DesignBlog
DesignBlog RSS Feed

F*ck you. Pay Me.

12. aprīlis, 2011. Autors: designBlog

Pēdējā gada laikā ir izdevies iegūt jaunu pieredzi sadarbībā ar klientiem Latvijā. Daži projekti, kas sākušies ļoti cerīgi, ar sajūtu, ka izdosies sasniegt abpusēji lielisku rezultātu, noslēgušies jau ar vilšanos no abām pusēm un strīdu par samaksu. Iespējams, ka arī jums gadījies kas līdzīgs. Ja tas nomierina, tad tā ir gadījies ne tikai jums un mums. Pievienojam video, kurā ir daži ieteikumi, kā rīkoties tādos gadījumos un kā no tādiem izvairīties (video ir no creativemornings.com rīkota pasākuma šā gada martā Sanfrancisko). Lai arī runa ir par ASV, daudz kas no teiktā ir ne mazāk noderīgi Latvijā. Piemēram, tas, ka īpašumtiesības par paveikto darbu klientam tiek tikai pēc nolīgtās naudas pilnas apmaksas (tas, šķiet, Latvijas līgumos nav bieži manīts). Papildus piedāvājam nelielu (subjektīvu) topu, ko iesakām darīt un ko ne, tieši Latvijā.

1. Nesāciet strādāt bez līguma. Bieži termiņi ir pavisam īsi, bieži kas jāpalīdz draugiem, bieži nav laika tādiem sīkumiem. Lai cik sākumā tas šķistu nenozīmīgi, līgums ne reizi vien ir ļāvis izvairīties no naudas zaudēšanas. Dažreiz der pat vienkāršs līgums, kur atrunāts darba apjoms, laiks un summa.

2. Līgumā iespējami konkrēti atrunājiet, kas būs jādara. Vieglāk noteikti būs strādāt, ja paredzēsiet mājaslapu ar 5 sadaļām vai 10 dažādas vizītkartes, nevis vienkārši vienosieties, ka jātaisa mājaslapa. Tas palīdzēs abām pusēm, īpaši, ja strādājot pēkšņi mainās darba apjoms vai darbs ilgst vairākus mēnešus.

3. Sadaliet apmaksu vairākos posmos. Tas jo īpaši būtiski ir esošajos ekonomiskajos apstākļos, kad klienti mēdz pat nenodzīvot līdz savu vizītkaršu nodrukāšanai. Tāpat drīkst prasīt arī 50% priekšapmaksu, pirms katra posma sākuma.

4. Vēl viens padoms, kas ir īpaši svarīgs tieši šajā laikā – palūkojieties, vai uzņēmums, ar kuru slēdzat līgumu, nav maksātnespējas procesā. Nē, nav jāraizējas, ka maksātnespējīgie uzņēmumi jums nesamaksās (process paredz tikai aizsardzību no citiem naudas tīkotājiem, nevis to, ka uzņēmumam nav naudas). Ir jāraizējas par to, ka juridiski tādā laikā uzņēmumu nepārvalda tā vadība, bet gan speciāli nozīmēts administrators. Tas nozīmē, ka viņš paraksta līgumus un nolemj, kam cik maksās.

5. Valsts iestādes ir tādi paši kienti kā privātie uzņēmumi. Atšķirībā no privātajiem, parasti valsts darbinieki negūst vairāk naudas no tā, ka darbs padarīts labāk, kvalitatīvāk vai efektīgāk. Iemesli neveiksmēm var būt visdažādākie, piemēram, pēkšņi pēc darba pabeigšanas var mainīties pasūtītāja domas vai var likties, ka tomēr samaksa ir par augstu… Rezultātā jūs nepasargās ne Iepirkumu uzraudzības birojs, kas it kā visu pārrauga (jo viņi pārrauga tikai posmu līdz līguma noslēgšanai), ne apelēšana pie kādas vienošanās, un atliks mēģināt žēloties pārraugošajai ministrijai vai doties uz to pašu tiesu.

6. Joka pēc varbūt painteresējieties, kur var tikt pie sakarīga jurista. Problēmām patīk uzrasties pēkšņi un vairākām uzreiz, tādēļ nav viegli visu izdarīt, kad zeme deg zem kājām.

7. Svarīgo ir jēdzīgi izrunāt klātienē, taču bieži vien kādai no pusēm pēc laika var aizmirsties kas tad izrunāts. Risinājums vienkāršs – pēc tikšanās var nosūtīt epastu ar nelielu sarakstu par galvenajām lietām ko vienojāties. Pēc laika to var izmantot atmiņas atsvaidzināšanai.

