Ar dizainu ir interesanti — atšķirībā no juristiem un ārstiem, par dizaineri var kļūt ne tikai mācoties skolā, bet arī nemācoties nekur. Tomēr ne skolas pabeigšana, ne tās nepabeigšana nenozīmē, ka esi dizaineris. Piemēram, ja visi, kas Latvijā beiguši RDMV, kādu no LMA dizaina nodaļām vai pat tās mazās dizaina kaktu skolas, ņemtu un kļūtu par strādājošiem dizaineriem, tad mums būtu ļoooti daudz dizaineru (vai vismaz cilvēku, kas ar prieku saprot, ko ar dizainu iesākt). Diemžēl tā nav.
Bet ko tad darīt, ja ir nepārvarama vēlme kļūt par dizaineri? Piedāvājam 5 ieteikumus, ar ko varētu sākt.
1. Sāc darīt to, ko gribi darīt (pamet darbu reklāmas aģentūrā).
Vēl joprojām daudzi cilvēki no rīta līdz vakaram nodarbojas ar reklāmu taisīšanu un maketēšanu aizbildinoties, ka ‘tā visi dara’, ‘tā ir lieliska pieredze’, ‘bet man taču vajag naudu’. Tāpat rīkojas dažādi dizaineri Latvijā, atstājot dizainu kā brīvā laika nodarbi. Tādā veidā visās savās neveiksmēs var vainot darbu vai laika trūkumu. Protams, darbs tajā pašā reklāmas aģentūrā ir pieredze, taču šo pieredzi var iegūt arī darot to, ko patiesi vēlas darīt. Piemēram, strādāt vai praktizēties dizaina uzņēmumos vai vienkārši strādāt pats sev. Mēnesis pieredzējušā ārvalstu dizaina studijā var dot krietni vairāk nekā 3 gadi ‘kreisā’ reklāmas kantorī Latvijā, nemaz nerunājot par iespējām, ko dod kvalitatīva izglītība. Var jau turpināt ticēt mītam, ka visu taču var apvienot, ka tagad 5 gadus pastrādāšu un tad pēkšņi pamodīšos kā superslavens dizaineris un tamlīdzīgi. Taču nekas netuvina sapnim ātrāk kā tā realizēšana.
2. Beidz skatīties apkārt.
Pirms katra jauna darba izšķirsti dizaina žurnālus un meklē iedvesmu ffffound, dropular un citos stilīgos dizaina portālos? Aizmirsti par to. Viss, kas tev jāzina, ir izlasāms vismaz 50 gadus vecās grāmatās, bet iedvesmai pietiek ar to, kas pašam apkārt. Protams, lai pamanītu interesantas lietas, ir jālūkojas uzmanīgi. Tas dažreiz ir sarežģītāk nekā pāršķirstīt gatavos ārzemju darbus. Taču skatīšanās apkārt, ko dara citi, spriedelēšana par to, kāda krāsa šogad ir modē, tikai tērē laiku un enerģiju, kura varētu tikt izmantota jaunu darbu radīšanai. Tieši tādēļ bieži vien aktīvākie darītāji vairāk laika pavada darot, nekā runājot par savu darbu un otrādi.
3. Pārsteidz sevi.
Gatavs kārtējais darbs, kurš izskatās tieši tā, kā biji iecerējis? Vai līdzīgs taviem iepriekšējiem darbiem? Radīt ko neredzētu nav viegli. Viss sākas ar to, ka esi spējīgs pieņemt lēmumus, kas pārsteidz tevi pašu. Tas nav vienkārši, jo bieži vien ir grūti pieņemt to, ko neviens vēl nav atzinis par ’stilīgu un foršu’ (daudz vienkāršāk par ‘labu’ ir uzskatīt to, ko kāds cits jau ir izdarījis). Tomēr, ja kārtīgi padomā, tad parasti izdodas sev godīgi atbildēt, vai patiešām esi pārsteigts par sava darba procesu un rezultātu. Bez kompromisiem, tā teikt.
