DesignBlog
DesignBlog RSS Feed

Aptaujas Cik maksā dizains? rezultāti

6. februāris, 2011. Autors: designBlog

aptauja_dizains

Pirms kāda laika veicām nelielu aptauju, kur nolēmām vairāk uzzināt par to, kāda ir reālā situācija grafiskajā dizainā. Vispirms vēlējāmies noskaidrot, kādas ir ekspektācijas par cenu no pasūtītāju puses un to, cik par savu darbu prasa dizaineri. Sākumā bija aizdomas, ka – kā parasti – klients maksā par maz un dizaineri prasa ļoti daudz (patiesība izrādījās nedaudz citāda). Otra daļa jautājumu bija par pašiem dizaineriem.
Lai arī šie dati nevar tikt uztverti kā precīzs realitātes atspoguļojums (aptaujā piedalījās 154  ‘pasūtītāji’ un 92 ‘dizaineri’, un pastāv iespēja, ka kāds mānās vai nobalso vairākas reizes, un galu galā tie ir cilvēki, kas lasa twitter un facebook, nevis nejauši izvēlēti respondenti). Tomēr zināmu priekšstatu par situāciju var gūt. Arī jaunus jautājumus…

Vispirms par pašu aptauju

Bija 2 aptaujas, kur vienā tika norādīts, ka tā ir pasūtītājiem (kas kaut reizi izmantojuši dizaineru pakalpojumus vai arī grasās to darīt), un otra dizaineriem. Pasūtītājiem bija jātbild uz 5 jautājumiem, bet dizaineriem uz 10. Informācija par aptauju tika izplatīta iekš twitter un facebook. Anketas aizpildītājs nevarēja redzēt rezultātus, lai neietekmētos. Lūk, uz kādiem jautājumiem vajadzēja atbildēt esošajiem vai topošajiem klientiem:
1. Cik, tavuprāt, maksā vienkāršas grafiskās identitātes izstrāde (neliels uzņēmums, jāizstrādā logotips, vizītkarte un veidlapa)?
2. Cik maksā šim nelielajam uzņēmumam izveidot mājaslapas dizainu? (Ievadlapa, sadaļas: jaunumi, par mums, galerija, kontakti. Katrā lapā 1-5 attēli un teksts. Izstrādāts tiek tikai dizains, programmēšana nav jāpieskaita.)
3. Cik, tavuprāt, maksā iepakojuma dizaina izstrāde? (Pieņemsim, ka tie ir krāsojamie krītiņi bērniem un jāizveido ir kartona kastītes vizuālais noformējums. Iepakojuma ražošana nav jāpieskaita.)
4. Cik, tavuprāt, grafiskie dizaineri prasa par stundu sava darba (kāda ir stundas likme, ko dizianers prasa par neparedzētu laika patēriņu vai par darbiem, kur rēķina apjomu stundās)?
5. Ko tu izvēlētos gadījumā, ja nepieciešami grafiskā dizainera pakalpojumi?

Un, lūk, jautājumi, kas tika uzdoti dizaineriem:
1. Cik prasi par vienkāršas grafiskās identitātes izstrādi (neliels uzņēmums, jāizstrādā logotips, vizītkarte un veidlapa)?
2. Cik maksātu šim nelielajam uzņēmumam izveidot mājaslapas dizainu? (Ievadlapa, sadaļas: jaunumi, par mums, galerija, kontakti. Katrā lapā 1-5 attēli un teksts. Izstrādāts tiek tikai dizains, programmēšana nav jāpieskaita.)
3. Cik pasūtītājam maksās iepakojuma dizaina izstrāde? (Pieņemsim, ka tie ir krāsojamie krītiņi bērniem un jāizveido ir kartona kastītes vizuālais noformējums. Iepakojuma ražošana nav jāpieskaita.)
4. Kāda ir tava darba stundas likme?

5. Kas ir tava pamatnodarbošanās? (Iespējamas vairākas atbildes.)
6. Visdrīzāk tevi var dēvēt par…
7. Ar kādiem pasūtītājiem pārsvarā esi strādājis? (Iespējamas vairākas atbildes.)
8. Cik gadus jau strādā tieši kā dizainers (pelni ar to iztiku)?
9. Kādus pasūtījumus vēlētos iegūt vairāk? (Iespējamas vairākas atbildes.)
10. Ko domā par dizaina vidi Latvijā? (Viss ok? Ja viss nav kārtībā, tad, lūdzu, pieraksti, kas, tavuprāt, būtu uzlabojams.)

Rezultāti

Gan klientu, gan dizaineru atbildes uz vienādiem jautājumiem  apvienojām vienā grafikā, lai vieglāk salīdzināt.

Par to, cik maksā vienkāršas grafiskās identitātes izstrāde, pasūtītāju un dizaineru viedokļi ir līdzīgi, lai arī iespējams, ka tās nelielās atšķirības ir nozīmīgas (cipari ir procentos). Tomēr gan šajā, gan arī citās atbildēs jārēķinās, ka abas puses parasti apzinās, ka katrs gadījums ir savādāks un ļoti reti dizaineri strādā pēc fiksētām cenām. No svara ir ne tikai, kas ir nepieciešams, bet arī kam (piemēram, vai klients ir tikko biznesu uzsācis paziņa vai liela korporācija). Šajā aptaujā nav iekļauta arī kvalitatīvā informācija. Parasti saikne starp cenu un kvalitāti ir diezgan izteikta, tomēr ne vienmēr dārgākais ir labākais un lētākais sliktākais…

Screen shot 2011-02-03 at 12.34.29

Arī par web lapas dizainu, šķiet, ka viedokļi sakrīt pat vēl izteiktāk. Interesanti tikai tas, ka pasūtītāji būtu gatavi maksāt vairāk, bet to var novelt arī uz kādu kļūdu, pārpratumu vai ko citu (sadalījums atkal ir %).

Screen shot 2011-02-03 at 12.42.10

(%) Ar iepakojumu jau kļūst interesantāk – rezultāti ir svārstīgāki. Turklāt ‘nav ne jausmas’ ir populārākā atbilde tieši starp dizaineriem. Iespējams, šos rezultātus izskaidro tas, ka iepakojumu pasūta relatīvi reti.