Ja arī jums ir kāds sakarīgs ieteikums, tad, lūdzu, rakstiet komentāros. Tāpat – ja varat ieteikt juristu, kuram ir pieredze ar dizaineriem, māksliniekiem,  – iesakiet! Daudziem tas varētu būt ļoti noderīgi! Varbūt kāds grib padalīties arī ar savu ’standarta’ līgumu?

Tagi: , , , ,

11 komentāri rakstam “F*ck you. Pay Me.”

  1. Laura saka:

    Esmu dzirdējis, ka advokāts Gobzems ar to nodarbojas. Neesmu gan pati pārbaudījusi.

  2. Diāna saka:

    Par intelektuālajām īpašuma tiesībām, autoratlīdzībām utt. labs ir Jānis Bordāns, janis@wall.com.lv

  3. DD saka:

    Esmu strādāju gan vienā gan otrā pusē.

    Ļoti bieži arī paša mākslinieka darbs nemaz nav samaksas vērts.

    Saprotu, ka daudzi vienkārši nemāk un negrib neko paskaidrot. Vienkārši ir skaidrs, ka darbs nav to vērts un nemaksā.

    Māksliniekam rodas sajūta, ka viņš ir visu izdarījis godīgi un apkrāpts. Pasūtītājam vienkārši rodas iespaids, ka viņš ir sapinies ar muļķi un tur vairāk nav ko tērēt laiku.

    Pie esošajiem punktiem kā pirmo es tomēr liktu ieteikumu, lai mākslinieks sākumā izvērtē vai vispār kaut ko darīt un kritiski novērtē arī savas spējas.

    Ja jau sākumā rodas aizdomas par vienu vai otru jautājumu, tad nevajag neko turpināt, jo reāli tas, ka beigās kaut kas nesanāks būs tikai paša vaina.

    Tāpat, lai nenotiktu nepatīkamas situācijas ir jāuzkrāj kaut neliela pieredze. Tad cilvēks varēs pateikt, kas reāli var notikt un kas nē. Kurš var kaut ko maksāt un kurš uzreiz ir skaidrs, ka neko ne maksās, ne varēs izdarīt.

    Patiesībā jau par pirmo punktu būtu jāliek jautājums – vai pats mākslinieks ir spējīgs kaut ko izdarīt vai tas viss ir uz iedomu pamata, izfantazēta vērtība, kuru apzinās (iluzori) tikai pats mākslinieks.

    Ja darbs būs reāli vērtīgs, tad nebūs nekādu problēmu agri vai vēlu saņemt naudu. Ja jūs kaut ko zīmējat bankrotējošam uzņēmumam un jums nerodas nekādas aizdomas to darot (pārdomājot visu šo lietu pirms zīmēšanas), tad paši esat vainīgi.

  4. Lai man piedod DD, bet es pieņemu, ka šo blogu apmeklē un lasa profesionāļi. Te nav runa par cilvēkiem, kas tiko iemācījušies lietot PS. Un teikt, ka viss ir nolasāms par klientu no kaut kādām sajūtām or lielākās muļķības, kādas esmu dzirdējis. Tieši tapēc tev vajag labu līgumu.

  5. DD saka:

    Mārtiņ, Pie mums jau katrs ir profesionālis :)

    Es gan tomēr gribētu paskaidrot, ka es domāju nevis “kaut kādas tur sajūtas”, bet pavisam parastu analīzi.

    No citas puses varētu teikt, ka izvēle strādāt ar klientu, kas pēc tam nesamaksā ir tīrākā mākslinieka alkatība. Nevēlēšanās neko domāt, neko analizēt, bet tikai iefiksēties uz šo Mārtiņa piesaukto savu profesionālismu.

    Ja abi ir satikušies, kaut ko dara, tad abi ir vienādi. Gan tas kurš zīmē, gan tas kuram zīmē.

    Manā praksē ir tikai pāris gadījumi, kad kāds nav samaksājis.

    Tos raksturo šādas īpašības:

    1. Pats esmu sagudrojis kaut ko, kas nav. Pats pārvērtējsi savas spējas un ieguldījumu un tad jūtos apdalīts, ja citiem tas neko nenozīmē.

    2. Klients ir pārvērtējis savas iespējas un es neesmu savlaicīgi to pamanījis.

    3. Klients ir pārvērtējis savas iespējas, bet es esmu uzskatījis, ka tā nav mana atbildība.

    Visos gadfījumos ir bijis līgums un viss pārējais.

    Tas diemžēl neko neglābj, jo pēc tā līguma vēl nauda ir jāpiedzen. Kā to tad izdarīt – Credit Reform, Tiesa?

    Vai tas patiešām ir risinājums?

    Reāli jau mēs visi gribam vienkārši strādāt un attīstīt savu lietu.