4. Izbaudi savas kļūdas.
Cilvēks jau no pavisam agra vecuma mācās kļūdoties. Diemžēl pieaugot mums sāk likties, ka spējam paredzēt, kā viss notiks, kā vajag darīt un kā nevajag. Lai arī šī īpašība, ko dēvē par pieredzi, mūs pasargā, piemēram, no ikdienas apdedzināšanās, tā mūs veiksmīgi pasargā arī no jaunrades. Tādēļ, ja vēlies atklāt ko jaunu, izmēģini jaunus materiālus, fontus, izvēlies citu ceļu uz darbu, apmaldies, dari lietas savādāk. Nebaidies kļūdīties. Skaties uz kļūdām kā uz neizmantotām iespējām.
5. Neturi sveci zem pūra jeb ‘izliec’ visu labāko publiskai apskatei.
Latviešiem tā nav pierasta prakse, jo nezināmu iemeslu dēļ mūsu tradīcijās ir slēpt un neteikt, kā esi panācis rezultātu vai vienkārši izlikties, ka esi baigi kruts un tev nevienam nekas nav jārāda. Būtu lieliski, ja tas darbotos, taču šī tradīcija līdz šim nav latviešus padarījusi par izciliem kādā no jomām, tad kādēļ to turpināt? Brīdī, kad esi izlicis laukā visu labāko, kas tev ir, neatliek nekas cits, kā iet tālāk — taisīt vēl labāk, domāt ko jaunu, attīstīties. Nav svarīgi, vai tā ir izstāde, online portfolio vai cita veida publiska sevis izrādīšana. Un, jā, pirmajā brīdī ir šoks, ka galvā paša darbi izskatījās kaut kā feināk, taču tā tas parasti ir visiem. Un tieši tādēļ sevi ‘izlikt laukā’ ir tik svarīgi, jo bieži vien tas ir vienīgais ceļš, kā pārstāt paštīksmināties un turpināt augt.
Tagi: 5 ieteikumi, dizaineris, iedvesma, kā kļūt par dizaineri, labs
Varu pārpublicēt ar linku uz šejieni ? Labs raksts.
baigi ok
rakstus ar atsauci uz designblog (linkiem un taa) drīkst publicēt.
otrais punkts ir diskutabls,
būt informētam (nevis skatīties uz citiem, lai veidotu līdzīgus darbus) par to, kas konkrētā nozarē darīts, ir labi, lai nerastos neapzinātas svešu darbu kopijas (man liekas, ka katram ir sanācis izdomāt ģeniālu ideju, bet papētot tālāk, saprast, ka esi iespaidojies no svešas idejas).
pārējiem punktiem nevar nepiekrist :)
3shais punkts man liekas loti gruuts. Paarsteigt un beigaas veel noticeet tam paarsteigumam.
Viss kas tev jaazina (attieciibaa uz dizainu) vareetu buut izlasaams mazaak kaa 50 graamataas… un lieciet mieraa 3stuurus, jaunieshi. : )
mani iejūsmina punkts Nr. 1. Varbūt tiešām ir cilēki, kuriem aizbildinājums ‘bet man taču vajag naudu’ nemaz nav aizbildinājums, bet reāla situācija. Un, ja vajag izšķirties par karjeru kreisā reklāmas aģēntūrā vai “Maxima” preču piegādes daļā…izvēles skaidras.
Mazliet bērnišķi naivs šķiet tas pirmais ieteikums..darbojas tikai apstākļos, kad kaut kāds diplomelis jau sakasīts un no senčiem naudu var palienēt, kad interneta rēķins jānomaksā…Ir krietns bariņš tādu, kas nezin kā tas ir.
Prieks, ka raksta autoram vismaz viss, rādās, iet no rokas. yo
Edgaram – sanaak taads kaa rinka dancis – tu (es, citi) skaties citu darbus, lai nejaushi neuztaisiitu kopiju, skatoties iespaidojies, neapzinaati uztaisi nedaudz liidziigi, peec tam atkal skaties..