Screen shot 2011-02-03 at 12.49.20

(%) Par dizainera darba stundas cenu atbildes ir vissvārstīgākās. Vispirms par to liecina tas, ka apmēram trešdaļa dizaineru nemaz nezina,  cik naudas prasīt, bet pārējie prasa ļoti dažādi. Minējums šeit varētu būt tāds, ka darba skaitīšana stundās nav populāra – vairāk pieņemts rēķināt par konkrēto darbu. Tomēr tas arī liecina, ka nav izplatīta frīlancēšana klasiskajā  izpratnē, kad uzņēmums projektam piesaista cilvēku (uz nedēļu vai mēnesi, vai dažām dienām). Stundas likme līdz ar to parasti kalpo par pamatu, lai noteiktu, cik tad par savu laiku prasīt gan iepriekšminētajos gadījumos, gan kad darba apjoms neparedzēti pieaug. Varbūt tam ir pavisam citi iemesli… Katrā ziņā būtu interesanti uzzināt, pēc kādiem principiem jūs rēķināt cenas par savu darbu!

Screen shot 2011-02-03 at 12.55.41

Vairums aptaujāto savu pasūtījumu uzticētu veikt frīlanceriem, kā izrādās. Iespējams, ka tas saistīts ar cenu, kas teorētiski frīlanceriem un maziem uzņēmumiem ir zemāka, salīdzinot, piemēram, ar reklāmas aģentūru, taču tas ir tikai minējums. Lai arī frīlanceriem ir lielākas iespējas nemaksāt īri, nodokļus, nepirkt programmas un fontus un tā rezultātā strādāt par lētāku cenu, šķiet, ka arī reklāmas aģentūrām darbu netrūkst, par ko liecina nerimstošais darbinieku trūkums. Visnestabilākais Latvijā no malas izskatās tieši mazo dizaina studiju tirgus, kuras vistiešāk konkurē ar gabaldarbiniekiem. Taču, ja tirgū ir pieprasījums pēc nelielām dizaina studijām, tad varbūt to skaits tikai pieaugs?

Screen shot 2011-02-03 at 14.35.26

Tālāk nedaudz informācijas par dizianeriem, kas piedalījās aptaujā.
5. jautājums bija par dizaineru nodarbošanos. Kā jau minēts, tad kopā piedalījās 92 cilvēki, un zemāk atbildes:

ar ko nodarbojies Aptaujas Cik maksā dizains? rezultāti

6. Visdrīzāk tevi var dēvēt par…

tevi var devet Aptaujas Cik maksā dizains? rezultāti

Pie iepriekšminētajiem var pieskaitīt šādus dizainerus (cits variants): GUI designer, multi-dizainers, mēbeļu dizainers tehniskais dizainers un daži, kas varot visu.

7. Ar kādiem pasūtītājiem pārsvarā esi strādājis?
mani klienti ir Aptaujas Cik maksā dizains? rezultāti

8. Cik gadus jau strādā tieši kā dizainers?

cik gadus strada 475x152 Aptaujas Cik maksā dizains? rezultāti

9. Kādus pasūtījumus vēlētos iegūt vairāk?

kadus pasutijumus Aptaujas Cik maksā dizains? rezultāti

Interesanti, ka 40% gribētu labākus klientus, lai arī pārāk neatpaliek vairāk naudas gribētāji. Te grūti spriest, vai patiešām klienti ir tik slikti vai arī dizaineri neprot tikt galā. Pēc pieredzes var teikt, ka rezultāts ir abu šo pušu saspēlē. Māka nav uztaisīt satriecošu darbu, bet to izdarīt tā, lai tas atrisina klienta vajadzību un arī klientam tas šķiet saistoši! To ir ļoti grūti izdarīt, ja nav savstarpējas uzticības vai zināšanu (un te runa ir par abām pusēm). Bet ko darīt, ja šīs saspēles un uzticēšanās nav?

10. Ko domā par dizaina vidi Latvijā? (Viss ok? Ja viss nav kārtībā, tad, lūdzu, pieraksti, kas, tavuprāt, būtu uzlabojams.)

dizaina vide LV Aptaujas Cik maksā dizains? rezultāti

Par to, ka 61% ir tādi kā pasīvie pesimisti, ir pārsteigums. Lai arī uz to var raudzīties savādāk – daudzi apzinās, ka kaut kas nav īsti riktīgi. Atliek tikai saņemties un sākt to vidi mainīt (droši vien, sākot ar sevi : ). Pie citiem atbilžu variantiem, lūk, kas sarakstīts:

- Ir dažas firmas, kas kaut ko glābj vai vismaz cenšas glābt. Bet kopumā iet uz augšu.
- Attīstības sākumposms. Ir vēl krietni kur augt.
- Pamazām attīstās šī vide.

- Problēmas sakne- dizaina skolu trūkums(īstas grafiskā dizaina skolas) ,kas apmācītu labus dizainerus un tad nebūtu kaktu dizaineru,studentu,kas no ta neko nesajēdz,bet piepelnās,jo klientam patīk lētā cena-tādejādi bojājot dizaina vidi Latvijā. Es ar nēsmu mācījusies grafisko dizainu skolā(apguvu pašmācības ceļā),bet ļoti labprāt, ja Latvijā būtu tāda(kvalitatīva) iespēja.
- Nav jau viss kārtībā kā gribētos, bet tas ko jūs, čaļi, darat … cepuri nost. Tā turpināt. Klientiem jāzin, ka grafiskais dizains nav vienkārši iedarbināt šopu vai ilustratoru un viss notiek pats no sevis :)
- garlaicīga un nemotivējoša tā vide (lielākā daļa dizaineru iznieko sevi ar banāliem naudas darbiem)

- smieklīgi daži grupējumi, kas ņemās savā sulā, riktīgs lol :)
- atpaliekam no pārējās pasaules, klienti mēdz būt nesaprast profesijas būtību un nozīmi
- Tas kas notiek LV, tas, kā tipa LV “dizaineri” kopē citu valstu dizaineru darbus un konkursos pasniedz kā savu oriģinālo ideju ir vārdos neizsakāmi, cik nožēlojami! Un tā jau kuros gadu pēc kārtas!”

- slikta vide, jo atrodas kāds, kas taisa “mākslu” par santīmiem un tad tas pats kients aiziet pie cita un brīnās kāpēc cena tik liela, jo “mākslinieks” par savu darbu prasīja tikai 2Ls un divlitrīgo “Plostnieku”
- Manuprāt, ir samērā švaki ar dizaina izglītību. Nepietiekama slodze un pamatīgums, netiek iztirzāti principi, par kuriem būtu jāzina patiešām smalki, ieteikti virzieni. Nav pietiekamas informācijas un saspēles ar pasaules dizaina vēsmām un likumiem, lielajiem vārdiem, klasiku. Līdz ar to vide veidojas pēc principa, kā nu katram sanāk… liela daļa tā arī paliek neiedvesmoti amatieriskā, mulsā neziņā par to visu, kaut ir pārītis “izredzēto”, kas, savukārt (ne obligāti nepelnīti), tiek pacelti līdz elites, mākslas līmenim. Veselīga “vidusslāņa”, kas patiešām meistarīgi, bet bez lieka pompa pieprastu grafisko dizainu amata (t.i. kvalitatīvā, bet ne-mākslas) līmenī, praktiski nav.
- Latvijā trūkst informācijas par to, kas vispār ir dizains. Klients nesaprot, par ko īsti viņš maksā, vai kāpēc cena, viņaprāt, ir tik augsta. Turklāt daudz mazo dizaina uzņēmumu, kas “ražo” dizainu un pasniedz to kā kaut ko unikālu, dārgu, jauc izpratni par dizainu kā tādu.

