izveidot, un ko jaunu spēsim atklāt līdz šī gada beigām. Un tā vai savādāk, bet gribas kaut ko apkopojošu tomēr nodrukāt taustāmā formātā, kaut kad!

P.S.

Matīss: Varbūt mēs varam vēl kliedzošāk noafišēt to, ka ja kāds entuziasts vēlas būt nākamā izdevuma viesis-līdz-dizaineris vai kāda personība vēlas būt nākamā izdevuma līdzautors/-e, un ir gatavi komunicēt starp trijām valstīm vienlaicīgi, tadcitamuzika@gmail.com

3 komentāri rakstam “TĀ IR NĀKOTNE — 10+10(*4) Saruna ar Cita Mūzika”

  1. tagad ar izceltiem vārdiem!

  2. [...] Dizaina blogs designblog.lv ir parūpējies ar izsmeļošu interviju, kurā Cita Mūzika veidotāji stāsta par šo soli, nākotnes plāniem, mūziku, dizainu un radošo procesu – TĀ IR NĀKOTNE — 10+10(*4) Saruna ar Cita Mūzika [...]

  3. business email database singapore…

    TĀ IR NĀKOTNE — 10+10(*4) Saruna ar Cita Mūzika | DesignBlog…

Atbildēt

You must be logged in to post a comment.

© 2009-2017 designblog.lv / dzinējs: WordPress / hosted on: HIP