Edgars — protams, ka var diskutēt par jebkuru punktu.. Ja tev tava metode strādā — ja tu saskaties visrinķī un tad lieliski saproti ko citi ir izdarījuši un tā rezultātā esi spējīgs no redzētā itnemaz neietekmēties, un radīt ko nudien ģeniālu, tad aiziet!
y — vienmēr ir vairāk ceļi kā reklāmas aģentūra un maxima. To arī dēvē par spēju radoši rīkoties — atrast īdz šim neapdomātu risinājumu esošai problēmai. Grūtība parasti ir tā, ka šim neredzētajam risinājumam ir ļoti grūti noticēt (jo, loģiski, nav pieredzes, kas to apstiprina) turklāt var taču arī nekas nesanākt, un ko tad?
Geygy — par tiem trijstūriem nudien sāk likties, ka citas formas vairs nav. Droši vien sakritība..
Vilnis – ja ir savas idejas, tad nekādam rinķa dancim nav jābūt…
designBlog – kautkāda iedvesma/ietekme ir vienmēr, pat ja tā nav no dizaina disciplīnas. es domāju, ka ir labi veidot sev procesu, kas ļauj pārbaudīt no kurienes nāk mūsu apzinātās un neapzinātās ietekmes kādai konkrētai idejai un pētīt kādas labas lietas / kļūdas ir bijušas līdzīgos projektos. + liekas, ka es nedaudz nepareizi te esmu ierunājies, jo jūs runājat par nedaudz citu tēmu apkārt skatīšanās sakarā.
Edgars — iedvesma no dzīves, dabas, mūzikas un visa, kas nav tas pats ko dari ir tikai vēlama. Pētīt citus dizaina projektus ir mazāk produktīvi, ja vēlies radīt ko nebijušu. Līdzīgi kā RCA students izdomāja uzlabot britu resno kontaktdakšu, jo tai dizaineri nez kādēļ nav pievērsušies pēdējos 60 gadus (ko nevar teikt par kārtējo mēģinājumu uzlabot krēslu) http://www.iconeye.com/index.php?option=com_content&view=article&id=3864:rca-student-radically-improves-the-uk-plug .
Viss ko redzi nenovēršami ietekmē visu, ko radi. Līdz ar to tā ir tava izvēle vai vēlies sekot sev vai kādam citam vai sekot sev, sekojot citiem. Bet iespējams, ka pārpratu un viss ir savādāk )
Edgaram un Designblogam:
Nu, neciinaas, jaunieshi, – katra pasha darbi lieliski paraada, kursh no kaa ietekmeejas vai neietekmeejas… ko nevar teikt par vaardiem : )
Ir labs raksts.
Darbs vājā reklāmas aģenturā gan ir labāks par darbu Maximā, taču var gadīties tā, ka cilvēkam, kuram nav tādas īstas izpratnes par labu grafisko paskatu vai nav bijusi pieredze, tā laktiņa var iestrēgt pie drop shadow’iem un Comic saniem, taču tas protams ir dziļi individuāli.
Taču finansiālā ziņā japiekrīt, ka tik brīvi izvēlēties pastrādāt pašam sev vai citur jus4fun ir ļoti grūti, it īpaši tagad.
designBlog, piemēram tas mēnesis ārvalstu dizaina studijās ir tikai caur skolām formējams, vai arī ir kaut kādi konkursi uz vietām?
chucky — par internshipiem plānots drīz ir rakstiņš. Lai tiktu praktizēties kādā uzņēmumā parasti galvenais ir portfolio (tas attiecas uz dizaina tipa uzņēmumiem). Ārvalstīs tas jādara lai tiktu pie diploma, bet tā kā pie mums nav dizaina skolu, tad prakses uzņēmumos ir diezgan nepierastas. Tomēr itvisur vajag uzprasīties pašiem un to noteikti vajag darīt arī Latvijā — tādā veidā varat tikt pastrādāt uzņēmumos, kur darbā tik drīz jūs arī netiktu varbūt.