- pārāk daudz pieejamu diletantu un klientu, kuriem svarīgāk ir rīt, nevis labs rezultāts
- Klientam vajadzētu saprast, kādiem nolūkiem viņš pasūta dizaina izveidi. Ja personīgām vajadzībām, tad var diriģēt parādi, bet ja vēlas pelnīt un rādīt citiem, tad teksts “man vienkārši nepatīk” būtu retāk jāsaka.

Ko ar šo visu informāciju iesākt un kādi secinājumi?

Kā jau minējām sākumā, tad to noteikti nevar izmantot, lai apgalvotu, cik kas maksā, taču pēc norādītajām cenām var spriest, kas ir dārgi un lēti jeb virs vai zem vidējā. Atgādinām, ka te nav kvalitatīvo rādītāju, kas nozīmē, ka nav iespējas secināt, cik maksā kvalitatīvs risinājums (ar vārdu “kvalitatīvs” tiek domāts dizains, kas atrisina klienta problēmu maksimāli labi).
Nav apstiprinājies pieņēmums, ka klienti vēlas visu lētāk, bet dizaineri grib tikai vairāk naudas. Izrādās par naudu viedokļi ir līdzīgi, tomēr pēc tā, ka daudzi dizianeri vēlas “sakarīgus” klientus var secināt, ka kaut kas savstarpējās attiecībās nav īsti kārtībā. Bet kādēļ tik daudzi dizineri samierinās ar situāciju. Kādēļ neiet meklēt ideālos klientus (vai arī kādēļ nevar atrast?). Ir idejas?

Interesanti būtu arī šos datus paanalizēt vairāk, piemēram, kāda ir cenas saikne ar dizainera stāžu un apmierinātību… šoreiz tam mums nedaudz pietrūkst zināšanu statistikā (un excelī), taču, ja kāds piesakās palīdzēt, tad tikai priecāsimies!

Paldies visiem, kas piedalījās!

Lūk, dati par dizaineriem nepārskatāmā formātā tiem, kam ir vēlme mums palīdzēt vai arī vienkārši gribas papētīt vairāk: Cik_tu_prasi_par_dizainu.xls

Tagi: , , , , ,

40 komentāri rakstam “Aptaujas Cik maksā dizains? rezultāti”

  1. Edgars saka:

    Ļoti labs ieskats “individuāli-mazā” dizaina industrijā, tik es nesaprotu kā vidējo stundas cenu var pēc šiem rādītājiem savienot ar vidējo darbu izcenojumu, ņemot vērā, ka dizaineris netiek nodarbināts vienmērīgi, meetingu, ceļa utt. stundiskās izmaksas, programmatūra, izglītība (grāmatas, uni, kursi, jebkas kvalifikācijas celšanai)?
    + interesē cik procentuāli ir apmaksātās vs neapmaksātās stundas – to analīze ilgtermiņā arī ļautu izdarīt secinājumus par to kā tu izceno savu darbu (mazāka h-likme x vairāk stundas vs lielāka h-likme x mazāk stundas)…

  2. Edgars saka:

    tas pirmais jautājums ir vairāk retorisks, jo redzam arī cik pasūtītāji ir gatavi maksāt.

  3. designBlog saka:

    edgars: to problēmu mēģina atrisināt arī reklāmas aģentūras. Ideāli, ja izdodas pārdot 100% sava laika (cenā parasti jau ir iekļauts viss tevis minētais). Praksē laikam tas cipars tuvāk 50%… Bet tas viss ir atkarīgs no tik daudz lietām, ka tā kalkulēšana zaudē jēgu.
    Jo esi gudrāks (lielāka pieredze, izglītība, vienalga), jo ātrāk vari izdarīt savu darbu, kā rezultātā stundas likme nevar būt maza. Bet mērķis jau reti kad ir vienkārši pārdot vairāk savu stundu – mērķis parasti ir par savu darbu saņemt visaugstāko atalgojumu (kas nosedz izmaksas un lai ‘paliek pāri’). Turklāt ir grūti konkurēt, ja izmanto legālas programmas ar tiem, kas to nedara.. (LV tirgus šobrīd konstruēts tā, lai nodokļus maksāt būtu maksimāli neizdevīgi).
    Beigu beigās viss atkarīgs no pieprasījuma un piedavājuma. Ja savu piedāvājumu nevari padarīt unikālu, tad loģiski, ka darbu saņem tas, kurš prasa mazāk.. Mans minējums/novērojums ir tāds, ka problēma ir tieši tajā. Kā izskatās, tad bieži pasūtītāji ir gatavi maksāt, bet viņi nezina kam lai maksā. Daži dizaineri ir konstanti pārgruzīti, bet vairums nesaprot kādēļ viņiem kārtējais darbs gājis gar degunu (te liela saikne kādus darbus esi veicis un cik kvalitatīvi). Te gan var arī aizrunāties par dizaineru dīvaino slepšanos un strādāšanu pa vienam. Rezultātā no klienta puses tas viss izskatās pēc armijas ar vienādiem dizainer-cilvēkiem un vieglākais ceļš ir iedot darbu kādam paziņam… bet tas viss tikai minējums : )

