Gusts Rutkis ir 1979. gadā Rīgā dzimis grafiskais dizaineris, kas darbojas arī ar skaņu. Jautāts par bildi Gusts atbildēja: “nu tāds es izskatījos tieši 17:17. pie savas virpas….”.
1. Pastāsti par sevi — kur esi radies, ko dari, ko vēlies darīt vairāk?
Nekas pārlieku interesants, ko stāstīt, man nav. Esmu no Rīgas… Nedaru neko tādu, par ko varētu rakstīt avīzes vai rādīt tv.
Man nav specifiskas dizaina izglītības – esmu beidzis filozofus. Pašreiz, strādāju reklāmas aģentūrā McCann Erickson.
2. Kas ir dizains? (labs dizains? slikts dizains?)
Dizains ir vēlme uztaisīt kaut ko smuki, vai gluži otrādi – apzināti neglīti. Kritēriji tam ir izkaisīti tik plaši, ka tos nespētu uzskaitīt pa centīgākie enciklopēdisti. Un tie, kas strādā šai frontē, ir dažus priekš sevis izvirzījuši priekšplānā. Viņi mēģina ar tiem sadzīvot. Nu, un šī kopdzīve mēdz kaut kur materializēties. Varam to saukt par dizainu.
3. Vai latviešu dizainā ir kaut kas īpašs, ko varētu saukt par ‘īpašo Latvijas lietu’? (man, piemēram patika tas kolkas fonts..)
Šķiet, ka nē… Varbūt ir jāpaiet kaut kādam laikam, lai spētu to īpašo ieraudzīt, jo pašreiz mēs ar to esam pārāk saauguši. Bet varbūt izrādīsies, ka nekas tāds specifisks nemaz nav bijis…
Par kolku (fontu) – nav tā, ka mani iedvesmoja kaut kas Kolkā. Es vienkārši taisīju vienu logo, zīmēju burtus. Pasūtītājam tie laikam nepatika. Tad man šķita, ka tomēr tur kaut kas ir, un saņēmos sataisīt parējos. Un nosaucu to visu par Kolku – forša vieta un forši skan.
4. Ko dari, kad nestrādā?
Ik pa laikam mēģinu kaut ko muzikālu sarakstīt… vispār, gribētos vairāk laika veltīt 1000 mazām ausīm. ir dažas idejas, kuras varbūt kādreiz kaut kur materializēsies… Vēl spēlēju tenisu, un dažkārt braucu makšķerēt.
5. Kā tavuprāt ir būt par dizaineri Latvijā? Kā kļūt par labu dizaineri?
Kā citur nezinu, tāpēc nevaru salīdzināt.
Jābūt kritiskam pret saviem darbiem, un jācer, ka kādam patiks tas, ko tu dari. Jo var taču izrādīties, ka tas, kas patīk tev, ne visai interesē citus. Ka tie kritēriji, kurus tu esi sev izvirzījis, citiem šķiet nebūtiski.
6. Ko dari, kad ‘iesprūsti’?
Būt iesprūdušam nozīmē mēģināt kaut ko jaunu (vizuāli) pateikt. Kā jau visas neierastas lietas, tas rada pretestību. Bez iesprūšanas, dizains ir tikai savu (vai sliktākajā gadījumā citu) ideju atražošana. Pārsvarā gadījumu, izrādās, ka tieši to no tevis vēlās. Bet ko es tad daru?… Es diezgan pašsaprotami daru pašu muļķīgāko – krītu panikā.
7. Trīs lietas, kas tev patīk un ko ieteiktu citiem.
Saglabāt iesācēja sajūtu (ne tikai dizainā), ko vēl? Varbūt biežāk iedzer ar draugiem vīnu. Un trešā… Nu, ja kaut kas konkrēts jāiesaka, tad varbūt palasīt kaut ko, piemēram, man šķiet Alans Votss (Alan Watts) bija baigi foršais tips.
8. Kas nepieciešams, lai varētu nodrošināt rezultātu, kas pašam patīk?
Forša ideja, nezinu gan no kurienes tā nāk, + pacietība, liela pacietība, to realizēt. Nedaudz laika, lai var nolikt malā, un paskatīties ar svaigu aci. Un galu galā, jābūt kādam, kam tas vajadzīgs, vai kas to lietos.
9. Kas tev ir svarīgi dizainā? Kas vispār ir svarīgi?
Mēģināt uztaisīt maksimāli labi, cik tajā brīdī varu.
10. Kas notiks ar Latviju un pasauli kopumā? Kādi ir tavi plāni?
Turpinās izpausties. Foršākā, vai mazāk foršā veidā. Redzi, man patīk doma, ka mēs neesam lietas un objekti, bet darbības. Teiksim tā, nav tādu ābolu, bet ir process – “ābološanās”. Es nezinu, varbūt tas skan nedaudz traki. Nu, un ja man prasa par nākotni, tad darīsim kaut ko foršu. Vismaz tā, lai pašiem būtu interesanti. Un tas jau būs daudz.
Daži darbi no www.gustsrutkis.lv
Tagi: 1000 little ears, 1000 mazas ausis, 1979, dizains, fonts, grafiskais dizains, gusts rutkis, kolka, latvija, rīga
