Gatis Kurzemnieks šogad apmeklēja Offf Paris 2010 (augstāk redzami festivāla ievadtitri). Kas tas par festivālu un kā tur gāja – Gatis piekrita pastāstīt par to visu plašāk.

Offf ir festivāls, kas veltīts tēmai “post digital creation culture” – citiem vārdiem “visādām radošām aktivitātēm mūsdienu digitālajā laikmetā”. Tas ir rīkots vairākas reizes jau kopš 2001. gada dažādās pasaules pilsētās (Barselona, Ņujorka, Lisabona u.c.) un tajā piedalās gan jau atzīti mākslinieki, dizaineri, studijas un elektroniskās mūzikas meistari, gan arī mazāk pazīstami entuziasti.

Kā apgalvo paši rīkotāji – tā nav tikai dizaina konference un multimediju mākslas tirdziņš, bet gan īsti vizuālās kultūras svētki. Lai arī iepriekš nebiju neko dzirdējis par šo pasākumu, apraksts likās pietiekoši interesants, lai jau pagājušā gada rudenī nopirktu biļetes un šī gada līgo vakarā trīs līdzbraucēju kompānijā dotos Parīzes virzienā – uz vietu, kur festivāls notika šogad no 24. – 26. jūnijam.

Pasākuma rīkotāji rekomendēja ierasties dienu ātrāk un saņemt ieejas aproces, lai nebūtu jāstāv rindā vēlāk. Šī stratēģija izrādījās apsveicami pareiza, un 24. jūnijā mēs sajutāmies kā īsti V.I.P., paejot garām vairākus simtus cilvēku garai rindai un teju vai vienīgie tiekot iekšā norises vietā bez mazākās kavēšanās. Ļoti iepriecināja arī tas, ka mums kā savlaicīgiem biļešu pircējiem bez maksas pienācās arī Offf 2010 katalogs – kārtīga grāmata ar darbiem, kas iesūtīti speciāli šim pasākumam. Arī no mūsu mazā bariņa divi cilvēki varēja lepoties ar saviem darbiem šajā katalogā  (Agnese Kurzemniece un Gunārs Miezis).

Festivāls notika vietā, kas saucas “La Grande Halle de La Villette” – lielā hallē, kas izskatās pēc senlaicīgas stacijas. Tās iekšienē bija izveidotas vairākas nosacītas zonas – katra ar savu nosaukumu.

“Roots” bija galvenā konferenču vieta – ar trim milzīgiem ekrāniem, skatuvi un sēdvietām vairākiem simtiem cilvēku. Tajā viena pēc otras notika stundu garas prezentācijas. “Loopita” un “Openroom” bija daudz mazākas zāles pagrabstāvā, kurā pamīšus uzstājās dažādi elektroniskās mūzikas meistari (Loopita ietvaros) un dažādi citi radoši personāži (Openroom ietvaros). Paralēli tam visam pāris slēgtās telpās norisinājās tā saucamās “Nerdeferences” – radošās darbnīcas – pārsvarā saistītas ar Flash/Actionscript un processing programmēšanu.

Vidū starp visām šīm zonām bija brīva vieta, kurā bija iekārtojušies dažādi individuāli mākslinieki, veikaliņi un firmas, kurām bija ko rādīt vai notirgot pasākuma apmeklētājiem – sākot ar grāmatām, plakātiem, piespraudēm līdz pat jaunākajām NVIDIA Quadro videokartēm, kuras NVIDIA pārstāvji reklamēja demonstrējot iespaidīgu reālā laika raytraced renderēšanu. Protams, goda vietā rēgojās arī Adobe, tomēr daudz populārāks bija tuvumā esošais alus stends. Izpalika dažas zonas, kuras ir bijušas iepriekšējās reizēs – kā, piemēram, “Cinexin” kino zona, “Chillax” atpūtas vieta un “Machina” publiski pieejama datoru zāle.