  4. Edgars saka:

    nu jā - es tos kā uzvedinošus jautājumus izvirzīju par ko varētu diskutēt šī pētījuma sakarā.
    rekl aģentūru sakarā ir dzirdēts tas 40-50% cipars, bet tā priekš sevis der nedaudz piedomāt klāt, lai nebūtu tā, ka par konkrētu veidu darbiem tu pārāk maz saņem, jo tie ir pēc būtības laikietilpīgāki (nevienmēr dizaina ziņā) + šajā sakarā arī bija pirmais jautājums nedaudz – saliekot vidējo poulārāko stundas-cenu 10-15 Ls/h ar piemēram grafiskās identitātes izstrādi 100-300, sanāk, ka tiek pavadītas no 6.667 (100/15) līdz 30 (300/10) stundām pie identitātes, kas arī man rosināja izvirzīt to pirmo jautājumu + padomāt par stundām/likmēm/reāli nostrādātajām stundām utt.
    (bet varbūt es nepareizi domāju, ka pie ID būtu jāpavada nedaudz vairāk par 3-4 dienām un tādēļ es negribu piekrist, ka gudrībai un pieredzei uzreiz rezultē ātrāk padarītā darbā – efektīgāk jā – bet tas arī veicina sapratni, ka labs dizains nerodas steigā (uztaisīt logo var arī 1h laikā – bet pavadot nedēļu pie tā, visticamāk radīsies cits risinājums)).

    pagājušajā gadā sāktais mikronodoklis ir manuprāt labs veids kā dizaineriem sevi “legalizēt” un apvienoties mazās komandās, ja ir tāda vēlme. šis 9% apgrozījuma varbūt nesniedz sociālo apdrošināšanu, bet tai pat laikā – tev kā dizainerim jābūt spējīgam sevi apgādāt ar darbu un kā augstas pievienotās vērtības veidotājam, tas ir arī izdevīgi.
    To cik ilgi šis turpināsies – nezinu…

    par pārējo piekrītu, lai gan varbūt pats šobrīd iekrītu vientuļniek-dizaineru kārtā, man tas nav mērķis… tas savā ziņā ir jautājums arī par to ar kāda līmeņa projektiem, kādiem noteikumiem (darbinieks-darbadevējs) tu gribi strādāt tajā brīdī.

    neesmu gan ļoti pārliecināts par šo to pirmo mega-paragrāfu, būtu interesanti dzirdēt citu domas par šo tematu :)

  5. kirils saka:

    nebiju piefiksējis ka šāda aptauja notiek. riktīg interesanti iepētīt rezultātus.
    par tām cenām, darbstundām utt – laikam ir tā, ka kautkādā bridī dizainers pats sāk just cik tad var atļauties prasīt par savu darbu un par cik strādāt pašām saglabājas interese. ja pie izvelētas cenu politikas pasūtijumu pietiek, tad jau laikam ar cipariem vis kārtībā.
    un kā zināms nav jau labāka reālās cenas noteicēja kā atvērts tirgus konkurencei. protams, ar laiku dizainerim izveidojas uzticamo klientu loks, kas šķietami bremzē godīgo konkurenci, taču jāsaprot ka grafdizains ir ne vien profesionāli izkaukulējama shēma bet arī emocionāli jūtīga lieta, tapēc, ja klients vēlas sadarboties ar dizaineri kura darba stils viņam ir pazistams un komfortabls, nedomāju ka būtu vietā klientam to pārmest.
    manuprāt problēma izlīdzinātā dizaineru noslogojumā rodas arī tapēc, ka dizaineri neuzskata par vajadzīgu apzināt savam rokrakstam un interesēm atbilstošus klientus un neuzsāk vienkāršu komunikāciju – iesūtīt savu portfolio, iepazīties, aprunāties, reāli darīt zināmu ka “man ir vēlme un iterese sadarboties tieši ar jums… mani saista jusu darbība un ir simpātisks jūsu veidotais produkts utt utt vēlos pamēģināt jums piedāvāt savas idejas utt….”, tā teikt, ja muhamends neiet pie kalna, tad acīmredzami, ka kalnam jāiet pie muhameda, lai tas process iekustētos ) turklāt, visticamāk, tieši šādā, mērķtiecīgā, sava potenciālā pasūtitāja apzināšanā, meklēšanā ir lielāka iespēja attīstit situāciju, kurā var tikt pie darbiem kas pašam ir interesanti un nenodarboties ar degradējošām halturām.
    logo var uztaisīt par brīvu un var par 500, vis atkarīgs no situācijas nosacijumiem, domāju arī tā ir frīlansera profesijas neatņemama raksturiezīme – iemācīties atšķirt kad ir vietā prasīt klientam godīgi padalities ar naudā akumulēto enerģiju par padarito darbu un kad pats esi gatavs investēt savu enerģiju lai palīdzētu iekustināt kādu gaišu domu, sakarīgu projektu. arī šis neprognozējamo ienākumu aspekts galu galā piešķir zināmu šarmu tai frīlanseru būšanai ) iemāca attiekties pret katra klienta vēlmēm, interesēm un iespējām individuāli.
    dizainerim ar augstām komforta, sadzīves aprikojuma luksa parsibām un akūtu atakrību no prognozētas un garantētas ikmēneša algas, labāk tomēr iet padoties uz reklāmas aģentūru, kur, kā dzirdets, gaida atplestām rokām un vīkendi vienmēr brīvi izklaidēm. manuprāt arī noplenīt tur noteikti var labāk.

  6. pēteris apiņš saka:

    iesaku dizaineriem mācīties pārdošanu un “sakarīgu” klientu būs vairāk. Klienti ir jāizglīto.

  7. Kristaps saka:

    Patiess prieks, par šādu skatu no malas uz dizaina sfēru. Aplūkojot redzamos datus, jūtos nedaudz pārsteigts, nedaudz atvieglots. Par katru pēc kārtas. Ir gana daudz dzirdēts sarunās ar dizaineriem, ka tie par savu darbu prasa vairāk vai mazāk nopietnas summas. Tai pat laikā apskatot šos datus, redzams, ka rādītāji drīzāk ir uz dempingu tendēti. Tātad, viens ir tas, kādu iespaidu par dizaina pakalpojumu cenu mēs vēlamies atstāt, otrs, kāds tad ir reālais cipars. Un interesanti, ka klients, pēc šiem datiem, ir pierunājamāks uz labāku atalgojumu. Tas tikai nozīmē to, ka mēs gribam izklausīties dārgi un respektabli, bet patiesībā, ar lielāko prieku daram visādus ātros darbiņus par zemām cenām. Un tieši tā klusā darbošanās, kas reizēm ir tik izdevīga, tomēr kopējo profesijas prestižu ietekmē negatīvi. Naivi būtu gaidīt kādu regulējumu no instancēm, kurās neviens tāpat negrib aktīvi darboties. Arhitektūrā ir lieliska mēraukla par projektēšanu, proti, no būves izmaksām 10% ir projektēšanas izmaksas. Kas ir vispārīgi, bet vismaz ir kaut kāda mēraukla.
    Te jau Edgars rakstīja, ka skaitļi neiet kopā, stundu likmes, izmaksas un reālais laiks, ko patērējam darbam. Kā tad patiesībā ir?

