Nedaudz savādāka intervija ar grafisko dizaineri Kirilu Kirasirovu.

Dzimis 1973. gadā Talsos. Jau septītajā klasē griezis ārā no žurnāliem logotipus, dalījis detaļās un līmējis kopā pa savam. Padzīvojis dažus mēnešus zvejniekciemā pie okeāna Portugālē, tagad, kopš pagājušā gada rudens, dzīvo Berlīnē (lai Rīgā dzīvotu, esot pārāk daudz jāstrādā). Veidojis daudzus Latvijas kultūras institūciju logotipus, kā piemēram A4D, Laikmetīgās Mākslas centrs, Andrejsala, grāmatas, mājas lapas un identitātes.

1. Kas, tavuprāt, ir dizains?
Grafiskais dizains ir vizuāla valoda, komunikācija – tā uzdevums nav tikai formas piešķiršana saturam, bet drīzāk - satura paplašinājums vizuāli-asociatīvās uztveres laukā – tas piešķir saturam taustāmu raksturu, veido noskaņu.
Pēc būtības taču vienas pienotavas piens maz ar ko atšķiras no kādas citas ražotā. Cilvēks izvēlēsies to, kura pakas apdrukas dizains konkrēti viņa acij šķitīs īsteni „pienīgs“ – vienam tā būs govs pienenēs, citam saistošāks šķitīs vienkārši melniem burtiem uz baltas pakas uzdrukāts: P 1,5%.
Mēs to vien tik darām, kā nepārtraukti vizuālkomunicējam – tāds ir šīs planētas profils. Ja cilvēkā nebūtu tik jaudīgas dziņas uz šo acij uztveramo pašapliecināšanos, signalizēšanu, tad pasaule izskatītos pilnīgi savādāk, iespējams, mēs ģērbtos pelēkos flaneļa kombinezōnos, pārtiktu no bērzu sulām un komunicētu pilnīgi citā frekvencē, kaut gan pat šī aina izskatās diezgan vizuāli pievilcīga un stāstoša.

Dizainers ir radošs amatnieks – tas, kurš nav tik liriski un plaši domājošs, lai būtu mākslinieks.

2. Kur sakņojas latviešu/Latvijas dizains, vai tas vispār kaut kur sakņojas?
Nav ne jausmas. Es nezinu, kas varētu būt tā sakne… nu varbūt klimats un folklora.
Dizainerim piemīt individuāls rokraksts, sava garšas izjūta.
Iespējams, garšai var būt kāda nacionāla nokrāsa, kuru veido apkrāt esošā daba, ainava, pilsēta, sabiedrība… tomēr būtiskākas radošajā procesā ir idejas, individuālā skatījuma aspekts, kurš turklāt pakļauts ļoti saistošai multinacionālai ietekamei, ja vien tu esi pievienots globālajam tīmeklim un esi savā profesijā ieinteresēts.

Bet saknēs smelties vajag, ja vien zina, kā tas darāms.

3. Kā ir sanācis, ka esi taisījis lielāko daļu kultūras iestāžu logotipus?
Vispār mani saista koncentrēts izteiksmes veids, kā ar minimālu objektu un krāsu skaitu paust kādu ideju, jēgu. Logo, (viņš arī Zīmols) ir interesants kalambūrs, ko risināt – ja tā 2D lieta patīk un interesē.

Gadus 6 iepriekš pārtransformējos no reklāmas ad par pašnodarbināto – frīlanseri un biju spiests sākt attīstīt personisko iniciatīvu – piedalīties visadažādākajos zīmolu konkursos, lai tie gali ar galiem kaut kā līmējas. Konkurence Latvijā nav tik skarba, lai būtu bezcerīgi kādu no tiem pa laikam arī vinnēt. Bez tam, tas ir lielisks treniņš prāta asināšanai arī gadijumā, ja tava ideja neaiziet, tu tāpat esi ko ieguvis.

4. Visiem darbiem ir sākums un beigas (parasti), ko tu dari pa vidu?
A da visādi. Dažkārt, ja paveicas ar fiksu ideju, darba beigas ir turpat, kur sākums un nekāds vidus nemaz nesanāk. Citkārt vidus ir tāda stiepti neskaidra defragmentešānās, idejas vizualizācijas meklējumos, līdz viss realizējas baudāmā formā un var likt punktu.

Mans radošais process dalās divās sērijās – pirmās laikā es sabūvēju lērumu versiju un risinājumu, kaudzi dekorāciju – figurāli izsakoties, otrās laikā es visu pamazām vācu laukā, līdz paliek kaut kas pēdējais – viens un tātad būtiskākais, nu, un ap to tad jau var sākt nopietni darboties.