Offf tēma šogad bija – “nostalgia for the past future”. Attiecīgi arī pirmā lielā opening-act prezentācija no Steven Heller bija veltīta šai tēmai. Prezentācija izdevās ļoti interesanta un brīžiem smieklīga, kad viņš aplūkoja to, kā cilvēki ir iztēlojušies nākotni pagātnē. Beigu secinājumi bija, ka ir žēl, ka nākotne nav sanākusi tik stilīga, kā to attēloja teiksim 50tajos gados, kā arī fakts, ka dizaineri, radot idejas un tēlus nākotnei, reizēm nodara lielāku postu nekā labumu. Tas saistīts ar to, ka viņu nākotnes vīzijas visus aizrauj, bet bieži pēc laika izrādās nepareizas, nederīgas un postošas. Otra interesanta prezentācija bija no vīra vārdā Craig Ward. Viņš, būdams liels tipografikas meistars, stāstīja par dažiem saviem projektiem. Interesanti ir tas, ka viņš cenšas visu darīt “pa īsto” – t.i. mazāk izmantojot datorgrafiku. Protams, arī tā viņam nav sveša. Īpaši interesants likās viņa stāsts, kā viņš, veidojot kāda kāda žurnāla vāku, mikrobioloģijas laboratorijā mēģināja izaudzēt burtus no baktērijām.

Francija ir slavena ar saviem streikiem, tad arī šoreiz notika kaut kāds streiks (ziņas palaidu garām – nezinu detaļas), kura dēļ vairāki dalībnieki nevarēja ierasties. Tad nu dienas pirmā puse bija diezgan brīva. Šī paša streika dēļ neesot atvērtas arī dažas no solītajām zonām – jo atbildīgie ļaudis nav varējuši ierasties.

Otrajā dienas pusē interesantākā likās Wooster Collective prezentācija. Viņi ir Ņujorkā bāzēta apvienība, kas apkopo informāciju par labāko un interesantāko ielu mākslu un dažādiem ar to saistītiem projektiem. Viņi nosodīja huligānismu un stāstīja un rādija dažādus lieliskus piemērus, kur ielu māksla patiešām uzlabo pilsētvidi – dažādas asprātīgas idejas, cīņu ar sliktām reklāmām utt. Šajā pašā laikā notika arī kādas franču talantu grupiņas Pleix uzstāšanās Openroom. Pats to neredzēju, bet biedri, kas redzēja, teica, ka viņi esot bijuši ļoti labi! Pārējās prezentācijas lielākoties sniedza dažādas studijas, kas stāstīja par saviem komerciālajiem projektiem ne pārāk interesantiem klientiem. Oriģinalitātes nebija pārāk daudz, tāpēc tas neliekas pieminēšanas vērts.

Otrā diena man likās vēl saturīgāka un interesantāka nekā pirmā. Tā sākās ar ļoti interesantu prezentāciju no vīra vārdā Hoss Gifford, kurā viņš ļoti cilvēcīgā manierē stāstīja par lietām, kuras ir iemācījies savā dzīvē, strādājot kā multimediju mākslinieks. Padomi bija visdažādākie – sākot no

tādiem, kā brokastu maltītes svarīgums, programmēšanas knifi un beidzot ar tīri filosofiskiem un darba efektivitāti palielinošiem atzinumiem.

Lielu publikas sajūsmu izraisīja Tara’s McPherson’as uzstāšanās, kurā viņa stāstīja par savu dzīvi – par to, kā viņa kļuvusi par to, kas viņa ir, un par to, kā strādā, un vispār parādīja sevi kā visproduktīvāko un čaklāko personu, kādu esmu redzējis.