  8. Mikus saka:

    Malači DesignBlog par pētijuma iniciatīvu!

    Edgaram: minējums par nesakritība starp gabaldarbu un stundu skaitu …
    No pieredzes gana bieži ir tā ka “stundas” tiek lietots kā “koeficients”, tad kad tu dari kādu darbu (vai ar kādu jaunu klientu) kur darba apjomu īsti nevar paredzēt. (Šādā gadijumā, likumsakarīgi, “stundu likme” ietver daļu riska un nenoteiktības faktoru un sniedz daļu papildus garantiju). Visos citos gadījumos (zināmi darbi, zināmi cilvēki), dizaineri acīmredzami jūtas komfortablāk ar fiksētu summu.
    Otrais, populārs minējums varētu būt kad reklāmas aģentūru in-house cilvēki aiziet turpinot strādāt ar aģentūru frīlance un samazina stundu likmes proporcionāli tam ko vēlāk aģentūra pārdod klientam. Attiecīgi šajā gadijumā, aprēķina sistēma var būt kā sava veida nozares īpatnība.

  9. Udo saka:

    Komplimenti designblogam. Prieks, ka kāds veido šādus pētījumus + veido jaunas sadaļas, kā piemēram skolas.
    -
    bet runājot par rezultātiem – mani tie īpaši nepārsteidza. un pilnīgi piekrītu raksta autoram, ka ne vienmēr cena nosaka kvalitāti. nesen netīšām atradu weblapu, kas gan pārsteidz ļoti. šie piedāvāja logotipus par 15 latiem. manā skatījumā tiešām kvalitatīvi darbi… nezinu, varbūt vēlāk atklāsies, ka tā ir kāda reklāma. apskatiet paši – http://www.logopar15.lv

  10. [...] Designblog.lv ir interesantu publicējuši aptauju ar mērķi vairāk uzzināt par to, kāda ir reālā situācija grafiskajā dizainā Latvijā. Aptaujā ir apskatītas gan pasūtītāju, gan pašu dizaneru atbildes uz dažādiem jautājumiem. Nav komentāru [...]

  11. Zuze saka:

    Aptauja , cepuri nost.. bet pirmspedejais komenetetajs ar to http://www.logopar15.lv izlasot vina noteikumus.. skiet ka tie logo ir piesavinati vai pirkti no stokiem. Un talak pardoti klientam.

  12. kirils saka:

    mjā – logo par 15 / mājaslapa par 25 – dizaineri saturieties! grafdizaina ryanairs ir dzimis ))))
    moš var beidzot nestrādāt vienkārši iepirkt par ls 30 (tad vinš nebublicē savā lapā – tipa inkognito) tos logo un sist gaisā klientam par simtiem? es jau gara acīm redzu savu jahtu un savrupmāju ar skatu uz okeānu.

  13. Nils saka:

    logopar15 izskatās kā logo pa stundu.

  14. logo saka:

    to: Nils
    nee logo par 1 min

  15. [...] Šodien palasīju nelielu pētijumu par to cik maksā „dizains” Latvijā, pareizāk būtu teikt, kādas ir aptuvenās cenas šobrīd, kādas ir vēlamās un kādas ir klientu piedāvātās.  Ļoti interesants pētujums,  iesaku izlasīt visiem http://bit.ly/fWqWMV [...]

  16. Žēl,ka nepiedalījos aptaujā. Man ir 10 gadu pieredze un arī izglītība: gan Mākslas skolas, gan pirmā līmeņa augstākā dizaina jomā.Klienti laikam domā, ka visu var dabūt pa piečuku.
    Skumji, ja tā freelanceri piedavā zemākas cenas, klients vēļ no pieciša divīti grib nokaulēt. Katru dienu tādi gadās. TAd nu viņiem stāstu,ka ja grib pa 2 Ls tad vai nu pats taisa vai arī dod praksi studentam – tad būs par brīvu!

  17. Hashish saka:

    Katrā sfērā ir pircēji, kas grib nopirkt pēc iespējas lētāk, un pārdevēji kas grib pārdot maksimāli dārgāk. No manis pazīstamajiem grafiskajiem dizaineriem tādu lielu nesaprašanos dizaina cenu ziņā nav, bet produkta ražošanas cenas gan prasa mazākas.

  18. a -> Zita Grasmane saka:

    Zita, viena no Latvijas lielākajām dizaina vides problēmām ir tādi dizaineri ar 10 gadu stāžu, neskaitāmiem bakalauriem, un uber ego, kas sevi uzskata par super artistiem un mega guru. Diemžēl Tev vēl priekšā ir dzīves skola un smags secinājums, ka Tava izglītība nevienu neinteresē, ja nevari uztaisīt oriģinālu darbu un sekot laikam, attīstīties. Apskatīju portfolio – labāk nebūtu teikusi ka tev ir 10 gadu pieredze :))) un wtf kāpēc jāliek lapā savi divdomīgie foto? un nevis viens, bet veseli 13 + boob shots… seriously… wtf…. pokemons ar 10 gadu stāžu face.lv portretu izstrādē un mārketingā :)

  19. Laura saka:

    cien./god. a,

    vai tad piedāvājums nerodas no pieprasījuma? Ja ir pietiekami daudz klientu, kuriem patīk Zitas darbi, viņa turpina iesāktajā stilā. Protams, mēs varam ideālistiski cerēt, ka visi Latvijas talantīgākie un laikmetīgākie dizaineri varētu “slepus sadoties rokās” (c) un veidot, audzināt, izglītot klientu gaumi, bet tas taču neizklausās ticami. Kā jebkurā mākslas nozarē vai biznesā, arī dizainā taču vienmēr pastāvēs dažādu līmeņu piedāvājums – aizvien būs cilvēki, kas gardi izsmiesies kādā Dailes teātra izrādē par pārpratumiem laulības dzīvē, sentimentāli pašņukstēs pie Kornēlijas Apšukrūmas dzejas, gardu muti paēdīs Makdonaldā utt. Resp., Zita noteikti nav Latvijas dizaina vides lielākā problēma.

  20. designBlog saka:

    oho! diskusija kļūst personiska : )
    ja daudzi atzīst, ka dizains Latvijā nav īsti kvalitatīvs un ja pretī ir cilvēki, kas to dara daudzus gadus (piemēram 10), tad sanāk, ka tie cilvēki 10 gadus dara nekvalitatīvu dizainu (ja seko loģikai, vismaz). Tomēr neatbildēts paliek jautājums kas tad ir kvalitatīvs dizains un cik tad tādam jāmaksā jeb pareizāk būtu teikt ka nav loģiskas saiknes starp cenu un kvalitāti.