Geigy – mēs tik tā pārspriežam interesantu jautājumu, jo savā ziņā piekrītu arī designblog teiktajam, bet manuprāt tas ir valīds veids pie nosacījuma, ka ir uzkrāta pieredze un cilvēks ir atradis veidu kā strādāt, bet cilvēkiem, kas vēl tikai vēlas kļūt par dizaineriem, ir jāuzkrāj izpratne par to, kas ir labs un kas ir slikts…
designblog – mums diskusija kautkad jāturpina dzīvajā…
saturīgas pārdomas!
ar punktu nr 4 gan man neiet, kaukā nesanāk priecāties par savām kļūdām parasti tieši pretēji pārdzīvoju līdz nelabumam, pie tā būs jāpiestrādā)
chucky – droopšadoviem un komiksaniem nav ne vainas, ja viņus slipēti lieto kā tādu kultūrvēsturisku parafrāzi vai citātu… man tā liekas… dažkārt būt apzināti nemodernam nav slikti, jo modernam jau nav nemaz jābūt, galnais censties but eksperimnentālam, radošam cik nu katram pašam sanāk, un šai procesā var jaukt kopā pat, šķietami, vistizlākos un banālākos elementus.
kāds onkulis reiz teica: “necenties būt orģināls, vienkārši centies būt labs.”
par kādu revolūciju ir šis raksts? grūti saprast.
vai nevajadzētu vairāk runāt par saturu un formu?
kirils – nu ja visiem viss būtu vienkārši, tad vispār nebūtu nekādu grūtību… : )
kaaar – ko nozīmē labs? manā izpratnē ‘labs’ ir ļoti relatīvs un nozīmē daudz ko. ‘oriģināls’ atkal ir saprotamāks, jo tas nozīmē neatkārtoties. vismaz aptuveni izmērāms. Taču beigu beigās tas ir lielākais ‘bloķētājs’, kad mēģinu uztaisīt kaut ko labu, fošu, superīgu, pārsteidzošu.
jauka diskusija :) un raxts labs – vajag biezhaat taadus triecientaxtus :D jo tas liek konkreetaak aizdomaaties par reaalo situaaciju visu dziivi dariit citu darbu … vai beidzot dariit to delj kaa tu vispaar te dziivo ar savaam dotiibaam!!! jes… :)
gribu palabot. pareizi ir “kā kļūt par dizaineru” nevis “dizaineri”. jo latviski ir dizainers, nevis dizaineris :)
šitas arī interesants ;)
http://observatory.designobserver.com/entry.html?entry=8217
Nu jaa, tas pirmais punkts laikam tas vissarezhgjiitaak risinaamais.
Man gan gribeetos teikt taa, ka peedeejaa laikaa ljoti daudz dzirdu skeptisku izteicienu par reklaamu no dazhaadiem maaksliniekiem un arii dizaineriem, tachu man ir aizdomas, ka daudzi no vinjiem sho pozu ir ienjeemoshi, jo tas it kaa paraada, cik vinji ir alternatiivi, savaadaak domaajoshi, radoshi utt.. Shis viedoklis ir izplatiijies jau tik taalu, ka faktiski, ja Tu taa nedomaa, tad Tu esi kkaads luuzeris, nevis dizaineris. :) Ar sho es negribu teikt, ka nepiekriitu shim viedoklim, tachu man nepatiik arii taa pashmeerkjiiba, jo reklaama savaa buutiibaa nav nekas slikts… Mana laba pazinja.. un man respekteejama dizainere kkad teica: “Fui.. es negribu taisiit reklaamas, jo tas vienkaarshi ir pretiigi.. kaapeec man buutu jaaiesaka cilveekiem kaadu citu cilveeku radiits produkts vai pakalpojums..” Vai shajaa tekstaa vispaar ir kaads kaut cik speeciigs arguments kaapeec netaisiit reklaamu..? Manupraat viss ir atkariigs no taa ko un kaa mees ar to vispaar saprotam. Piemeeram es neredzu neko sliktu tajaa, ka tiek veidots dizains Madaras kosmeetikai.. un juus tagad teiksiet, ka taa jau nav reklaama..? A kas tad? Reklaama ir veids kaadaa kompaanija sevi un savu produktu pasniedz sabiedriibai. Piemeeram veidot iepakojuma dizainu meerceem, sulaam, shampuuniem utt.. arii plakaatus vai video, animaacijas. Faktiski, ja mees sakaam, ka tas ir stulbi taisiit dizainu shaadaam lietaam, reklameet tos, tad mees sakaam, ka mums nav vajadziigi shie produkti. Labaak pats maajaas burkaanus audzeeshu. :) Galu galaa apkaart ir sabiedriiba un ir tirgus konkurence.. Taapat kaa par Madaras produkciju, arii par Latvijaa veidotu ketchupu vai chipsiem buutu jaapriecaajas. Un dizaineris ir tas, kursh lielaa meeraa var ietekmeet muusu visu dziives, paliidzot paardot sho produktu, attiistot Latvijas uznjeemeejdarbiibu.. un muusu produkti tachu nemaz nav slikti.. nav jau ta, ka reklameejam s**u. Tas runaajot par Latvijas preceem, protams. Kaut gan, ja arii citur razhotai lietai nav ne vainas, tad kaapeec nee.