Ļoti priecājos par Universal Everything – relatīvi nelielas, bet slavenas studijas puišu uzstāšanos, kurā viņi rādija un stāstīja par dažiem saviem projektiem (piemēram, jaunā MTV tēla izstrādi 2009. gadā), kā arī pastāstīja paši par savu vēsturi. Īpaši mani iedvesmoja viņu stāstītais, par sava ofisa pārcelšanu ārā no Londonas uz kaut kādu mežu. Tāpat viņi deva padomus, kā saglabāt radošo brīvību un atteikties no neinteresantiem projektiem. Piemēram, ka studijai nevajag pārāk augt – labāk atteikties no lielākiem projektiem, lai nebūtu jāpaplašinās. Paplašināšanās ne vienmēr ir laba lieta – jo ar vairāk darbiniekiem ir arvien grūtāk atteikties no piedāvātajiem projektiem sakarā ar to, ka jānodrošina algu izmaksas utt. Paliekot mazā sastāvā, ir lielāka elastība. Tāpat ir objektīvi jāizsver, vai projekts ir to vērts – vai tas piedāvā kādus jaunus radošus izaicinājumus, jeb ir vienkārši atražošana naudas dēļ.

Otro dienu noslēdza manu favorītu – spāņu studijas Dvein prezentācija. Šie puiši, kas spējuši saglabāt savu radošo oriģinalitāti un neatkarību pat darbā ar lieliem klientiem, man bija īsts iedvesmas sprādziens. Mani biedri savukārt bija sajūsmā par tajā laikā notiekošo Bit Shifter muzikālo performanci Openroom’ā.

Noteiktu apstākļu dēļ nebija iespēja apmeklēt Offf trešo dienu, bet nekas – iespaidi bija pietiekoši apjomīgi arī no pirmajām divām.

Papildus prezentācijām, brīžiem komiski bija vērot [stilīgo] publiku, kurā valdīja ļoti izteikts Apple produkcijas kults un šķietama “zīmēšanās” (Kāpēc gan cilvēkam būtu vienlaicīgi jālieto gan iPad, iPhone gan MacBook Pro – turklāt aizraujošas prezentācijas laikā?). Jocīgi, bet otrajā dienā Apple produktus nomainīja Moleskine skiču blociņi un cilvēki masveidā nodarbojās ar skicēšanu arī šķietami nepiemērotās situācijās un apgaismojumā. Tā vien likās, ka neviens nebija dzirdējis atziņu no Hossa Gifforda prezentācijas – “It’s ok not to have a cool sketchbook!”.

Kopumā runājot par pasākumu, guvu daudzas atziņas, kaudzi iedvesmas un labāku priekšstatu par to, kā strādā cilvēki ārpus Latvijas. Pašam visinteresantāk šķita tas, ka pat visi šie atzītie un sasniegumiem bagātie cilvēki, izrādās, ir tādi paši kā mēs un viņu darbi nerodas kādā mistiskā procesā, bet gan gluži cilvēciskā un rūpīgā darbā. Bija interesanti dzirdēt, kāds ir bijis viņu domu gājiens, eksperimentu gaita un tehniskais process, kas ir novedis līdz fantastiskam gala rezultātam. Nolēmu arī pats būt čaklāks un darīt vairāk. Un kā teica Hoss Gifords – galvenais ir darīt, jo labāk izdarīt drusciņ nekā nemaz.

Vai braukšu vēl? Noteikti – un ne tikai uz Offf. Vēl ir citi līdzīgi festivāli, ko vēlos apmeklēt – Playgrounds, F5 , Toca Me, u.c.

Sponsoru klips Off festivālam.

Fotogrāfiju un teksta autors: Gatis Kurzemnieks – www.factora.lv

Offf mājas lapa: offf.ws

Tagi: Craig Ward, Dvein, Gatis Kurzemnieks, Hoss Gifford, Offf 2010, Paris, Parize, Pleix, Tara McPherson, Universal Everything, Wooster Collective

Šis raksts ievietots Ceturtdiena, jūlijs 1st, 2010 13:51 kategorijā grafikas dizains, kustīgais dizains, lekcija, notikumi, ārzemes. Jūs variet sekot šī raksta diskusijām RSS 2.0 barotnē. Jūs variet rakstīt komentāru vai atpakaļsekot no savas mājas lapas.