    Par diplomiem.. Vispirms Latvijā vēljoprojām nav skolas, kur māca, piemēram, grafisko dizainu. Līdz ar to atliek iet pieredzes ceļu. Bet kur tad lai uzkrāj to pieredzi? No citiem kuri to nav mācījušies (un jau 20 gadus kultivē to aizdomīgo dizainu) vai no klientiem, kuri to nav redzējuši? No labākajiem ārzemju paraugiem? Sekojot tai pašai loģikai sanāk, ka lepošanās ar Latvijas diplomu dizainā kļūst nepamatota.

    Bet atkal no otras puses ir tā. Mums arvien vairāk raksta cilvēki, ka vēlas ko pasūtīt, bet nezina kuru dizaineri izvēlēties. Nav runa, ka viņi negrib maksāt, viņi nesaprot ko iegūs, ja maksās vairāk, līdz ar to loģiski izsecina, ka nevajag daudz maksāt. Un pamēģiniet palūkoties no normāla pasūtītāja puses, kuram neinteresē dizains, bet interesē atrisināt problēmu vai pārdot produktu (attiecīgi mērķis ir nopelnīt, izmantojot labu dizainu..)
    Pirmais viņam ir jāsaprot kur dizainerus atrast. Tad jāsaprot ko kurš dara, jo ir normāli, ka webā dizaineri rāda vienu, bet praksē dara ko citu. Piemēram saka, ka taisa identitātes, bet portfolio bieži aprobežojas ar 1 logo jpg formātā… tad ej nu uzmini vai viņi taisa arī mājas lapas vai nē…
    Nākamais solis ir komunikācija. Bieži potenciālais pasūtītājs tiek nokaunināts, ka nepietiek informācijas, tad tiek paziņots, ka viss ir ‘atkarīgs’ un jāskatās vai ir laiks (ko ātrākais varēs pateikt nākamnedēļ..), tad saruna par cenu – kvalitāte maksā, zinies. Nemaz nerunājot par to, ka tiem pašiem frīlanceriem gadās arī radošās krīzes ar pazušanas efektu vai nepamatots optimisms par termiņiem.

    Tajā pat laikā risinājums ir gaužām vienkāršs.
    1) dizaineriem jārāda darbi, kurus viņi dara un vēlās darīt! (turklāt lai cik neticami tas neizklausītos, jo vairāk darbus piedāvā darīt, jo mazākas izredzes ka vispār tiksi izvēlēts)
    2) pasūtītājiem ir tendence lūkoties uz veiksmīgiem piemēriem. Tas ir ja viņam paticis kāds tavs darbs, turklāt tas bijis arī veiksmīgs (atrisinājis problēmu, veicinājis pārdošanu), tad lielas izredzes, ka pie tevis gribēs pasūtīt ko līdzīgu.
    3) Nestrādā ar cilvēkiem, kuri pie tevis nāk tikai tādēļ, ka viņiem nav kur iet. Krietni vieglāk saprasties ar klientu, ja viņš pie tevis atnācis tādēļ, ka paticis kāds tavs iepriekšējais darbs.

    Par pieprasījumu un piedāvājumu var spriest pēc rezultāta. Kvalitatīvs dizains Latvijā ir retums. Līdz ar to, ja tev ir nauda un patiešām vēlies labāko rezultātu, tad izredzes pie tāda tikt samazinās. Piemēram, valsts iestādes jau pēc definīcijas skatās uz mazāko cenu. Palūkojiet uz LMT vai Latvenergo logotipiem… Bet nu jā, viss jau atkarīgs no mērķa. Problēma ir tikai tad, ja nav izvēles vai arī pietrūkst zināšanu, lai izdarītu atbilstošo izvēli. (piemēram, latvenergo jau neprasa vai tev patīk tas logo vai ne, bet tev uz viņu jāskatās tikpat). Bet tas jau cits stāsts.. arī par klientu izglītošanu.. ne jau mūsu labie nodomi ko paveic, bet reālie darbi : )

  21. To Zita Grasmane saka:

    Zita, acīmredzami, mākslas kolas tev nav devušas nekādu pievienoto vērtību, darbi ir maigi izsakoties vāji.

  22. a saka:

    man laikam jāatvainojas par to, ka paliku personisks un kašķīgs. Vnk kārtējo reizi uzvelkos kad pagadās kāds “ar pieredzi 10 gadi un doktors grafikā”, šoreiz arī iekomentēju, my bad. Ja mazliet nolaiž tvaiku, tad var jau arī redzēt ka Zitai ir tā pati problēma, klienti kas vēlas vēl nolaist ciparu, laikam jau tā ir gara ķēde :)

    No savas pieredzes sarunās ar klientiem gan gribētu aktualizēt vienu acīmredzamu un mēģināt tai kopistiski rast risinājumu – milzīgs skaits ar potenciāliem klientiem nemaz nezin kur varētu atrast labus dizainus, un beigās paliek pie tiem, kas paši atnāk (diemžēl ne tas labākais risinājums, bet ko padarīs) un tur pat īsti vairs nav jautājums par problēmu risināšanu kā pārdot vairāk. Un šie klienti ir saldā maize daudziem simtiem/tūkstošiem mazo frīlanseru, bet tai pat laikā galvassāpē mazām/vidējām aģentūrām. Diemžēl šie klienti meklē dizainerus apšaubāmās vietās un pēc ieteikumiem. Jā, viņi ir galvassāpē, jā viņi ir mazi, jā viņu ir daudz, bet viņi ir gatavi maksāt, ja viņiem palīdz, nevis noslauc :) Designblogam ir visas iespējas atvērt designmarket vietni, kur aģentūras, cilvēki, frīlanseri varētu mainīties ar kontaktiem vai ieteikumiem kur atrast kādu klientu, vai kam iesniegt spēcīgāku ideju, lai tā nepazūd, tāpat arī pot. klientiem atvērsies lauks ar direktoriju, kur meklēt sev atbilstošākos dizainerus.

    bet tā ir utopija.