Probleema ir citur.. tajaa, ka reklaamas agjentuuraam ir DAUDZ darba un visu vajag AATRI. Vismaz cik man zinaams, neviens cilveeks nav speejiigs radiit tik daudz labu ideju, cik projektu ir vinja ikdienas sarakstaa. Ar laiku tas viss ieiet rutiinaa un speeku izsiikumaa, kas noved pie absoluuta ideju apsiikuma, ieruuseeshanas un sevis pastaaviigas atkaartoshanas, jo nav vairs laika atpuusties, smelties idejas no apkaartnes, notikumiem u.c. lietaam. Nav arii laika ljauties eksperimntiem, jo reklaamas industrijaa kaa jau mineeju visu vajag aatri.. pie tam klienti biezhi vien ir stagnaati, kuri neparakstaas uz ko neredzeetu, taapeec visi paliek pie “pamata” veertiibaam. :D
Luuk.. shaadi es redzu sho situaaciju. Man liekas, ka to visu vajadzeetu panjemt un kaut kaa izliidzsvarot, tachu pagaidaam es pats ar to ciinos.. ir shis tas iekraaies, ko gribeetos beidzot realizeet.
skolotaajai paldies par vērīgo aci! : ) viapār ir daudz lietotu terminu kuriem nav skaidrs kā viņus lietot. Piemēram vai latviski ir kas līdzīgs vārdam ‘dizainēt’? (latviski tad jāsaka veidot dizainu?) nu jā. bet tā cita tēma laikam.
Kaarli — man šķiet, ka Tavā gadījumā sarežģītāks ir otrais solis… Ja citi izsakās skeptiski vai ienīst vai kaut ko mīl, tad kādēļ tas ietekmē tevi? Šajā gadījumā neredzu kā raizēšanās par citiem varētu uzlabot paša darbu kvalitāti vai prieku par padarīto.
Bet par reklāmu — vispirms jāvienojas kas ir reklāma un kas ir dizains.
Rakstā vairāk ir par to, ka ja vēlies kļūt par dizaineri, tad dizainē, bet ja par reklāmistu, tad taisi reklāmas. Un neviena no tām nav nosodāma nodarbe.
Dizaina funkcija ir vairāk orientēta uz problēmas risināšanu (padarīt produktu, pakalpojumu saprotamu, uzlabot lietojamību un tamlīdzigi). Reklāma, savukārt, ir veicināt pārdošanu vai informēt. Protams, ka reklāmā tiek izmantota gan dizaina gan mākslas ‘valoda’ un tas ir tikai normāli (jo reklāma pēc būtības ir dažādu elementu sabīdīšana vajadzīgajā secībā). Taču līdzīgi kā ome nav dizainere tikai tādēļ, ka prot smuki noformēt ievārījumu burku etiķetes, tā visas reklāmas automātiski nav dizains un otrādi.
Vispār par to kas tad īsti ir dizains drīzumā būs raksts.