  6. Edgars saka:

    Atcerieties iekļaut līgumā soda naudas/procentus par projekta neapmaksāšanu laikā. UK prakse cik atceros no parauglīguma, bija tā, ka % = tādi paši kā kredīts bankā (augļošana nav dizainera pamatdarbs, tapēc vairāk % nebūtu cilvēcīgi)…

  7. Edgars saka:

    Aizmirsu pielikt – ja nevar vienoties uz līguma/etc. pamata, ejiet uz tiesu.

  8. Ieva saka:

    Līgums, līgums un vēlreiz līgums!
    Tāme ar visiem nodokļiem. Darba apraksts sīks un smalks. Laika grafiks, konkrēti maksājumu termiņi. Pieņemšanas-nodošanas akts.

  9. 1. Līgums. (Soda procentus tāpat neviens LV nemaksā, bet norādīt vajag.)
    2. 50% priekšapmaksa. Esmu gan vairākkārt redzējis, ka cilvēks ar šo 50% priekšapmaksu tā arī pazūd, bet nu Latvija ir maza un vajag izvēlēties uzticamus darba darītājus ar labām atsauksmēm.
    3. Noteikti vajag norādīt darba pieņemšanas un pretenziju izteikšanas kritērijus. Respektīvi, ja kaut kas tiek nodots testēšanai/lemšanai, tad dot 3-5 dienas izlemšanai vai arī tas tiek automātiski pieņemts par nodotu/izvēlētu. Lai nevar stiept gumiju, ja pasūtītājs ir aizņemts vai aizbraucis uz turciju un mēnesi neatbild.
    4. Nevienam jau nav laika nodarboties ar tiesām, vainīgo meklēšanu utt. Tiesa aizņems 4 gadus ar visu līgumu.

  10. designBlog saka:

    Diemžēl tā ir, ka parasti domstarpības nav par to vai maksāt vai ne, bet gan kādai no pusēm sāk likties, ka otra savu daļu nav padarījusi līdz galam. Piemēram, pasūtītājs sāk teikt, ka darbs nav padarīts kvalitatīvi vai tas nav tas, ko viņš bija domājis… Rezultātā abas puses nepiekrīt viena otrai un ir problēma. Ja runa ir par 10 000, tad varbūt arī tiesa ir labs risinājums, taču ja pasūtītājs ir parādā 100 – 500Ls, tad tas jau ir diskutabli vai ieguldītais laiks ir izdevīgi (dzirdēts, ka nudien tas velkas gadiem)..

    Tādēļ jo noderīgi ir atrunāt maksimāli precīzi kas tiks padarīts un dalīt darbu pa posmiem, kur tiek apstiprināts viss atsevišķi (un kaut kādā veidā rakstiski). Tas nenozīmē, ka nekad nebūs problēmu, bet ja tādas būs, tad trešajai pusei varēsiet apliecināt, ka darbs reāli ir noticis un kas ko ir apstiprinājis un teicis. Bieži situāciju maina tas, ja nosūtat oficiālu vēstuli ar pievienoto saraksti un materiāliem (īpaši, ja to dara jurists).

    Lai vai kā, tas viss nepasargā no stulbiem pasūtītājiem vai dizaineriem. Vienmēr ir iespēja uzrauties uz cilvēku, kurš vai nu nesaprot ko dara vai ir ļaunprātīgs. Labā ziņa – Latvija ir maza un vispirms šaubu gadījumā varat uzprasīt kādam viedokli par iesaistītajiem cilvēkiem vai uzņēmumu, bet otrs – apskatiet kas ir darīts iepriekš! Ja pasūtītājs vai dizainers nekad līdz šim nav spējis radīt *neko* tādu, kas jums patīk, tad liela iespēja ka tas neizdosies arī jums sadarbojoties (jā, jā, pat ja runā lieliskos teikumos, produkts ir lielisks un cilvēks jauks). Attiecīgi sākt sadarbību no nulles, kad pasūtītājam nav ne mājas lapas, ne kā, bet ir tikai idejas (tas pats par dizaineriem) ir riskantāk kā pārtaisīt esošu mājas lapu, piemēram, tādēļ tas jāpsver pradot samaksu līdzīgi, kā banka apsver jūsu kredītvēsturi un vecumu.

    par pārējo jāpiekrīt iepriekšējiem komentāriem.

  11. Anna saka:

    Iesaku sākumā vienoties par konkrētu summu par katru skici.
    Ja gadījumā rodas situācija, ka dizaineris nespēj vizualizēt klienta domas, tad par ieguldīto darbu tomēr tiks samaksāts un arī pasūtītājs nebūs pārmaksājis par neapmierinošu rezultātu, un varēs meklēt kādu citu speciālistu.

Atbildēt

You must be logged in to post a comment.

© 2009-2019 designblog.lv / dzinējs: WordPress / hosted on: HIP