  23. b to a saka:

    domājams ka utopija tā nav. vismaz varētu izveidot vietni, kur klienti varētu likt iekšā sludinājumus un tādā veidā piesaistīt graf.dizainerus. jo šaubos, ka pie saprāta esošs frīlancers dalīsies ar citiem kur klientus meklēt :)

  24. designBlog saka:

    to a: minēju jau par to problemu arī savā komentārā. Nav jau tā, ka viņi nevar atrast dizaineri. Viņi var tai pašā mūsu katalogā. Probklēma ir tajā, ka viņi nesaprot kurš ir labs. Līdz ar to arī nonākam pie tā, ka labāk sekot kāda ieteikumam. Var veidot tādu kā apskatu kā fotokamerām, kad tiek vērtēti labākie, bet nu tas gan tuvojas utopijai : )

    to b: sludinājumi ir arī pie mums. Vismaz gadu nostāvēja sadaļa – piedāvā darbu. tukša… (kad noņēmām, tad sludinājumi sāka piedāvāties). bet te atkal ir dīvaini, ka piedāvāt savus pakalpojumus dizaineri negrib. nu ne tā publiski. tam ir kaut kāda saikne ar iztēlotu vājuma izrādīšanu (īsti džeki neraud). Bet tas ir saprotams. Arī aģentūras negrib izrādīt, ka viņām kas pietrūkst. Bet tas viss vairāk atduras nevis pret dīvainu mentalitāti, bet pret piedāvājumu (arī klienti ir iemācījušies internetā atrast stār-dizainerus, kas taisa priekš nike un grib līdzīgu kvalitāti nopirkt arī te.. ok, pat ne nike – pilns inernets ar smukiem darbiem… ir tikai loģiski iztēloties, kam līdzīgam jābūt arī te).

  25. designBlog saka:

    ak jā, vēl ir aizdomas, ka tā problēma ir divpusīga. Vieniem nav ko darīt kamēr otrie netiek galā ar darbiem.

  26. Miks saka:

    Lūk arī mans komentārs par stundu likmēm, un attiecību starp pasūtījuma kopējo summu un reāli patērētā laika apjomu:
    Lai skaitļi sakristu, pirms darba uzsākšanas ir jābūt PAMATOTAI, DETALIZĒTAI TĀMEI un gan klientam, gan dizaineram saprotamam DARBA UZDEVUMAM, kas bieži vien ir svarīgāks par tāmi. Manuprāt, tas ir obligāts pasākums pirms jebkura cik necik apjomīga darba.
    Ja klients nespēj sastādīt loģisku darba uzdevumu, tad tas ir jāizdara dizaineram- tādēļ, ka dizainers šajā brīdī ir profesionālis, kuram maksā, un profesionālis, kurš izprot darba procesu. Bet realitātē bieži vien dizainers nespēj klientam sakarīgi pastāstīt (kur nu vēl uzrakstīt) par iecerētā darba gaitu un apjomu, piemēram, par grafiskās identitātes izstrādes procesu- tieši kas un kā tiks darīts, un kāda būs darbu secība.

    Un bieži notiek tā: dizainers vienojās ar klientu par salīdzinoši nelielu darbu, piemēram, ka uztaisīs bukletu par 200 latiem. Darba gaitā izrādās, ka, klients grib vairāk skiču variantus nekā dizainers piedāvā, klients secina, ka bukletam vajag tekstā izmaiņas, tad vēl bildes jānomaina, tad vēl kaut kas. Dizainers izbesījies, ka jādara papildus lietas; pasūtītājs izbesījies, ka dizainers strādā pavirši, un netiek ievērots termiņš. Dizainers it kā varētu prasīt papildus samaksu, bet- problēma ir tajā, ka dizainers nav informējis par precīzu darba gaitu un apjomu, un par to, kas konkrēti ietilpst atrunātajā summā, tādēļ papildus neko nevar prasīt; savukārt klientam liekas, ka “mazās izmaiņas” jau nu pilnīgi noteikti ietilpst atrunātajā summā… nu, viss kā vienmēr :)

  27. a -> designblog saka:

    mmmm es gan gribēju vairāk pateikt to, ka problēma ir tajā, ka tie klienti nemaz līdz šejienei vai citām kvalitatīvām vietnēm netiek, respektīvi nezina par tādu eksistenci – ir vakuums starp labiem, gribošiem dizaineriem un mazajiem, vidējajiem klientiem, kas nevar pacelt sev aģentūras. Tā ir ze big problēma. parasti jau klients ir diezgan piezemēts cilvēks, kam saprašan par to dizaineri, reklāmistu utml ir diezgan maza un parasti apstāja pie Stendzenieka kā vienīgā varianta kas kaut kur ir dzirdēts. Ne viņi zin Behances, ne designblogus, ne DDB, ne Coreformas, neko, tikai caur paziņām un gadījuma darbiem kaut kādā momentā izveidojas kontakts un atrodas kāds sakarīgāks palīgs šajā jomā kas tad arī norāda kur meklēt vai arī pats uzņemas to dizainēšanu. Būsim godīgi, Latvijas mērogā jau vairāk vai mazāk tiešām visi klienti nāk un iet pēc ieteikumiem un paziņām.

  28. februāris saka:

    par sludinājumiem designBlogā: mana versija, kāpēc dizaineri neliek iekšā sludinājumus. Jo, kā a augstāk teica, klienti nezina šadas vietnes. DesignBloga publika ir dizaineri. Tad nu loģika ir, kāpēc likties ar savu portfolio (un varbūt arī implied profesionālo nepieprasītību) iekšā un riskēt tikt izskatītam/noskatītam līdz pēdējai vīlītei kā kailam tirgus laukumā izskrējušam no, iespējams, daudz profesionālākajiem amata brāļiem, ja tas, visticamāk, ir vienīgais, kas sagaidāms? Un pat, ja ir pārliecība par saviem darbiem, šāds gājiens neko nedod.

    Būtu laba tāda lapa (Latvijas mērogā), par ko būtu informētas abas puses. Klienti zinātu, kur visefektīvāk griezties, dizaineri – kur piedāvāt pakalpojumus…

  29. reņģis saka:

    300 lati ir 3 reizes vairāk par 100 latiem, bet tas viss ir vienā atbilžu variantā. šī aptauja ir nepārdomāts juceklis.