Tā novienkāršošana, minimalizēšana – skaidrākās domas meklēšana ir, manuprāt, tas svarigākais un radoši grūtākais process – nenogurstoši uzdot sev jautājumu, vai doma ir redzama gana skaidri un vai nav vēl kas lieks palicis, ko varētu atmest.

Redz, kā sanāk, skaties grāmatiņu, viss skaidrs, vo tas ir labs dizains un vo šitas tīri tā neko, a šitā es arī mācētu… A, ka pašam rokas jāpieliek, kas sanāk? Brīžiem par savu tizlumu nenobrīnīties – skaidrs tik tas, ka vispā nekas nav skaidrs.

5. Vajag piedalīties konkursos?
Nu bet dabīgi. Pirmkārt, tu vari izvēlēties tos konkursus, kuri tev šķiet interesanti pēc tēmas. Otrkārt, tā ir milzīga praktiskā pieredze darbam ar sevi, savu domu, lielisks tests, lai saprastu, kurā attīstības fāzē tu reāli šobrīd atrodies, ko spēj un ko nespēj celt.

6. Ko tu dari, kad neapstiprina tavu lielisko piedāvājumu?
Daneko,  esmu sapratis, ka cīnīties vai savu ideju pierādīt nav ne mazākās jēgas.
Mēs dzīvojam vizuāli pārsātinātā klišeju pasaulē, un ir absolūti pašsaprotami, ka pasūtītāja acs savā ikdienā redz ko pilnīgi atšķirīgu no tā, ko tu, labi gribēdams būt kaut nedaudz svaigāks un orģinālāks, centies viņam piedāvāt.
Protams, vērts atcerēties, ka dažkārt viņam tiešām mēdz būt taisnība.

Vajag meklēt to savu klientu, to, kurš vēlas tieši tavu rokrakstu.
Pielāgošanās pasūtītājam ir totāli bezjēdzīgs un profesionāli regresējošs process, tad labāk iet pārdot kastaņus uz ielas – darbs svaigā gaisā un vispār baigi mierigi ap sirdi.

7. Kādi klienti/uzdevumi tev patīk?
Man vislabāk patīk darboties ar kultūrlaukā strādājošiem klientiem, jo viņiem ir plašāks skatījums, tāpēc viņi ir atvērtāki eksperimentiem un visbiežāk neprasa nodarboties ar muļķībām.

8. Kapēc tu daudz ceļo?
Tāpēc, ka tas ir kapitāli!
Sākās viss ar Indiju… tie bija, iespējams, tādi panaivi sevis meklēšanas mēģinājumi…
Kādā brīdī gan pieleca, ka no sevis nekur neaizmukt, bet tā ceļošana kā pieradums ir saglabājusies – nevaru ilgi uzturēties vienā vietā, pavelkos atkal uz citu.
Turklāt man paveicies ar profesiju, jo varu sevi darbināt da no jebkurienes, kur vien pieejams tīkls.

9. Kas jādara, lai Latvijā būtu labāk?
Nu viss jau sākas no tevis paša, loģiski, tapēc labāk domā, ko darīt lai pašam labāk, tad ar pārējais ar laiku pieķekarosies.

Tas būtu viens – jāfokusējas uz to gara dzīvi. Tas strādā un turklāt ir patīkami.
Un tas būtu divi – jāsāk eksistēt atbildīgi un detaļās -  gan sadzīviski, gan profesionāli… centies domāt par svarīgiem jautājumiem -  uz ko tu strādā un ko tu dari, ko pērc un kam maksā tu, un vispār, kāds no tevis labums? Grūši gan ir, bet vajag, savādāk līdz pasaules galam nebūs tāļu!
Piemēram, katrs tevis iztērētais santīms par kaitīgu pārtiku attīsta tā šausmoņa-ražotāja biznesu. Saņemies un lasi tos E uz iepakojuma.
Un galvenais – mīļais cilvēk, iepērcies mazāk, jo pa lielam, baigi maz ko vajag, lai labi justos.

10. Lietas, kas tev riktīgi patīk. Varbūt arī normāli patīk.
DIEVS DABA DARBS un vēl PIRTS un DIVRITENIS

Daži darbi:

http://www.kirils.tundra.lv

Tagi: 17:17, Berlīne, dizains, identitāte, intervija, Kirils Kirasirovs, Latviešu grafiskais dizaineris, Latvijas dizains, logo, logotipi, rīga, zīmols, zvejniekciems

Šis raksts ievietots Trešdiena, maijs 27th, 2009 22:49 kategorijā 10+10, grafikas dizains, intervija. Jūs variet sekot šī raksta diskusijām RSS 2.0 barotnē. Jūs variet rakstīt komentāru vai atpakaļsekot no savas mājas lapas.