Haha, un tagad laikam kaads skataas uz manaam probleemaam.. Ja es esmu skeptisks par kaut ko, tad jaaprasa..kaa gan tas ietekmee Tevi, designBlog? ;) Jau pashaa raksta saakumaa teicu, ka mans viedoklis nav tik vienpuseejs un es labi saprotu kaapeec cilveekiem ir taads uzskats un kas ir tas ko vinji grib dariit. Skaidrs, ka ne viss dizains ir reklaama un ne visa reklaama ir dizains, tachu man vienkaarshi ir saacis krist uz nerviem tas reklaamas nozares nosodiijums, kas valda visapkaart. Uz katru lietu var paskatiities no dazhaadaam puseem.. Un nauda, gribot negribot ir jaapelna. Man tachu arii ir savas intereses, kas nekaadi nav saistiitas ar reklaamu un naudas pelniishanu. Protams, ka shii bija klaja uzprasiishanaas uz asu diskusiju, jo dizaina blogaa par sho ir nepieklaajiigi runaat.
Katraa zinjaa esmu PAR dizainu un taa attiistiibu, nevajag to paarprast.. tas taa, skaidriibai.
Patiesībā jāpiekrīt Kaarlim.
Kautkaada saape attieciibaa uz darbu agjentuuraas sheit ir juutama arii no designBloga puses, jo pirmajaa punktaa taa nostaaja attieciibaa uz reklaamu ir diezgan skaidra. Varbuut ruugtums palicis? : )
Interesants raksts, bet izlasot to un komentārus, sagribējās izteikt savu viedokli.
Es nevarētu piekrist pirmām kārtām jau dalījumam/birkām “īsts dizains” – “reklāmas dizains”.
Dizains manuprāt nav tāds šaurs elitārs pasākums, dizains ir visur un visapkārt, jā atšķirās darba rīki un cilvēka māka rīkoties ar tiem bet būtība paliek – vēlme uzlabot, padarīt citādāku ikdienu, līdz arī tā ome kas mēģina padarīt savas burkas orģinālas un interesantas ar saviem uzrakstiem/zīmējumiem ir dizaina procesā.
Par rakstā minētajiem punktiem, nu nevaru piekrist pirmajam – ja tu esi ceļa sākumā tev nebūtu jāatsakās no iespējas mācīties (strādājot aģentūrā, vai citā profesionālā uzņēmumā), jo (ja piemēram vēlies kļūt par grafisko dizaineru) ja tu nemāki sagatavot savu materiālu kvalitatīvi tad iespējams tava skaistā ideja paliks tikai kā ideja un nekad neieraudzīs dienasgaismu, ja tu nesaproti izgatavošanas procesus tu laupi sev iespēju padarīt savu ideju pilnīgāku izmantojot tos, kā arī tas var arī kalpot par iemeslu ka tava ideja nebūs realizējama.
Protams arī nauda, izbadējies dizainers ne vienmēr nozīmē labs.
Kā arī saistībā ar pirmo un otro punktu, ja tu neredzi tos rāmjus un šablonus tad jau tu nezināsi vai tu arī nēesi tanī pašā purvā, tu jau vari nebūt aģentūras darbinieks un neskatīties ko citi dara, bet tu staigā pa ielām, redzi tās pašas reklāmas, tos pašus cilvēkus utt. attiecīgi ka nesanāk ka tu varonīgi izvairies no viena virziena bet iesprūsti citā šaurā vietā.
Un runājot par otro punktu vēl, ja tu neskatīsies ko citi dara, kā tad tu varēsi komunicēt par saviem darbiem (5. punkts) ?
Es ceru ka uzrakstīju saprotami, rokas un galva vēl sasalusi :)
Pilnīgi piekrītu kic!
Daliijums buutu nevis ‘iists dizains’ , bet gan grafiskais dizains. Un liidz Latvijaa grafisko dizainu biezhi vien iebaazh vienaa maisaa ar reklaamu vai dazhreiz ari ar maakslu. Protams, shiis triis lietas paarklaajaas, bet grafiskais dizains ir var arii nebuut ne reklaama, ne maaksla!