  30. He-he!Skatos viens mistiks “a” mani te nozāka?
    Ko Tad Tu savu seju slēpj?????
    Šķiet es te esmu VIENĪGĀ, kas nav kautrējusies/ baidījusies uzrakstīt SAVU VĀRDU un UZVĀRDU!Anonīmi jau baigi viegli kādu no ***st!
    Parādi TU savus darbus????Parādiet savus DARBUS un SEJAS!
    Un vēl citēju :” un uber ego, kas sevi uzskata par super artistiem un mega guru”.
    Kur Tu manā komentārā redzi, ka es saku, ka MANI darbi vislabākie, Ka Es esmu visforšākā māksliniece, ka šeit esmu ES un MANS EGO!???????????????????
    Šķiet Tu PAR SEVI ESI ŠĀDĀS DOMĀS!
    Ir 100 talantīgāku mākslinieku par mani – kas zīmē labāk par mani, glezno labāk par mani, veido 3D bildes iekš manām mīļākajām programmām.
    10 gadu pieredze nozīmē – es ar “aizstaisītām acīm” strādāju Corel Drowe un Adobe Photoshop , kā arī varu uztaisīt jebkura darbu vai tā kopiju.
    Klienta neinteresē Uh un AH dizains, jo nevēlās par to maksāt, jo STOCK photo, jebko ko vajag piedāvā leplādēt par 1 dolāru. Neatmaksajās pašaam kaut ko baigi zīmēt vai pārzīmēt.
    Kā jebkurai mūzikai atrodās savs klausītājs, tā jebkuram dizinerim savs pasūtītājs.
    Kādam laikam žulti nebija kur izgāzt, tāpēc slēpjot savu uzpūsto un saviebto ģīmi – laikam jau Tev no žults seja jau sen par pēcpusi palikusi! Suņi rej – karavāna iet talāk. Neemu jau dolārs, lai visiem patiktu!

  31. Gunta saka:

    PAREIZI ZITŅ! SADOD TAM URLAM! :)

  32. CAUNE saka:

    Kapec par kirurgu nevar klut gada laika? Ka ari hruscovka vai lietuviesu projekta divistabu dzivokli taisit operacijas.
    Kapec var noregistret dizaina kantori, un stradat bez licenzem?
    Kapec Latvija ir tikai 9 fotografu meistaru diplomi?
    Kapec uznemumu registrs nepieprasa apmaksatas licenzes vai izglitibas dokumentus, registrejot statutos atiecigas pozicijas?

  33. a -> zita saka:

    Klienta neinteresē Uh un AH dizains, jo nevēlās par to maksāt, jo STOCK photo, jebko ko vajag piedāvā leplādēt par 1 dolāru. Neatmaksajās pašaam kaut ko baigi zīmēt vai pārzīmēt.”

    bingo, un tāpēc jau mēs esam tādā miskastē kā esam :) tāpēc ka neviens nevēlas nekad iespringt.

  34. cita_laura saka:

    Zita vienmēr ir gribējusi iespringt un radīt kaut ko jaunu un nebijušu, bet klients vēlas to, ko viņš vēlas un, kas maksā, tas pasūta mūziku. Es ar Zitas darbiem vienmēr emu bijusi apmierināta, Tavējos darbus, mr a, gan labprāt apskatītu, parādi pasaulei, kā ir jādara. Nevis visus nomelno, pats sēžot slēpnī. Gļēvulis, kas braukā ar muti, nevis dizainers. Tas Tu esi.

  35. Zita Grasmane ir krāpniece un afēriste. Izkrāpji naudu par reklāmas bukleta izgatavošanu un pasaka, ka darbs būs izpildīts dienas laikā, gaidu jau otro mēnesi, uz telefona zvaniem neatbild. Pārskaitīju 50 Ls. Zita Grasmane dzīvo Rīgā, Pļavniekos, Salnas ielā 1-24. Biju aizbraucis uz mājām, durvis neviens never vaļā. Sevi reklamē kā mākslinieci, dizaineri, datorgrafiķi, maketētāju, kas izveidoja daudz un dažādus reklāmas materiālus. Kā var uzticēties cilvēkiem pēc tādiem izgājieniem, nu tīrākā krāpniece, cilvēkus tur par idiotiem. Tagad tikai redzu, ka pilns internets ar apkrāpto klientu vēstulēm. Žēl cilvēciņus. Brīdinu visus, lai pie viņas nekādā gadījumā nepasūta darbus, uz katra soļa melo, tēlo muļķīti, ka neko nezina par internetā rakstīto, saka, ka tā ir apmelnošana un viss, bet tā ir 100 % taisnība! :(

    Sakiet lūdzu, kā man rīkoties tālāk? Jo uz telefona zvaniem Zita Grasmane neatbild.
    Esmu vīlies, ka tik negodīgi cilvēki kā Zita Grasmane dzīvo Latvijā.
    Gaidu un ceru, ka kāds viņu kādreiz par tādām lietām sodīs, jo nedrīkst tā vienkārši mānīt cilvēkus.
    Zitas Grasmanes telefona nr.: 25937861, 22149710
    zita@zita.lv

    Ar cieņu, apkrāptais klients.

    Pajautājiet jebkuram, kas ar viņu ir saskāries, viena uzmešana un krāpšana.

  36. Par darbiem nerunāšu, tie izskatījās vāji, ņemot vērā, ka pieredze 10 gadi, bet man ar to pietiktu, bet ja pat to neredzu, tad nu galīgi divkārt žēl.

  37. Beidzot kāds ir uzrakstījis taisnību par šo Zitu Grasmani! Ļoti nesmuki izrīkojās ar klientiem, mūsu uzņēmums pasūtīja veidot plakātus par noteiktu samaksu, iemaksāja drošības naudiņu avansā. Vēlāk saņēmām pirmo plakāta variantu, protams tādā formātā, lai to nevarētu izmantot un pavadvēstuli, kurā prasa papildus samaksu, gandrīz divas reizes lielāku. Mēs teicām, ka nepiekrītam, jo bijām vienojušies par citu summu, bet tā Zita Grasmane teica, ka ja nesamaksāsim, cels man personīgi un mūsu uzņēmumam neslavu un apmelnos visur kur vien iespējams. Izklausās neticami, bet tā ir taisnība, tādi droši vien ir krāpnieki un afēristi, normāliem cilvēkiem ikdienā ar tādiem reti sanāk sastapties, tāpēc parasti visi ir šokā, ka tā var darīt. Tas ir viņas stils, paņemt drošības naudu, uztaisīt darbu un pēc tam izspiest divreiz lielāku summu, dzirēju par tādiem gadījumiem, bet nu tagad mūsu uzņēmums ar to ir saskāries. Zita ir ļoti negodprātīga meitene, nevienam neiesaku ar viņu pīties, jo būsiet apmelnoti un vēl samaksāsiet divreiz vairāk! :( Riktīgā mošenica!

  38. [...]  Cik maksā dizains Latvijā var aplūkot aptaujas rezultātos ← Tags: Cena, dizaina izstrāde, mājas lapas izveide [...]

  39. [...] Jums, protams, interesē arī atbildes: aptaujas rezultāti šeit.. [...]

  40. Egons saka:

    labaakais, ko pie mums esmu redzeejis: http://www.urbanpicture.lv

Atbildēt

You must be logged in to post a comment.

© 2009-2019 designblog.lv / dzinējs: WordPress / hosted on: HIP