Ja gribi klut par grafisko dizaineri, kapec nestraadaat grafiskaa dizaina agentuuraa/ studijaa? Maaciities taisiit graamatas, identitaates, plakaatus, peetiit & maaciities pielietot dazhaadus fontus. utt. Arii ar to var nopelniit naudu, varbuut ne tik lielu. Bet celtnieciibaa kaadreiz vareeja nopelniit veel lielaaku naudu : )
Par to skatiishanos apkaart – man liekas, ka tas nenoziime, ka jaadziivo kaa strausam, bet gan taisot jaunu darbu nesmelties iedvesmu jaunaakajos stiliigajos zhurnaalos vai blogos, jo taa var tikai atrazhot jau esosho. Tas taa pat kaa Cubus veikalaa dreebes vienmeer ir tjipa stiliigas, bet aciim redzamas citu apgeerbu razhotaaju kopijas (turklaat svakas).
kuras skolas butu labas dizaina apguvei? Vai to apgut pasam ir diezgan viegli? Ka ir?
Skolas Niderlandee:
http://www.artez.nl/mediagraphicdesign (saka, ka ljoti laba)
http://www.hku.nl/web/Studiekeuze/Vormgeving/GraphicDesign.htm
http://www.gerritrietveldacademie.nl/ (autonomi dizaineri tur vairaak iznaak aaraa)
http://www.werkplaatstypografie.org/ (magistra programma)
Tad noteikti ir labas skolas Shveicee un Anglijaa. Par to varbuut kaadam ir vairaak info.
Nu, a viegli ir, ja ir liela interese par to – tad jau prieks ar maaciities un pasham apguut.
paldies liels! maksas gan drosi vien lielas, bet pirms runasu, iecekosu ;)
Kāreiz gatavojam arī rakstu par dizaina skolām. Parasti tur iestājeksāmeni ir pavasarī, tā kā jāsarosās! Maksas ir atkarīgas no valsts un bieži vien tas nesanāk dārgāk kā Latvijā vai pat lētāk. Bet nu visādi tas ir.
UK route A pieteikumiem deadline ir pagarināts līdz 22. janvārim (caur Route A var pieteikties uz 6 universitātēm, bez noteiktas prioritātes, no savas pieredzes varu teikt, ka jābūt labākam portfolio kā stājoties caur Route B, lai tevi uztvertu nopietni).
UK route B pieteikumiem deadline ir 24. marts, ja nekas nejūk (Route B var pieteikties uz 3 universitātēm, izvēloties prioritātes, kas universitātēm patīk, jo viņi zin, ka tu ļoti vēlies tur studēt).
vairāk info: ucas.com
100% visus komentus neizlasīju, varbūt kaukur parādās jau jautājums – a kur atsauce uz orģinālā raksta autoriem? 100 punkti kādu laiku atpakaļ šito kaukur angļu valodā manīju.
man jāsameklē links vai paši ieliksiet?
vai varbūt esmu akls kurmis un neredzu atsauci?
Domaaju, ka raksts nav tulkots, bet portaala autora rakstiits… tapeec gribeetos redzeet, kaa 100 % atradiisi to rakstu… un smiekliigs tas draudeeshanas veids – “man jaasameklee links vai pashi ieliksiet…” hehe
O. interesants notikumu pavērsiens! : ) Būtu interesanti, ja šim rakstam izdotos atrast saiti (iespējams, ka ārzemju links liktu to visu uztvert nopietnāk). Bet patiesības labad jāsaka, ka šī tēma nav nenormāli jauna. Piemēram Rilke par to visu rakstīja jau vairāk kā 100 gadus atpakaļ: http://www.sfgoth.com/~immanis/rilke/letter1.html, Bruce Mau arī runā par ko līdzīgu: http://www.designblog.lv/2009/03/04/nepabeigtais-izaugsmes-manifests . Un lai cik tas arī neizklausītos aizdomīgi — risinājums lielākajai daļai radošo problēmu ir apmēram tāds pats visās pasaules malās.
tas vārda komentārs jau sanāk drīzāk kā kompliments nevis drauds : DD